Tiesnešu palīgu loma efektīvā Augstākās tiesas darba organizācijā. Norvēģija: tiesnešu palīgu sekretariāts un mentori

Augstākās tiesas pārstāvēm bija iespēja iepazīties ar Norvēģijas Augstākās tiesas un Borgartingas apelācijas instances tiesas tiesnešu palīgu darbu, tiekoties ar Norvēģijas Augstākās tiesas tiesnešu palīgu sekretariāta vadītāju Birthe Aspehaug Buset, viņas vietnieku Knut Aastebøl, kā arī Borgartingas apelācijas instances tiesas tiesnešu palīgu sekretariāta palīdzi un sekretariāta vadītāju.

Norvēģijas tiesu sistēma un tiesvedības process

Norvēģijas tiesu sistēmu veido 60 rajona tiesas, 6 apelācijas instances tiesas un Augstākā tiesa. Visām šīm tiesām ir vispārējā jurisdikcija, tajās tiek izskatītas civillietas, krimināllietas, administratīvo tiesību lietas un konstitucionālās lietas. Tāpat pie tiesu sistēmas tiek pieskaitītas arī samierināšanās padomes (conciliation boards), kas gan netiek uzskatītas par tiesu instanci. Samierināšanās padomes pastāv pie pašvaldībām, to mērķis ir veikt samierināšanu starp pusēm un tajās tiek risināti tikai civiltiesiski strīdi. Šobrīd parlamentā notiek diskusijas par iespējamu tiesu reformu, kuras rezultātā rajona tiesu skaits varētu samazināties līdz 22.

Pirmajā instancē lietas tiek izskatītas mutvārdu procesā. Visas lietas tiek pirmo reizi skatītas rajona tiesā. Civillietās lietu izskata viens tiesnesis. Specifiskās un tehniski sarežģītās lietās, piemēram, patentu vai būvniecības lietās, retos gadījumos tiek pieaicināti divi tiesneši-eksperti, ja lietas dalībnieks piesaka šādu lūgumu. Lēmums par šāda tiesneša-eksperta izvēli ir pārsūdzams. Krimināllietas izskata viena tiesneša sastāvā ar piesēdētājiem (lay judges). Piesēdētājus izvēlas no saraksta, kuru uztur pašvaldība. Sarakstā iekļauj personas, kuras ir izteikušas vēlmi būt par piesēdētāju. Pēc iekļaušanas sarakstā nav tiesību bez svarīga iemesla atteikties pildīt piesēdētāja pienākumus. Administratīvās lietas izskata tādā pašā procesuālā kārtībā kā civillietas, un administratīvo tiesību lietas statistikas ziņā netiek atsevišķi izdalītas.

Apelācijas instance arī lietas izskata mutvārdu procesā. Jau apelācijas instancē tiek uzsākta lietu filtrēšana, t.i., ir iespējams atteikt lietas izskatīšanu, ja par to vienojas kolēģija trīs tiesnešu sastāvā. Šādu atteikumu ir iespējams pieņemt, ja tiek uzskatīts, ka lietas rezultāts nemainīsies (apelācijas sūdzībai nav izredžu tikt apmierinātai) civillietā vai administratīvajā lietā vai arī likumā noteiktais soda mērs nepārsniedz 6 gadus (krimināllietā). No 2020.gada šādu atteikumu būs iespējams pieņemt arī tad, ja soda apmērs varētu pārsniegt 6 gadus. Atteikums tiek sniegts apmēram 60% no visām apelācijas instancē saņemtajām lietām.

Lieta pēc būtības apelācijas instances tiesā tiek izskatīta mutvārdos trīs tiesnešu sastāvā (civillietas un administratīvās lietas), bet krimināllietu izskatīšanā piedalās 3 vai 2 tiesneši un 4 vai 5 piesēdētāji (skaits atkarīgs no noziedzīgā nodarījuma smaguma). Arī apelācijas instancē civillietās var tikt pieaicināti tiesneši-eksperti, to lietas dalībnieki var lūgt arī tad, ja, izskatot lietu rajona tiesā, šādi eksperti nav piedalījušies.

Spriedumam jābūt pieņemtam 3 nedēļu laikā pēc lietas izskatīšanas tiesas sēdē, taču nereti sprieduma sastādīšanai nepieciešamais laiks pārsniedz šo termiņu.

Konkrēti Borgartingas apelācijas instances tiesā ir pārsūdzami 13 rajona tiesu pieņemtie nolēmumi. Tā ir lielākā apelācijas instances tiesa Norvēģijā pēc cilvēku skaita, kas dzīvo tās piekritībā esošajā reģionā (1,5 miljoni jeb 30% no visas valsts iedzīvotāju skaita). Ņemot vērā tiesas noslodzes palielināšanos, kas saistīta ar to, ka aizvien vairāk cilvēku dzīvo Oslo un citos šīs tiesas piekritībā esošajos reģionos, tiek risināts jautājums par dažu no šīm 13 rajona tiesām piekritības maiņu attiecībā uz pārsūdzības instanci. Borgartingas apelācijas instances tiesā strādā 68 tiesneši, no kuriem 40% ir sievietes. Vidējais vecums – 56 gadi, 42% no visiem tiesnešiem ir 60 vai vairāk gadus veci. Pirms kļūšanas par tiesnešiem daudzi tiesneši bijuši juristi, prokurori vai strādājuši valsts iestādēs, t.i., nav obligāti pirms tam jāstrādā par rajona tiesas tiesnesi. Apelācijas instances tiesā nav tiesnešu vai tiesnešu palīgu specializāciju.

Borgartingas apelācijas instances tiesā 2018.gadā tiesas sēdēs izskatītas apmēram 500 krimināllietas un 780 civillietas.

Līdz 2018.gadam Norvēģijā krimināllietas izskatīja ar zvērināto piedalīšanos, taču tas tika mainīts, jo netika uzskatīts par pareizu tas, ka zvērinātajiem savs lēmums nav jāpamato.

Augstākā tiesa dibināta 1815.gadā. Norvēģijas konstitūcijas 88.pants paredz, ka Norvēģijas Augstākā tiesa ir pēdējā tiesu instance. Krimināllietās kasācijas kārtībā var risināt jautājumu tikai par soda apmēru, bet ne par vainu. Augstākajā tiesā nenotiek specializēšanās – visi tiesneši skata visu veidu lietas, tai skaitā konstitucionāla rakstura jautājumus, kam jāpastāv konkrēta strīda (lietas) ietvaros. Augstākās tiesas mērķis ir tiesību normu skaidrojuma sniegšana konkrētā lietā un tiesiskās domas attīstība svarīgos tiesību jautājumos.

Augstākā tiesa sastāv no divām kolēģijām, sauktām par pirmo un otro kolēģiju, kasācijas sūdzību atlases komitejas (Appeals Selection Committee). Augstākajā tiesā ir divdesmit tiesneši. No tiem 8 sievietes, tostarp priekšsēdētāja, un 12 vīrieši. Tiesneši netiek iecelti uz noteiktu termiņu, taču viņiem ir jāpensionējas, sasniedzot 70 gadu vecumu. Tiesnešus Augstākajā tiesā ieceļ izpildvara, pastāv diskusijas par nepieciešamību izveidot Tieslietu padomei līdzīgu institūciju, taču Norvēģijā tiesu neatkarība netiek uzskatīta par aktuālu problēmu. Sabiedrības uzticēšanās tiesām sasniedz 89%.

Tiesneša darbs tiek organizēts rotācijas kārtībā, rotāciju veicot ik pēc 5 nedēļām. Tā 5 nedēļas pieciem no 20 tiesnešiem ir jāstrādā pirmajā kolēģijā, pieciem – otrajā, vēl pieciem – kasācijas sūdzību atlases komitejā, bet pieciem ir tā saucamā „office week”, kad tiesneši nepiedalās tiesas sēdēs, bet raksta spriedumus, gatavojas konferencēm utt.

Kasācijas sūdzību atlases komiteja izlemj, kuras lietas būtu izskatāmas kasācijas kārtībā (giving leave to appeal) un izskata sūdzības par pagaidu noregulējuma lēmumiem (interlocutory orders). Katru lietu komitejā izskata trīs tiesnešu sastāvā. Jautājums par to, vai lieta būtu nododama izskatīšanai kasācijas kārtībā, tiek izlemts tikai pēc dokumentiem – bez tiesas sēdes. Komitejā gada laikā tiek izskatītas apmēram 2200 lietas.

Kad lieta tiek saņemta Augstākajā tiesā, to vispirms izskatīšanai atlases komitejā sagatavo tiesneša palīgs (law clerk). Saņemot lietu, tiesneša palīgs pārbauda formālo prasību ievērošanu attiecībā uz kasācijas sūdzību un sagatavo rakstveidā atzinumu par kasācijas sūdzībā paustajiem argumentiem par materiālo tiesību un procesuālo tiesību jautājumiem, pārbauda, kāda bijusi tiesu prakse šajā jautājumā, kāds ir normatīvais regulējums un arī izsaka viedokli par to, vai kasācijas tiesvedība būtu uzsākama vai nē. Atzinums nav saistoša rakstura un ir iestādes iekšējais dokuments. Jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikumu tiek izlemts 2–4 nedēļu laikā.

Kasācijas tiesvedības uzsākšanas pamats ir tas, ka lietas ietvaros būtu risināmi jautājumi, kuriem ir nozīme ne tikai konkrētās lietas ietvaros, bet arī citās tiesvedībās un sabiedrībā kopumā. Kasācijas tiesvedības uzsākšana tiek uzskatīta par izņēmuma gadījumu, jo tiek pieņemts, ka process ir noslēdzies pēc divām instancēm un ir pietiekami, ka vērtējumu jau izteikušas pirmās divas tiesu instances. Izņēmums, kad lietas dalībniekam ir tiesības uz kasācijas tiesvedības uzsākšanu, ir situācija, kad krimināllietā apsūdzēto ir notiesājusi apelācijas instances tiesa, bet attaisnojusi rajona tiesa. Kasācijas tiesvedība tiek uzsākta 10–15% no visām lietām, kas Augstākajā tiesā saņemtas. Tas ir aptuveni 60–70 civillietas un 45–50 krimināllietas gadā. Lai tiesvedību uzsāktu, nepieciešams, lai vismaz 1 no 3 tiesnešiem uzskatītu, ka ir pamats uzsākt kasācijas tiesvedību. Ierosināšanas lēmums netiek motivēts. Atteikuma gadījumā lēmumā tiek norādīta tiesību norma, kas atļauj tiesvedību nerosināt, kā arī norādīts uz to, ka kasācijas sūdzība nav pamatota, jo lietas izskatīšanas rezultāts nemainīsies, plašāk atteikumu nepamatojot.

Tā kā ierosināšanas lēmums netiek motivēts, pirms tiesas sēdes tiesnesis tiekas ar juristiem un apspriež to, kāpēc kasācijas tiesvedība ierosināta un norāda, par kuriem kasācijas sūdzības argumentiem juristiem tiesas sēdē vajadzētu izteikties.

Kasācijas tiesvedības uzsākšanas gadījumā lietu izskata mutvārdu procesā piecu tiesnešu sastāvā, t.i., pirmā vai otrā kolēģija. Sevišķi svarīgas lietas izskata visi 20 tiesneši kopā plēnuma sēdēs vai paplašinātā 11 tiesnešu sastāvā. Lietas izskatīšanā pārsvarā piedalās tikai juristi, jo kasācijas sūdzības pārsvarā iesniedz juristi. Kasācijas sūdzību iesniegt un sevi pārstāvēt kasācijas instances tiesas sēdē nav liegts arī pašam lietas dalībniekam, taču šādi gadījumi ir reti. Ja kasācijas tiesvedība ierosināta pēc tādas kasācijas sūdzības, kuru iesniedzis pats lietas dalībnieks, Augstākā tiesa piedāvā jurista palīdzību, kura pakalpojumus apmaksā Augstākā tiesa.

Pēc lietas izskatīšanas tiesas sēdē notiek tiesnešu apspriede un tiek sagatavots spriedums, kura motīvus raksta referējošais tiesnesis „es” formā, pārējie tiesneši sprieduma motīvu beigās pauž savu piekrišanu motīviem ar vārdu „piekrītu” vai raksta motivāciju, kāpēc nepiekrīt referējošā tiesneša norādītajiem motīviem. Augstākā tiesa neizšķir strīdu pēc būtības, bet, līdzīgi kā Latvijā, nosūta lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Augstākā tiesa publicē visus savus nolēmumus, daļu no tiem arī angļu valodā. Tie pieejami viņu mājaslapā domstol.no, sadaļā selected rulings.

Tiesnešu palīgu loma tiesvedības procesā

Tiesnešu palīgu sekretariātu izveidošana Norvēģijas tiesās ir salīdzinoši jauna tendence. Šādi sekretariāti pastāv divās apelācijas instances tiesās un Augstākajā tiesā.

Augstākajā tiesā strādā 23 tiesnešu palīgi, tie nav piesaistīti tiesnešiem, bet strādā ar tiem nozīmētajām lietām. Palīgiem nav specializācijas, lietas starp palīgiem tiek sadalītas pēc noslodzes. Izņēmums – ja jau bijusi līdzīga lieta, tad dod lietu sagatavot tam pašam palīgam. Palīgiem tiek organizētas sapulces, kurās viņi apmainās ar informāciju par lietām, ar kurām strādā, lai veidotu vienotu praksi.

Lieta pēc tās saņemšanas Augstākajā tiesā tiek nodota tiesneša palīgam, kurš pārbauda, vai ir ievērotas visas kasācijas sūdzības formālās prasības (iesniegšanas termiņš, tiesāšanās izdevumi), kā arī to, vai lieta nav jau iepriekš izskatīta kasācijas instancē un vai nav kāds tiesnesis, kurš nevar piedalīties lietas izskatīšanā. Palīgs arī reģistrē datus par lietu informācijas sistēmā, kas pieejama arī juristiem. Palīgs nenodarbojas ar tehniskiem darbiem, tostarp dokumentu nosūtīšanu, šos pienākumus pilda tehniskie sekretāri.

Palīga galvenais uzdevums ir sagatavot atzinumu par kasācijas sūdzības pamatotību, t.i., vai tai ir izredzes tikt apmierinātai, tādējādi palīdzot atsijāt lietas, kurās tiesvedības process nebūtu turpināms. Atzinumā tiek norādīts īss lietas kopsavilkums un analizēti kasācijas sūdzības argumenti, norādot uz piemērojamiem likumiem, citiem tiesību avotiem un to, vai lieta skar Eiropas Savienības tiesības. Atzinums nav saistošs, ja referējošais tiesnesis atzinumā minētajam nepiekrīt, viņš var nodot lietu atpakaļ papildus izpētes veikšanai. Katrs palīgs strādā ar aptuveni 5–6 lietām vienlaikus. Atkarībā no lietas sarežģītības, atzinuma sagatavošanai nepieciešams no pāris dienām līdz pāris nedēļām.

Līdz 2015.gadam tiesnešu palīgi Augstākajā tiesā strādāja tikai Kasācijas sūdzību atlases komitejā, bet šobrīd, palīgu skaitam pieaugot, tie var tikt piesaistīti arī tālākās lietas izskatīšanas stadijās pēc kasācijas tiesvedības ierosināšanas. Spriedumu motīvus raksta paši tiesneši.

Augstākajā tiesā tiesneša palīgs tiek pieņemts darbā uz 7 gadiem, ar mērķi nodrošināt, ka tiesnešu palīgu korpusu pamatā veido gados jauni cilvēki. Tiek uzskatīts, ka ir svarīgi, lai tiesnešu palīgi labi orientētos jaunākajās tendencēs gan ar jurisprudenci saistītajos jautājumos, gan citās jomās, piemēram, modernajās tehnoloģijās. Tiesneša palīgu amata kandidāti pamatā tiek izvēlēti, ņemot vērā universitātē iegūtos grādus, vienlaikus par priekšrocību tiek uzskatīta pretendenta iepriekšējā pieredze jurista amatā.

Jaunajiem tiesnešu palīgiem tiek norīkoti mentori – viens no vecākiem palīgiem un viens no tiesnešiem, kuri lasa visus jaunā palīga sagatavotos atzinumus un izsaka komentārus, lai nodrošinātu to, ka apmācāmais palīgs saprot, kam lietā ir jāpievērš uzmanība un kas nav svarīgi. Mentoru uzraudzība notiek katru reizi, kad jaunais palīgs uzsāk strādāt ar tādu lietu kategoriju, kurā iepriekš nav atzinumus sagatavojis.

Augstākajā tiesā palīgiem ir iespēja piedalīties apmācību vizītēs, kas ilgst apmēram 2 nedēļas, Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tādā veidā palīgi pilnveido savas zināšanas par šo tiesu darba organizāciju.

Augstākās tiesas tiesnese Cecilie Østensen Berglund norādīja, ka tiesnešu palīgu nozīme izpaužas: 1) iespējā tiesnesim plānot laiku un darbu efektīvāk; 2) labi sagatavota lietā, it īpaši no procesuālā aspekta; 3) vienmēr ir kāds, kurš ir lietas kursā par lietu, var atbildēt uz jautājumiem; 4) palīgi sagatavo kasācijas tiesvedības uzsākšanas vai atteikuma lēmumu projektus; 5) palīgi sagatavo preses relīzes un palīdz sagatavoties komunikācijai ar presi; 6) palīgi labāk pārzina, kāda bijusi iepriekšējā tiesu prakse konkrētajā jautājumā; 7) palīgi piedalās tiesnešu apspriedēs, jo spēj palīdzēt – pārzina lietas apstākļus.

Borgartingas apelācijas instances tiesā ir 13 tiesnešu palīgi, nākamgad, ja finansējums to atļaus, ir plānots palīgu skaitu palielināt līdz 15. Tiesnešu palīgi darbojas tā saucamajā „division 4” jeb lietas sagatavošanas kolēģijā kopā ar 9 tiesnešiem (5 krimināllietās un 4 civillietās). Tiesnešu palīgu sekretariāta izveide Borgartingas apelācijas instances tiesā uzsākta 2004.gadā. Sekretariāta izveides mērķis bija samazināt lietas izskatīšanas laiku apelācijas instancē un atvieglotu tiesnešu darbu. Atšķirībā no Augstākajā tiesā strādājošajiem palīgiem palīgi apelācijas instances tiesā raksta motivētus nolēmumu projektus. Tāpat šo palīgu darba pienākumos ietilpst lietas dalībnieku, kurus nepārstāv jurists, vispārīga rakstura konsultēšana par to, kādas prasības likums paredz attiecībā uz dokumentu iesniegšanu tiesā.

Secinājumi

1. Norvēģijas un Latvijas tiesu sistēmas ir atšķirīgas, līdz ar to atšķiras tiesnešu palīgu loma un funkciju apjoms. Norvēģijas Augstākajā tiesā tiesnešu palīgi pamatā ir iesaistīti lietas sākotnējā izpētē, vērtējot to, vai ir ierosināma attiecīgā kasācijas tiesvedība. Šāda pieeja izriet no Norvēģijas Augstākās tiesas lomas, kas virzīta uz judikatūras veidošanu sabiedrībai svarīgās lietās.

2. Atšķirībā no Latvijas Norvēģijas Augstākajā tiesā tiesnešu palīgi neizstrādā spriedumu projektus, bet sastāda argumentētus atzinumus par konkrēto lietu un tās virzību. Pēdējā laikā palīgi tiek iesaistīti sarežģītu lietu izpētē arī pēc kasācijas tiesvedības ierosināšanas. Palīgu galvenais uzdevums ir atslogot tiesnešu darbu, lai tiesnesis varētu pilnībā koncentrēties uz tiesību jautājumiem konkrētajās lietās. Līdz ar to palīgi veic arī citas ar tiesas darbu tieši vai netieši saistītus pienākumus, piemēram, sagatavo preses relīzes, apkopo aktuālo tiesu praksi.

3. Neskatoties uz tiesu sistēmu atšķirībām, varētu apsvērt šādu Norvēģijas tiesnešu palīgu funkciju pārņemšanu Latvijas tiesu sistēmā:

• mentoru piesaistīšana uz noteiktu laiku jaunajiem tiesnešu palīgiem, lai nodrošinātu efektīvāku palīga iekļaušanos Augstākās tiesas darba organizēšanā un veicinātu jaunā palīga labāku izpratni par Augstākās tiesas funkcijām un darba specifiku;

• tiesnešu palīgu iesaiste aktuālās tiesu prakses apkopošanā un turpmākā tās aktualizēšanā konkrēto departamentu vajadzībām;

• nodrošināt iespēju tiesnešu palīgiem piedalīties apmācību vizītēs Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lai pilnveidotu palīgu zināšanas par šo tiesu darba organizāciju, jaunāko tiesu praksi un citiem svarīgiem jautājumiem.