Latvijas tiesnešu konference, kas notika 1.novembrī, bija piepildīta ar tiesu sistēmas efektīvai funkcionēšanai būtiskiem jautājumiem. Tie skāra gan tiesu darba saturisko pusi – spriedumu kvalitāti, tiesas procesa efektīvu vadību, gan tiesu sistēmas neatkarību un šīs neatkarības garantijas, kā arī tiesnešu pašpārvaldi.
Tiesnešu konferenci uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits, Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Eiropas Padomes Komisijas tiesu efektivitātei (CEPEJ) prezidents Ramins Gurbanovs. Par tiesnešu pašpārvaldes aktualitātēm uzstājās Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs Māris Vīgants, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe un Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja Alla Šilova. Konference uzklausīja četrus Tieslietu padomes locekļu kandidātus no rajona (pilsētas) tiesām, par kuriem balsos elektroniski neklātienes konferencē 5.novembrī, lai ievēlētu vienu jaunu tiesnešu pārstāvi. Tiesnešu konference pieņēma rezolūciju „Par tiesnešu un tiesu darbinieku atlīdzību”, kas nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam.
Konferences otrā daļā norisinājās pa tiesību nozarēm – civiltiesībās, krimināltiesībās un administratīvajās tiesībās, darbu šajās sekcijās vadīja Augstākās tiesas attiecīgās nozares departaments.
Tiesnešu konferencē piedalījās 348 tiesneši no kopumā 548 Latvijas vispārējo tiesu un administratīvo tiesu tiesnešiem. Konferences viesi bija arī Satversmes tiesas tiesneši un Goda tiesneši.
Šajā Biļetena numurā publicējam konferences materiālus – uzrunas, ziņojumus, Tieslietu padomes locekļu kandidātu uzstāšanās un rezolūciju.
QR
