STRUKTŪRA, FUNKCIJAS, STRATĒĢIJA
Augstākā tiesa Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā ir trešās jeb augstākās pakāpes tiesa. Tās darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums Par tiesu varu. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Augstākās tiesas struktūru veido:
-
trīs Senāta departamenti, kuros lietas izskata kasācijas kārtībā
-
divas tiesu palātas, kas darbojas kā apelācijas instances tiesas
-
Administrācija, kuras mērķis ir nodrošināt Augstākās tiesas darbību
-
Judikatūras nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi
-
Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa
Augstākās tiesas pamatfunkcijas ir:
-
tiesas spriešana apelācijas un kasācijas instancē;
-
vienotas tiesu prakses veidošana.
Papilduzdevumi:
-
pamatojoties uz Operatīvās darbības likumu, sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu likumības un pamatotības pārbaude un Kredītiestāžu likumā noteikto kredītiestāžu rīcībā esošo neizpaužamo ziņu pieprasījumu akceptēšana;
-
ar tiesu lietām saistīto iedzīvotāju sūdzību izskatīšana.
2010. gadā izveidota jauna tiesu sistēmas koleģiāla institūcija - Tieslietu padome, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2010. gada 3. jūnijā likums Par tiesu varu papildināts ar 13.1 nodaļu Tieslietu padome, kas nosaka Tieslietu padomes izveidošanu, sastāvu un funkcijas.
Likumā noteikts, ka Tieslietu padomes darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs, tās sastāvā ir arī Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis. Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija.
Ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu un 10. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteikts, ka Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai Augstākās tiesas Senātā tiek sasaukta Disciplinārtiesa. Arī tās darbību jānodrošina Augstākajai tiesai.
Augstākās tiesas darbības stratēģijā 2007.-2010. gadam bija noteikti vidēja termiņa stratēģiskie mērķi četrās prioritārajās jomās:
-
profesionāla un taisnīga tiesas spriešana;
-
vienveida tiesu prakses veidošana valstī;
-
sabiedrības izpratnes par tiesu varu veicināšana;
-
labas pārvaldības principu nostiprināšana iestādes vadībā.
Prioritārie darbības virzieni 2010. gadā tika saskaņoti ar darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem. Piešķirtais finansējums nenodrošināja Augstākās tiesas attīstības pasākumu izpildi plānotajos apjomos.
2010. gada decembrī izstrādāta un apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2011.-2013. gadam.
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA
PRIEKŠSĒDĒTĀJS
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru amatā pēc Augstākās tiesas plēnuma ieteikuma no Augstākās tiesas tiesnešu vidus uz 7 gadu termiņu apstiprina Saeima. No 2008. gada 16. jūnija Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir Ivars Bičkovičs.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma Par tiesu varu 50. un 50.1 pantā.
Ar 2010. gada 3. jūnija likuma grozījumiem izveidota jauna institūcija - Tieslietu padome, kuras darbu vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vairākas funkcijas, kas līdz šim bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē, nodotas Tieslietu padomei (tiesnešu kvalifikācijas un atestācijas jautājumi, tiesnešu mantijas un amata zīmes piešķiršanas un lietošanas kārtības noteikšana, priekšlikumi par apgabaltiesu priekšsēdētāju iecelšanu u.c.).
Saskaņā ar 2010. gada 10. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā Augstākās tiesas priekšsēdētājs vairs nav Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs. Paplašinātas Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt disciplinārlietas visos likumā noteiktajos gadījumos par visu tiesu tiesnešiem.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā. 2010. gada 12. jūlijā Saeima ģenerālprokurora amatā uz pieciem gadiem apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja izvirzīto Ēriku Kalnmeieru.
Saskaņā ar Advokatūras likumu, Tiesu izpildītāju likumu un Notariāta likumu Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņem šo tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu zvērestu, stājoties amatā. 2010. gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēma 94 advokātu, 7 tiesu izpildītāju un 5 notāru zvērestu.
PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIEKI
Augstākās tiesas priekšsēdētājam ir divi vietnieki, kurus plēnums ievēlē uz septiņiem gadiem no Senāta departamentu priekšsēdētāju un tiesu palātu priekšsēdētāju vidus. Atkārtoti Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieku amatos 2009. gadā ievēlēti Pāvels Gruziņš un Gunārs Aigars. Saskaņā ar 2010. gada 10. jūnija grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ir Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, un šajā amatā 3. septembrī Tiesnešu konference ievēlēja Pāvelu Gruziņu.
ADMINISTRĀCIJA
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā Par tiesu varu noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi. Ar 2010. gada 3. jūnija likuma grozījumiem Augstākās tiesas Administrācijai nākusi klāt jauna funkcija – Tieslietu padomes darba nodrošināšana.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. No 2008. gada 3. novembra Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
AUGSTĀKĀS TIESAS PLĒNUMS
Likumā Par tiesu varu noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākais tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce.
Ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu izslēgta plēnuma kompetence apstiprināt Senāta un tiesu palātu sastāvu. Turpmāk tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās noteiks Tieslietu padome, bet pēc tiesneša apstiprināšanas amatā to Augstākās tiesas struktūrvienību, kurā tiesnesis pildīs savus pienākumus, noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Paplašināta Augstākās tiesas plēnuma kompetence, nosakot, ka plēnums ievēlē vienu Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus, kā arī uz pieciem gadiem ievēlē sešus Disciplinārtiesas locekļus (pa diviem no Civillietu departamenta, Krimināllietu departamenta un Administratīvo lietu departamenta) un apstiprina Disciplinārtiesas priekšsēdētāju.
2010. gadā notika divas plēnuma sēdes, kurās ievēlēti Disciplinārtiesas locekļi un apstiprināts Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, ievēlēts Augstākās tiesas pārstāvis Tieslietu padomē, Senāta Civillietu departamenta un Krimināllietu departamenta un Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāji, kā arī izvērtēts un apstiprināts iepriekšējā gada darbības pārskats.
Pāvels Gruziņš 2010. gada 30. augustā atkārtoti ievēlēts par Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
Gunārs Aigars 2010. gada 30. augustā atkārtoti ievēlēts par Civillietu tiesu palātas priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
Zigmants Gencs 2010. gada 30. augustā ievēlēts par Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
Ināra Garda 2010. gada 30. augustā ievēlēta par Tieslietu padomes locekli no Augstākās tiesas tiesnešu vidus, pilnvaru laiks 4 gadi. 4. oktobrī Tieslietu padomes sēdē ievēlēta par Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietnieci.
Pēteris Dzalbe 2010. gada 30. augustā iecelts par Disciplinārtiesas priekšsēdētāju, pilnvaru laiks 5 gadi.
DISCIPLINĀRTIESA
Ievēlēta 2010. gada 30. augustā, pilnvaru laiks 5 gadi:
Senāta Civillietu departamenta senatori Aldis Laviņš un Mārīte Zāģere
Senāta Krimināllietu departamenta senatori Pēteris Dzalbe un Anita Nusberga
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Andris Guļāns un Normunds Salenieks
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI
Augstākās tiesas pamatdarbību - profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas tiesu lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
LIKUMA NORMU IZMAIŅAS
Ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā Par tiesu varu noteikts, ka uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu. Līdz šim minimālā vecuma robeža Augstākās tiesas tiesneša amatam nebija noteikta. Mainīta arī kārtība Augstākās tiesas tiesneša amatā atrašanās pagarināšanai pēc amata pildīšanas maksimālā 70 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz šim Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, varēja tiesneša atrašanos amatā pagarināt uz laiku līdz 5 gadiem, turpmāk pagarinājums varēs būt līdz diviem gadiem, un par to lems Tieslietu padome.
Arī Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu Saeima noteiks pēc Tieslietu padomes priekšlikuma un Tieslietu padome noteiks tiesnešu skaitu Senātā un tiesu palātās.
Mainījusies Augstākās tiesas tiesnešu aizstāšanas kārtība. Senāta Civillietu un Krimināllietu departamenta senatoru vakances vai prombūtnes laikā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var uzdot aizstāt Goda tiesnesim vai tiesu palātas tiesnesim, bet par Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora un tiesu palātas tiesneša aizstāšanu lemj Tieslietu padome pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma.
TIESNEŠU SASTĀVA IZMAIŅAS 2010. GADĀ
Saeimas noteiktais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā ir 53. Tiesneša pienākumus 2010. gadā pildīja 47 tiesneši, bet tā kā vairāki atradās bērna kopšanas vai bezalgas atvaļinājumā vai slimoja, faktiski strādāja vidēji 43 tiesneši.
Darbu Augstākajā tiesā 2010. gadā beidza Senāta Krimināllietu departamenta senators Vilnis Vietnieks un Krimināllietu tiesu palātas tiesnesis Eduards Pupovs.
Ar Senāta Civillietu departamenta senatoru 25. februāra kopsapulces lēmumu par departamenta senatori iecelta Civillietu tiesu palātas tiesnese Anda Briede un ar 25. novembra lēmumu Normunds Salenieks, kurš iepriekš bija Senāta Administratīvo lietu departamenta senators.
Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores amatā Saeima 16. decembrī apstiprināja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Vēsmu Kaksti, kura kopš 2008. gada aizstāja Administratīvo lietu departamenta senatorus prombūtnes laikā.
Civillietu tiesu palātā 2010. gadā darbu sāka pieci jauni tiesneši. 18. februārī Saeima Augstākās tiesas tiesneša amatā apstiprināja Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Intaru Bisteru, 9. decembrī Rīgas apgabaltiesas tiesnešus Inetu Ozolu, Valeriju Maksimovu un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesi Ļubovu Kušniri. Tiesneša vakances laikā Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus pilda arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants.
Krimināllietu tiesu palātā tiesneša vakanci laikā no 26. februāra aizstāja Rīgas apgabaltiesas tiesnese Daina Treija. 16. decembrī Saeima viņu apstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amatā.
Profesionāļu un sabiedrības diskusijas raisīja Saeimas 16. decembra negatīvais balsojums, ar kuru tika noraidīts Augstākās tiesas virzītais kandidāts Senāta Krimināllietu departamenta senatora amatam - juridisko zinātņu doktors Andrejs Judins.
30. augustā plēnums pēc paša vēlēšanās no amata atbrīvoja Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāju Valerijanu Jonikānu un departamenta vadītāja amatā ievēlēja senatoru Zigmantu Gencu.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI PAŠPĀRVALDES INSTITŪCIJĀS
Tiesnešu konferencē 2010. gada 3. septembrī ievēlēts jauns Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas sastāvs. Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā un likumā Par tiesu varu noteiktajai pārstāvniecībai, no Augstākās tiesas tiesnešu pašpārvaldes institūcijās ievēlēti:
Tiesnešu disciplinārkolēģijā - Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks Pāvels Gruziņš (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senators Valerijans Jonikāns, Senāta Krimināllietu departamenta senators Arturs Freibergs, Civillietu tiesu palātas tiesnesis Raimonds Grāvelsiņš un Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Anita Poļakova;
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā - Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars (kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs), Senāta Civillietu departamenta senatore Anda Vītola, Senāta Krimināllietu departamenta senators Voldemārs Čiževskis, Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Inguna Radzeviča.
Tiesnešu ētikas komisijā, kas ievēlēta 2008. gadā, strādā Senāta Administratīvo lietu departamenta senatores Ilze Skultāne un Dace Mita un Civillietu tiesu palātas tiesnese Marika Senkāne.
TIESNEŠU PAPILDUS PIENĀKUMI UN AKTIVITĀTES
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldes institūcijās senatori un tiesneši veic arī citus pienākumus. Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu un likumu grozījumu izstrādāšanai. Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs strādā darba grupā, kas izstrādā jaunu izdienas pensijas likumprojektu, vairāki senatori Tieslietu ministrijas izveidotajās darba grupās Civillikuma modernizācijas koncepcijas izstrādei un Civilprocesa likuma pilnveidošanai. Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs Gunārs Aigars ir Civilprocesa likuma grozījumu izstrādes darba grupas loceklis. Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādes darba grupā strādā Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīte Briede, Veronika Krūmiņa, Rudīte Vīduša un Jānis Neimanis.
Veronika Krūmiņa kā Augstākās tiesas pārstāve, Aldis Laviņš kā Latvijas Tiesnešu biedrības viceprezidents un Jānis Neimanis kā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības valdes priekšsēdētājs piedalījās Saeimas Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs. Civillietu tiesu palātas tiesnese Vanda Cīrule ir eksperte Ministru prezidenta izveidotajā intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības grupā. Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša piedalījās Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iniciētajā sanāksmē par tiesiskā regulējuma izveidi, ieviešot Eiropas Vīzu kodeksa prasības.
Augstākās tiesas tiesneši lasa lekcijas Tiesnešu mācību centrā. Senatori Edīte Vernuša, Pāvels Gruziņš un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekļi.
Janvārī Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Dr.iur. Jautrīte Briede ievēlēta par LU asociēto profesori. Universitātes mācībspēki ir arī profesors Dr.iur. Kalvis Torgāns un Dr.iur. Jānis Neimanis, bet Veronika Krūmiņa bija vieslektore Sociālo tehnoloģiju augstskolā.
Kalvis Torgāns ir redaktors Civilprocesa likuma komentāru jauna izdevuma sagatavošanai. Administratīvā procesa likuma komentāru sagatavošanā Jautrītes Briedes zinātniskajā redakcijā piedalās liela daļa Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru un senatoru palīgu. Jautrīte Briede un Jānis Neimanis piedalās Satversmes Cilvēktiesību daļas komentāru sagatavošanā.
Senatore Veronika Krūmiņa ar referātu „Bērniem draudzīga tiesa” uzstājās Augstāko tiesu 11.starptautiskajā konferencē Luknovā, Indijā. Jautrīte Briede lasīja lekcijas par administratīvā procesa aktualitātēm juristiem-lingvistiem Luksemburgā.
Senatori Kalvis Torgāns un Jautrīte Briede uzstājās ar priekšlasījumiem Augstākās tiesas konferencē „Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā”. Latvijas Universitātes 68. konferencē referātus lasīja Jautrīte Briede un Jānis Neimanis, starptautiskajā zinātniskajā konferencē Daugavpils Universitātē - Jautrīte Briede.
Senāta Krimināllietu departamenta senatoriem un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešiem papildus slodze ir sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu akceptēšana atbilstoši Operatīvās darbības likuma 7. pantam un Kredītiestāžu likuma 69. pantam.
ATZINĪBAS 2010. GADĀ
Tieslietu sistēmas goda zīmes. Ar II pakāpes Goda zīmi apbalvots Senāta Civillietu departamenta senators Zigmants Gencs. III pakāpes Goda zīmi saņēma Senāta Civillietu departamenta senatore Skaidrīte Lodziņa, Senāta Krimināllietu departamenta senatore Anita Nusberga, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Ilze Skultāne, Civillietu tiesu palātas tiesnese Vanda Cīrule, Krimināllietu tiesu palātas tiesnese Ludmila Poļakova, Senāta Civillietu departamenta konsultante Vaira Avotiņa un Dokumentu pārvaldības nodaļas vecākā konsultante Inta Ķirse.
Augstākās tiesas 20 gadu izdienas nozīmes. 2010. gadā četrpadsmit tiesneši un darbinieki saņēma pirmās 20 gadu izdienas nozīmes. kopš Latvijas Republikas Augstākās tiesas atjaunošanas 1990. gadā te strādā senatori Pāvels Gruziņš, Anita Nusberga, Vilnis Vietnieks, Zigmants Gencs, Mārīte Zāģere, tiesneši Gunārs Aigars, Raimonds Grāvelsiņš, Ludmila poļakova, Ramona Nadežda Jansone, darbinieki Valdis Straume, Edgars Janeks, Inta Ķirse, Ausma Garkalne, Anda Straume.
1991. gada Barikāžu dalībnieku piemiņas zīme. Deviņpadsmitajā Barikāžu atceres gadadienā Latvijas valsts apbalvojumu – Barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi – saņēma Augstākās tiesas toreizējie darbinieki Inta Ķirse, Biruta Puķe, Valdis Straume, Anda Straume. Medaļa piešķirta arī tiesnesim Andrejam Lepsem, kurš bija Latvijas Tautas frontes grupas vadītājs augstākajā tiesā.
Temīdas balva - 2010. No kreisās: Gada tiesnesis – Senāta Krimināllietu departamenta senators Pēteris Dzalbe, Gada tiesneša palīgs – Senāta Krimināllietu departamenta senatora palīdze Nora Magone, Gada cilvēks – Civillietu tiesu palātas tiesnese Aiva Zariņa, Gada darbinieks – apsargs Agris Vaivods
QR
