• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Par Administrācijas darbu 2010.gadā

Administrācijas vadītāja SANDRA LAPIŅA
Administrācijas vadītājas vietniece juridiskajos jautājumos ILZE LEJA

Nodaļu vadītāji:
Finanšu un saimniecības nodaļa - ULDIS ČUMA ZVIRBULIS,
Dokumentu pārvaldības nodaļa - JANA ČAŠA,
Personāla nodaļa - GUNITA ĀRGALE,
Komunikācijas nodaļa - RASMA ZVEJNIECE,
Informātikas nodaļa - PĀVELS VEĻECKIS

ADMINISTRĀCIJAS STRUKTŪRA UN FUNKCIJAS

Administrācija ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.

Saskaņā ar likuma Par tiesu varu 50.1 pantu, Augstākās tiesas Administrācijai ir šādas funkcijas:

  • veikt finanšu vadību;

  • gādāt par materiāltehnisko nodrošinājumu;

  • kārtot lietvedību;

  • organizēt personālvadību un mācības;

  • nodrošināt saziņu ar sabiedrību;

  • veikt starptautisko sadarbību.

Augstākās tiesas Administrācijai 2010. gadā nākusi klāt jauna funkcija – Tieslietu padomes darba nodrošināšana, kas ievērojami palielinājusi darba apjomu. 

Administrācija budžeta iespēju robežās turpināja darbu likuma Par tiesu varu noteiktajās darbības jomās, saskaņā ar Augstākās tiesas stratēģiju un darba plānu 2010. gadam. 2010. gadā Administrācijā strādāja 22 darbinieki.

FINANŠU VADĪBA UN MATERIĀLTEHNISKAIS NODROŠINĀJUMS

Budžets. Likumā Par valsts budžetu 2010. gadam Augstākajai tiesai piešķirtais budžets bija Ls 2 384 376, kas, salīdzinot ar 2009. gadu, ir par Ls 458 691 jeb 19 % mazāks.

Augstākajai tiesai tika samazināti līdzekļi preču un pakalpojumu iegādei no 207 873 Ls uz 185 020 Ls (11%), tāpēc, lai segtu visus nepieciešamos izdevumus gada beigās, tika veikta līdzekļu pārdale, palielinot līdzekļu apmēru precēm un pakalpojumiem līdz Ls 197 515. Kopā 2009. un 2010. gadā precēm un pakalpojumiem līdzekļi samazināti par 120 937 Ls jeb 40 %. Atlīdzībām piešķirtais fi nansējums 2010. gadā samazināts par Ls 308 124 (13%).

Palielinot ieņēmumu prognozi no tiesvedības nodevām, 2010. gadā pēc divu gadu pārtraukuma Augstākās tiesas budžetā tika paredzēti līdzekļi Ls 50 000 kapitālajiem izdevumiem, kas deva iespēju iegādāties mēbeles un tehniku jaunajiem kabinetiem.

Tikai pašās gada beigās, ņemot vērā pēdējos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja būtiskas izmaiņas tiesnešu darba samaksas sistēmā, tika izstrādāts 2011. gada Augstākās tiesas budžeta projekts.

Augstākajai tiesai 2011. gadam piešķirtais fi nansējums ir Ls 2 960 809, kas ir par Ls 577 913 (24, 3%) vairāk nekā 2010. gadā. Finansējums ir palielināts atlīdzību sadaļā, lai nodrošinātu likumā noteiktās atlīdzības apmēru tiesnešiem. Par Ls 62 500 jeb 25,3% samazināti līdzekļi precēm un pakalpojumiem, kā arī nav piešķirti līdzekļi kapitālajiem izdevumiem. Bez fi nansējuma atstāta Tieslietu padome un Disciplinārtiesa. 

Telpas. 2010. gadā turpinājās remontdarbi no Tieslietu ministrijas 2009. gadā pārņemtajās telpās, kopumā izremontēti 692 kv.m. jaunas telpas ieguva Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori un palīgi. Darba apstākļi uzlaboti arī citu struktūrvienību darbiniekiem. Atklāta lasītava un ēdamtelpa. Augstākās tiesas kopējā telpu platība šobrīd ir 4198,6 m2 .

Materiāltehniskais nodrošinājums. 2010. gadā organizēti 8 iepirkumi, noslēgti 42 līgumi Augstākās tiesas darba nodrošināšanai. Veikti remontdarbi 1. un 2. stāva gaiteņos, izremontēti 6 kabineti, atjaunoti grīdas segumi 7 kabinetos.

IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMA

Turpinājās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošana un regulāra tās uzraudzība. 

Izstrādāta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2011.- 2013. gadam un Augstākās tiesas pretkorupcijas pasākumu plāns 2011.-2013. gadam, kā arī Administrācijas darba plāns, Iekšējās kontroles sistēmas plāns un Augstākās tiesas tālākizglītības plāns 2010. gadam. Saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos izdota Augstākās tiesas darbinieku novērtēšanas kārtība un 4. ceturksnī veikta darbinieku novērtēšana. Kopumā 2010. gadā izdoti 26 rīkojumi organizatoriskajos jautājumos un 44 organizatoriskie dokumenti (kārtības, instrukcijas, nolikumi) vai to grozījumi.

Regulāri veikta iekšējas kontroles sistēmas uzraudzība, nodrošinot trūkumu savlaicīgu novēršanu. 

LIETVEDĪBA

Nodrošināta vienota lietvedības politika un turpināta lietvedības sistēmas attīstība. Aktualizēta Lietvedības instrukcija un Augstākās tiesas lietu nomenklatūra.

2010. gadā no fiziskām un juridiskām personām Augstākajā tiesā saņemti 4404 dokumenti, nosūtīti 3788. Saņemtas 12 999 (2009. gadā – 12 115) tieslietas un ar tiesvedības procesu saistītie dokumenti. Pieaudzis gan saņemtās, gan nosūtītās korespondences skaits. Kopā nosūtītie pasta sūtījumi – 37 404.

2010. gads bija pirmais kalendāra gads, kad Augstākā tiesa pilnībā strādāja ar jaunu Elektronisko tiesu lietu aprites sistēmu (ETLAS). Programma ir pielāgota specifi sku datu reģistrēšanai un apstrādei, ļauj sameklēt nepieciešamo informāciju par tieslietu un tajā iesniegtajiem dokumentiem ātri un precīzi, ko nevarēja izdarīt TIS un iepriekšējā programma DocLogix. Esošā tieslietu un ar tām saistītās korespondences apjoma reģistrēšanu var veikt viens cilvēks. 

uz jaunām telpām pārcelts Augstākās tiesas arhīvs, tas aprīkots ar mobilā arhīva plauktu sistēmām. 

PERSONĀLVADĪBA

Turpināta personāla politikas pilnveidošana, budžeta iespēju robežās atbalstīta tiesnešu un darbinieku profesionālā izaugsme.

Darba samaksa. Vairāki ārējie normatīvie akti noteikuši izmaiņas tiesu darbinieku darba samaksas sistēmā. 2010. gada 1. janvārī stājās spēkā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, no 1. jūlija tiesu darbinieku amati iekļauti Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogā. Darbinieku amati klasificēti saskaņā ar 2010. gada 10. jūnija MK noteikumu Nr.500 Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs 21. punktu.

Personāla mainība. Pārskata gada sākumā Augstākajā tiesā strādāja 108 darbinieki un 45 tiesneši, gada beigās 112 darbinieki un 49 tiesneši.

2010. gada laikā darbā pieņemti 17 darbinieki, bet darba tiesiskās attiecības izbeigtas ar 14 darbiniekiem. Augstākajā tiesā amata pienākumus uzsākuši pildīt 6 tiesneši, 2 tiesneši atbrīvoti no amata pienākumu pildīšanas.

Tā kā ir pieaudzis tiesnešu skaits, nepieciešamas papildu štata vietas tiesnešu palīgiem un kanceleju darbiniekiem. Diemžēl, šobrīd finansējums atlīdzībām ir samazināts un nav iespējas palielināt štata vietu skaitu.

Ja 2009. gadā darbinieku mainība bija gandrīz apstājusies, tad 2010. gadā vērojama lielāka aktivitāte. 2009. gadā darbā tika pieņemti tikai 3 jauni darbinieki, 2010. – 17. Lielākā darbinieku kustība veidojusies darbiniecēm dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā – to izmantoja 8 darbinieces un uz viņu prombūtnes laiku darbā pieņemti jauni darbinieki.

Organizēti 4 iekšējie un 2 ārējie amatu konkursi. Tiesnešu palīgu atlasē gan Senāta Administratīvo lietu departamentā, gan Civillietu tiesu palātā veiksmīgi izmantota praktiskā zināšanu pārbaude – testi un kāzusi.

Tālākizglītība. Saskaņā ar 2010. gada Tālākizglītības plānu, sadarbojoties ar Tiesnešu mācību centru un atsevišķiem pasniedzējiem, kopumā tika organizēti 38 dažādi kursi un semināri, kuros tiesneši un darbinieki uzlaboja savas profesionālās zināšanas, pilnveidoja prasmes un iemaņas. Turpinājās angļu valodas nodarbības 2 tiesnešu grupām. Tiesnešu un darbinieku profesionālā kompetence pilnveidota arī ārzemēs, piedaloties semināros u.c. pieredzes apmaiņas pasākumos. Tiesneši un darbinieki bijuši 25 komandējumos, no tiem 2 tiesneši un 2 darbinieki apmeklējuši Eiropas Cilvēktiesību tiesu.

27 augstskolu studenti 2010. gadā izgāja mācību prakses programmu Augstākajā tiesā.

Motivācijas sistēma. Finanšu resursu trūkuma dēļ joprojām nebija iespējama darbinieku materiālā motivācija, tomēr tas deva iespēju attīstīt nemateriālo motivāciju. Izstrādāta jauna darbinieku novērtēšanas kārtība, kas deva iespēju novērtēt darbinieku kompetences, darba pienākumu izpildi un apzināt darba veicinošos un kavējošos faktorus. Nākotnē novērtēšanas rezultātus varēs izmantot par pamatu mēnešalgas pārskatīšanai, šobrīd tie tiek izmantoti papildatvaļinājuma piešķiršanai, ko var uzskatīt par labu motivatoru. Novērtēšanas kārtība no 2011. gada paredz arī kvalifikācijas pakāpju pārskatīšanu senatoru/tiesnešu palīgiem.

Gan tiesnešiem, gan darbiniekiem tiek izteikta atzinība par ilggadēju un godprātīgu darbu, organizēti kopīgi pasākumi. 2010. gadā 11 tiesneši un 10 darbinieki saņēma Augstākās tiesas Atzinības rakstu. Pirmo reizi 9 tiesneši un 5 darbinieki saņēma Augstākās tiesas Divdesmit gadu Izdienas nozīmi, 2 tiesneši un 2 darbinieki saņēma Piecpadsmit gadu Izdienas nozīmi, 1 tiesnesis un 4 darbinieki - Augstākās tiesas Desmit gadu Izdienas nozīmi. 6 tiesneši un 2 darbinieki virzīti un saņēma Tieslietu sistēmas Goda zīmi. 2 esošie un 1 bijušais tiesnesis saņēma augstāko valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. 

AUGSTĀKĀS TIESAS DARBINIEKU NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI

Novērtējums Darbinieki
A - teicami 23
B - ļoti labi 56
C - labi 19

SENATORU UN TIESNEŠU PALĪGU NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI

Novērtējums Palīgi
A - teicami 16
B - ļoti labi 18
C - labi 5
 

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJAS

Budžeta iespēju robežās turpinājās Augstākās tiesas datorsistēmas attīstība, pilnveidojot to ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Izveidots jauns Datu centrs, kurā izvietota centralizēta datu glabāšanas sistēma, kas nodrošina Augstākās tiesas virtuālās infrastruktūras produktivitātes un datorsistēmas lietotāju datu drošības līmeņa paaugstināšanu. Paplašināts datortīkls un telefontīkls, nodrošinot darba vietas jaunajās telpās. Modernizēti 40 tiesnešu un darbinieku datori, iegādāta jauna drukāšanas tehnika, tiesas sēžu sekretāri nodrošināti ar mūsdienīgiem portatīvajiem datoriem.

Šobrīd 80% Augstākās tiesas datortehnikas ir vecāka par 3 gadiem un vairs netiek nodrošināta ar garantijas saistībām, līdz ar to katru gadu pieaug tās ekspluatācijas izdevumi.

Ar citām tiesām un valsts iestādēm vienota tiesas sēžu audio ierakstu un videokonferenču risinājuma ieviešana notiks sadarbībā ar Tiesu administrāciju pilotprojekta Tiesu modernizēšana Latvijā ietvaros (2010. gadā nekādas aktivitātes projekta ietvaros netika veiktas).

KOMUNIKĀCIJA UN STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Saziņa ar sabiedrību. Īstenota Augstākās tiesas stratēģija komunikācijai ar sabiedrību, kuras mērķis bija veicināt Augstākās tiesas stratēģijas 2007.-2010. gadam izpildi, veidojot saikni starp tiesu un sabiedrību un sekmējot uzticēšanos Augstākajai tiesai.

Uzrakstīti 102 paziņojumi par Augstākās tiesas notikumiem, disciplinārkolēģijas un Tieslietu padomes darbību, 133 - par tiesas sēdēm. Sagatavotas atbildes uz 780 žurnālistu jautājumiem par konkrētām tiesu lietām un 190 atbildes par dažādiem ar tiesas darbu saistītiem jautājumiem. Gada laikā Augstākās tiesas mājas lapa apskatīta 640 000 reizes, kas ir par 20% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vidēji mēnesī mājas lapu apmeklē 13 919 unikāli apmeklētāji. Mājas lapā izveidota jauna Tieslietu padomes sadaļa.

Atjaunota Augstākās tiesas Biļetena izdošanas tradīcija un izdots pirmais numurs 500 eksemplāru tirāžā. Biļetens nosūtīts tiesām un citām tiesu sistēmas iestādēm un organizācijām, publiskajām un augstskolu bibliotēkām, augstskolu juridiskajām fakultātēm, ievietots mājaslapā. 

Sadarbībā ar LU Juridisko fakultāti organizēta konference Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskās domas attīstībā Latvijā. Viesi un lektori bija Austrijas, Igaunijas un Lietuvas Augstāko tiesu priekšsēdētāji, Latvijas tiesneši ECT, ES tiesā un Vispārējā tiesā, kā arī LU mācībspēki, tai skaitā senatori K. Torgāns un J. Briede. Konferencē piedalījās aptuveni 500 dalībnieku. 

Turpināta tradīcija aicināt ar Augstāko tiesu iepazīties augstskolu juridisko fakultāšu un programmu 1. kursu studentus. Pirmkursnieku dienās Augstāko tiesu apmeklēja 13 studentu grupas, kopā aptuveni 350 studenti no LU, RSU, Turības, Rēzeknes Augstskolas, Rīgas Juridiskās augstskolas, Juridiskās koledžas. Ar studentiem tikās Augstākās tiesas priekšsēdētājs I. Bičkovičs un senatori J. Briede un A. Laviņš. Savukārt Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja V. Krūmiņa turpināja vadīt tiesību zinību stundas skolēniem un sadarbībā ar IZM Valsts izglītības satura centru organizēja semināru Latvijas skolu sociālo zinību skolotāju metodisko apvienību vadītājiem.

Augstskolu juridiskajām fakultātēm un Latvijas publiskajām bibliotēkām uzdāvināti 735 Senāta 1996.-2004. gada nolēmumu krājumi.

Iekšējā komunikācija. Augstākās tiesas iekšlapā ievietotas 366 ziņas un paziņojumi, aktualizētas visas sadaļas. Veidojot un stiprinot kolektīvu vienojošu korporatīvo vidi, organizēts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai veltīts svinīgs pasākums ar Augstākās tiesas Izdienas nozīmju pasniegšanu un Biļetena pirmā numura atvēršanu, decembrī - Temīdas balvu pasniegšana. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Administrācija sveica 19 tiesnešus un darbiniekus, kas 2010. gadā saņēma augstākās izglītības dokumentus. Tiesneši un darbinieki atbalstīja senatora palīdzes S. Bērziņas iniciatīvu, Ziemassvētkos savācot ziedojumus Zantes ģimenes krīzes centram.

Starptautiskā sadarbība. 2010. gadā Augstāko tiesu apmeklēja 6 ārvalstu delegācijas: Čehijas parlamenta Konstitucionālo un juridisko lietu komisija, Azerbaidžānas Ģenerālprokuratūras Pretkorupcijas departamenta delegācija, Ukrainas tiesu pārstāvji, Vācijas Konstitucionālās tiesas zinātnisko līdzstrādnieku grupa, Vācijas Humbolta Universitātes studentu grupa un Moldovas Tieslietu padomes delegācija. 

Augstākās tiesas vēsture un muzejs. Muzejā novadītas 34 ekskursijas. Maijā organizēta 1990. gadā tiesā strādājušo tiesnešu un darbinieku Atmiņu pēcpusdiena, veltīta Augstākās tiesas atjaunošanas 20. gadadienai. Otrā stāva gaitenī iekārtota Augstākās tiesas vēsturisko fotogrāfiju siena. Muzeja ekspozīcija papildināta ar materiāliem par Atmodas laiku un neatkarīgās Augstākās tiesas atjaunošanu 1990. gadā. Vērtīgus materiālus un fotogrāfijas par savu darbību muzejam nodevis Augstākās tiesas bijušais priekšsēdētājs G.Zemrībo, tiesnese M.Senkāne dāvinājusi vēsturiskās Lujāna tiesas prāvas fotogrāfijas.

SECINĀJUMI

Neskatoties uz ierobežoto finansējumu pēdējo divu gadu laikā, Augstākās tiesas Administrācija stratēģiskās attīstības plānā 2007.- 2010. gadam noteiktos uzdevumus kopumā pildījusi sekmīgi:

  • finanšu vadības sistēma nodrošina skaidru un patiesu informāciju par Augstākās tiesas finansiālo stāvokli;

  • iekšējā kontroles sistēma nodrošina valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektīvu kontroli;

  • Augstākajā tiesā ir laba un sakārtota darba vide, tiesneši un darbinieki ir nodrošināti ar darba vajadzībām atbilstošu tehniku;

  • īstenojot Augstākās tiesas mērķiem atbilstošu personāla politiku, Augstākās tiesas tiesnešiem atbalstu sniedz izglītoti, profesionāli un motivēti darbinieki;

  • lietvedības sistēma nodrošina ātru un kvalitatīvu dokumentu apstrādi;

  • regulāra un kvalitatīva komunikācija, izmantojot gan sadarbību ar medijiem, gan tiešo komunikāciju - mājas lapu, nodrošina izpratnes par tiesu varu veicināšanu sabiedrībā. 

Augstākās tiesas darbību ietekmē ekonomiskā situācija valstī, joprojām nepietiekams finansējums. Pie šobrīd apstiprinātā tiesnešu skaita trūkst tiesnešu palīgu un kanceleju darbinieku štata vietas. Ar pašreizējo budžetu Augstākā tiesa nevar pilnībā nodrošināt vienu no savām pamatfunkcijām – vienotas tiesu prakses veidošanu, bez papildu finansējuma Augstākajai tiesai jārod iespēja nodrošināt arī Tieslietu padomes darbu.

Kā darbu kavējošs faktors jāmin arī pieaugusī birokrātija valsts iestāžu atskaites mehānismā. Strādājot ar samazinātiem resursiem, jānodrošina arvien plašāks Finanšu ministrijā un citās valsts iestādēs iesniedzamo atskaišu skaits un datu apjoms. Ņemot vērā nemitīgi pieaugošās prasības finanšu plānošanas un kontroles jomā, būtu nepieciešama iekšējā audita nodaļa.

Izstrādāta un apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija 2011.-2013. gadam, kurā Augstākās tiesas misija un stratēģiskie mērķi nav mainījušies. 

Augstākās tiesas Administrācijas prioritātes 2011. gadā būs efektīva finanšu vadība, kvalitatīvu un darba apjomam atbilstošu personāla resursu nodrošināšana, kvalitātes vadības sistēmas elementu ieviešana darba organizācijā, nodrošinot pilnveidotus, vienveidīgus un dokumentētus darba procesus.