Par Senāta Civillietu departamenta darbu 2010.gadā

2010. gadā tiesvedībā 2011 lietas

Izskatītas 1136 lietas – 56 % no tiesvedībā esošajām
tai skaitā:

• kasācijas kārtībā – 869

• sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem – 255

• sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem – 12

• izskatītas lietas vidēji uz vienu tiesnesi: 120

DEPARTAMENTA KOMPETENCE

Senāta Civillietu departaments realizējis savu kompetenci saskaņā ar likuma Par tiesu varu 47. pantu un Civilprocesa likumu (CPL):

• izskatot kasācijas sūdzības un pretsūdzības rīcības sēdēs, lai izlemtu jautājumu, vai tās atbilst likuma normām lietas pieņemšanai izskatīšanai tiesas sēdē (CPL 464. pants);

• izskatot kasācijas sūdzības un pretsūdzības mutiskā tiesas procesā (CPL 466.-472. pants);

• izskatot blakus sūdzības mutvārdu vai rakstveida procesā (CPL 447.-449. pants);

• izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja vai ģenerālprokurora protestus par tiesas nolēmumiem, kas ir stājušies likumīgā spēkā (CPL 483.-485. pants).

STATISTIKA UN DARBA SLODZE

Salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā pieaudzis gan saņemto, gan izskatīto, kā arī nepabeigto lietu skaits, un šie rādītāji ir lielākie kopš Senāta atjaunošanas.

Saņemtas 1393 lietas - par 177 lietām vairāk, izskatītas 1136 lietas - par 71 lietu vairāk, nepabeigtas 875 lietas - par 257 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Salīdzinot ar 2000. gadu, saņemto lietu skaits ir gandrīz dubultojies (48,7%), izskatīto lietu skaits palielinājies par 457 lietām (40,2 %), nepabeigto lietu skaits palielinājies 14,3 reizes. 

Tiesvedībā 2010. gadā atradās 2011 lietas, kas ir par 328 lietām vairāk nekā iepriekšējā gadā un par 718 vairāk kā 2008. gadā. Izskatītas vairāk par pusi no tiesvedībā esošajām lietām.

Palielinoties tiesnešu un izskatīto lietu skaitam apelācijas instances tiesās, attiecīgi palielinās arī saņemto lietu skaits kasācijas instancē. ja saņemto lietu skaits pārsniedz izskatīto lietu skaitu, neizbēgami palielinās arī lietu atlikums.

Ieskaitot priekšsēdētāju, Senāta Civillietu departamentā 2010. gadā līdz 7. decembrim strādāja 10 senatori, pēc tam – 11 senatori. Atbilstoši noslogotībai, būtu nepieciešams vēl viens tiesnesis, lai varētu veidot četrus tiesas sastāvus. 

IZSKATĪTO LIETU VEIDI UN STRUKTŪRA

Kasācijas kārtībā sakarā ar kasācijas sūdzībām izskatītas 869 lietas, sakarā ar protestiem - 255 lietas (2008. gadā - 95, 2009. gadā - 136). Sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem izskatītas 12 lietas (par 4 lietām mazāk nekā 2009. gadā).

Kasācijas kārtībā izskatāmo lietu sastāvs, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski nav mainījies. Lielākā daļa strīdu izriet no saistību tiesībām - 35,3% (2009. gadā - 41%), darba strīdi - 23,2% (par 80 lietām vairāk), strīdi par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu - 10,5%. Tas nenozīmē, ka šo lietu ir mazāk, bet tās visas nav izskatītas, jo prioritāte ir darba lietām un lietām par bērnu tiesību aizsardzību.

Strīdi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, bija 9% lietu, dzīvokļu strīdi - 8,1%. Pārējo kategoriju izskatītās lietas sastāda maznozīmīgus procentus.

Joprojām Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājam darbietilpīga joma ir protestu sagatavošana par tiesu nolēmumiem, kas stājušies likumīgā spēkā.

2010. gadā Senāta Civillietu departamentā saņemtas 1026 sūdzības un iesniegumi, izskatītas 940 sūdzības (2009. gadā 957, 2008. gadā - 268 sūdzības, tātad 3,8 reizes mazāk). Sakarā ar šiem iesniegumiem iesniegts 121 protests: ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja parakstu – 17, ar Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja parakstu – 104 protesti.

Pavisam 2010. gadā iesniegti 188 protesti, no tiem 67 iesniedzis ģenerālprokurors (par 17 protestiem vairāk nekā iepriekšējā gadā). Salīdzinājumam - 2008. gadā iesniegti 124, bet 2009. gadā 196 protesti. 186 protesti iesniegti par rajonu tiesu nolēmumiem, 2 - par apgabaltiesu nolēmumiem.

Visvairāk protesti iesniegti par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (44,3%), par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē (15,7%), lietās par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju (9,4%), par izpildrakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu izpildei (5,5 %), par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesiem (5,1 %). 

Kasācijas tiesvedības ierosināšana 2010. gadā atteikta 400 lietās (54%), apmēram tādā pašā līmenī kā 2009. gadā – 411 lietas (54,6%).

Tiesu nolēmumu stabilitāte ir gandrīz iepriekšējo gadu līmenī. 2010. gadā atstāti negrozīti 78% apelācijas instanču tiesu spriedumu, 62% lēmumu, 2009. gadā attiecīgi - 81,8% un 81%, 2008. gadā - 79,6% un 73,3%.

Visvairāk atcelti un grozīti Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas apgabaltiesas nolēmumi.

Biežāk atcelti spriedumi lietās, kas izriet no saistību tiesībām – 65, no darba tiesiskajām attiecībām – 31, un strīdos par tiesībām uz nekustamo īpašumu – 22. Pārsūdzētie lēmumi lielākoties ir sūdzības par Zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem. Tie pamatā saistīti ar materiālo tiesību normu nepareizu piemērošanu un procesuālajiem pārkāpumiem.

JUDIKATŪRA

Senāta spriedumi veido judikatūru, tāpēc īpašu uzmanību Senāta Civillietu departaments pievērš nolēmumu kvalitātei. Senatoru kopsapulces par tiesību normu piemērošanu un interpretācijas problemātiku notiek dienu pirms lietu izskatīšanas Senāta sēdē. Pārrunātas tiek gandrīz visas uz tiesas sēdi nozīmētās civillietas, lai senatoriem būtu drošības sajūta par nolēmumu tiesiskumu.

Rūpīgi tiek apspriesti nolēmumu projekti, koriģētas tajos izteiktās atziņas, sagatavotas tēzes nolēmumiem, kuriem var būt nozīme judikatūras tālākā veidošanā.

Kasācijas tiesvedība pārsvarā tiek ierosināta pamatoti, gandrīz visas lietas ir sarežģītas. Vērojama tendence biežāk atlikt sprieduma paziņošanu uzreiz tiesas sēdē un, atbilstoši Civilprocesa likuma 472. panta sestās daļas noteikumiem, sprieduma paziņošanai noteikt nākamo tiesas sēdi tuvāko 14 dienu laikā.

Ja, izskatot lietu triju senatoru sastāvā, tiesa nenonāk pie vienota viedokļa vai visi senatori uzskata, ka lieta izskatāma paplašinātā sastāvā, tiesa pieņem lēmumu par lietas nodošanu izskatīšanai Senāta paplašinātā sastāvā. Paplašinātā sastāvā 2010. gadā izskatītas 19 lietas, no tām 9 darba strīdu lietās. Sākot ar 2008. gadu, Senāta paplašinātā sastāvā izskatīto lietu skaits ir ievērojami pieaudzis. 

PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMI

Galvenā problēma un mērķis – panākt Senāta Civillietu departamentā saņemto un neizskatīto civillietu skaita samazināšanu, nekaitējot pilsoņu tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Darba laika ekonomijas nolūkā tiek uzlabota departamenta darba organizācija, pilnveidojot civillietu sadales kārtību rīcības un Senāta sēdēm.

Lai ekonomētu departamenta priekšsēdētāja un kancelejas darbinieku laiku, referents un senatoru sastāvs sēdēm tiek norādīts nevis katrā lietā uz atsevišķām lapām, bet gan kopējā sarakstā, atsevišķi rīcības sēdēm un Senāta sēdēm lietās, kurās ir ierosināta kasācijas tiesvedība, tostarp arī blakus sūdzību lietās, kā arī rakstveida procesiem.

Saņemtās lietas tiek nodotas izskatīšanai to ienākšanas secībā senatoriem pēc alfabētiskā saraksta, nodrošinot lietu sadales nejaušības principu. Darba strīdu lietām un strīdiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību, ir prioritāte to izskatīšanā. Prioritāte tiek piešķirta arī lietām, kurās tiesvedība notiek ilgstošu laiku. Tā kā darba strīdu skaits ir pieaudzis (198 - 2010. gadā, 53 - 2008. gadā) un samērā liels ir arī lietu skaits, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tostarp uzturlīdzekļu piedziņu, pārējo kategoriju lietu izskatīšana ieilgst līdz gadam un ilgāk.

Ņemot vērā, ka lietu sadalē nejaušības princips tiek ievērots, sadalot lietas rīcības sēdēm, referenti Senāta sēdēm pēc iespējas tiek noteikti tie paši, kas bijuši rīcības sēdēs.

Rīcības sēdēs kasācijas tiesvedības ierosināšana tiek atsacīta gadījumos, kad jau ir izveidojusies stabila judikatūra vai nerodas šaubas par apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Kasācijas tiesvedība tiek ierosināta apmēram pusei no lietām, kurās saņemtas kasācijas sūdzības, un no tām 23% spriedumu atstāti negrozīti. Iespējams, pusei no šīm lietām varēja atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu rīcības sēdēs un nevirzīt uz Senāta sēdi.

Nepieciešams pilnveidot tiesisko regulējumu, izslēdzot no Civilprocesa likuma 483. panta Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja pienākumu iesniegt protestus par spēkā esošiem tiesu nolēmumiem, šīs tiesības atstājot tikai ģenerālprokuroram. Šobrīd analoģiskas sūdzības un iesniegumi tiek iesniegti gan Augstākajai tiesai, gan prokuratūrai, tāpēc notiek paralēlas pārbaudes. Par to runāts jau plēnumā pirms gada, diemžēl nekas nav mainījies.

Departaments arī rosina paredzēt vairāk lietu izskatīšanu rakstveida procesā, piemēram, visas blakus sūdzības.

Jāmeklē arī citi tiesiski risinājumi lietu skaita samazināšanai, piemēram, tāpat kā Eiropas Cilvēktiesību tiesā nepieņemt izskatīšanai lietas, kurās nav nodarīts būtisks kaitējums, lai izslēgtu iespēju tiesāties tiesāšanās dēļ par niecīgām summām. Iespējams, daļēji tas varētu būt panākts jau ar 2010. gada 20. decembra grozījumiem Civilprocesa likumā, ar kuriem no 2011. gada 1. janvāra drošības nauda par kasācijas sūdzību iesniegšanu palielināta līdz 200 latiem.

LIETU SKAITS CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA 2010. GADĀ (SPRIEDUMI UN LĒMUMI) 

CIVILLIETU DEPARTAMENTĀ KASĀCIJAS KĀRTĪBĀ IZSKATĪTO LIETU STRUKTŪRA 2010. GADĀ  (SPRIEDUMI UN LĒMUMI)