Mēs pateicamies Augstākajai tiesai par šo uzaicinājumu uz Mediju dienu. Tas ir likumsakarīgs, jo sadarbība ar Ārvalstu investoru padomi tiešām notiek, un desmit gadu laikā tā tiek padziļināta (protams, ne tikai ar Augstāko tiesu, bet arī ar Tieslietu ministriju), lai kopumā efektivizētu tiesu sistēmu Latvijā. Darba rezultāts ir apmēram simts konkrētu priekšlikumu ieviešana normatīvajā bāzē, kā arī piemērošanas praksē. Gribu pateikt lielu paldies katram no medijiem, kas šodien esat atnākuši, jo kvalitatīvas informācijas nodošana tālāk ir stūrakmens, lai augtu uzticēšanās Latvijas tiesu sistēmai.
Īpaši gribētu akcentēt, ka jau četrus, piecus gadus Augstākās tiesas retorikā tiek uzsvērta tiesu sistēmas autoritāte kā viens no galvenajiem sasniedzamajiem mērķiem, jo ļoti svarīgs ir šis tonis, šī ziņa, kas tiek nodota arī pirmajai un otrajai instancei – darbs uz ekselenci, uz tiesu sistēmas autoritātes celšanu.
Uzņēmēji nav tikai kritizētāji, viņi nāk arī ar ļoti konkrētiem priekšlikumiem, tāpēc gribētu pavisam īsi raksturot gan sasniegumus, kas ir notikuši šo gadu laikā, gan arī pievērsties konstruktīviem priekšlikumiem un kritikai.
Kāda ir uzņēmēju pamatprasība? Uzņēmēji vēlas skaidrību. Uzņēmējs, kurš vēršas pie valsts, lai rastu risinājumu savam strīdam, vēlas saprotamu, skaidru un pamatotu risinājumu. Skaidrs, ka vienmēr būs kāds, kurš zaudē, un kāds, kurš uzvar tiesas procesā. Bet arī zaudētājam ir jāsaprot iznākums, ja nav šis „pārsteiguma spriedums”, kas rada neuzticēšanos un to, ka abas puses, izejot no tiesas zāles, jūtas mazliet kā loterijā, gaidot tiesas nolēmumu un domājot, uz kuru pusi tad būs. Gan no tiesas attieksmes, gan no uzdotajiem jautājumiem, gan no visa tiesas procesa prāvniekiem ir jāsaprot, ka tiesa ir tiešām pēc būtības iedziļinājusies lietā. Rezultātam, ko viņi saņem, ir jābūt skaidram, strukturētam. Nolēmums nav tikai vispārīgas tēzes, tas sastāv no struktūras elementiem – ir ievaddaļa, aprakstošā daļa, motīvu daļa un rezolutīvā daļa. Pie šo nolēmumu struktūras elementu kvalitātes un pilnveides ir būtiski jāstrādā. Tik tiešām – aprakstošā daļa varbūt ne vienmēr koncentrējas uz juridiski absolūti svarīgiem apstākļiem, kas lietā ir jānoskaidro. Pēc aprakstošās daļas nāk motīvu daļa, kurā sistēmiski, secīgi, loģiski un skaidri jādod tiesas atbilde uz juridiski būtiskajiem apstākļiem lietā. Lūk, tā ir virzība uz kvalitāti. To var sasniegt ar vairākiem mērķiem. Tā ir apmācība, sadarbība, bet tā ir arī judikatūras apzināta veidošana.
Tā ir viena no uzņēmēju pamatprasībām – lai Latvijā būtu noturīga judikatūra, kas veicina paredzamību. Kā veidojas judikatūra? Kas vispār ir judikatūra? Judikatūra ir atziņu kopums, kuras tiesas pieņem savos nolēmumos, un tās ir atbildes uz būtiskajiem tiesību jautājumiem. Judikatūras kvalitātei ir ļoti liela nozīme, tāpat arī savstarpējam respektam pret judikatūru. Atkāpes no judikatūras ir iespējamas, bet tad to nepieciešams pamatoti argumentēt.
Tas nav tikai Ārvalstu investoru padomes viedoklis, uzņēmēji to jūt kopumā, ka tiek strādāts pie judikatūras apkopošanas, sistematizēšanas un publicēšanas. Un gribētu uzsvērt, ka tas ir galvenokārt Augstākās tiesas ieguldījums, bet ne tikai – tas ir arī Satversmes tiesas, Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas ieguldījums. Mēs augstu novērtējam, ka gandrīz visi Senāta nolēmumi šobrīd ir pieejami Judikatūras datubāzē, tie ir pietiekoši anonimizēti. Bet ne tikai šo nolēmumu ievietošana datubāzē ir viss, pēc tam darbs judikatūras apkopošanā tikai sākas. Es tiešām gribu izteikt pateicību Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas darbam, jo tam ir ļoti būtiska nozīme nodrošinot, ka līdzīgas lietas tiek arī līdzīgi iztiesātas.
Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un Latvijas Vēstnesis ir veikuši kopīgu projektu portālā Likumi.lv. Likuma teksts ļoti bieži satur ģenerālklauzulas, kā juristi saka – vispārīgus apzīmējumus. Kā šos vispārējos apzīmējumus var saprast? Augstākās tiesas judikatūra un vispār Latvijas tiesu judikatūra dod skaidrojumus, atziņas konkrētajām likuma normām. Likumu portāls ir padarīts ļoti draudzīgs lietotājam, proti, ja skatāmies likumu, tad judikatūras atziņa ir pieejama pie konkrētā likuma panta un var redzēt, ko Augstākā tiesa vai Satversmes tiesa ir par šo tēmu teikusi. Augstākās tiesas informācija ir vēl draudzīgāk pieejama, jo uzreiz varam redzēt tēzi, Satversmes tiesai ir tikai atsauce uz nolēmumu, kas nozīmē, ka jāiet tālāk, jāmeklē un jāskatās pats nolēmums.
Latvijas Augstākās tiesas judikatūras apkopošana ir viena no modernākajām Rietumeiropas valstīs, to varu teikt ar pilnu atbildību, jo ir veikti salīdzinoši pētījumi.
Ko uzņēmēji rekomendē? Pirmkārt, būtu jāturpina judikatūras pētījumi, jo īpaši kritiski svarīgajās nozarēs, kur arī Augstākajai tiesai ir sensitīvi jāreaģē uz to, kas notiek sabiedrībā. Pozitīvi vērtējams ir maksātnespējas tiesvedību pētījums, kur augstas raudzes speciālisti izpētīja tiesu judikatūru, bija konkrēti secinājumi, konkrēti uzvārdi. Tādas lietas ir jāturpina.
Uzņēmēji, piemēram, tagad satraukušies par publiskā iepirkuma lietām. Valsts ir milzīgs klients, liels iepircējs, un uzņēmējiem ir ļoti svarīgi, lai publiskā iepirkuma process būtu skaidrs, caurspīdīgs un veicinātu konkurenci. Par to ir būtiskas bažas. Tāpēc mēs aicinām Augstāko tiesu veikt izpēti par publiskā iepirkuma jautājumiem, par tendencēm, izskatot lietas publiskā iepirkuma aspektos.
Protams, ir jāanalizē lietu izskatīšanas termiņi. Uzņēmēji saprot, ka termiņi jau nav pašmērķis. Pamatmērķis ir efektivitāte, koncentrēšanās uz pašu galveno. Te ir vairāki instrumenti, kā to realizēt. Laiks tiek patērēts arī juridiski nebūtiskiem apstākļiem – skatot tos, atstrādājot šo procesu, bet patiesībā tam nav lielas ietekmes uz rezultātu. Tas, ko uzņēmēji piedāvā, nav tikai Augstākās tiesas jautājums, tas ir visas tiesu sistēmas jautājums – regulējums par to, kā šajos procesos un ar kādiem instrumentiem veicināt koncentrēšanos uz galveno. Mūsuprāt, nepietiekami tiek izmantotas sagatavošanās sēdes. Kad tiesa jau pašā sākumā apzina būtiskākos apstākļus lietā, iepazīstas ar šiem apstākļiem un sagatavo sagatavošanās sēdi, lai pateiktu, kuri ir pierādījumu jautājumi, kādi ir galvenie strīdus jautājumi šajā lietā, lai pēc tam process notiktu daudz efektīvāk. Mūsuprāt, tā joprojām nav pietiekami izmantota iespēja.
Ārvalstu praksē ir dažādas pieejas. Es pateikšu svešvārdu – tiesas procesa „bifurkācija”, proti, kad tiesnesis konstatē, ka no konkrētā jautājuma ir atkarīgs viss lietas izskatīšanas process tālāk. Saprast, vai tiešām pastāv prettiesiska rīcība, pārkāpums, vai pastāv cēloniskā sakarība, pirms mēs vispār skatāmies zaudējumus, to apjomu, piesaistām ekspertus. Ja ir kāds jautājums, kur tiesnesis skaidri saprot, ka no tā ir atkarīga visas lietas turpmākā virzība, tad nevajag vairākus gadus, lai izskatītu visu un pēc tam pateiktu, ka pašā sākumā mums nebija viens no šiem elementiem. Tā ir kvalitāte, to nav tik viegli realizēt. Bet tas ir tiesnesis kā tiesas zāles saimnieks, kurš spēj to identificēt un arī disciplinēt puses un vadīt uz šo rezultātu.
Vēl par specializāciju. Specializācija ir bāze efektivitātei, ātrumam un risinājumiem. Ārvalstu investoru padome un citas uzņēmēju organizācijas atbalsta komerctiesu specializāciju. Lielākajā daļā pasaules ekonomiku, un tās ir arī daudz mazākas valstis par Latviju, ir komerclietu izskatīšanas specializācija. Ļoti kvalificēti tiesnešu palīgi man ārpus protokola, ir teikuši– kad mums ienāk lieta, kur ir Finanšu instrumentu tirgus likuma piemērošana, lieta par akcionāru līguma opcijām vai kas tamlīdzīgs, mēs drošības pēc šādu lietu kādus sešus mēnešus vēlāk nozīmējam izskatīšanai, jo pa to laiku ir jāiepazīstas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma regulējumu. Bet paiet laiks, ikdiena dara savu, šī iepazīšanās nav notikusi, un tad to lietu tāpat skata. Šis ir viens no piemēriem, kur specializācija veicinātu lietu efektīvāku izskatīšanu. Uzņēmēji aicina šo specializāciju turpināt. Risinājums, kā tas notiek, ir valsts pusē, bet specializācija ir ļoti būtiska.
Vēlētos nobeigt šo kopsavilkumu ar to, ka Augstākajai tiesai ir ļoti būtiski uzņemties līderības lomu arī attiecībā uz pirmās un apelācijas instances tiesām. Tiesneši arī ir tikai cilvēki, kam motivators ir interesants darbs, atalgojums, bet motivators ir arī atzinība, ka tiešām daru kaut ko labu valstij. Es aicinātu Augstāko tiesu, cik vien iespējams, veicināt pirmās un apelācijas instances tiesu iesaisti judikatūras veidošanā. Proti, radīt sistēmu, kādā veidā zemāko instanču „labie” nolēmumi un nolēmumi, kuri dod pienesumu tiesību sistēmai, kuros tiek risināti būtiski tiesību jautājumi – kā šie nolēmumi tiek virzīti apstrādei un atlasei Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskajā nodaļā. Arī nepārsūdzēti un kvalitatīvi pirmās un apelācijas instances nolēmumi veido judikatūru, jo konkrētajam uzņēmējam tas ir galīgais nolēmums konkrētajā lietā. Pilnveidot šo sistēmu ir ļoti būtiski, tas nenotiek vienā dienā, bet tas ir process.
Tie bija galvenie komentāri no Ārvalstu investoru padomes puses, bet tie nav tikai ārvalstu uzņēmēji. Šie ārvalstu investori ir arī Latvijas uzņēmēji, un viņi maksā ļoti būtisku daļu Latvijas nodokļu naudas. Ja viņi jūtas laimīgi, tad arī mums ir vairāk naudas un mēs varam daudz kvalitatīvāk aizstāvēt pamattiesības.
QR
