Ievads
2008.gada 5.jūnijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju ievēlēja Ivaru Bičkoviču, tobrīd Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju. Amatā viņš stājās 16.jūnijā, un viņa pilnvaru termiņš bija 7 gadi.
2015.gadā 28.maijā Saeima Ivaru Bičkoviču Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprināja atkārtoti, šoreiz ar pilnvaru termiņu 5 gadi, kā tas bija noteikts ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu”.
2020.gada 15.jūnijā beidzas Ivara Bičkoviča pilnvaras Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā. Saskaņā ar likumu šajā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
12 gadi ir nozīmīgs laiks ne tikai cilvēka dzīvē, bet arī Augstākās tiesas un visas Latvijas tiesu sistēmas dzīvē. Tie bijuši 12 izaicinājumiem bagāti gadi.
Trīs lielie izaicinājumi
Darbu Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā Ivaram Bičkovičam nācās sākt 2008.gada ekonomiskās krīzes apstākļos, kas smagi atsaucās 2009.gada budžetā. Vadmotīvs sarežģītajā situācijā bija pārliecība, ka „ekonomiskā krīze ir pārejoša, bet iestādes laba pārvaldība – paliekoša sistēma”.
Augstākās tiesas 2009.gada budžeta samazinājums bija par 15% atlīdzībai un par 36% iestādes uzturēšanas izdevumiem. Budžetā nebija finansējuma vienotas tiesu prakses veidošanai, tika likvidēta Sūdzību izskatīšanas nodaļa, uzteikts darbs 17 darbiniekiem, likvidēti struktūrvienību vadītāju vietnieku amati, vairāki darbinieki strādāja pusslodzi. Apturēta 2003. gadā sāktā tiesnešu algu reforma. Krīzes laika sekas bija arī liels lietu, īpaši civillietu, pieplūdums tiesā. Tikai 2018.–2019.gadā varēja saskatīt šo seku mazināšanos.
Arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata laiku Ivars Bičkovičs noslēdz krīzes apstākļos – jaunā koronvīrusa izraisītās COVID-19 dēļ Latvijas tiesas strādā ārkārtējās situācijas apstākļos.
Otrs lielais izaicinājums bija Augstākās tiesas reorganizācija. 2013.gada 13.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu un nosakot, ka visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet Augstākā tiesa ir tikai kasācijas instance. Šī bija nozīmīgākā tiesu reforma kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Visbūtiskāk reorganizācija skāra Augstāko tiesu – tika likvidēta apelācijas instance – tiesu palātas. Krimināllietu tiesu palāta Augstākās tiesas struktūrā bija līdz 2014.gada 31.decembrim, Civillietu tiesu palāta – līdz 2016.gada 31.decembrim. Bija jāpieņem procesuāli, organizatoriski un cilvēciski smagi lēmumi.
Trešais vēsturiskais izaicinājums – Tieslietu padome. 2010.gadā Latvijā izveidota jauna institūcija – Tieslietu padome, kuru vada Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Vēsturiskas pieredzes šādas institūcijas darbībai Latvijā nebija, nebija arī vienots Tieslietu padomes modelis citur Eiropā. Finansējuma Tieslietu padomes veidošanai nebija, un tās kompetence likumā bija noteikta visai ierobežota. Neskatoties uz to un krājot pieredzi un spēku stāvēt tiesu neatkarības pozīcijā, Tieslietu padome desmit gados ir pierādījusi sevi kā darboties spējīgu tiesu varas institūciju, ar ko jārēķinās valsts varas sistēmā.
Citi tiesu sistēmas izaicinājumi
Divpadsmit gadi Latvijas tiesu sistēmā bijuši lielu pārmaiņu laiks – bez jau minētās tīrās trīspakāpju tiesu reformas notikusi arī tiesu teritoriālā reforma, pirmās instances tiesu skaitu samazinot par 74% – 34 tiesu vietā Latvijā tagad darbojas 9 rajona (pilsētas) tiesas. Notikusi arī zemesgrāmatu reforma, integrējot tās rajona (pilsētu) tiesu sastāvā.
Tieslietu padomes pieteikums Satversmes tiesai licis turpināt apturēto tiesnešu atalgojuma reformu, Tieslietu padome konsekventi iestājusies arī par tiesu darbinieku atalgojuma paaugstināšanu.
Ienākot jaunajām tehnoloģijām, tiesas kļuvušas modernākas, kas ir noteicošais faktors tiesu veiksmīgam darbam arī Covid pandēmijas apstākļos. Tiesas sēdes var notikt videokonferences režīmā, spriedumus tiesneši var parakstīt ar elektronisko parakstu, virzību sācis e-lietas projekts.
Tiesas kļuvušas atvērtākas, saprotamākas un poroaktīvākas – un pamats tam bijis Tieslietu padomes apstiprinātā tiesu komunikācijas stratēģija.
Citi Augstākās tiesas izaicinājumi
Augstākās tiesas dzīvē divpadsmit gados bijis daudz spilgtu vēsturisku notikumu un arī daudz rūpīga ikdienas darba. Stratēģiskais mērķis bija efektīvas un kvalitatīvas tiesas spriešanas nodrošināšana. Stiprināta un skaidrota kasācijas instances loma tiesu sistēmā, paplašināta judikatūras pieejamība – tā sistematizēta Augstākās tiesas mājaslapā un Senāta atziņas pievienotas tiesību normām oficiālajā likumu portālā.
Otrs strēģiskais mērķis bija Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana, un viens no virzieniem šī mērķa sasniegšanai – sabiedrības tiesiskā izglītošana, kam Augstākā tiesa pievērsusi lielu uzmanību. Sākta Pirmkursnieku dienu tradīcija, un šajos gados Augstākās tiesas priekšsēdētājs ticies ar aptuveni 4000 pirmā kursa jurisprudences studentiem. Otra iniciatīva, kas kļuvusi par tradīciju – ikgadējā Mediju diena par tieslietām rakstošajiem žurnālistiem. Trešā tradīcija ar turpinājumu – Augstākās Tiesas Biļetens, kas ieņēmis stabilu vietu Latvijas juridiskās literatūras laukā.
Plašāka kļuvusi Augstākās tiesas starptautiskā sadarbība – gan Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīklā, gan Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu Augstāko tiesu tīklā, gan īpašā Baltijas valstu Augstāko tiesu sadarbības tradīcijā.
Un visbeidzot – ir bijusi unikālā iespēja piedzīvot Latvijas valsts un tās augstākās tiesu instances – Latvijas Senāta – simtgadi. Īpašu gandarījumu deva vēsturiskā Senāta vārda atgriešana Augstākajai tiesai.
Izstāde
QR
