Eiropas preču zīmju un dizainparaugu tiesnešu simpozijs

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) rīkotais Eiropas preču zīmju un dizainparaugu tiesnešu simpozijs ir nozīmīgākais preču zīmju tiesnešu mācību un pieredzes apmaiņas pasākums, kas notiek reizi divos gados. 2019.gadā otro reizi simpozija programmā bija iekļauta sesija, kas saistīta ar jaunākajām tendencēm autortiesību jomā.

Simpozijā piedalījās Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas Savienības Tiesas tiesneši, pārstāvji no WIPO, EUIPO un Apelācijas padomēm, EIROJUST, INTERPOL, dažādu Eiropas valstu tiesneši, kas specializējušies intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšanā.

Simpozija ievadā ar runu uzstājās EUIPO izpilddirektors Christian Archambeau, uzsverot šāda veida foruma lomu un nozīmi.

Simpozijs norisinājās lekciju un diskusiju formā, darbs bija organizēts piecās sesijās: 1) Sertifikācijas zīmes, kolektīvās zīmes un ģeogrāfiskā izcelsme; 2) Dizainparaugi; 3) Aptaujas un pētījumi kā pierādījumi; 4) Autortiesību jaunākās tendences: Lieta C-476/17 (Pelham); 5) Nelegālais tirgus tumšajā tīmeklī.

Pirmās sesijas darbs bija saistīts ar sertifikācijas zīmju un kolektīvo zīmju izaicinājumiem, iespējamiem konfliktiem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14.jūnija Regulu (ES) Nr.2017/1001 par Eiropas Savienības preču zīmi (turpmāk – ESPZR) sertifikācijas zīmes sniedz iespēju nošķirt preces vai pakalpojumus, ko zīmes īpašnieks ir sertificējis attiecībā uz materiālu, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas veidu, kvalitāti, precizitāti vai citu īpašību, izņemot ģeogrāfisko izcelsmi, no tādām precēm un pakalpojumiem, kas nav šādi sertificēti (ESPZR 83.panta 1.punkts). Tātad sertifikācijas zīmi nevar izmantot, lai sertificētu preču un pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2015.gada 16.decembra Direktīvas (ES) Nr.2015/2436, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 28.panta 4.punkts paredz, ka, atkāpjoties no šīs direktīvas 4.panta 1.punkta c apakšpunkta, dalībvalstis var paredzēt, ka apzīmējumi vai norādes, kas komercdarbībā var kalpot, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi, var veidot garantijas vai sertifikācijas zīmes.

Kā redzams, šeit veidojas ievērojama pretruna attiecībā uz to, vai ģeogrāfiskā izcelsme būtu aizsargājama ar sertifikācijas zīmi. Simpozijā, tostarp neformālajās pieredzes apmaiņas sarunās, tika pausts viedoklis, ka būtu atbalstāma Regulā nostiprinātā pieeja un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nebūtu jāaizsargā ar sertifikācijas zīmēm, jo ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir savs regulējums. Direktīvā pieļautā pieeja nebūtu atbalstāma nacionālo valstu tiesību aktos, jo īpaši tajās valstīs, kurās nekas tāds līdz šim nav pastāvējis.

Šāds priekšlikums jau ir ticis nodots Tieslietu ministrijas darba grupai, kas strādāja pie jaunā Preču zīmju likuma izstrādes, un tiks nodots Saeimas atbildīgajai komisijai, kurā tiek izskatīts minētais likumprojekts.

Simpozija 1.sesijā tika runāts arī par kolektīvajām zīmēm – īpašām preču zīmēm, kas spēj nošķirt tās apvienības locekļu, kas ir preču zīmes īpašnieki, preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (ESPZR 74.pants). Ir iespējams reģistrēt kolektīvu preču zīmi, kas norāda uz tās aptverto preču vai pakalpojumu ģeogrāfisko izcelsmi. Lietošanas noteikumos skaidri jānorāda, ka ikvienam, kura preču un pakalpojumu izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, ir tiesības kļūt par apvienības, kurai pieder preču zīme, locekli (ESPZR 75.panta 2.punkts).

Šajā sesijā tika prezentēta EUIPO pieredze, tostarp lietās C-689/15 Gözze; C-673/15 Darjeeling; C-514/18 P Steirisches Kürbiskernöl; T-253/17 (apelācija C-143/19 P) Der Grüner Punkt; T-328/17 (apelācija C-766/18 P) HALLOUMI (ES kolektīvā) un T-825/16 (apelācija C-608/18 P) HALLOUMI (UK sertifikācijas), kā arī Lietuvas un Itālijas prakse. Itālijā un Lietuvā šādu lietu vēl nav, jo attiecīgās zīmes tikai nesen paredzētas tiesību normās. Taču Lietuvā, piemērām, ģeogrāfiskās izcelsmes norāde nekad netiek atzīta par tādu, kas nodrošina atšķirtspēju, bet gan vienmēr par aprakstošu.

Otrā sesija tika veltīta dizainparaugu funkcionālajiem elementiem, tostarp lietā C-395/16 Doceram izteikto atziņu kontekstā. Apgūta Vācijas pieredze minētajā lietā radīto atziņu izmantošanā. Aplūkota EUIPO prakse, piemēram, lietās T-191/18, T-153/08, T-90/16, T-559/18. Diskusijai tika piedāvātas atziņas par to, ka, vērtējot kopējo iespaidu, informētais lietotājs neignorēs funkcionālos elementus, bet neanalizēs saistību starp to tehnisko funkciju un izskatu. Citiem vārdiem, informētais lietotājs nav dizainers un tehniskais eksperts, viņš nepielieto (viņam nav jāpielieto) Doceram testu. Novērtējot kopējo iespaidu, jāņem vērā, kādā mērā funkcionālo elementu izskatu var diktēt tehniskā funkcija. Sakritība funkcionālo elementu izskatā vien nevar radīt tādu pašu kopiespaidu.

Trešajā sesijā tika aplūkoti izaicinājumi, ar kuriem sastopas aptauju un pētījumu izstrādātāji, un iespēja tos izmantot kā pierādījumus. Tika prezentēta Beniluksa valstu pieredze aptauju un pētījumu vērtēšanā. Vairākās valstīs ir izdotas vadlīnijas šāda veida pierādījumu iegūšanai (Apvienotā Karaliste, Vācija, Somija, Šveice).

Svarīgi, kā tiek definēta grupa (attiecīgais patērētāju loks), kas aptaujājama. Savukārt, piemēram, pētot atšķirtspēju – norāda zīmi un preces vai pakalpojumus, taču vērtējot reputāciju – tikai zīmi, nevis preces vai pakalpojumus.

Atklāts ir jautājums, piemēram, par to, cik lielas daļas aptaujāto pozitīva atbilde ir pietiekama, lai konstatētu atšķirtspējas iegūšanu lietošanas ceļā. Prakses atziņa ir tāda, ka atšķirtspējas iegūšanu ar lietošanu nevar pierādīt, tikai atsaucoties uz vispārējiem, abstraktiem datiem, piemēram, iepriekš noteiktiem procentiem.

Ceturtajā sesijā tika aplūkota Eiropas Savienības Tiesas lieta C­­‑476/17 Pelham un ar to saistītā dalībvalstu pieredze. Šajā lietā, atbildot uz lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Eiropas Savienības tiesa 2019.gada 29.jūlijā citastarp nosprieda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001.gada 22.maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2.panta „c” punkts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas gaismā ir jāinterpretē tādējādi, ka fonogrammu producentam ar šo normu piešķirtās ekskluzīvās tiesības atļaut vai aizliegt savas fonogrammas reproducēšanu ļauj šim producentam iebilst pret to, ka kāda trešā persona izmanto no tā fonogrammas paņemtu kādu – pat ļoti īsu – skaņu fragmentu (sample), lai šo fragmentu iekļautu citā fonogrammā, izņemot gadījumus, kad šis fragments šajā darbā ir iekļauts grozītā formā un nav atpazīstams ar dzirdi.

Ar atziņām no Parīzes Augstās tiesas prakses (Francija) dalījās tiesas viceprezidente Florence Butin. Par to, kā tiek veikta oriģināldarbu un pretstatīto mūzikas paraugu tehniskā analīze, prezentāciju sniedza Francijas kolektīvā pārvaldījuma organizācijas SACEM eksperte Angélique Gounod. Līdzību vērtē no muzikālā viedokļa. Profesionāļu veiktu klausīšanos papildina līdzības vizuāla atspoguļošana notīs. Izmanto spektogrammas.

Lai trenētos praksē pielietot lietā C-476/17 attīstītās atziņas, tika organizēta mūzikas paraugu vērtēšanas aktivitāte spēles veidā. Tās gaitā simpozija dalībniekiem pēc oriģināldziesmas un pretstatītās dziesmas noklausīšanās bija jāieņem sava vieta attiecīgajā zāles sektorā, atkarībā no tā, vai pretstatītajā dziesmā iekļautais oriģināldziesmas fragments bija vai nebija atpazīstams ar dzirdi. Atsevišķi savu atzinumu sniedza arī šajā panelī iesaistītie tiesneši un eksperti. Pārsvarā dalībnieku viedoklis sakrita ar ekspertu viedokli, taču atsevišķos gadījumos domas dalījās, kas liecina par šāda vērtējuma veikšanas komplicētību.

Piektajā sesijā DHS Homeland Security Investigations (ASV) speciālais aģents Jared Der-Yeghiayan simpozija dalībniekiem soli pa solim atklāja „Silk Road” lietas izmeklēšanas aizkulises. „Silk Road” bija tiešsaistes melnais tirgus, kas kalpoja kā platforma narkotiku tirdzniecībai. Tīmekļa vietne nelegālo darbību veikšanai bija izveidota 2011.gadā un darbojās tā, lai lietotāji varētu to pārlūkot anonīmi, bez iespējamas datplūsmas uzraudzības. Narkotikas tika piegādātas ar pasta sūtījumu starpniecību. Saskaņā ar vēlāk publiskoto apsūdzību vietnē bija notikuši aptuveni 1 429 465 darījumi; kopējie ieņēmumi no tiem bija 9 519 664 bitmonētas, un kopējās komisijas naudas bija 614 305 bitmonētas jeb aptuveni 1,2 miljardi dolāru ieņēmumu un 79,8 miljoni dolāru komisijas naudas; iesaistīti bija 146 946 pircēji un 3 877 pārdevēji. Pēc divu gadu garumā veiktajām izmeklēšanas darbībām 2013.gadā Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) slēdza tīmekļa vietni un arestēja vietnes dibinātāju Ross Ulbrich, kurš to uzturēja ar pseidonīmu Dread Pirate Roberts. ASV federālā tiesa Manhetenā viņu atzina par vainīgu astoņās apsūdzībās un piesprieda mūža ieslodzījumu.

Simpozija dalībnieki bija izpildījuši lūgumu atvest no savas valsts produktu, kas ir aizsargāts vienā no trīs Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo darinājumu sistēmām. Tās popularizē un aizsargā kvalitatīvu lauksaimniecības un pārtikas preču nosaukumus ar aizsargātas izcelsmes norādi (protected designation of origin (PDO)), aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (protected geographical indication (PGI)) un garantētas tradicionālās īpatnības norādi (traditional specialities guaranteed (TSG)). Iepriekšējos gados Latvijas pārstāves jau bija iepazīstinājušas simpozija dalībniekus ar Carnikavas nēģiem, pelēkajiem zirņiem un salināto rudzu rupjmaizi, bet šoreiz bija aizvedušas Jāņu sieru.

Dalība simpozijā deva iespēju padziļināt izpratni par sertifikācijas zīmēm, kolektīvajām zīmēm, ar tām saistītajiem problēmjautājumiem, par dizainparaugu funkcionālo elementu nozīmi, intelektuālā īpašuma strīdos izmantojamo pierādījumu – aptauju un pētījumu veidošanas un vērtēšanas labo praksi, mūzikas paraugu tehniskās un juridiskās vērtēšanas niansēm, kā arī apgūt praktiskās iemaņas to novērtēšanā. Tika iepazītas EUIPO, Eiropas Savienības tiesas un nacionālo valstu tiesu prakses jaunākās tendences. Par vērtīgu atzīstama arī neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa, kuras ietvaros iespējams noskaidrot nianses, kas var noderēt, tostarp izstrādājot Latvijas tiesisko regulējumu sertifikācijas un kolektīvajām zīmēm.