Eiropas Savienības valstu tieslietu kontaktpersonu sanāksme
Krimināllietu departamenta senatore Aija Branta kā Latvijas kontaktpersona Eiropas Savienības tieslietu sistēmā (Justice Scoreboard) janvārī piedalījās kontaktpersonu sanāksmē Briselē.
Sniegta informācija par 2020.gada Ziņojumu par situāciju tiesiskuma jomā Eiropas Savienības valstīs, kas drīzumā tiks publicēts. Ziņojumā iekļautas jaunas sadaļas – par īpašiem pasākumiem bērnam draudzīgam procesam un par pasākumiem nolēmumu publicēšanai tiešsaistē.
Komisijas uzdevumā ziņojumu par tiesas nolēmumu mašīnlasīšanu bija sagatavojusi Boloņas (Itālija) universitātes datorzinību un tiesību profesore Monika Palmirāna (Monica Palmirani). Profesore sniedza ieskatu par to, kā tiesas nolēmumu sagatavošanas jaunās metodes var atvieglot pieeju tiesai. Profesore atzina, ka caurskatāmība ir svarīgākais elements, lai veidotu un saglabātu iedzīvotāju uztricēšanos mākslīgā intelekta sistēmu attīstītājiem un pašām sistēmām. Tehnoloģiskā caurskatāmība prasa, lai mākslīgā intelekta sistēmas būtu pārbaudāmas, salīdzināmas un saprotamas indivīdiem dašādos izpratnes līmeņos. Biznesa modeļa caurskatāmība nozīmē, ka indivīds ir atbilstoši informēts par attīstītāju un tehnoloģiju ieviesēju mērķiem.
Profesore minēja piemērus, kā mākslīgais intelekts palīdz iedzīvotājiem iesniegumu sagatavošanā. Proti, ar šabloniem un paraugiem; seko labojumiem dokumentos sagatavošanas fāzē un iesniegšanas gaitā; dokumenta projektu transformē oficiālā dokumentā; veic atsauces uz normatīviem un citiem avotiem (piemēram, atrod atbilstošus citātus); palīdz ar tulkošanu un lingvistiku; palīdz sameklēt atbilstošu judikatūru u.tml.
Arī Eiropas Komisijas pārstāvis Eike Grāfs (Eike Graf) savā ziņojumā pieskārās tādiem jautājumiem kā mākslīgais intelekts, ētika un likumdošana.
Savukārt Eiropas Komisijas pārstāves Jana Hoskova (Jana Hoskova) un Marija Karavasila (Maria Karavasili) runāja par iespējām, kādas piedāvā Eiropas fondu programmas tieslietu jomā. Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJI) direktore Monika van der Gosa (Monique van der Goes) un Utrehtas universitātes profesors Francis van Diks (Frans van Dijk) prezentēja asociācijas pētījumu par tiesnešu skatījumu uz tiesu varas un tiesnešu neatkarības aspektiem savā valstī.
Sanāksmes noslēdzošajā daļā, kas bija veltīta sabiedrības informēšanas kampaņām par tieslietām, ar prezentācijām uzstājās pārstāvji no Vācijas Federālās tieslietu ministrijas, Dānijas Tiesu administrācijas un Starptautiskās Advokātu asociācijas. Vācijas un Dānijas pārstāvji demonstrēja īsfilmiņas un dažādus uzskates līdzekļus, ko kampaņas ietvaros demonstrē iedzīvotājiem (piemēram, plakāti transporta līdzekļu pieturās, īsfilmas pirms kino seansa u.tml.).
Eiropas Padomes tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijas (CEPEJ) plenārsēde
Krimināllietu departamenta senatore Aija Branta kā Latvijas pārstāve Eiropas Padomes Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ) 2019.gada decembrī piedalījās komisijas plenārsēdē un CEPEJ vadlīniju nolēmumu izpildē 10.gadadienai veltītajā konferencē Strasbūrā.
Konferenci, kas veltīta CEPEJ „Vadlīniju Eiropas Padomes izstrādāto rekomendāciju nolēmumu izpildes jomā sekmīgākai ieviešanai” [CEPEJ(2009)11E] 10.gadadienai veltīto konferenci CEPEJ organizēja sadarbībā ar Starptautisko Tiesu izpildītāju asociāciju (UIHJ).
UIHJ ir 1952.gadā izveidota starptautiska nevalstiska organizācija, kuras galvenā mītne atrodas Parīzē. Tās sastāvā ir 93 nacionālās nodaļas vai profesionālās apvienības. Organizācija pārstāv savus biedrus starptautiskajās organizācijās un nodrošina nacionālo tiesu izpildītāju organizāciju savstarpējo sadarbību. Tā strādā, lai uzlabotu nacionālo procesuālo likumu normas, kas reglamentē tiesu izpildītāju statusu un darbību, kā arī veicinātu inovatīvu projektu ieviešanu tiesu izpildītāju darba uzlabošanai. Organizācija izmanto savu pieredzi un ietekmi, lai nodrošinātu tiesu nolēmumu izpildes efektivitāti.
Atklājot konferenci, uzruna teica UIHJ prezidents Marks Šmits (Marc Schmitz) un CEPEJ prezidents Ramins Gurbanovs (Ramin Gurbanov).
Ar referātu „10 gadi kopš CEPEJ vadlīniju pieņemšanas” uzstājās UIHJ viceprezidents Metjū Šardons (Mathieu Chardon), tiesu izpildītājs no Francijas. Ar referātu „CEPEJ Labās prakses rokasgrāmata tiesas nolēmumu izpildei” uzstājās Gijoms Pejons (Guillaume Payan), Tulonas universitātes Juridiskās fakultātes lektors, CEPEJ sertificēts eksperts. Referents runāja arī par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi lietās, kas saistītas ar tiesas nolēmumu izpildi.
Konferences otrajā daļā „Algoritmi un tiesas nolēmumu izpilde: jauni izaicinājumi ekonomikā un tiesībās” ar referātu „Mākslīgais intelekts, pamattiesības un ētika” uzstājās Janiks Menesers (Yannick Meneceur), tiesnesis no Francijas. Natālija Fricero (Natalie Fricero), Nicas universitātes privāto tiesību profesore, Nicas Juridiskā institūta direktore, runāja par tiesas nolēmumu izpildi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Savukārt Jozs Uifenhūns (Jos Uitdehaag), tiesu izpildītājs no Nīderlanedes, un Sjefs Erps (Sjef van Erp), Mastrihtas universitātes profesors, uzstājās ar referātu „Gudrie līgumi un to izpilde”, kā arī izvērtēja problēmjautājumus, kas saistīti ar kriptovalūtas izmantošanu.
CEPEJ plenārsēde sākās ar apbalvošanas ceremoniju. Par ieguldījumu CEPEJ darbā Tieslietu sistēmu izvērtēšanas darba grupas bijušajam priekšsēdētājam Žanam-Polam Žanam (Jean-Paul Jean) pasniedza Eiropas Padomes Pro Merito medaļu.
Tika uzklausīta CEPEJ prezidenta un sekretariāta informācija par dalību dažādos pasākumos, kā arī dalībvalstu, tostarp Latvijas, informācija par pēdējā pusgadā veiktajiem pasākumiem tieslietu sistēmas uzlabošanā. CEPEJ prezidents informēja plenārsēdi par savu vizīti Latvijā un tikšanos ar Augstākās tiesas pārstāvjiem un piedalīšanos Latvijas tiesnešu konferencē.
Izvērtēšanas darba grupas priekšsēdētājs informēja par darbu pie valstu tieslietu sistēmu nākošā izvērtējuma cikla 2018.–2020.gadam, kuru paredzēts apstiprināt 2020. gada jūnija plenārsēdē. Informēja par sadarbību ar Eiropas Savienību, nodrošinot datus ikgadējā apkopojuma par tiesiskumu ES valstīs EU Justice Scoreboard sagatavošanā.
Kvalitātes darba grupas priekšsēdētājs, informējot par paveikto, norādīja, ka ir pabeigts CEPEJ Eiropas Ētikas hartu mākslīgā intelekta izmantošanai tieslietu sistēmās tulkojums, tostarp arī latviešu valodā.
Pieņemtas vadlīnijas tiesnešu prasmju un kompetenču uzlabošanai [CEPEJ92019)15]. Pieņemti arī vairāki ar mediāciju saistīti dokumenti: Mediācijas programma tiesnešiem – CEPEJ(2019)18; Mediācijas programma notāriem – CEPEJ(2019)20; Mediācijas programma advokātiem – CEPEJ(2019)21.
Pieņemts CEPEJ izmantotās terminoloģijas vārdnīcas projekts – CEPEJ(2019)5REV1, kas turpmāk tiks papildināts.
Sekretariāts atzīmēja atsevišķu pilottiesu darbības nepietiekamo aktivitāti, ieviešot CEPEJ izstrādātos instrumentus. Norādīja, ka sadarbībā vairāk būtu jāizmanto tiesu labākā prakse, kas ir nozīmīgs informācijas avots par Eiropas tiesu ikdienas darbu. Norādīja, ka valstu nozīmētajām pilottiesām ir aktīvāk jāiesaistās Pilottiesu tīklojuma darbā.
Tika apstiprināta Darbības programma 2020.–2021.gadam, atzīstot, ka tiesu neatkarība un efektivitāte paliek nemainīgā darbības prioritāte.
Sekretariāts informēja par dalību Eiropas Padomes sadarbības programmās Latvijā (sadarbības turpinājums ar CEPEJ ekspertiem tieslietu efektivizācijā 3 galvenajās jomās: mediācija, valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība un tiesu menedžmenta uzlabošana), Albānijā, Azerbaidžānā, Balkānos, Maltā, Moldovā, Slovākijā (tiesu sistēmas efektivitātes un kvalitātes stiprināšana), Spānijā (kiberjustīcijas attīstība), Tunisijā (tiesu sistēmas darbības un piekļuves tiesai uzlabošana), Marokā un Ēģiptē (likumības un cilvēktiesību ievērošanas nodrošināšana).
Sekretariāts informēja par 2019.gada oktobrī Oslo notikušo „Temīdas kristāla svaru” balvas ceremoniju un apsveica šīs balvas ieguvēju Slovēnijas Augstāko tiesu par projektu „Tieslietu kvalitātes uzlabošana”. Balvas ieguva arī Luksemburgas pirmās instances tiesa par projektu „Tiesu procesa harmonizēšana”, Nīderlandes nacionālais koordinators mediācijā krimināllietās par projektu „Mediācija krimināllietās” un Spānijas Tieslietu ministrijas projekts „Digitālā justīcija”. Konkursa uzvarētāji prezentēja savus projektus.
QR
