Administratīvo lietu departamenta senatori 2019.gadā: Dzintra AMERIKA, Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Anita KOVAĻEVSKA, Dace MITA, Normunds SALENIEKS (6 mēnešus), Līvija SLICA, Rudīte VĪDUŠA
Tiesneša pienākumu izpildītāji: Valters POĶIS, Ieva VIŠĶERE
Ievads
2019.gadā apritēja 15 gadi kopš administratīvo tiesu izveides. Kā tika atzīmēts jubilejas konferencē, administratīvās tiesas ir devušas būtisku ieguldījumu Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā.
Atskatoties uz departamenta darba gadu, vēlos pateikties departamenta senatoriem, padomniekiem, senatoru palīgiem un konsultantiem par koleģialitāti, cieņpilnu attieksmi, atvērtību, radošumu un profesionalitāti. Viss, kas sasniegts šajā pārskata periodā, ir mūsu kopīgā darba rezultāts. Vēlos pateikties arī kolēģiem Valteram Poķim un Normundam Saleniekam, kuri bija gatavi uz laiku uzņemties departamenta senatora darba pienākumus, tā palīdzot departamentam sasniegt pozitīvus rādītājus. Civillietu departamenta senatora Normunda Salenieka iesaistīšanās administratīvo lietu izskatīšanā uzskatāmi arī parādīja to, ka nereti civiltiesībās un administratīvajās tiesībās risināmie jautājumi pārklājas, un ir svarīga to izvērtēšana no šo abu nozaru speciālistu puses. Nākotnē būtu nepieciešams meklēt formu, kā nodrošināt departamentu kopīgas diskusijas par tiesību jautājumiem.
Vispārējais pārskata perioda raksturojums
2019.gadā Administratīvo lietu departamenta lietvedībā ir bijušas 1802 lietas (2018.gadā – 1735 lietas). Departaments kopumā pieņēma 951 nolēmumu (697 kasācijas tiesvedības kārtībā, 251 blakus sūdzības kārtībā, trīs pieteikumi par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem).
Salīdzinot ar 2018.gadu, departamentā saņemto lietu skaits ir palicis gandrīz nemainīgs (nebūtiski samazinoties vien par 0,7%), proti, 844 lietas.
Savukārt būtiski – par 25% – ir palielinājies izskatīto lietu skaits, sasniedzot 951 lietu pārskata periodā. Izskatīto lietu skaits veido 53% no visām tiesvedībā esošajām lietām. Izskatīto lietu skaits ir pārsniedzis saņemto lietu skaitu par 13%. 2019.gada beigās neizskatīto lietu atlikums bija 851 lieta, tas ir, par 13% mazāks (107 lietām) nekā iepriekšējā gadā. Neizskatīto lietu atlikums pārskata perioda beigās, salīdzinot ar 2018.gadu, ir samazinājies par 11%.
Šāda pozitīva izskatīto lietu dinamika ir rezultāts gan senatoru skaita palielinājumam, gan rīcības sēžu lēmumu formas optimizēšanai.
Pārskata periodā 11 lietas tika izskatītas mutvārdu procesā. Septiņas lietas (Nr.SKA-1/2019 (A420684911), Nr.SKA-201/2019 (A420387314), Nr.SKA-272/2019 (A420304114), Nr.SKA-382/2019 (A420159215), Nr.SKA-637/2019 (A420202416), Nr.SKA-791/2019 (A420165317), Nr.SKA-890/2019 (A670014818)) departaments izskatīja kopsēdē. Vienā no kopsēdē izskatītajām lietām (Nr.SKA-890/2019) tika izteiktas senatoru atsevišķās domas.
Joprojām visvairāk tiek izskatītas lietas, kuras ir ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta, ministriju un pašvaldību lēmumus.
Trīs lietās departaments iesniedza pieteikumus Latvijas Republikas Satversmes tiesai par tiesību normu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
Lietā Nr.SKA-134/2019 (A420297115) tika iesniegts pieteikums par Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punkta, ciktāl tas nosaka absolūtu aizliegumu personai, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, strādāt par pedagogu bērnu izglītības iestādēs, atbilstība Latvijas Republikas Satversmes 106.panta pirmajam teikumam. Šajā lietā Satversmes tiesa ar 2019.gada 27.marta lēmumu atteicās ierosināt lietu pēc Senāta pieteikuma. Satversmes tiesa lēmumā norādīja, ka šobrīd situāciju regulē divas vienāda juridiskā spēkā tiesību normas, proti, gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.panta piektās daļas 1.punkts, gan Izglītības likuma 50.panta 1.punkts, kurš pēc Satversmes tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma lietā Nr.2017-07-01 pieņemšanas ir izteikts jaunā redakcijā un neatkarīgi no noziedzīga nodarījuma smaguma veida paredz individuālu izvērtējumu, vai personas sodāmība nekaitēs izglītojamo interesēm. Ja tiek konstatēta pretruna starp vienāda juridiska spēka tiesību normām, piemēro jaunāko tiesību normu, un Izglītības likuma 50.panta 1.punkta jaunā redakcija atspoguļo jaunu likumdevēja pieeju strīdus situācijas risināšanā, t.i., individuālu personas, kura vēlas strādāt par pedagogu, tostarp ar bērniem, izvērtējumu.
Lietā Nr.SKA-386/2019 (A420225116) tika iesniegts pieteikums par likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta otrās daļas (redakcijā, kas bija spēkā no 1998.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim), ciktāl tā neparedz darba ņēmēju, kuriem noteikta I vai II grupas invaliditāte, pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109.pantam.
Lietā Nr.SKA-1481/2019 (A420271718) tika iesniegts pieteikums par Ministru kabineta noteikumu normu par vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstību 1996.gada 3.maijā Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 12.panta 1.punktam un Latvijas Republikas Satversmes 109.pantam.
Vienā lietā departaments iesniedza lūgumu Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdei lietas pakļautības jautājuma izlemšanai. Tā ir lieta Nr.SKA-1380/2019 (670007319) par procesuālo kārtību, kādā persona var vērsties ar prasījumu par Uzturlīdzekļu garantiju fonda viņas ieskatā nepamatoti piedzīto uzturlīdzekļu piedzīšanu, jo paternitāte ir atzīta par spēkā neesošu.
Deviņās lietās departaments pieņēma lēmumus par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai.
Lieta Nr.SKA-143/2019 (A420281216) par personas tiesībām saņemt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja Latvijā attiecīgā ārstēšanās netiek piedāvāta bez asins pārliešanas, kas ir pretēja personas reliģiskajai pārliecībai. Jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un par Līguma par Eiropas Savienības darbību 56.panta un Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 9.marta Direktīvas Nr.2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē interpretāciju kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. un 20.pantu (reliģijas brīvību un aizliegumu diskriminēt reliģiskās pārliecības dēļ, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvību).
Lieta Nr.SKA-220/2019 (A420380214) par vara/ vara sakausējuma lietņu klasifikāciju. Jautājums par kombinētās nomenklatūras, kas ietverta Eiropas Padomes 1987.gada 23.jūlija regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2011.gada 27.septembra regulu (ES) Nr.1006/2011, interpretējumu.
Lieta Nr.SKA-543/2019 (A420273216) par Itālijas pilsoņa, kurš Latvijā uzturas uz Eiropas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecības pamata, tiesībām saņemt valsts nodrošinātus veselības aprūpes pakalpojumus. Jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/38/ EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 normu interpretāciju, kā arī Latvijas regulējuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 18. un 21.pantam (diskriminācijas aizliegums pilsonības dēļ, pārvietošanās brīvība).
Lieta Nr.SKA-101/2019 (A420304815) par sankciju piemērošanu, ja nav izpildīti bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas zālājos atbalstam pieteiktajā platībā pļaušanas nosacījumi, nekonstatējot izmaiņas kultūraugu grupā. Jautājums par Komisijas 2011.gada 27.janvāra Regulā (ES) Nr.65/2011 paredzēto vairāku sankciju piemērošanu par vienu pārkāpumu.
Lieta Nr.SKA-176/2019 (A43007716) par vienas atpērkamās akcijas cenas aprēķināšanas kārtību, izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Jautājums par Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas Nr.2004/25/ EK par pārņemšanas piedāvājumiem interpretāciju un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu.
Lietas Nr.SKA-981/2019 (A420185217), Nr.SKA-987 (A420187017), Nr.SKA-1006 (A420186717), Nr.SKA-1074/2019 (A420187417) par patērētāja kreditēšanas līguma izmaksu samērīgumu un atbilstību godīgai darījumu praksei. Jautājums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 23.aprīļa direktīvas Nr.2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem interpretāciju (jēdziena „kredīta kopējās izmaksas patērētājam” saturs).
Visu pārskata periodu departaments strādāja 11 senatoru sastāvā. Prombūtnē esošas senatores vietā uz laiku senatora pienākumus sekmīgi pildīja Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Valters Poķis, kā arī uz laiku darbā departamentā tika pārcelts Civillietu departamenta senators Normunds Salenieks.
Katrs senators pārskata periodā ir izskatījis 86 lietas, kas par 15% pārsniedz šajā periodā noteikto lietu izskatīšanas standartu vienam senatoram. Šajā sakarā būtiski ir ņemt vērā arī to, ka vairāki departamenta senatori darbojas tiesnešu pašpārvaldes institūcijās, kas rada papildu slodzi.
Lietu izskatīšanas rezultāti
Pārskata periodā lielākā daļa izskatīto lietu, tas ir 72,7% (697 lietas), ir izskatītas kasācijas tiesvedībā. Savukārt 26,4% (251 lieta) ir izskatīti blakus sūdzības tiesvedībā. Trīs lietas izskatītas, pamatojoties uz pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
No kasācijas tiesvedībā izskatītajām lietām kasācijas tiesvedību ir atteikts ierosināt 54% lietu (378 lietās), kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kasācijas tiesvedība tika ierosināta 288 lietās, kas ir 41% no pārskata periodā kasācijas kārtībā izskatītajām lietām. Salīdzinot ar 2018.gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 2%. Pārējos gadījumos kasācijas tiesvedībā tika pieņemts cits nolēmums.
No kasācijas tiesvedībā ierosinātajām lietām 50% zemākas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, savukārt 50% spriedums pilnībā vai daļēji atcelts. Atcelto spriedumu skaits atbilst 20,7% no kopējā kasācijas kārtībā pabeigto lietu skaita pārskata periodā, kas ir par 2,6% zemāks rādītājs nekā 2018.gadā.
No blakus sūdzības tiesvedībā izskatītajām lietām tika ierosinātas 50% lietu (126 lietas). Atteikts izskatīt vai pieņemt blakus sūdzību 43% lietu (107 lietās). Šis rādītājs ir palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kas norāda uz nepamatotu blakus sūdzību iesniegšanu. Pārējos gadījumos blakus sūdzības tiesvedībā tika pieņemts cits lēmums.
No blakus sūdzības tiesvedībā ierosinātajām lietām zemāko instanču tiesas lēmumi atstāti negrozīti 51%, savukārt 49% lēmumu pilnībā vai daļēji atcelti. Atcelto lēmumu attiecība pret pabeigto blakus sūdzības lietu kopskaitu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājusies par 8%.
Vērtējot lietu izskatīšanas rezultātus, jāatzīmē, ka arī šeit ir vērojama pozitīva tendence, proti, salīdzinot ar 2018.gadu, ir ievērojami samazinājies atcelto nolēmumu skaits, attiecīgajiem rādītājiem atgriežoties 2016., 2017.gada līmenī. Īpaši ievērojams atcelto nolēmumu īpatsvara samazinājums ir lietās, kas izskatītas blakus sūdzības tiesvedībā.
Joprojām ir lietas, kurās zemāko instanču tiesu nolēmumos ir vērojama salīdzinoši nepilnīga un virspusēja pierādījumu vērtēšana. Turklāt tas ir vērojams nevis nepieredzējušo tiesnešu spriedumos, bet gan tieši pieredzējušu tiesnešu spriedumos. Departaments uz minētajām nepilnībām norāda, arī sniedzot atsauksmes tiesneša profesionālās darbības kārtējā novērtēšanā.
Lietu atlikums
Administratīvo lietu departamenta senatoru lielā noslodze ir viens no iemesliem, kādēļ vēl arvien veidojas būtisks neizskatīto lietu atlikums kasācijas instancē.
Ir redzams, ka iepriekš rastie risinājumi neizskatīto lietu uzkrājuma samazināšanai, tostarp departamenta senatoru skaita palielināšana uz laiku, ir bijuši efektīvi un sasnieguši izvirzītos mērķus. Taču runājot par vēl arvien salīdzinoši lielo lietu atlikumu, kā arī ilgo vidējo lietu izskatīšanas termiņu administratīvajās lietās kasācijas instancē, norādāms viens no iemesliem šādai situācijai.
Tiesnešu skaits ir būtisks tiesu darba efektivitāti ietekmējošs faktors. Tiesnešu skaita palielināšana vienā instancē uzlabo konkrētās tiesu instances tiesvedības efektivitāti, taču tas vienlaikus korelē ar augstākas instances tiesas darba apjomu. Tādēļ pirms tiesneša skaita palielināšanas zemākas instances tiesā ir jāanalizē, kā tas ietekmēs augstākas instances tiesas darbu. Iztrūkstot šādai prognozei, tiesvedības ilguma problēmas nevis tiek atrisinātas, bet tiek pārceltas no vienas tiesu instances uz nākamo. Līdz ar to sistēma kopumā turpina strādāt neefektīvi ar ilgiem lietu izskatīšanas termiņiem. Jāpatur prātā, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa, vērtējot lietas izskatīšanas ilgumu, analizē to kopumā.
Latvijā nav izveidota sistēma, lai elastīgi uz laiku varētu palielināt tiesnešu skaitu tur, kur tas ir nepieciešams. Ja salīdzina apelācijas instances tiesu administratīvajās lietās un kasācijas instanci, pašlaik ir izveidojusies ačgārna situācija, kad apelācijas instances tiesa gan saņem, gan izskata būtiski mazāk lietu uz vienu tiesnesi nekā kasācijas instance. Piemēram, 2019.gadā Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vidēji saņēma 54 lietas, departamenta senators – 84 lietas. Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis vidēji izskatīja 51 lietu, departamenta senators – 86 lietas. Turklāt Tiesu informatīvās sistēmas dati liecina, ka arī tuvākajā laikā tiesnešu noslodzes atšķirība nemainīsies. Administratīvajā apgabaltiesā šodien neizskatīta ir 651 lieta (uz 21 tiesnesi), savukārt departamentā – 853 lietas (uz 10 senatoriem).
Iespējams, ka pašlaik Administratīvās apgabaltiesas viena tiesneša slodze ir optimāla, taču ir acīmredzams, ka kasācijas instancē, kuras nolēmumi ir galīgi un kurā tiek risināti būtiski tiesību normu interpretācijas jautājumi, senatoru skaits ir nepietiekams.
Plānots, ka 2020.gadā departamenta senatoru skaits tiks papildināts ar vienu senatora vietu. Taču, kā redzams no salīdzinoši stabilā saņemto lietu skaita un risināmo jautājumu sarežģītības, tas nebūs pietiekami, lai jau šogad vai nākamgad būtiski samazinātu administratīvo lietu izskatīšanas ilgumu kasācijas instancē. Tāpēc būtu apsverams jautājums par iespēju plānot papildu budžeta pieprasījumu vēl divām senatoru vietām uz laiku.
Sasniegumi
Vēlos atzīmēt arī pārskata perioda sasniegumus, kuri sekmējuši Senāta autoritāti un tiesiskas valsts vērtību aizsardzību
Nozīmīgākā judikatūra. 2019.gadā Administratīvo lietu departaments ir taisījis vairākus spriedumus, kuriem ir būtiska nozīme demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtību stiprināšanā un aizsardzībā. Minēšu divus no tiem.
Kopsēdē pieņemts spriedums lietā Nr.SKA-1/2019, kurā Senāts skaidroja res judicata principa nozīmi un pieļaujamību atkāpties no tā. Senāts atzina, ka konkrētajā lietā ir pieļaujama atkāpšanās no res judicata principa, jo tiesa, kuras spriedums bija stājies spēkā, bija pieļāvusi jurisdikcijas pārkāpumu, kas noveda pie lietas nepareizas izspriešanas pēc būtības, un tā rezultātā tika būtiski pārkāptas ar likumu aizsargājamas publiskās intereses.
Spriedumā informācijas atklātības lietā Nr.SKA-917/2019 apskatītas žurnālistu tiesības saņemt informāciju par publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu. Spriedumā tika atzīts, ka žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem un tostarp sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. Iegūstot un analizējot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju.
Dialogs tiesiskajā telpā. Pagājušajā gadā departaments kā vienu no stratēģiskajiem mērķiem izvirzīja ciešāku sadarbības veidošanu ar zemākas instances tiesas tiesnešiem. Departaments atsāka ikgadējās tikšanās ar zemākās instances tiesnešiem – notika tikšanās gan ar apelācijas instances tiesnešiem, gan ar pirmās instances tiesnešiem. Tikšanās laikā pārrunāti aktuālie administratīvā procesa jautājumi, kā arī atbildēts uz tiesnešu jautājumiem.
Komunikācija ar sabiedrību. Departamenta senatori un darbinieki aktīvi līdzdarbojas dažādos pasākumos saistībā ar tiesu darba skaidrošanu sabiedrībai. Departaments aktīvi līdzdarbojās Ēnu dienā, kā arī turpināja izglītot skolēnus tiesību zinību stundās, Mediju dienā un sarunu festivālā „Lampa”. Senatori līdzdarbojās studentu tiesu izspēlēs.
Senatori un departamenta darbinieki iespēju robežās piedalās konferencēs. Senatora palīdze Dārta Freimane un padomniece Santa Savina sāka darboties kā lektores Tiesnešu mācību centrā, kas liecina par darbinieku augstu profesionalitāti.
Starptautiskā sadarbība
Departaments aktīvi līdzdarbojās Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijā (ACA Europe). Šīs organizācijas mērķis ir veicināt Eiropas Savienības tiesību piemērošanas un administratīvo tiesu darbības izpratni; veicināt administratīvo tiesu tiesnešu savstarpējo uzticēšanos; stiprināt administratīvo tiesu darbību; veicināt pieredzes un ideju apmaiņu par tiesiskumu administratīvo tiesu sistēmā un veicināt pieeju citu valstu nolēmumiem. Šīs organizācijas ietvaros 2019. gadā Latvija ir atbildējusi uz četrām citu valstu un pašas ACA Europe sagatavotām aptaujām (questionnaire), uzdevusi vienu jautājumu un sniegusi divdesmit piecas atbildes dalībvalstu kopīgajā forumā ACA Forum, kā arī sagatavojusi četrpadsmit interesantāko un nozīmīgāko tiesu nolēmumu kopsavilkumus JuriFast datubāzei, lai dalītos ar nacionālo pieredzi lietās, kas skar ES tiesību normu piemērošanu.
Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks Aleksandrs Potaičuks kā departamenta pārstāvis ne tikai nodrošināja kvalitatīvu komunikāciju asociācijas ietvaros, bet arī dalījās ar Latvijas pieredzi trīs asociācijas organizētos semināros. Martā norisinājās Īrijas Augstākās tiesas seminārs „Kā tiesas lemj: nolēmumu pieņemšanas process augstākajās administratīvajās tiesās”, kurā apspriesta administratīvo lietu izskatīšanas kārtība un tiesas darba organizēšana. Šajā seminārā tika prezentēta Latvijas labā prakse administratīvo tiesnešu specializēšanās jautājumos. Maijā norisinājās Vācijas Augstākās tiesas seminārs „Augstāko administratīvo tiesu funkcijas un pieeja tiesai” un ACA Ģenerālā asambleja, kurā tika apspriestas administratīvo tiesu pamatfunkcijas, to nolēmumu spēks un kasācijas filtri. Latvija šajā seminārā prezentēja savu tiesisko regulējumu un tiesu praksi par nolēmumu saistošo spēku ārpus konkrētas lietas ietvariem. Savukārt septembrī Čehijas Augstākās tiesas seminārā „Pieejas tiesai atvieglošana un ierobežošana” apspriesti dalībvalstu ierobežojumi tiesai un atbalsta mehānismi procesa dalībniekiem. Šajā seminārā Latvija prezentēja savu labo pieredzi tiesvedības procesu vienkāršošanā un lietas dalībnieku godprātības nodrošināšanā. Visos trīs semināros Senāta Administratīvo lietu departamenta darba organizācijas un tiesvedības efektivizēšanas risinājumi guva īpašu ārvalstu kolēģu atzinību, tādējādi saņemot pozitīvu novērtējumu starptautiskā mērogā.
2019.gadā Ukrainas Augstākajā tiesā noslēdzās vairāk nekā divus gadus ilgušais Twinning projekts „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”, kurā ilgtermiņa eksperta pienākumus veica senatore Jautrīte Briede. Noslēdzoties projektam, Ukrainas Nacionālā tiesnešu skola par ieguldījumu Ukrainas tiesnešu mācībās apbalvoja Jautrīti Briedi ar goda zīmi. Kā īstermiņa ekspertes projektā piedalījās arī senatores Anita Kovaļevska un Veronika Krūmiņa.
Stratēģiskie mērķi
Tā kā pārskata periodā ir izdevies samazināt neizskatīto lietu skaitu, taču nav izdevies saīsināt lietu izskatīšanas vidējo termiņu, arī 2020.gadā vissvarīgākais stratēģiskais mērķis ir lietu izskatīšanas vidējā termiņa samazināšana.
Departamentam jāturpina veicināt izpratni par tiesību piemērošanu, organizējot zemāko instanču tiesnešu mācības un kopīgu problēmjautājumu apspriešanu.
Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā Satversmes tiesas jaunā gada atklāšanas svinīgajā sēdē minēja četrus tiesiskuma ienaidniekus, proti, tiesību nihilismu, tiesību formālu piemērošanu, tiesību apiešanu un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Es ļoti vēlētos teikt, ka problēma ar tiesību formālu piemērošanu mums vairs nav aktuāla. Taču tā nav. Viens no zemāko instanču nolēmumu atcelšanas iemesliem ir arī formāla tiesību piemērošana. Ja runājam par tiesību apiešanu un tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, mums būtu jāraugās, lai tas nenotiek ar tiesas nolēmumu palīdzību. Būsim redzīgi un sargāsim tiesiskumu mūsu valstī.
QR
