Ievads
Tieslietu padome (turpmāk arī TP) Latvijā pastāv desmit gadus. Tā tika izveidota ar 2010.gada 3.jūnija likumu „Grozījumi likumā „Par tiesu varu””. Tieslietu padomes darbības galvenie tiesiskie aspekti iekļauti likuma „Par tiesu varu” 13.1 nodaļā. Likuma 89.1 pants noteic, ka „Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā”. Tieslietu padomes priekšsēdētājs kopš tās izveides saskaņā ar likumu „Par tiesu varu” ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Pārskats veidots, secīgi un tematiski raksturojot Tieslietu padomes darbības dažādību un iesaisti tiesu varas neatkarības stiprināšanā laikā no tās izveides līdz 2020.gadam. Tajā redzams, ka daļa konceptuālu jautājumu dienaskārtībā nonāk vairākas reizes, risinājumus meklējot daudzu gadu garumā. Pārskatā izmantota informācija no Tieslietu padomes sagatavotajām ziņām medijiem, kas pieejamas Tieslietu padomes sadaļā Augstākās tiesas mājaslapā. Izmantoti citāti no Tieslietu padomes lēmumiem, kā arī intervijām un amatpersonu uzrunām, kas publicētas Augstākās Tiesas Biļetenā un žurnālā „Jurista Vārds”.
I
Tieslietu padomes izveidošana un darbības uzsākšana
(2010–2013)
Tieslietu padomes izveide tika paredzēta jau 2002.gadā sagatavotajā koncepcijā. Pēc vairākkārtējiem šī jautājuma aktualizēšanas posmiem ideja par Tieslietu padomes izveidi ieguva praktiskas aprises 2010.gadā. Kā žurnālā „Jurista Vārds” uzsvēra bijusī tieslietu ministre Ingrīda Labucka, sākotnējā koncepcija „paredzēja daudz plašākas TP funkcijas, tostarp pilnībā pārstāvēt tiesu varu budžeta izstrādāšanas un izpildes procesā, sniegt atzinumus normatīvo aktu projektiem, kas skar tiesu sistēmu, iesniegt priekšlikumu Saeimai par ģenerālprokurora iecelšanu amatā u.c.” Augstākās tiesas priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja, ka Tieslietu padomes „izveidošana ir pareizs un sen gaidīts solis tiesu varas neatkarības stiprināšanas virzienā. Taču, ņemot vērā šobrīd iecerēto tai piešķiramo funkciju apjomu, par īstu soli [..] to nosaukt grūti. Drīzāk par nelielu kustību šajā virzienā”. Kā atzina J.Endziņš, „pašreiz iecerētajai TP ir tikai padomdevēja kompetence. Ja tāda TP tiek arī veidota, pat grūti saprast, kāpēc tā vispār tiek veidota, ja nav noteiktas atbilstošas pilnvaras. Nav vērts to veidot ķeksīša pēc. [..] Ir novērojama izpildvaras nevēlēšanās daļu savu pilnvaru nodot TP kompetencē.”
Tieslietu padomes sastāvs tika veidots no 15 locekļiem, no kuriem septiņi ir vēlēti tiesneši (viens Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts, seši Tiesnešu konferences ievēlēti), kā arī ex officio locekļi (amatpersonas): 1) Augstākās tiesas priekšsēdētājs; 2) Satversmes tiesas priekšsēdētājs; 3) tieslietu ministrs; 4) Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs; 5) ģenerālprokurors; 6) Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs; 7) Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs; 8) Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētājs.
2010.gadā Tieslietu padomei tika noteiktas šādas funkcijas:
(1) Tieslietu padome sniedz viedokli par tiesu un tiesu namu darbības teritorijām un to atrašanās vietu, kā arī par tiesu un zemesgrāmatu nodaļu budžeta pieprasījumu.
(2) Pēc tiesneša iecelšanas vai apstiprināšanas amatā Tieslietu padome nosaka konkrētu tiesu, tiesu namu vai zemesgrāmatu nodaļu, kurā pildāmi tiesneša pienākumi, kā arī lemj par tiesneša pārcelšanu darbā citā tādā pašā tiesu instancē.
(3) Tieslietu padome uzklausa Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus un sniedz Saeimai viedokli par viņiem.
(4) Tieslietu padome uzklausa Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātus un sniedz Augstākās tiesas plēnumam viedokli par viņiem.
(5) Tieslietu padome apstiprina Tiesnešu konferences nolikumu, kā arī sasauc Tiesnešu konferenci, nosakot tajā izskatāmos jautājumus.
(6) Tieslietu padome apstiprina tiesnešu specializācijas pamatprincipus un lietas slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kā arī izstrādā vadlīnijas citos tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darba organizācijas jautājumos.
(7) Tieslietu padome uzklausa Tiesu administrācijas ikgadējo pārskatu par darba rezultātiem.
(8) Tieslietu padome Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā var iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā.
(9) Tieslietu padome nosaka kārtību, kādā tiesneši šajā likumā noteiktajos gadījumos kārto kvalifikācijas eksāmenu.
(10) Tieslietu padome veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.
Vairākas Tieslietu padomes funkcijas līdz šim bija Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetencē.
Likumā tika noteikts, ka Tieslietu padomes darbu nodrošina Augstākās tiesas Administrācija. Šīs funkcijas nodrošināšanai valsts sākotnēji nepiešķīra finansējumu.
2010.gada 3.septembrī Latvijas tiesnešu konferencē pirmo reizi tika ievēlēti seši pārstāvji Tieslietu padomē – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Sandra Strence un Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, no rajonu tiesām – Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane, Tukuma rajona tiesas priekšsēdētāja Adrija Kasakovska un Bauskas rajona tiesas tiesnesis Aigars Sniedzītis, no Zemesgrāmatu nodaļām – Jūrmalas zemesgrāmatu nodaļas tiesnese Ināra Jaunzeme. Augstākās tiesas pārstāve – senatore Ināra Garda – tika ievēlēta Augstākās tiesas plēnumā 30.augustā.
Pirmajā Tieslietu padomes darba periodā (2010–2012) pieņemta virkne pamatdokumentu, kā arī pamatdarbības reglamenti: Tieslietu padomes reglaments (04.10.2010. lēmums Nr.4); Tiesnešu ētikas komisijas reglaments (07.05.2012. lēmums Nr.29); Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglaments (18.06.2012.).
Jau savas darbības sākumā Tieslietu padome aktīvi iezīmēja vienu no svarīgākajām pamatproblēmām – tiesnešu atalgojuma jautājumu. 2010.gada 1.decembrī padome pieņēma lēmumu neatbalstīt Ministru kabineta sagatavotos likumprojektus normatīvajos aktos, kas paredz tiesnešu atalgojuma iekļaušanu vienotajā valsts atalgojuma sistēmā. Lēmumā tika uzsvērts, ka šajos likumprojektos nav ņemts vērā Satversmes tiesas 2010.gada 18.janvāra spriedumā lietā Nr.2009-11-01 norādītais, kā arī tie neatbilst Latvijas starptautiskajām saistībām un rekomendācijām.
Pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma 2011.gada sākumā Tieslietu padome pauda savu viedokli par ierosinātajiem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, atbalstot tiesības tiesnesim saglabāt amatu, kandidējot Saeimas vēlēšanās. Pausts Tieslietu padomes viedoklis arī par to, ka Augstākās tiesas tiesneša minimālā vecuma cenzs ir nesamērīgi augsts un neatbilstošs faktiskajai situācijai valstī. Tieslietu padome pauda viedokli par atteikšanos no tiesnešu kvalifikācijas klasēm, ieviešot jaunu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas sistēmu, uzsverot nepieciešamību jauno tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas kritēriju un kārtības izstrādi un apstripināšanu deleģēt Tieslietu padomei.
26. maijā steidzamības kārtībā Saeima pieņēma grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai izpildītu Satversmes tiesas 2010.gada novembra spriedumu. Tieslietu padome 31.maijā savā lēmumā pauda nostāju, ka pieņemtie grozījumi nenodrošina Satversmes tiesas sprieduma izpildi un nenovērš normatīvā regulējuma trūkumus, kas saistīti ar konstitucionālo institūciju un Tiesībsarga budžeta pieprasījuma neatkarības nodrošināšanu.
Tieslietu padome ar 2011.gada 8.–10. jūnijā Viļņā notikušās Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ – European Network of Councils for the Judiciary) ģenerālās asamblejas lēmumu tika uzņemta par asociācijas locekli.
Jūlijā Tieslietu padome atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, kas paredzēja ar 2012.gada 1.janvāri iekļaut zemesgrāmatu nodaļas rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā, nododot zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kompetencē vairāku lietu kategoriju izskatīšanu.
Savukārt attiecībā uz ierosinātajiem grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas paredzēja samazināt Augstākās tiesas tiesnešu pārstāvniecību disciplinārkolēģijā, to vietā iekļaujot tieslietu ministru un ģenerālprokuroru, Tieslietu padome pauda negatīvu viedokli.
25. novembrī notikusī Latvijas tiesnešu konference bija pirmā Tieslietu padomes sasauktā tiesnešu konference, un Augstākās tiesas priekšsēdētājs tiesnešus pirmo reizi uzrunāja arī kā Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Atskatoties uz pirmo Tieslietu padomes gadu, priekšsēdētājs akcentēja darbu pie viedokļu sniegšanas par tiesu sistēmai būtiskiem normatīvo aktu projektiem un tiesu budžeta jautājumiem, uzsverot: „Tieslietu padomi nevajadzētu uztvert kā opozīciju izpildvarai vai likumdevējam, un tās atzinumus nedrīkstētu noliegt vai ignorēt”.
2012.gada sākumā Tieslietu padomes darba kārtībā bija vairāki nozīmīgi jautājumi. Pirmkārt, norisinājās diskusijas par likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, ar kuriem paredzēts reorganizēt tiesu sistēmu, tostarp likvidējot Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātu. Otrkārt, Tieslietu padome atbalstīja tiesneša amata pildīšanas maksimālo vecumu 70 gadus visu līmeņu tiesu tiesnešiem. Treškārt, tika apspriesta ideja par tiesu varas amatpersonu vienotas disciplinārkolēģijas izveidošanu.
2012.gads Tieslietu padomes darbā iezīmējies ar būtiskām diskusijām par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu – pamatprincipiem, kritērijiem un ietekmi uz tiesneša atalgojumu. Lai veicinātu tiesnešu nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas tiesneša karjeras laikā, notika atteikšanās no līdzšinējās kvalifikācijas klašu sistēmas, tā vietā no 2013.gada nosakot tiesnešu profesionālās darbības regulāru novērtēšanu reizi piecos gados.
2.novembrī Tieslietu padomes sasauktā Latvijas tiesnešu konference bija veltīta tiesu darbam atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Izvērtējot otro Tieslietu padomes darbības gadu, priekšsēdētājs I.Bičkovičs iezīmēja vienu no vairākkārt skatītiem jautājumiem, kas arī 2020.gadā nav zaudējis aktualitāti, proti, par tiesneša amata vietu vakancēm. Toreizējais tieslietu ministrs J.Bordāns savā uzrunā tiesnešiem norādīja, ka „valsts pārvaldē reformas ir mūžīgas kā pati valsts, kopš tās atjaunošanas brīža, bet tiesu iekārtu vajadzētu vienreiz beigt reformēt. [..] Valsts izpildvarai ir jāpasargā tiesu vara no nebeidzamām pārmaiņām”.
Arī gada nogale Tieslietu padomē bijusi diskusijām bagāta. Dažas dienas pēc Tiesnešu konferences 5.novembra sēdē Tieslietu padome uzklausīja dažādus viedokļus un diskutēja par priekšlikumu attiecībā uz Augstākās tiesas nosaukumu. Tieslietu padome vienojās, ka arī pēc strukturālās reformas būtu saglabājams Augstākās tiesas nosaukums, Senāts varētu tikt saglabāts kā Augstākās tiesas struktūrvienības nosaukums. Pēc Satversmes tiesas lūguma Tieslietu padome pauda viedokli lietā Nr.2012-16-01. Tieslietu padome atbalstīja spēkā esošo likuma „Par tiesu varu” noteikto aizliegumu tiesneša amatu savienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām.
2013.gada janvārī Tieslietu padome neatbalstīja sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Prokuratūras likumā”, kas paredzēja atteikties no prokuroru administratīvās imunitātes. Tiesnešu atlīdzības jautājumā padome atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem paredzēts tiesnešu amatalgas piemaksu par kvalifikācijas klasi aizstāt ar izdienas piemaksu par tiesneša amatā nostrādāto laiku. Vērā ņemams ir Tieslietu padomes atkārtoti uzsvērtais, ka vienotās atlīdzības likums nenodrošina līdzsvaru starp valsts iestāžu juristu un tiesnešu atalgojumu, kā arī tas, ka, aprēķinot laiku, par kuru tiesnesim piešķir izdienas piemaksu, tajā būtu jāieskaita arī laiks, ko tiesnesis pirms iecelšanas amatā nostrādājis tiesu sistēmā. Šis jautājums Tieslietu padomē tika aktualizēts arī 2019.gadā.
Aprīlī divās sēdēs Tieslietu padome izskatīja apjomīgus grozījumus likumā „Par tiesu varu”. Pirmkārt, Tieslietu padome atbalstīja lietu izskatīšanas termiņu pārvaldības ieviešanu tiesās, tiesas nolēmumu publicēšanu mājaslapā internetā un tiesas sēžu kalendāra veidošanu. Otrkārt, neatbalstīja tiesu priekšsēdētāju pilnvaru termiņu ierobežojumus, bet piekrita, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāja viena pilnvaru termiņa ilgums tiek samazināts no līdzšinējiem septiņiem uz pieciem gadiem. Treškārt, Tieslietu padome atbalstīja tā sauktās „tīrās” trīspakāpju tiesu sistēmas ieviešanu Latvijā. Likumprojektā tika paredzēts Augstākās tiesas trīs kasācijas instances struktūrvienības saukt par departamentiem, atsakoties no Senāta vārda. Tieslietu padome pauda viedokli „paredzētajos grozījumos saglabāt vārdu „Senāts”, nosakot, ka Augstākās tiesas struktūrā ir Administratīvo lietu Senāts, Civillietu Senāts un Krimināllietu Senāts”.
1.novembrī Tieslietu padomes sasauktās Latvijas tiesnešu konferences tematika bija tiesu darbs pēc grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, cilvēktiesību aktualitātes un korupcijas uztveres pētījums, ko pēc Tieslietu padomes pasūtījuma veikuši Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki sadarbībā ar SIA „Socioloģisko pētījumu centrs”.
Gada otrajā pusē vairākkārt tika aktualizēts jautājums par tiesu nolēmumu anonimizēšanas procesu. Proti, atbilstoši grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, kas stājās spēkā 2013.gada 1.septembrī, tiesu darbiniekiem būtiski palielinājās noslodze, veicot šo papildu funkciju.
Tieslietu padomes sēdē 16.decembrī tika atbalstīts izstrādātais metodiskais materiāls tiesu priekšsēdētājiem „Vadlīnijas lietu izskatīšanas termiņu standarta noteikšanai”, kā arī prezentēts pētījums „Tiesnešu apstiprināšana amatā un viņu karjeras virzība. Spēkā esošais normatīvais regulējums un nepieciešamie grozījumi”.
II
Tieslietu padomes darba aktualitātes
(2014–2016)
2014.gads Tieslietu padomē iesākās ar vairāku būtisku tiesu sistēmas organizatorisku un procesuālu jautājumu izskatīšanu. Tieslietu padome atzina par nepieciešamu izveidot valstī vienotu tiesu ekspertīžu centru, kas būtu Tieslietu ministrijas padotības iestāde.
Tieslietu padome pauda nostāju vairākos būtiskos civillietu izskatīšanu ietekmējošos jautājumos: par lietas dalībnieku atbildības pastiprināšanu civilprocesā, par grozījumiem Civilprocesa likumā saistībā ar lietu par maza apmēra prasībām izskatīšanas īpatnībām apelācijas instancē, kā arī par izmaiņām tiesas sēdes gaitas fiksēšanas procesā (izmantojot tehniskos līdzekļus).
Tieslietu padome atbalstīja Augstākās tiesas plēnuma lēmumu, aicinot Saeimu atjaunot un saglabāt Latvijas Republikas augstākajai tiesu instancei tās vēsturisko nosaukumu „Senāts”, kas zudis sakarā ar 2013.gada 13.jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu”.
10.marta sēdē Tieslietu ministrija informēja Tieslietu padomi par grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, ar kuriem paredzēts paplašināt Tieslietu padomes kompetenci. Tieslietu padome aprīļa sēdē konceptuāli atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavoto projektu, kura realizācijā plānots piesaistīt Eiropas Sociālā fonda līdzekļus.
Savukārt viens no būtiskākajiem 2014.gadā Tieslietu padomē skatītajiem tiesu sistēmas reformas jautājumiem bija tā sauktais „tiesu namu koncepts”.
5.septembrī notikušajā Latvijas Tiesnešu konferencē tika pārvēlēti tiesnešu pārstāvji Tieslietu padomē. Izvērtējot pirmos četrus Tieslietu padomes darbības gadus, tās priekšsēdētājs uzsvēra, ka nākotnē „jāpaplašina Tieslietu padomes kompetence, īpaši tiesnešu amatā apstiprināšanas un ar karjeras virzību saistītajos jautājumos”, kā arī „jāpanāk pienācīgs Tieslietu padomes finansējums un cilvēkresursi”.
Vadlīnijas tiesvedībā pieņemtu lietu nodošanai citai tiesai saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu tika apstiprinātas 24.novembra sēdē. Lai īstenotu jaunās rajona (pilsētu) tiesu reformas, 2014.gada nogalē tika pieņemta kārtība par tiesnešu pārcelšanu līdz ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un Siguldas tiesas pievienošanu citai tiesai. 2015.gadā pieņemta kārtība attiecībā uz citām tiesām līdz ar tiesu reorganizāciju.
2014.gada nogalē un 2015.gadā Tieslietu padomes redzeslokā vairākkārt nonāca jautājums par tiesnešu karjeras virzību kontekstā ar Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas likvidēšanu. Tieslietu padome pauda nostāju par tiesu palātas tiesnešu sociālajām garantijām, īstenojot minētās reformas. Tāpat tika pausts viedoklis attiecībā uz tiesnešu statusu.
Viens no plašu diskusiju avotiem tiesu varas ietvaros bija jau 2012.gadā diskutētais, Tieslietu padomē konceptuāli atbalstītais priekšlikums par tiesu sistēmas disciplināratbildības reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu disciplinārlietās. 6.martā Augstākās tiesas plēnums aicināja Tieslietu padomi atkārtoti skatīt šo jautājumu. Padome 9.marta sēdē secināja, ka minētos argumentus ir nepieciešams apsvērt un turpināt diskusiju. Atgriežoties pie tiesnešu atalgojuma jautājuma, Tieslietu padome savā lēmumā atkārtoti aicināja likumdevēju novērst atlīdzības sistēmas problēmas atbilstoši Satversmes tiesas konstatētajam. Pēc Satversmes tiesas lūguma Tieslietu padome 18.maijā pauda viedokli lietā „Par Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.6 panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 100.pantam”, secinot, ka likumā noteiktais ierobežojums publiskot lēmumu par tiesnešu disciplinārlietu ierosināšanu un disciplinārlietu materiālus ir samērīgs un atbilstošs.
Šajā sēdē tika apstiprināti divi nozīmīgi dokumenti – „Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas” un „Tiesu komunikācijas stratēģija”.
Turpinot tiesu reformu, Tieslietu padome 8.jūnijā piekrita Jūrmalas pilsētas tiesas reorganizācijai ar 1.augustu.
Gada otrajā pusē Tieslietu padome atalgojuma jautājumu skatīja divreiz: 31.augusta sēdē atbalstot tiesnešu atalgojuma aprēķinam piemērot koeficientu 4,31 (atalgojuma līdzsvarošanai nosakot trīs gadu pārejas periodu no 2017.gada) un 28.septembra sēdē nolemjot „atzīt par nepietiekamu finansējumu tiesu sistēmas darbinieku atalgojumam”. Turpinot diskusiju, vai tiesnešiem un prokuroriem būtu jāatceļ imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās un pie atbildības būtu jāsauc vispārējā kārtībā, Tieslietu padome uzskatīja par lietderīgu jautājumu apspriest Latvijas tiesnešu konferencē novembrī.
Tieslietu padome 26.oktobra sēdē apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu no 2016.gada 1.februāra. Tieslietu padomes sēdē par šo jautājumu izvērtās plašas diskusijas.
21.decembrī Tieslietu padome pieņēma lēmumu, kurā tā atbalstīja tiesas galīgā nolēmuma publiskošanu disciplinārlietā, atklājot tiesneša, par kura rīcību skatīta lieta, identitāti.
2016.gada februāra sēdē Tieslietu padome atkārtoti vērsa uzmanību uz nepietiekamo finansējumu tiesu un prokuratūras darbinieku atalgojumam. Otrs būtisks diskusijas temats bija konceptuālais ziņojums par advokātu procesa ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās, ko prezentēja Tieslietu ministrija kopā ar Zvērinātu advokātu padomi. Norādot, ka nebija pietiekami ilgs laiks iesniegtā ziņojuma izdiskutēšanai, atturējās no lēmuma pieņemšanas.
Tieslietu padome 21.marta sēdē atgriezās pie jautājuma par Augstākās tiesas Disciplinārtiesas pārveidošanu par vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistēmai piederīgo personu disciplinārlietu pārsūdzībai. Priekšlikums netika atbalstīts. Pēc Saeimas Juridiskās komisijas lūguma Tieslietu padome 26.aprīļa sēdē sniedza viedokli par priekšlikumiem Civilprocesa likumā ar mērķi efektivizēt kasācijas instanci. Nozīmīgs bija Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētāja Māra Vīganta ziņojums par pirmo visu Latvijas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu, kas veikta trīs gadu laikā. Absolūtais vairums tiesnešu saņēmuši pozitīvu profesionālās darbības novērtējumu, tikai sešiem pirmās instances tiesas tiesnešiem sniegts negatīvs atzinums.
13.maijā notika Latvijas tiesnešu konference, kuras pamattēma bija tiesnešu ētika. Tika publicēts Tiesnešu ētikas komisijas atziņu apkopojums, kā arī prezentēts pētījums, kurā izvērtēta Tiesnešu ētikas komisijas darbība.
Par īpaši nozīmīgu Tieslietu padomes darbībā un attīstībā atzīstama 13.jūnija sēde, kurā tika prezentēts Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojums par Tieslietu padomes darba pilnveidošanas iespējām. Savukārt 27.jūnijā, atkārtoti skatot koncepciju par zvērināta advokāta procesa ieviešanu noteiktu civillietu kategoriju iztiesāšanā, sākot jau ar pirmo instanci, Tieslietu padome lēma to atbalstīt.
18.oktobrī Tieslietu padome apstiprināja Tiesu administrācijas sagatavoto tiesnešu specializācijas principu un slodzes rādītāju noteikšanas kārtību, kas paredz izmantot automatizēto sadali Tiesu informācijas sistēmā. Šajā sēdē pieņemts lēmums vērsties Satversmes tiesā ar pieteikumu par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmas neatbilstību Satversmei.
Pēc Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) iniciatīvas Latvijas tiesneši 2016.gada novembrī tika aicināti piedalīties elektroniskā Eiropas tiesnešu neatkarības aptaujā.
Turpinot tiesu reformu, Tieslietu padome 28.novembra sēdē atbalstīja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas un Kurzemes rajona tiesas reorganizāciju.
III
Tieslietu padomes darbības stiprināšana
(2017–2019)
2017.gada 1.janvārī darbu sāka jauna Augstākās tiesas struktūrvienība – Tieslietu padomes sekretariāts četru darbinieku sastāvā.
Tieslietu padome apstiprināja padomes darbības stratēģiju 2017.–2019.gadam. Stratēģijā tika noteikti trīs prioritārie mērķi: tiesu varas neatkarība, efektivitāte un sabiedrības uzticēšanās.
Tieslietu padome 24.aprīļa sēdē diskutēja par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā (par disciplinārlietu lēmumu publiskošanu, kā arī atbalstīja priekšlikumu palielināt apgabaltiesu priekšsēdētāju atbildību disciplinārlietu ierosināšanā), analizēja paveikto kopš Latvijas tiesu Komunikācijas stratēģijas ieviešanas (iegūtas balvas Baltijā lielākajā komunikācijas nozares konkursā „Mi:t&Links. Baltic Communication Awards 2017”).
12.jūnijā Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas plānus Rīgas, Kurzemes, Vidzemes un Zemgales tiesu apgabalā, saskaņā ar kuriem 2018.gadā tika pabeigta tiesu teritoriālā reforma Latvijā.
Tieslietu padome augustā pauda atbalstu tieslietu ministra Dzintara Rasnača Valsts kancelejai iesniegtajiem papildu apsvērumiem valdības sēdes darba kārtībai, kuros pamatotas tieslietu nozares prioritātes valsts budžetā.
Tieslietu padomes 11.septembra sēdē Valsts kontrole prezentēja revīzijas ziņojumu par laikā no 2009. līdz 2015.gadam veikto tiesu sistēmas attīstības pasākumu efektivitāti.
Turpinot strādāt pie grozījumiem likumā „Par tiesu varu”, Tieslietu padome septembra un oktobra sēdēs atbalstīja Augstākās tiesas departamentu tiesnešu kopsapulces kompetences palielināšanu Augstākās tiesas tiesnešu kandidātu atlasē. Skatot tiesu budžetu pieprasījumu 2018.gadam, Tieslietu padome atzina, ka daļā par atlīdzībām tas neatbilst 2017.gadā uzsāktajai tiesu darbinieku atalgojuma reformai. 2017.gada oktobrī apstiprināts Tieslietu padomes reglaments jaunā redakcijā.
26.oktobrī tika pasludināts Satversmes tiesas spriedums par tiesnešu mēnešalgu piesaistes valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista jeb 12.mēnešalgas maksimālajam apmēram neatbilstību Satversmes 83. un 107.pantam.
Ikgadējā Latvijas tiesnešu konference norisinājās 3.novembrī. Tās pamattēma – tiesnešu neatkarība – bija pamatota ar Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) aptaujas par tiesnešu neatkarību rezultātiem, kas atkārtoti uzrādīja, ka Latvijas tiesnešu pašvērtējums par savu neatkarību ir viszemākais no visām Eiropas valstīm. Kā konferencē konstatēja Tieslietu padomes priekšsēdētājs I.Bičkovičs, „tiesu varas neatkarības institucionālā stiprināšana Latvijas normatīvajos aktos notiek, bet visai lēni. Jau 2010.gadā izveidotā Tieslietu padome tikai 2017. gada beigās var sagaidīt funkciju paplašināšanu tiesnešu atlases un karjeras jautājumos”.
Tieslietu padomes 27.novembra sēdē izskatīti vairāki tiesu sistēmai būtiski jautājumi. Pirmkārt, sniegts konceptuāls atbalsts Tieslietu ministrijas plānotajai reformai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu integrēšanai rajonu (pilsētu) tiesās ar 2019.gada 1.janvāri. Otrkārt, uzklausīta Tieslietu ministrijas prezentācija par Tiesneša amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtību. Treškārt, Tieslietu padome atkārtoti atbalstīja grozījumus likumā „Par tiesu varu”, ar kuriem tiktu atcelts ierobežojums vienai un tai pašai personai būt par rajona (pilsētas) vai apgabaltiesas priekšsēdētāju vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.
12.februārī spēkā stājās grozījumi likumā „Par tiesu varu”, kas palielina Tieslietu padomes lomu tiesnešu karjeras gaitā, samazinot šajos jautājumos izpildvaras un likumdevēja ietekmi. Raksturojot šos grozījumus, Tieslietu padomes priekšsēdētājs norādīja: „Tie ir nopietni grozījumi, bet jāatceras arī, ka tie apjoma un satura ziņā ir tikai neliela daļa, pirmais solis, lai sasniegtu to tiesu varas neatkarības garantiju standartu, ko savā ziņojumā ietvēra Valsts prezidenta Tiesiskās vides pilnveides komisija”.
Kopš 2018.gada 12.februāra Tieslietu padomei noteiktas vairākas jaunas funkcijas. Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesas priekšsēdētāju amatā ieceļ, kā arī var no amata atbrīvot Tieslietu padome, nevis tieslietu ministrs. Saeima vairs nelemj par tiesnešu pārcelšanu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, šis jautājums ir Tieslietu padomes kompetencē. Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, noteic tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību. Tāpat Tieslietu padome, nevis Ministru kabinets, nosaka rajona (pilsētas) tiesas, to tiesu namus un zemesgrāmatu nodaļas, to darbības teritorijas un atrašanās vietas, kā arī apgabaltiesu teritorijas, to namus un to darbības teritorijas. Arī Goda tiesneša nosaukumu piešķir Tieslietu padome, nevis Saeima. Līdz šim Tieslietu padomes lēmumi nebija pārsūdzami, bet ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” noteikts, ka turpmāk tiesnesis, uz kuru attiecas Tieslietu padomes lēmums par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu, var to pārsūdzēt Disciplinārtiesā.
2018.gada 15.janvārī noslēdzās viens no tiesu teritoriālās reformas posmiem – samazinot pirmās instances tiesu skaitu Rīgas pilsētā, Ziemeļu rajona tiesa pievienota Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Līdz 1.martam tiesu teritoriālā reforma tika pabeigta arī Vidzemes, Zemgales un Kurzemes tiesu apgabalos. Pēc tiesu teritoriālā reformas, kas noslēdzās 1.martā, Latvijas tiesu sistēmu veido desmit rajona (pilsētas) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Tieslietu padomes sēdē 22.janvārī un turpinājumā 5.februārī tika nolemts aicināt Augstāko tiesu, piesaistot tieslietu jomas ekspertus, apkopot un izanalizēt maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa problemātiku (2008– 2014).
5.marta Tieslietu padomes sēdē pieņemti lēmumi vairākos jautājumos: pirmkārt, uzklausot Augstākās tiesas priekšlikumus, nolemt rosināt grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (par mēnešalgu apmēru tiesu iestādēs nodarbinātajiem (izņemot tiesnešus)). Otrkārt, neatbalstīt Saeimā apspriestos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības apmēra neizvērtētu un nepamatotu ierobežošanu. Treškārt, Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja Saeimā izskatāmos grozījumus normatīvajos aktos par Tiesnešu disciplinārkolēģijas tiesībām noteikt tiesnesim ārpuskārtas profesionālās darbības novērtēšanu.
23.aprīļa sēdē tika prezentēts pētījums par Latvijas tiesu sistēmu, ko sagatavojusi Eiropas Padomes Komisija Tiesu efektivitātei (European Commission for the Effieciency of Justice, CEPEJ) Eiropas Sociālā fonda projekta „Justīcija attīstībai” ietvaros.
25.jūnija sēdē Tieslietu padome nolēma neatbalstīt priekšlikumu rajona (pilsētas) un apgabaltiesu tiesu priekšsēdētāju kandidātu izvirzīšanu nodot tiesnešu kopsapulces kompetencē. Savukārt vienbalsīgi atbalstīti Augstākās tiesas priekšlikumi tās vēsturiskā nosaukuma „Senāts” atjaunošanai.
Tieslietu padome apstiprināja Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību un rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtību.
Viens no sabiedrībā lielāko publicitāti guvušajiem lēmumiem 2018.gadā bija Tieslietu padomes 27.augusta lēmums par maksātnespējas procesu tiesvedību izvērtējumu. Tas tika nosūtīts Ģenerālprokuratūras izvērtējumam, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai un citām tiesnešu pašpārvaldes institūcijām, kā arī tiesu priekšsēdētājiem.
Latvijas tiesnešu 2018.gada konference 7.septembrī bija veltīta Latvijas tiesu sistēmas simtgadei. Šajā konferencē, atskatoties uz diviem termiņiem Tieslietu padomes locekļa amatā, tiesnese Adrija Kasakovska pauda: „Nākotnes vīzija, ja drīkst pasapņot: Ziemeļeiropas modelis – Tieslietu padome kā tiesu varas lēmējinstitūcija, kuras pārraudzībā ir Tiesu administrācija, neatkarīgs tiesu budžets”.
15.oktobrī Tieslietu padome sanāca jaunā sastāvā, jo darbu sāka pieci no jauna ievēlēti tiesnešu pārstāvji. Sēdes darba kārtībā bija diskusija ar Valsts kanceleju par likumprojektu par tiesnešu atlīdzības sistēmu. Līdz 2020. gada 31.decembrim tika pagarināta Civilprocesa likuma 32.1 panta darbība. Vērtēti grozījumi likumā „Par tiesu varu” pirms trešā lasījuma (Senāta nosaukuma atgriešana kasācijas instancei; tiesu priekšsēdētāju iecelšana Tieslietu padomes kompetencē). Šajā sēdē netika atbalstīts likumprojekts grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, ar kuriem nekustamā īpašuma īpašniekam, zemesgrāmatā iesniedzot nostiprinājuma lūgumu, netiktu obligāti prasīta notāra klātbūtne.
Novembra sēdē veikti grozījumi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas reglamentā, paredzot vairākus darba uzlabojumus, piemēram, turpmāk kolēģija, novērtējot pozitīvi tiesneša profesionālo darbību, lēmumā var norādīt ieteikumus tiesneša profesionālās darbības pilnveidei.
2019.gada 1.februārī Latvijas tiesneši tika aicināti piedalīties Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) aptaujā par tiesnešu neatkarību.
Tieslietu padome 25.marta sēdē sāka skatīt nepieciešamos grozījumus tiesnešu disciplinārās atbildības regulējumā un vienojās par principiem, kā tiesnesis atstādināms no amata pienākumu pildīšanas saistībā ar pret viņu ierosinātu disciplinārlietu. Otrs apspriežamais jautājums bija par tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās.
Atbilstoši 2018.gada 25.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā „Par tiesu varu” ar 2019.gada 1.jūniju Zemesgrāmatu nodaļas kā atsevišķas struktūrvienības rajona (pilsētu) tiesu sastāvā beidza darbību. Tieslietu padome 16.maijā pieņēma lēmumus par zemesgrāmatu tiesnešu integrēšanu tiesu sastāvā.
3.jūnija sēdē Tieslietu padome neatbalstīja atsevišķas specializētas ekonomisko lietu tiesas veidošanu. Debatēs atzīmēts, ka pēdējo gadu laikā veiktas trīs būtiskas tiesu sistēmas reformas (pāreja uz tīro trīs instanču tiesu sistēmu, zemesgrāmatu tiesnešu integrācija vispārējās tiesās, kā arī tiesu teritoriālā reforma) ar mērķi nodrošināt kvalitāti un tiesnešu specializāciju. Nav tikuši izvērtēti realizēto reformu ieguvumi.
Tieslietu padome 1.jūlija sēdē skatīja problemātiku, kad tiesneša izdienas pensijas aprēķinā netiek ietverts advokāta amatā nostrādātais laiks, ja tas ir mazāks par 10 gadiem. Turpinot vērtēt priekšlikumu par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, žurnālā „Jurista Vārds” publicēts Tieslietu padomes locekļa A.Strupiša raksts „Pārdomas par ekonomisko tiesu: joprojām neatbildēti jautājumi”.
Atbalstot iesniegtos tiesu budžeta pieprasījumus 2020. gadam, Tieslietu padome 30.septembrī izdarīja piezīmes par nepietiekamo darbinieku atalgojumu, vienlaikus neatbalstot Ekonomisko lietu tiesas izveidi. 21.oktobra sēdē skatīja jautājumu par tiesnešu disciplināratbildības regulējumu un konceptuāli lēma, ka atceļama tiesnešu imunitāte administratīvo pārkāpumu lietās.
1.novembrī norisinājās Latvijas tiesnešu konference, kas bija veltīta tiesu darba un tiesnešu pašpārvaldes institūciju aktualitātēm. Valsts prezidents Egils Levits savā uzrunā ierosināja „izveidot [..] komisiju, kas izpēta desmit ilgākos procesus Latvijā un sniedz secinājumus par problēmām”. Savukārt Tieslietu padomes priekšsēdētājs I.Bičkovičs norādīja: „Pieaugot Tieslietu padomes atbildības un darba apjomam, perspektīvā jādomā arī par to, ka tā pārveidojama par pastāvīgu, ikdienas režīmā strādājošu institūciju, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu”.
25.novembra sēdē diskutēja par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas aicinājumu apsvērt grozījumus likumā „Par tiesu varu” un noteikt advokātu noslodzes kalendāram tikai informatīvu nozīmi. Tieslietu padome atbalstīja Saeimā uz 2.lasījumu sagatavotos grozījumus likumos, kas saistīti ar tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās. Padome atkārtoti pauda noraidījumu Ekonomisko lietu tiesas izveidei.
Tieslietu padome 16.decembra sēdē atbalstīja grozījumus likumos, ar kuriem plānots mainīt ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas kārtību, nododot šo pienākumu Tieslietu padomei.
2020.gada 10. februāra sēdē nolemts aicināt Augstāko tiesu izveidot darba grupu ar uzdevumu līdz 1.oktobrim analizēt ilgo tiesvedību cēloņus civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās un izstrādāt priekšlikumus ilgo tiesvedību cēloņu novēršanai.
Tieslietu padome 9.marta sēdē aicināja Tieslietu ministriju virzīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, lai dotu iespēju tiesnesim, kurš ir nostrādājis tiesneša vai tam pielīdzinātā amatā 30 gadus, doties pensijā neatkarīgi no vecuma. Atbalstīti grozījumi normatīvajos aktos, ar kuriem tiktu stiprinātas Satversmes tiesas tiesnešu garantijas. Tieslietu padome neatbalstīja grozījumu likumā „Par tiesu varu”, kas paredzētu Satversmes tiesas tiesnešiem tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu ārpus vispārējās atlases kārtības.
11.martā spēkā stājās grozījumi likumā „Par tiesu varu” un Prokuratūras likumā, ar kuriem mainīta ģenerālprokurora izraudzīšanas un iecelšanas amatā kārtība, saskaņā ar ko 30.martā notikušajā Tieslietu padomes attālinātajā klātienes sēdē apstiprināts Ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kārtības un kritēriju nolikums.
Apskata noslēgumā simboliski iekļaujas viens no pēdējiem Tieslietu padomes veikumiem: 15.aprīlī tika apstiprināta jaunā Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, kurā noteikta konceptuāli jauna pieeja tiesneša profesionālajam standartam. Kandidātu atlases mērķis ir nodrošināt, ka par tiesnešiem kļūst augsti kvalificēti juristi ar nevainojamu reputāciju, ar atbilstošām profesionālām prasmēm un personiskām īpašībām. Tieslietu padomes paveiktais pirmajos desmit gados ir licis spēcīgu pamatu pilnvērtīgai tiesu neatkarībai nākamajā desmitgadē.
QR
