Pagājušais gads Augstākajai tiesai ir bijis veiksmīgs lietu izskatīšanā, arī Civillietu departamentam tas ir bijis ļoti veiksmīgs. Lai gan departamentā samazinās senatoru skaits, ir sasniegts līmenis, ka lieta šobrīd tiek izskatīta astoņu mēnešu laikā no saņemšanas. Gada atskaites plēnumā teicu, ka Civillietu departaments ir pietuvojies jaunai kvalitatīvai pakāpei kasācijas tiesvedībā, kad lietas varēs skatīt uzreiz pēc to saņemšanas. Tas ir – tiek saņemta lieta, tā tiek saprātīgā, dažu mēnešu laikā ierosināta un uzreiz arī skatīta. Šībrīža astoņi mēneši varētu samazināties uz četriem, pieciem mēnešiem. Ilgus gadus, ņemot vērā gan vēsturisko lietu uzkrājumu, kas bija pirmskrīzes laikā, gan pieplūdumu krīzes laikā, problēma bija pilni skapji ar lietām, kuras gadiem gaidīja izskatīšanu un katru lietu vajadzēja sagatavot divas reizes. Pirmo reizi pie ierosināšanas, kad trīs senatori un palīgs sagatavo lietu, bet pēc lietas ierosināšanas tā tiek nolikta plauktā uz divu, trīs gadu gaidīšanas periodu. Pēc šiem diviem, trim gadiem, kad pienāk lietas skatīšanas laiks, tā ir jāgatavo vēlreiz, jo neviens vairs neatceras, par ko tā lieta bija. Tagad esam pietuvojušies šīs problēmas atrisināšanai, un, ja lieta nebūs jāgatavo divreiz, tas būtiski ļaus ietaupīt resursus.
Otrs faktors, ko pozitīvi ietekmē šī tendence, ir tas, ka beidzot kasācijas instance civillietās varēs efektīvi reaģēt uz aktuālajām problēmām šodien, nevis ar divu, trīs vai piecu gadu nobīdi, kad tiesību jautājums vairs nav aktuāls, varbūt jau likums konkrētajā jautājumā ir grozīts. Tādējādi mēs skatām lietas, kurās konkrēto tiesību jautājuma risināšanai vairs nav nozīmes. Te es gribētu uzsvērt – sabiedrību ir jāizglīto, ka kasācijas instance neskata lietu pēc būtības. Klasiskā kasācijas instance skata tiesību jautājumus, un tās uzdevums ir palīdzēt zemāko instanču tiesām veidot viendabīgu tiesu praksi. Konkrētu lietu iznākumam ir sekundāra nozīme kasācijas instancē. Primāra ir publiski tiesiskā interese, lai tiesas darbojas vienoti. Mēs strādājam arī šajā virzienā – gan attīstot judikatūru, gan veidojot tiesu prakses apkopojumus, lai palīdzētu zemāko instanču tiesnešiem, advokātiem un citām ieinteresētām personām orientēties attiecīgajos jautājumos. Pagājušajā gadā uzsākts arī nopietns ilgtermiņa darbs, kura mērķis ir uzlabot sistēmu kopumā, tai skaitā atvieglot kasācijas darbu. Proti, ir uzsākts izstrādāt semināru zemāku instanču tiesnešiem, kurā tiks mācīts, ja tā varētu teikt, kā pareizi skatīt lietu. Joprojām ir pārāk daudz lietu, kuras izskatītas nekvalitatīvi – nav runa par tiesību jautājumu vai likuma interpretāciju, bet kur lieta ir vai nu uzlikta uz nepareizām „juridiskajām sliedēm”, respektīvi, jau pašā sākumā ir iedota nepareiza juridiskā kvalifikācija, vai arī ir ļoti nekvalitatīvi izvērtēti pierādījumi. Pierādījumu vērtēšana un pārvērtēšana nav kasācijas instances mērķis un uzdevums. Bet, ņemot vērā, ka mums tomēr ir jāseko, kas notiek zemākās tiesu instancēs, mēs atceļam spriedumus, kuros pierādījumi izvērtēti nekvalitatīvi. Mēs nevaram pārvērtēt pierādījumus, nevaram pateikt, ka konkrētais pierādījums bija jāvērtē par labu kādai no pusēm. Mēs varam pateikt, ka tika izvērtēti vieni pierādījumi, un nav pamatots, kāpēc nav izvērtēti citi pierādījumi. Šādas situācijas joprojām ir pārāk biežas – ja pagājušajā gadā lietu, kurās ir nekvalitatīva pierādījumu vērtēšana – ir trešā daļa, tad šogad tas sasniedz jau vismaz pusi no lietām. Ceram, ka Senāta izstrādātais seminārs zemāku instanču tiesnešiem ilgtermiņā šo problēmu risinās.
Runājot par uzņēmēju aptauju, protams, priecē tas, ka Augstākajai tiesai uzticas krietni vairāk nekā tiesu sistēmai kopumā. Bet tā nav robeža, un ir jāaug.
62% aptaujāto par Augstākās tiesas spriedumu un lēmumu saprotamību atbild, ka tie ir saprotami. Tas arī ir viens no virzieniem, pie kā Civillietu departamentā šobrīd tiek strādāts. Mēs esam apzinājuši spriedumu problēmas, un tiešām – reizēm tie nav tik saprotami un skaidri, kā varētu būt. Diezgan bieži Senāta spriedumā ir daudz liekas informācijas, kurai juridiski nav nozīmes kasācijas kontekstā. Tas tādēļ, ka vēsturiski daudzi tiesnešu palīgi nāk no pirmās instances vai no apgabaltiesas, kur atspoguļo visus lietas materiālus. Kasācijā ir specifika, ka nozīme ir tikai tiem jautājumiem, kas minēti kasācijas sūdzībā. Bet kā tradīcija ir aizgājis, ka visi lietas jautājumi, neatkarīgi, vai tiem ir nozīme, vai nav nozīmes kasācijas instancē, tiek aprakstīti spriedumā. Tas piesārņo galvu ar nevajadzīgu informāciju un traucē uztvert problemātiku, kam tiešām ir nozīme konkrētā lietā. Šobrīd Civillietu departaments strādā pie iespējamajām spriedumu formāta versijām, lai uzlabotu saprotamību. Pusgada, gada laikā mēs varētu nākt klajā ar uzlabojumiem šajā jomā.
QR
