Eiropas Padomes Tieslietu efektivizācijas komisijas deklarācija “Tiesu varas atziņas un izaicinājumi Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās

Eiropas Padomes Tieslietu efektivizācijas komisija (CEPEJ) atbalsta minētās organizācijas valstis tiesu sistēmu darba efektivitātes un kvalitātes uzlabošanā, lai, nodrošinot tiesiskumu, tās strādātu atbilstoši Eiropas Padomes noteiktajiem standartiem.

COVID-19 pandēmija dalībvalstu tieslietu sistēmām ir radījusi ne tikai nopietnas cilvēciskās un ekonomiskās sekas, bet arī izaicinājumus. Tā aicina meklēt inovatīvus risinājumus sistēmas iekšienē.

Dalībvalstis ir veikušas milzīgu darbu, lai īsā laika posmā pielāgotos jaunajiem apstākļiem un tiesu darba nodrošināšanai visefektīvākā veidā izmantotu pieejamos resursus. Tām jāsaglabā krīzes laikā gūtā pieredze un jāizdara secinājumi no gūtās pieredzes. Krīzi nedrīkst izmantot tiesu sistēmā pieļauto trūkumu attaisnošanai un it īpaši tiesisko garantiju un standartu pazemināšanai.

Šāda krīze var atkārtoties. Tiesu sistēmām tam ir jābūt sagatavotām, īpaši gatavām rast efektīvus risinājumus tiesu darba nepārtrauktības un pieejas tiesai nodrošināšanai, ievērojot indivīda tiesības.

Ņemot vērā minēto, CEPEJ atgādina dalībvalstīm vairākus būtiskus principus.

1. princips. Cilvēktiesības un likuma vara

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 5.pantā garantētās tiesības uz brīvību un drošību un 6.pantā garantētās tiesības uz taisnīgu tiesu, kuras nodrošināmas jebkurā laikā, īpaši nozīmīgas kļūst krīzes laikā. Tiesu darba nepārtrauktība un tieslietu speciālistu sniegtie pakalpojumi ir jānodrošina, balstoties uz Eiropas standartiem. Uzticēšanās tiesām ir jāsaglabā arī krīzes laikā.

Krīze prasa tūlītēju un neatliekamu rīcību. Tomēr jebkurai rīcībai ir stingri jābalstās uz likuma varas principu, ievērojot un aizsargājot cilvēktiesības. Krīzes pasākumos ir jāievēro likumības, tiesiskās paļāvības un samērīguma princips un arvien ir jāizvērtē šo pasākumu nepieciešamība. Ārkārtas pasākumu regulējums, kur tas ir pieņemami, jāapspriež ar tiesu administrāciju un tieslietu speciālistiem. Visi pasākumi nosakāmi uz noteiktu laiku, kā arī jāparedz iespēja tos periodiski pārskatīt.

2. princips. Pieeja tiesai

Tiesu slēgšana pandēmijas laikā varētu būt nepieciešama tieslietu speciālistu un tiesas apmeklētāju veselības un drošības nodrošināšanai. Tomēr šis pasākums veicams ar vislielāko piesardzību un ievērojot samērīguma principu, jo šo pasākumu rezultātā tiek ierobežota pieeja tiesai, kas ir tiesiskuma pamatprincips.

Ir jāsaglabā pēc iespējas vairāk tiesu sniegtie pakalpojumi, tostarp nodrošinot pieeju tiesai ar alternatīviem līdzekļiem, tādiem kā pakalpojumi tiešsaistē, vai uzlabojot pieejamību informācijai tiesu mājaslapās vai ar citiem komunikācijas veidiem (tālrunis, e-pasts, u.tml.).

Tieslietu speciālistu (advokātu, tiesu izpildītāju, mediatoru un sociālo dienestu) darba koordinēšana un konsultācijas palīdzēs nodrošināt pieeju tiesai labā līmenī.

Pieeja tiesai jānodrošina visiem lietotājiem, bet krīzes laikā īpaša uzmanība jāvelta vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kuras krīzes situācija ietekmē vairāk. Līdz ar to prioritāte piešķirama lietām, kurās iesaistītas šīs iedzīvotāju grupas, proti, prioritāri izskatāmas lietas, kas saistītas ar vardarbību ģimenē, īpaši ar vardarbību pret sievietēm un bērniem, lietas, kurās iesaistīti gados vecāki cilvēki vai cilvēki ar invaliditāti, lietas, kurās risināmas nopietnas ekonomiskās problēmas. Turklāt jāņem vērā arī neaizsargātība, ko radījusi krīze.

3. princips. Personas drošība

Tieslietu speciālistu, kā arī tiesu apmeklētāju veselības un drošības aizsardzībai jābūt prioritātei gan krīzes laikā, gan pēc tās. Veicami drošības pasākumi nepieciešamās fiziskās distancēšanās nodrošināšanai tiesu telpās. Visi pasākumi sagatavojami apspriežoties un izskaidrojot visiem ieinteresētajiem, regulāri pārskatāmi un pielāgojami mainīgajiem apstākļiem. Šādi pasākumi var prasīt papildu ieguldījumus tiesu infrastruktūrā.

Tieslietu speciālistiem jābūt iespējai strādāt attālināti. Viņi nodrošināmi ar nepieciešamo drošu IT aprīkojumu. Īpaša uzmanība pievēršama viņu labklājībai attālinātas nodarbinātības laikā, ņemot vērā, ka šie ir izņēmuma darba apstākļi, kas prasa atbilstošu atbalstu.

4. princips Lietu plūsmas, kvalitātes un izskatīšanas vadīšana

Krīzes laikā īpašu nozīmi iegūst labi funkcionējoša lietu vadības sistēma un statistikas datu par tiesu darbu iegūšanas mehānisms.

Tiesu priekšsēdētājiem, tiesnešiem un par tiesu darba organizāciju atbildīgajām institūcijām atbilstoši tām noteiktajiem pienākumiem arī attālināti jāturpina vadīt un uzraudzīt lietu plūsmu. Minētais ietver lietu šķirošanu, iespējamu prioritātes noteikšanu un pārdali, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un nodrošinot iztiesāšanas kvalitāti.

Ņemot vērā neizskatīto lietu skaitu un uz nenoteiktu laiku atlikto lietu skaitu, lietu atlikuma problēmas risināšanas plāna īstenošanai varētu palīdzēt cilvēkresursu un finansējuma piešķiršana.

Nodrošinot tiesu darbu ārkārtas situācijā un novēršot tiesu sistēmā jebkādu esošo problēmu saasināšanos gan krīzes laikā, gan pēc tās, būtiska nozīme ir labākai un elastīgākai budžeta līdzekļu piešķiršanai, ievērojot vietējo situāciju.

5. princips. Kiberjustīcija

Informācijas tehnoloģijās ieguldītie resursi tiesām rada iespēju turpināt darbu krīzes laikā. Tomēr to straujā ieviešana un pārmērīga izmantošana var radīt negatīvas sekas.

IT risinājumos, tādos kā tiešsaistes pakalpojumi, lietu attālināta izskatīšana un videokonferences, kā arī attīstot digitalizāciju nākotnē, vienmēr ir jāievēro cilvēktiesības un taisnīgas tiesas princips.

Lai samazinātu IT raksturīgo risku, ir jābūt skaidri noteiktam tiesiskajam regulējumam. Īpaša uzmanība veltāma vismazāk aizsargāto iedzīvotāju grupām. Regulāri jāizvērtē šo tehnoloģiju izmantošanas ietekme uz tiesas spriešanu un nepieciešamības gadījumā jāveic koriģējoši pasākumi. Kiberdrošībai un personu datu aizsardzībai ir jānosaka prioritāte.

6. princips. Apmācība.

Apmācībai ir būtiska nozīme krīžu efektīvai vadīšanai nākotnē. Tiesnešu apmācība ir jāpielāgo ārkārtas situāciju vajadzībām, ieskaitot apmācību par IT izmantošanu. Jāizstrādā jaunas programmas tiesību speciālistu atbalstam gan krīzes laikā, gan pēc tās.

Noteiktie ierobežojumi un citi pasākumi ļauj tiesību speciālistiem vairāk laika veltīt apmācībai dzīvesvietā, proti, drošā un neapdraudētā vidē. Līdz ar to par apmācību atbildīgajām institūcijām jāuzlabo e-apmācības platformu izmantošana.

Tiesību speciālistiem nepieciešama īpaša apmācība par darbu, strādājot attālināti.

Tiesību speciālistiem nepieciešama arī apmācība par jaunām lietu kategorijām, kas izriet no COVID-19 radītās krīzes.

Par šādas apmācības nepieciešamību kompetentajām iestādēm ir jāizzina tiesību speciālistu viedoklis, tostarp ar tiešsaistē veiktu aptauju starpniecību.

7. princips. Uz nākotni vērsta tiesu darba organizācija

COVID-19 pandēmija ir radījusi nepieciešamību ieviest ārkārtas inovatīvus pasākumus. Ir jāpilnveido ieviestās izmaiņas, lai jaunie risinājumi dotu pienesumu nākotnē. Jāizvērtē arī atsevišķi tiesu darbības tradicionālie aspekti (attiecības ar medijiem, jauno tehnoloģiju izmantošanas līmenis, lielāku resursu piešķiršana strīdu risināšanas alternatīvām, īpaši mediācijai).

Uz nākotni vērsta tiesu darba organizācija ir sasniedzama pozitīvā veidā, vienmēr ievērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantētās pamattiesības. Saglabājams krīzes laikā izveidojies dialogs starp visiem tiesu sistēmā iesaistītajiem, kā arī krīzes laikā radītais jaunais sadarbības modelis tiesnešu, prokuroru, tiesu darbinieku, advokātu, tiesu izpildītāju, notāru, mediatoru un ekspertu starpā.

Secinājumi

Pēdējo piecpadsmit gadu laikā CEPEJ ir izstrādājusi tās darba metodoloģiju, rīkus un labās prakses piemērus tiesu sistēmu darba efektivitātes un kvalitātes analīzei un atbalstam. Šie rīki var būt noderīgi it īpaši krīzes periodā un pēc tās, lai gūtu pieredzi – gan pozitīvu, gan negatīvu – kā daļu no tās izvērtēšanas procesa, tiesu darba uzlabošanai.

Deklarācija rada iespējamu pamatu CEPEJ jaunas „Ceļa kartes” izstrādāšanai, lai nodrošinātu dalībvalstis ar vadlīnijām darbam krīzes periodā.

(Aijas Brantas tulkojums)