18.jūnijs: Tieslietu ministrs Jānis Bordāns
Iezīmēti turpmākā dialoga virzieni un aktualitātes, tostarp tiesnešu apmācības jautājumi, Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana, nepieciešamība pēc kvalitatīva tiesnešu atbalsta personāla, kā arī vēl līdz galam neatrisinātie tiesnešu sociālās drošības – atlīdzības un izdienas pensijas – jautājumi. 18.jūnijs: Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone Iezīmēti tiesu sadarbības virzieni, tiesnešu specializācijas un kvalifikācijas jautājumi.
18.jūnijs: Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone
Iezīmēti tiesu sadarbības virzieni, tiesnešu specializācijas un kvalifikācijas jautājumi.
2.jūlijs: Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
Pārrunāta iespējamā sadarbība starp izpildvaru un tiesu varu, uzsverot nepieciešamību visām varām sadarboties un diskutēt. Iezīmēti vairāki būtiski jautājumi, tostarp tiesnešu apmācības sistēma, valsts amatpersonu, tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku atalgojuma sistēma, atsevišķi garie tiesas procesi valstī un iespējamie risinājumi to saīsināšanai.
17.jūlijs: Ģenerālprokurors Juris Stukāns
Pārrunātas tiesu sistēmas aktualitātes, kas prioritāri risināmas tiesu un prokuratūras sadarbībā. Apspriesti jautājumi par tiesu prakses vienveidīgas nodrošināšanas metodēm, par tiesnešu un prokuroru apmācību uzlabošanu, kā arī krimināltiesību un kriminālprocesa attīstību un efektivizāciju.
20.augusts: Tiesu administrācijas direktors Andris Munda
Saruna par tiesnešu atlases nodrošināšanu atbilstoši jaunajai Tieslietu padomes apstiprinātajai tiesnešu atlases kārtībai. Īpaši – par Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu atlasi. Pārrunāta iespējamā sadarbība tiesnešu apmācībā, koncentrējoties uz būtiskākajām tēmām – tiesas procesa efektīva vadība, nolēmumu kvalitātes uzlabošana. Informācija par darba grupu tiesu vienmērīgas darba noslodzes un procesa efektivitātes jautājumos.
25.augusts: Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs
Apspriesta advokātu un tiesnešu apmācības sasaiste, adaptējot tiesnešiem paredzēto semināru par civillietu izskatīšanas metodoloģiju advokātu apmācībai. Runājot par kasācijas sūdzību kvalitātes uzlabošanu, akcentēti divi galvenie virzieni. Pirmais – metodoloģijas izstrādāšana un advokātu apmācības no Senāta puses, otrais – advokātu atbildības nodrošināšana par nekvalitatīvām kasācijas sūdzībām. Saistībā ar spriedumu kvalitāti īpaša uzmanība pievērsta kasācijas robežu jautājumam un vienotai tiesu praksei.
28.augusts: Tiesnešu biedrības valde
Apspriesti tiesu sistēmas globālie jautājumi, kā vienu no pamatpostulātiem akcentējot tiesneša lomu šodienas sabiedrībā. Lai celtu tiesas efektivitāti un sabiedrības uzticēšanos, ir jāmaina procesa vadības principi, pārejot no tiesnešaklausītāja uz tiesnesi-procesa vadītāju. Augstākās tiesas priekšsēdētāja viedoklis, ka tas panākams galvenokārt apmācības un tiesnešu atlases ceļā, bet, ja tas nestrādās, tad ar likuma grozījumiem.
6.oktobris: Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
Cilvēkiem Latvijā ir lielāka vēlme pēc taisnīguma. Kā to stiprināt – tāds bija sarunas pamatjautājums. Tiesiskuma un taisnīguma nodrošināšana nav tikai likumdevēja vai tikai tiesu uzdevums – tā ir sistēmiska problēma, kas tā arī risināma. Līdz ar to nepieciešama ciešāka visu varas atzaru sadarbība. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Tieslietu padomes būtisko lomu tiesiskuma stiprināšanā. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kas ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs, norādīja, ka jārod risinājums, kā Tieslietu padomei, pārstāvot tiesu sistēmu, būt līdzvērtīgam sarunu partnerim budžeta veidošanā un citos nozares politikas jautājumos. „Tiesa nevar būt politisko sarunu partneris, jo tiesai nav līdzekļu un mehānisma politiskiem kompromisiem, lai „tirgotos”, piemēram, koalīcijas padomē,” sacīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs. Saeimas priekšsēdētāja kā iespējamu centru politisko viedokļu stabilizācijai saredz Valsts prezidenta rosināto Valsts padomi. Runājot par tiesiskuma nodrošināšanu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzsvēra caurskatāma likumdošanas procesa nozīmi. Proti, lai sabiedrībai, tostarp tiesnešiem, būtu pieejama informācija par likumu grozījumu mērķiem, it īpaši tām normām, kuras iekļautas likumā vēlākos lasījumos. Priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību pēc skaidra lobēšanas procesa regulējuma Saeimā. Savukārt kā tiesu sistēmas darbības pilnveides svarīgāko posmu Augstākās tiesas priekšsēdētājs norādīja izglītību. Tiesnešu, prokuroru un izmeklētāju apmācībai jābūt stratēģiskai prioritātei, kam nepieciešamas gan apmācības sistēmas organizatoriskas, gan saturiskas pārmaiņas, īpaši attiecībā uz ekonomisko un koruptīvo noziegumu izpratni.
QR
