Ievads
2001.gada 25.oktobrī tika pieņemts Administratīvā procesa likums, kurš bija pamats modernas administratīvās tiesas izveidošanai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Izstrādājot Administratīvā procesa likumu, tika pieliktas visas pūles, lai radītu mehānismu demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtību aizsardzībai. Taču Latvijas administratīvā procesa laika līnija nesākās 2001.gadā. Par tās sākumu var uzskatīt 1921.gadu, kad Satversmes sapulce pieņēma Likumu par administratīvajām tiesām. Var apgalvot, ka modernas un tiesiskas valsts tradīcija, kas aizsākās līdz ar Likumu par administratīvajām tiesām pieņemšanu, tika atjaunota un turpinājās 2001.gadā, Saeimai pieņemot Administratīvā procesa likumu.
Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīna ļauj mums raudzīties uz administratīvā procesa attīstību kā vienotu, savstarpēji saistītu un secīgu kopumu. Administratīvās tiesas toreiz un tagad ir tas instruments, kurš nodrošina neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontroli pār izpildvaras darbībām, lai sekmētu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu attiecībās starp valsti un privātpersonu. Tādējādi 2021.gads savieno mūs ar laiku pirms 100 gadiem.
Pirms 100 gadiem
Eiropā XX gs. sākumā par modernu tika atzīts ieviest administratīvo procesu un veidot administratīvās tiesas. Arī Latvijā 1921.gada 4.martā tika pieņemts Likums par administratīvām tiesām. Taču likuma nosaukums bija maldinošs, jo minētais likums regulēja administratīvo procesu tiesā, un paredzēja, ka administratīvo tiesvedību veic nevis speciālas administratīvās tiesas, bet gan vispārējās kompetences tiesas.
Būtiska nozīme ir apstāklim, ka šo likumu pieņēma Satversmes sapulce, kurai bija unikāla kompetence – izveidot Latvijas tiesību sistēmu, izstrādājot konstitucionālo un citu regulējumu, kas nepieciešams Latvijas valsts funkcionēšanai. Līdz ar to administratīvā justīcija savu mandātu – aizstāvēt demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtības – ir saņēmusi no institūcijas, kurai bija uzticēta Satversmes varas konstituējošās funkcijas īstenošana un kurai bija īpaša atbildība suverēna – Latvijas tautas – priekšā.
Nav šaubu, ka 1921.gada 4.marta Likums par administratīvajām tiesām nebija ideāls. Jau 1925.gadā Vladimirs Bukovskis rakstīja par likuma nepilnībām un nepieciešamību reformēt administratīvās tiesas, kā galveno problēmu norādot administratīvās tiesas un civiltiesas kompetences nošķiršanu. Tomēr, neskatoties uz šā likuma nepilnībām un kritiku, tas lika pamatu institūtam, kas nodrošina privātpersonas tiesisko aizsardzību attiecībās ar valsti. Profesors Kārlis Dišlers norādījis, ka administratīvo justīciju var uzskatīt par tiesiskas valsts kritēriju, un uzsvēris: „[..] kurā valstī ir pareizi nostādīta un kārtīgi darbojas administratīvā justīcija, tā ir tiesiska valsts, neatkarīgi no šīs valsts satversmes”.
Pirms 20 gadiem
Atjaunojot Latvijas valstisko neatkarību, bija pārliecība, ka tiesiskas, demokrātiskas un sociāli atbildīgas valsts veidošanai ir nepieciešama administratīvā procesa ieviešana. Administratīvā procesa likuma izstrāde bija garš un grūts reformu ceļš. Atskatoties uz Administratīvā procesa likuma izstrādi, atmiņā ir palikusi vienprātība par sasniedzamo mērķi, lai gan virzību uz kopīgo mērķi dažkārt pavadīja asas diskusijas.
Administratīvā procesa likuma pieņemšana bija jauns sākums modernam administratīvajam procesam, tomēr vienlaikus tā bija tiesiskas valsts tradīcijas atjaunošana un atgriešanās Eiropas juridiskās kultūras telpā. Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un administratīvo tiesu darba sākums 2004.gadā iezīmēja būtisku pagriezienu Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un arī visā tiesiskajā sistēmā. Jāuzsver, ka administratīvais process nav pašmērķis vai nodeva Eiropas Savienībai. Tā ir iespēja privātpersonai justies tiesiski aizsargātai un iespēja padarīt valsts pārvaldi efektīvāku.
Divdesmit gados esam paguvuši to, ko būtu vajadzējis izkopt simts gadu laikā. Ir izveidota judikatūra par svarīgākajiem administratīvo tiesību un procesa jautājumiem, tiek izkopta un attīstīta nolēmumu rakstīšanas metodoloģija, izdotas monogrāfijas, mācību grāmatas un likuma komentāri. Baldones ielā ir uzbūvēta jauna „tiesu pils”, atvērti administratīvo tiesu nami Latvijas lielākajās pilsētās. Ar administratīvo tiesu darbību ir uzlabojusies kopējā izpratne par cilvēktiesībām, to nepieciešamību un piemērošanu, kā arī Latvijas tiesību praksē ir ienākusi starptautisko tiesu, galvenokārt Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas, judikatūra.
Administratīvā procesa likuma 3.izdevuma ievadā Arvīds Dravnieks uzdod jautājumu: „Vai Latvija ir tiesiska valsts?”, uz kuru viņš sniedz arī atbildi, ka „Latvijā ir visi tiesiskas valsts priekšnoteikumi. Latvijā ir progresīvākais Administratīvā procesa likums pasaulē. Tā nav paštīksmināšanās, bet objektīvi vācu, franču, britu ekspertu vērtējumi”. Normatīvais regulējums par administratīvajām tiesām ir ļāvis stiprināt Latviju kā tiesisku valsti, jo administratīvās tiesas ir paaugstinājušas privātpersonu tiesiskās aizsardzības iespējas un līdz ar to ticību tiesībām un ticību valstij. Cauri laikiem administratīvās tiesas ir stabila, pilnvērtīga un progresīva Latvijas tiesu sistēmas daļa.
Tiesiskas valsts princips ir orientēts uz taisnīguma īstenošanu. Pēc simts gadiem, cerams, administratīvās tiesas nodarbosies ar tiem pašiem jautājumiem, ar kuriem tās nodarbojušās cauri laikiem. Proti, meklēs taisnīgu līdzsvaru starp privātpersonas un sabiedrības interesēm, novēršos valsts varas patvaļīgu izmantošanu. Ir visi priekšnoteikumi, lai turpinātu izkopt stipras demokrātijas un tiesiskas valsts tradīcijas. Administratīvām tiesām ir tā enerģija un potenciāls, lai ilgtermiņā nodrošinātu privātpersonu pamattiesību aizsardzību un tiesiskas valsts vērtību stiprināšanu.
Svētki un simboli
Pandēmijas apstākļos svinēt svētkus nozīmē fokusēties uz paliekošo. Domājot par violeto krāsu, kura raksturīga Administratīvā procesa likuma un komentāru izdevumiem, radās priekšlikums par ceriņiem kā simbolu administratīvās tiesas jubilejai.
Ceriņu plaukstošais, ziedošais krūms ir apveltīts ar enerģisku un vitālu raksturu. Šis krūms ir ļoti raksturīgs latviskajai dzīves ziņai, jo bieži sastopams piemāju dārzos un raksturīgs arī Pārdaugavai. Folkloriste Janīna Kursīte-Pakule norāda, ka laimīšu meklēšana ceriņu ziedos nav latviešu izgudrojums, taču pie mums šī salīdzinoši jaunā tradīcija ieņem stabilu vietu, turklāt ir ticējums, ka, ieelpojot ceriņu smaržu, cilvēks meklē un iegūst iekšējo apskaidrību.
Filozofiski raugoties uz laimi, varētu secināt, ka laime ir nonākt pie tā, kas ir taisnīgs. Administratīvais process ir stāsts par to, kā nonākt pie taisnīga lēmuma.
Tāpēc esam nolēmuši šajā gadā stādīt ceriņus, lai radītu prieku, apskaidrību un laimi sev un apkārtējiem. Cerams, ka pēc simts gadiem administratīvās tiesas asociēsies ar tiesisku Latvijas valsti un ziedošu ceriņu krūmu.
QR
