Civillietu departamenta priekšsēdētāji:
Aigars STRUPIŠS (līdz 15.jūnijam), Normunds SALENIEKS (no 11.septembra)
Departamenta senatori 2020.gadā:
Kaspars BALODIS (no 2.jūnija), Dzintra BALTA, Intars BISTERS, Anda BRIEDE, Vanda CĪRULE (līdz 30.aprīlim), Anita ČERŅAVSKA, Ināra GARDA, Aivars KEIŠS, Ļubova KUŠNERE, Inta LAUKA, Valerijs MAKSIMOVS,
Zane PĒTERSONE, Marika SENKĀNE, Edīte VERNUŠA (līdz 30.aprīlim), Mārīte ZĀĢERE
Lietu izskatīšanas statistika
Civillietu departaments 2020.gadā par spīti būtiskiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem ir sasniedzis vēsturiski mazāko lietu atlikumu gada beigās un tuvinās tā optimālam darbības stāvoklim.
Neizskatīto lietu atlikums ir 421 lieta, kas ir par 228 lietām mazāk salīdzinājumā ar lietu atlikumu uz 2020.gada 1.janvāri, kad atlikums bija 649 lietas. Ja salīdzina, piemēram, ar 2014.gada 1.janvāri, kad atlikums bija 2085 lietas, samazinājums ir par 1664 lietām.
Lietu izskatīšanas koeficients ir 120% – izskatītas vairāk lietas nekā saņemtas. Palielinājusies arī kasācijas tiesvedības filtru efektivitāte no 62% 2019.gadā uz 76% 2020.gadā. Turklāt no ierosinātajām lietām tikai 18% nolēmumu palika negrozīti.
Salīdzinājumā ar 2019.gadu, kad tika pabeigtas 1208 lietas, 2020.gadā pabeigto lietu skaits palielinājies par 147 lietām.
Izskatītas 1355 lietas, no tām kasācijas kārtībā 1053 lietas (pēc būtības 250), blakus sūdzības tiesvedībā 274 (pēc būtības 37) un protestu kārtībā 27 lietas (pēc būtības 23), viena lieta sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kuru atteikts ierosināt. Deviņas lietas izskatītas paplašinātā sastāvā. Neviena no lietām netika izskatīta mutvārdu procesā.
Kopš 2016.gada turpinās tendence samazināties iesniegto kasācijas sūdzību skaitam – 2020.gadā saņemtas 1127 lietas, kas ir par 37 lietām mazāk nekā 2019.gadā. Iespējams, šī tendence izskaidrojama ar iepriekšējās ekonomiskās krīzes laikā ienākušo lietu apsīkumu, kā arī ar salīdzinoši īsiem lietu izskatīšanas termiņiem, kas var mazināt negodprātīgu kasācijas sūdzību iesniegšanu nolūkā kavēt nolēmuma stāšanos likumīgā spēkā.
Izskatītas 34 piekritības noteikšanas lietas, kas salīdzinājumā ar 2019.gadu ir par 64 lietām mazāk.
Ievērojamie rezultāti panākti intensīva, efektīva un pašaizliedzīga departamenta darba rezultātā. Departamentam 2020.gads bijis sarežģīts ne tikai saistībā ar pandēmijas apstākļiem, bet arī ar izmaiņām senatoru sastāvā. Senatoru skaits no 16 senatoriem 2019.gadā samazinājās uz 14 2020.gadā. Darbu beidza divas ilggadējas senatores, mainījās departamenta priekšsēdētāji.
Pateicoties efektīvajam darbam un mazākam ienākošo lietu skaitam, departamenta senatoru noslodze varētu nākotnē pakāpeniski normalizēties.
Departamentā 2019.gadā vidēji tika izskatītas 113 lietas mēnesī, 2020.gadā – 116 lietas.
Samazinājies arī vidējais termiņš lietas izskatīšanai, kas šobrīd ir 182 dienas, bet 2019.gadā bija 237 dienas. Samazinājums ir par 55 dienām.
Kasācijas sūdzību iesniedzēji 2020.gadā gaidīja vidēji 125 dienas līdz rīcības sēdei, ja to sūdzība nebija pamats kasācijas tiesvedības ierosināšanai, savukārt lietās, kurās kasācijas tiesvedība tika ierosināta, gaidīšanas laiks bija vidēji 145 dienas.
No neizskatītajām lietām kasācijas tiesvedība ierosināta 139 lietās. Proti, 282 lietās par kasācijas sūdzības virzību jāizlemj 2021.gadā. Vissenākās ir divas 2019.gadā saņemtas kasācijas sūdzības.
Ievērojamu noslodzi veido privātpersonu ārpus civilprocesa iesniegto sūdzību izskatīšana, kas ir departamenta priekšsēdētāja kompetencē. 2020.gadā saņemtas 117 šādas sūdzības, bet tikai viena sūdzība atzīta par pamatotu.
Sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu un Komunikācijas nodaļu departaments informē sabiedrību par juridiski nozīmīgajiem nolēmumiem. Augstākās tiesas tīmekļa vietnē publicētas 22 ziņas par departamentā skatītām lietām, bet Judikatūras sadaļā publicēti 90 departamenta nolēmumi ar tēzēm vai virsrakstiem.
Departamenta kapacitāte
Civillietu departamenta senatoru skaits 2020.gada beigās bija 14. Tas ir nepietiekams, lai nodrošinātu departamenta pilnvērtīgu darbu, tādēļ šobrīd norit konkurss uz vienu vakanci Senāta Civillietu departamentā.
Departamentā ir 19 senatoru palīgi, konsultante un trīs zinātniski analītiskie padomnieki. Trešais zinātniski analītiskais padomnieks pievienojās departamentam 2020.gada nogalē.
Ņemot vērā padomnieku ievērojamo slodzi un viņu darba nozīmes palielināšanos, zinātniski analītisko padomnieku skaits būtu jāpalielina. Tas sekmētu ātrāku sarežģītu lietu izskatīšanu un vienveidīgas tiesu prakses nodrošināšanu.
Vienlaikus jārūpējas par senatoru palīgu un konsultantu apmācību, lai arī turpmāk nodrošinātu efektīvu un kvalitatīvu atbalstu senatoriem. Šāda pieeja ļauj palielināt lietā nozīmīgo tiesību jautājumu izpētes kvalitāti un uzlabo senatora resursu efektīvu izmantošanu.
Vidējais izskatīto lietu skaits uz vienu departamenta senatoru vēl arvien ir nesamērīgi liels, proti, gadā vidēji 97 lietas uz vienu senatoru.
Turklāt papildu slodze veidojās arī nepilnu sastāvu dēļ. Likums nosaka, ka Senātā lietu izskatīšana notiek triju senatoru sastāvā. 2020. gadā departaments strādāja 14 senatoru sastāvā, līdz ar to tas radīja papildu slogu senatoram, kas vienlaikus strādāja vairākos sastāvos.
Ievērojamu laiku senatoriem aizņem darbība tiesnešu pašpārvaldē, kā arī citās ar likumu noteiktās institūcijās, kā arī lasot lekcijas.
Departamenta perspektīvas
Tuvākā nākotnē nav paredzamas kardinālas izmaiņas departamenta darbībā, kā arī nav sagaidāms izskatīto lietu skaita pieaugums. Senatori strādā augstas darba intensitātes apstākļos, kas nevar turpināties ilgtermiņā. Turklāt vairāki profesionāli un pieredzējuši kolēģi ir beiguši darbu departamentā.
Parasti tiesas spriešanas efektivitāti saista ar lietu izskatīšanas termiņu samazinājumu. Identificējami vairāki izaicinājumi, kas saistīti ar lietu izskatīšanas termiņiem.
Senatoriem daudz laika aizņem darbs dažādās disciplinārkomisijās un citās institūcijās, kas nav tieši saistītas ar tiesas darbu. Lietu sadalē šī noslodze būtu jāņem vērā, bet tas palielina lietu izskatīšanas termiņus. Līdz ar to apsverami risinājumi, lai atbrīvotu senatorus no nevajadzīgas noslodzes institūcijās, kas nav saistītas ar tiesas darbu. It īpaši, ja šādas institūcijas pieņemtais lēmums var tikt pārsūdzēts tiesā.
Lai mazinātu lietu izskatīšanas termiņus, jāpalielina senatoru atbalsta personāls. Pašreizējo senatoru palīgu un padomnieku kapacitātes resursi ir izsmelti.
Īpaša uzmanība jāpievērš lietām, kuru tiesvedība ir ieilgusi. Senātā atrodas četras lietas no 2017.gada, deviņas lietas no 2018.gada un 37 lietas no 2019.gada.
Jāturpina pilnveidot lietu sadales kārtību, izlīdzinot senatoru slodzes un nodrošinot iespējami ātru lietas izskatīšanu rīcības sēdē.
Vairākpakāpju tiesu sistēmā pastāv objektīvas grūtības pietiekami ātri nodrošināt vienotu tiesu praksi viena veida lietās, kas tiek vienlaikus ierosinātas un kurās risināmie jautājumi vēl nekad nav nonākuši Senātā. Būtu nepieciešams sadarbībā ar zemāku instanču tiesām identificēt šādas vienveidīgas lietas un tās būtu izskatāmas prioritārā kārtībā. Taču jāņem vērā, ka departamenta senatori, padomnieki un senatoru palīgi strādā uz maksimālās kapicitātes robežas. Līdz ar to prioritārajām lietām varēs pievērsties ar pilnu jaudu, ja tam būtu atbilstoši resursi. Piemēram, palielināts padomnieku skaits.
Nesamērīgu lietas izskatīšanas termiņu pagarinājumu var radīt arī pārāk bieži un neizsvērti grozījumi procesuālajos likumos. Piemēram, savā laikā tika pieņemti likuma grozījumi, ka visas maza apmēra prasības no pirmās instances var tikt pārsūdzētas kasācijas kārtībā, kas radīja nesamērīgu noslodzi kasācijas instancei. Departamentam jāturpina aktīvi līdzdarboties Civilprocesa likuma izstrādes darba grupā, lai mēģinātu novērst līdzīgas kļūdas nākotnē.
Būtu apsverama administratīvā procesa un civilprocesa regulējuma tuvināšana. Piemēram, paredzot vienādas procedūras saņemot un nosakot apelācijas un kasācijas sūdzību tālāku virzību. Šķiet, ka Administratīvā procesa likumā paredzētās procedūras nevajadzīgi noslogo Administratīvo lietu departamentu.
Sarežģījumus rada lietas dalībnieku informēšana pārrobežu lietās. Iespējams, problēmu atrisinātu advokāta process kasācijas instancē.
Apsverama kasācijas instances sprieduma aprakstošajā daļā obligāti iekļaujamās informācijas apjoma samazināšana. Lietas apstākļu izklāstījums un apelācijas instances tiesas sprieduma būtības atstāsts būtu ierobežojams ar kasācijas sūdzības izskatīšanai nepieciešamo tvērumu.
Senatoru palīgu atbildības palielināšana. Kasācijas sūdzības formālo izpildes kritēriju pārbaude, sagatavošanas ziņojumi, piemērojamo likuma normu, nodibinātās tiesu prakses atlase u.tml. būtu nododams palīgu kompetencē.
Apsverami risinājumi kasācijas sūdzības un blakus sūdzību kvalitātes uzlabošanai, citastarp, izstrādājot ieteikumus kasācijas sūdzību noformēšanai.
Lai nodrošinātu vienotu izpratni par tiesību jautājumiem, jāstiprina sadarbība starp Senāta departamentiem. Svarīgi, lai departamenti, taisot spriedumus lietās, vienas un tās pašas tiesību normas netulkotu atšķirīgi. Maksimāli būtu veicināma departamentu sadarbība, sasaucot kopējas sapulces, veidojot vienotas datubāzes par „sadures” tiesību jautājumiem.
Iespējams, zināmas korekcijas departamenta darbā ieviesīs pandēmija, kas varētu veicināt lietu pieplūdumu un palielināt departamenta noslodzi nākotnē.
QR
