Esam viena tiesa
Pagājušajā gadā notikušas izmaiņas Augstākās tiesas vadībā – mainījies Augstākās tiesas priekšsēdētājs un divu departamentu vadītāji. Kā rāda statistika, tiesas darbs no šīm pārmaiņām nav cietis. Minēšu galvenos darbus un sasniegumus, kas šajā laikā ir bijuši.
Viens no maniem mērķiem, stājoties amatā, bija panākt, ka tiesu vara kļūst par līdzvērtīgu partneri sarunās un darbā kopā ar citu valsts varas atzaru vadītājiem. Ar gandarījumu varu teikt, ka saklausu valsts augstāko vadītāju izpratni un neredzu būtiskas problēmas ar viņiem sadarboties un saņemt atbalstu.
Ir bijušas tikšanās ar Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, Ministru prezidentu. Notikušas darba tikšanās ar tieslietu ministru, finanšu ministru, ģenerālprokuroru, Valsts kancelejas vadību, Tiesu administrācijas vadītāju, Zvērinātu advokātu kolēģijas priekšsēdētāju. Tiekoties cita starpā pārrunāti arī Senātam aktuāli jautājumi, it īpaši par Senāta fiskālo autonomiju, kas jau ir rezultējies Senāta darbinieku atsaistīšanā no valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga. Sarunās ar Valsts kanceleju tika iezīmēta Senāta pozīcija tiesnešu atlīdzības jautājumā Satversmes tiesas spriedumu izpildes kontekstā, un ir vienošanās, ka pie šī jautājuma atgriezīsimies.
Būtisks sasniegums ir tas, ka visas augstākās valsts amatpersonas ir apstiprinājušas, ka tiesiskumam jābūt prioritātei nr.1 valstī. Par to vienojāmies festivālā „Lampa” Senāta organizētajā diskusijā, kurā piedalījās visu valsts varas atzaru augstākās amatpersonas (Saeimu pārstāvēja priekšsēdētājas biedre). Tas ir labs sākums turpmākai sadarbībai.
Sāktas regulāras tikšanās ar visu tiesu priekšsēdētājiem. Manuprāt, ir ļoti aktuāli, lai Augstākā tiesa iesaistās visas tiesu sistēmas dialogā, jo īpaši tādēļ, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs vienlaikus ex oficio ir Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Tiekoties pārrunāti gan aktuāli tiesību jautājumi, gan tiesu varai būtiski organizatoriski jautājumi. Plānots šādas tikšanās rīkot regulāri, par formātu vēl lemsim – tā varētu būt tiesu priekšsēdētāju konsultatīvā kolēģija vai nu pie Tieslietu padomes, vai pie Tieslietu padomes priekšsēdētāja. Jebkurā gadījumā, pēc pirmās tikšanās visi dalībnieki bija vienisprātis, ka šis ir ļoti vērtīgs rīks, kā tiesu varas iekšējo informāciju apspriest, apstrādāt un attiecīgi rīkoties.
Ieviestas arī regulāras sanāksmes ar Senāta departamentu priekšsēdētājiem, lai pārrunātu Senāta kopējās aktualitātes, veicinot informācijas apmaiņu starp departamentiem un sekmējot vienotu vērtību realizāciju kasācijas instancē. Jo esam viena tiesa, nevis trīs atsevišķas.
Augstākās tiesas stratēģijā viens no prioritārajiem uzdevumiem ir veicināt starpdepartamentu sadarbību, akcentu liekot uz to, ka esam viena tiesa ar vienotām vērtībām. Departamentiem vairāk jākomunicē savā starpā, jo tiesību sistēma valstī ir viena.
Viens no pirmajiem pozitīvajiem akcentiem bija, kad Krimināllietu departamentā pārrunājām jautājumu par apspriedes istabas noslēpumu, par ko citiem departamentiem bija citādāks viedoklis. Šādas sarunas veicina vienotas tiesību izpratnes veidošanu un vienotu nostāju.
Nozīmīgs aizvadītajā gadā bija Augstākās tiesas paspārnē veiktais pētījums Tieslietu padomei par tiesvedības termiņu ilgumu. Rezultāti ir ļoti vērtīgi, un šim atzinumam, kas ietver arī izcili izstrādātu pārskatu par Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi tiesvedības termiņu jautājumos, būtu jākļūst par katra tiesneša rokasgrāmatu vismaz uz nākamajiem trijiem–pieciem gadiem.
Atzinums tika prezentēts arī Noziedzības novēršanas padomē, jo tas satur daudzus ieteikumus ne tikai tiesām, bet arī dažādām valsts iestādēm, prokuratūrai, Iekšlietu ministrijai, arī valdībai. Efektīva tiesas darbība nav atkarīga tikai no tiesas. Krimināllietās viss sākas ar izmeklēšanu, ar kriminālprocesa uzsākšanu, tiesa ir tikai galapunkts.
Vērtīgs pasākums bija senatoru tikšanās ar Satversmes tiesas tiesnešiem, par ko gandarījumu pauda abas puses. Ir vienošanās, ka tikšanās turpināsim, jo ir vērtīgi šādā veidā pārrunāt aktualitātes un risināt iespējamās domstarpības. Tas ir svarīgi tiesu dialoga ietvaros.
Pēc Augstākās tiesas priekšlikuma Tieslietu padome apstiprināja jaunu senatora amata kandidātu atlases kārtību. Mērķis ir nodrošināt, ka par senatoriem kļūst labākie un pieredzējušākie Latvijas juristi, kuri ne vien atbilst tiesneša amata vispārējam standartam, bet ir snieguši arī nozīmīgu ieguldījumu jurisprudences attīstībā, kuriem ir profesionālā autoritāte juridiskajā sabiedrībā un kuri ar to spēs dot pienesumu kasācijas instances tiesas augsto standartu noturēšanai un attīstībai.
Tas darīts, lai dotu salīdzināmas iespējas uz senatora amatu kandidēt gan tiesnešiem, gan likumā noteikto citu jomu juristiem. Jaunajā kārtībā ir mainīti senatoru atlases kritēriji, vērtējamie materiāli un kritēriji to vērtēšanai. Tas šīs abas kandidātu kategorijas padara salīdzināmas.
Augstākā tiesa sadarbībā ar Tiesnešu mācību centru 2020.gada decembrī sāka mācības tiesnešiem par civillietu izskatīšanas metodoloģiju. Tas ir jauna tipa seminārs, kas sastāv no trīs daļām. Pirmā bija ievadlekcija un teorētiskā daļa, otrajā daļā bija mājasdarbs, ko tiesneši izpildīja patstāvīgi. Februārī bija semināra noslēguma daļa, kurā tika analizēti pastāvīgā darba uzdevumi un bija praktiska nodarbība par civillietu izskatīšanas metodoloģijas jautājumiem.
Jāatzīst, ka biju skeptisks pret semināra norisi Zoomā, jo praktiskās nodarbības vislabāk ir organizēt klātienē, kur ir tiešā saikne ar dalībniekiem. Tomēr seminārs saņēma ļoti augstu novērtējumu dalībnieku aptaujas anketās. Pieteikumu semināram bija ļoti daudz, un tas tiks atkārtots.
Šāda veida semināru vajadzētu adaptēt arī citos procesos – kriminālprocesā un administratīvajā procesā, runājot par konkrētiem rīkiem, ko tiesnesis var izmantot praktiskā procesa vadīšanā.
Skats uz nākotni
Ir apstiprināta Augstākās tiesas darbības stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem. Tas ir vispārīgs dokuments, uz kura pamata kopā ar departamentu priekšsēdētājiem izstrādāsim konkrētus plānus ar konkrētiem uzdevumiem, lai realizētu Stratēģiju.
Stratēģijas vadlīnija ir tajā noteiktā Senāta misija – tiesiskuma īstenošana, veidojot vienotu un stabilu tiesību piemērošanas praksi kasācijas instancē. Runa, protams, ir par visu Latvijas tiesību sistēmu – vienotas tiesu prakses veidošana tiek nodrošināta kasācijas instancē. Senāta pamatuzdevums nav vienkārši skatīt konkrētas lietas. Kasācija ir kasācija, nevis apelācijas paplašinājums. Mūsu primārais un svarīgākais uzdevums ir veidot vienotu un stabilu tiesību praksi. Tādēļ Stratēģijā kā prioritāte Nr.1 ir stabilas judikatūras veidošana.
Ka šis akcents Stratēģijā ir uzlikts pareizi, apstiprināja gada atskaites plēnumā Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas sniegtā statistika, ka samērā maz Civillietu departamenta un Krimināllietu departamenta spriedumi tiek pievienoti tiesu prakses un judikatūras datubāzē. Ja kasācijas funkcija ir vienotas tiesu prakses nodrošināšana, tad praktiski katram Senāta spriedumam būtu jārezultējas ar kādu pienesumu vienotas tiesu prakses nodrošināšanā. Bet šobrīd tikai aptuveni 40% nolēmumu aiziet datubāzē ar tēzēm jeb Senāta atziņām. Tas nav pietiekami. Iemesli tam var būt dažādi, piemēram, tas, ka liels skaits spriedumu tiek atcelts pierādījumu vērtēšanas dēļ. Tur judikatūrai nevar dot īpašu pienesumu, jo kāda gan tur var būt tēze – pats par sevi skaidrs, ka pierādījumi ir jāvērtē. Iemesli Senāta atziņu nelielajam daudzumam jāpēta plašāk. Zināma problēma varētu būt, ka lietas tiek uzskatītas par individuālām lietām, nevis tiesību sistēmai aktuālām lietām. Ja tas tā izrādīsies, tas jāmaina. Ja runājam par kasāciju tās vistiešākajā nozīmē, praktiski katram Senāta spriedumam būtu jākļūst par ķieģelīti judikatūras un tiesību institūtu attīstīšanā. Uz to arī virzīsimies.
Senāta departamentu priekšsēdētāji atskaites ziņojumos norādīja uz senatoru noslodzi ārpus tiešajiem pienākumiem. Šis jautājums jau tiek aktualizēts, ir apkopoti normatīvie akti, kas nosaka pienākumu senatoriem darboties ārpus tiesas tiešajiem pienākumiem. Šī informācija tiks virzīta uz Tieslietu padomi, lai apspriestu, vai tiešām tiesnešiem jāpiedalās izpildvaras funkciju realizēšanā, piemēram, dažādās disciplinārkolēģijās un komisijās.
Departamentu priekšsēdētāju uzsvērtā problēma par atbalsta personāla palielināšanu arī ir ietverta Stratēģijā. Šajā jautājumā saskatu būtisku pienesumu tiesību sistēmas un vienotas tiesu prakses nodrošināšanā. Bez adekvāta atbalsta personāla grūti sistemātiski būvēt judikatūru un attīstīt tiesību institūtus. Senatori pārsvarā darbojas ar konkrētām lietām, bet mēdz pietrūkt sistemātiska, stratēģiska pārskata par konkrētiem tiesību institūtiem kopumā. Stratēģisks pārskats par tiesību institūtu ir kvalificēta atbalsta personāla funkcija, nevis primāri individuāla senatora funkcija. Protams, senatori nosaka, kuru lietu rosināt, kuru ne, un senatori pieņem spriedumus, taču efektīvu kopīgu virzību tam visam var nodrošināt tikai ar spēcīgu juridisko padomnieku korpusu.
Uzmanību piesaista departamentu priekšsēdētāju atskaitēs minētais negrozīto spriedumu procents. Administratīvo lietu departamentam tas ir lielāks, Krimināllietu departamentam – mazāks, Civillietu departamentam – pavisam mazs. No vienas puses, tas varētu teorētiski norādīt uz efektivitāti. Sprieduma atstāšana spēkā varētu liecināt, ka varēja šo lietu nerosināt. Bet piekrītu arī Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas teiktajam, ka reizēm tas nepieciešams judikatūras attīstībai. Ja administratīvā procesa vēsture ir vēl samērā jauna, varētu būt vajadzība īpašus jautājumus papētīt un izdarīt attiecīgus secinājumus. Arī tas ir jautājums, kur ir jāiedziļinās, lai saprastu, vai tā ir problēma, vai tas tiešām ir attaisnojams.
Pozitīvi vērtējama zemāku instanču tiesnešu stažēšanās Senātā. To uzsākuši jau vairāki apgabaltiesu tiesneši. Labprāt redzētu vairāk apelācijas tiesu tiesnešus stažējamies, taču to neļauj neatrisinātais Senāta telpu jautājums.
Piekrītu departamentu priekšsēdētāju norādītajam, ka senatoru slodze 90 un vairāk lietas gadā ir neadekvāta kasācijas instances tiesnesim. Judikatūras, tiesību sistēmas un tiesību institūta attīstīšanai tas ir daudz par daudz. Kā to risināt – apspriedīsim ar departamentu priekšsēdētājiem, izstrādājot darba plānus Stratēģijas ieviešanai.
Kopumā
Senāts aizvadītajā gadā ir strādājis labi. Kā rāda statistika – esam pozitīvā bilancē. Ir samazinājies neizskatīto lietu uzkrājums. Ja labi tiekam galā ar kvantitatīvajiem rādītājiem, jāsāk domāt par kvalitatīvajiem. Departamentu priekšsēdētāji ziņojumos norāda, ka departamenti pievērsīsies nolēmumu saturam, kas ir viens no kvalitātes jautājumiem.
Departamentiem būtu jāvienojas arī par lietu ierosināšanas standartiem, lai tos tuvinātu visos procesos. Tāpat par procesu – kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa – tuvināšanu citos aspektos. Nav normāli, ka tie būtiski atšķiras. Piemēram, civilprocesā un administratīvajā procesā ir pieļaujamas senatoru atsevišķās domas, bet kriminālprocesā nē. Tāpat Civillietu departamentā lietu var skatīt paplašinātā sastāvā, Administratīvo lietu departamentā – kopsēdē, bet Krimināllietu departamentam šādas iespējas nav. Ir sākts darbs, lai šos procesus tuvinātu, priekšlikumi grozījumiem kriminālprocesā iesniegti Tieslietu padomei, lai tos virzītu uz apstiprināšanu.
Mēs esam viena tiesa, tādēļ aicinu departamentus uz sadarbību, lai šo vienas tiesas principu realizētu. Aicinu uz kopīgām sēdēm un kopīgām apspriedēm par robežjautājumiem, kas skar departamentiem kopējus jautājumus.
Pateicība visiem senatoriem un senatoru atbalsta dienestam par darbu. Labie kvantitatīvie rādītāji ļauj uz nākotni skatīties optimistiski. To saku, neskatoties uz Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājas pesimismu, ka lietu izskatīšanas termiņi varētu palielināties šobrīd apturēto lietu dēļ. Bet ja 44 lietu izskatīšana šobrīd apturēta, gaidot risinājumu vienā jautājumā, tad, atrisinot šo jautājumu Eiropas Savienības Tiesā, visas šīs lietas tiks ātri pabeigtas. Ja ne šogad, tad nākamgad, tas ir darba procesa jautājums.
Paldies Administrācijai par labu darbu, kas veicinājis Senāta darba rezultātu.
Paldies bijušajam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas atstāja labi sakārtotu Augstākās tiesas saimniecību, kas savukārt deva iespēju reorganizēt iekšējos procesus tā, lai varu nedaudz atkāpties no ikdienas saimnieciskās vadības jautājumiem, deleģējot tos Administrācijai, un vairāk pievērsties tiesas kā tiesas funkcionēšanai un tiesību jautājumu risināšanai.
QR
