[1] Tiesnešu ētikas komisija ir saņēmusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja lūgumu sniegt atzinumu par to, vai nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu.
Kā norādīts iesniegumā, atbilstoši Tiesnešu konferences nolikuma 9.punktam konference ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no tiesnešu kopskaita. 2020.gada 8.septembrī notikušajā Latvijas Tiesnešu neklātienes konferencē divu Tieslietu padomes locekļu ievēlēšanai no 548 tiesnešiem reģistrējās 368 jeb 67% no visiem Latvijas tiesnešiem. Balsošanas rezultātā no četriem kandidātiem uz divām Tieslietu padomes locekļu vietām tika ievēlēts viens. Neviens no pārējiem kandidātiem nesaņēma konferencē piedalījušos tiesnešu balsu vairākumu. Ievērojot minēto, tika izsludināta vēlēšanu otrā kārta par tiem diviem kandidātiem, kuri pirmajā kārtā saņēma visvairāk balsu. Savukārt vēlēšanu otrajā kārtā 2020.gada 16.septembrī, kad tika ievēlēts otrs Tieslietu padomes loceklis, balsošanas aktivitāte ir bijusi vēl zemāka – 352 balsojumi. Šie apstākļi ļauj pieņemt, ka gadījumā, ja sākotnējā balsošanā piedalītos vairāk tiesnešu, atkārtota balsošana, iespējams, nebūtu nepieciešama.
Minētais Augstākās tiesas priekšsēdētāja ieskatā raisa jautājumus par tiesnešu pašpārvaldes efektivitāti, kas šajā gadījumā ir bijusi atkarīga tieši no zemās tiesnešu aktivitātes.
Pirmkārt, katra balsošana patērē resursus – gan tehniskos, gan cilvēku, gan laika, gan naudas. Līdz ar to neattaisnota nepiedalīšanās Tiesnešu konferencē rada risku resursu nelietderīgai izlietošanai tās rīkotājiem un tiesu sistēmai kopumā.
Otrkārt, piedalīšanās tiesnešu pašpārvaldē ir ne vien tiesneša tiesība, bet arī pienākums, kas atbilstoši Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 2.punktam tiesnešiem apzinīgi ir jāpilda. Turklāt saskaņā ar Tiesnešu ētikas kodeksa 1.kanonu tiesnesim ir jāciena savs amats un tiesu varas neatkarība. Neatkarīga tiesu vara ir neatņemama demokrātiskas sabiedrības sastāvdaļa, un tiesnešu pašpārvaldes mērķis ir nodrošināt šā principa darbību. Nepiedalīšanās pašpārvaldē ne vien apdraud tiesu varas neatkarību, bet var norādīt arī uz necieņu pret tiesu varu kopumā.
Treškārt, tā ir necieņa pret nobalsojušiem kolēģiem, it īpaši tiem, kuri ir iesaistīti konferences organizēšanā (konferences vadītājs, sekretārs, balsu skaitīšanas komisijas locekļi), kuriem jāvelta vēl viena darba diena atkārtotam balsojumam.
[2] Tiesnešu ētikas komisija, pamatojoties uz Tiesnešu ētikas komisijas reglamenta 45.punktu, sniedz skaidrojumu.
[3] Tiesnešu ētikas komisija piekrīt Augstākās tiesas priekšsēdētājam, ka tiesneša dalība tiesnešu pašpārvaldes institūciju un Tieslietu padomes pārstāvju vēlēšanās ir aplūkojama kontekstā ar tiesu varas būtību tiesiskā, demokrātiskā valstī. Tiesu vara atbilstoši valsts varas dalīšanas principam ir viens no valsts varas atzariem, tai darbojoties kā likumdevēja un izpildvaras atsvaram. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 82.pantu tiesu sistēma ir konstitucionāls orgāns, savukārt tiesneši ir šā konstitucionālā orgāna amatpersonas. Ar tiesu varas palīdzību ikviens valstī var īstenot savas tiesības uz taisnīgu tiesu.
[4] Lai pilnvērtīgi pildītu tai noteiktos tiesas spriešanas pienākumus, tiesu varas viens no fundamentāliem darbības principiem ir neatkarība. Neatkarībai ir jābūt nodrošinātai visos līmeņos gan institucionāli, gan procesuāli. Turklāt tai ir jābūt nodrošinātai ne tikai ārēji, bet jāpiemīt arī iekšēji. Iekšēji gan sistēmas ietvaros, gan katrā tiesnesī individuāli.
Runājot par sistēmas neatkarību, arvien vairāk ar tiesu varu saistītu jautājumu tiek nodoti izlemšanai pašai tiesu varai. Laika gaitā, paplašinoties kompetencei, nostiprinās Tieslietu padomes loma, katra savā jomā darbojas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, Disciplinārlietu kolēģija un Tiesnešu ētikas komisija. Skaitliski vislielākā tiesnešu pašpārvalde tiek īstenota tiesnešu kopsapulcēs – konferencēs –, kurās tiek arī izlemts, kuri tiesneši tiek pilnvaroti darboties katrā no minētajām institūcijām. Neapšaubāmi, ka katras institūcijas darbs ir tik kvalitatīvs un efektīvs, cik spēcīgs ir tās sastāvs. Kvalitāti un efektivitāti nosaka arī izpratne, ar kādu darbojas tajās ievēlētie tiesneši, – izpratni par tiesisku un demokrātisku valsti, tiesu varu un par to, ar kādām profesionālām un cilvēciskām īpašībām jābūt apveltītai personai, kura uzņēmusies pildīt tiesneša pienākumus.
Tiesnešu ētikas kodeksā kā pirmais kanons ir minēts, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu, tiesu varas neatkarību un tiesas godīgumu. Ir pašsaprotami, ka cilvēki, kas tiesiskā un demokrātiskā valstī, kāda ir arī Latvijas Republika, īsteno tiesas spriešanu, ir ne tikai labi izglītoti tiesību zinātnēs, bet ir arī personas ar augstu personības, tostarp ētikas, standartu. Šī atziņa sasaucas arī ar tiesisko regulējumu, proti, likuma „Par tiesu varu” 51.panta pirmās daļas 4.punktu, kurā kā viena no tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām minēta nevainojama reputācija. Minētā prasība nozīmē arī nevainojamu reputāciju jautājumā par izpratni attiecībā uz tiesu varas nozīmi un tiesnesi tiesas spriešanas īstenošanā. Tiesneši ir personas, kas gan labi pārzina citu personu tiesības un pienākumus, gan arī apzinās un pilda savējos. Bet galvenokārt tās ir personas, kuras ciena sevi un citus, kuras pilda savus profesionālos pienākumus, esot iekšēji neatkarīgi, brīvi un vienlaikus atbildīgi.
[5] Ar iepriekš minēto Tiesnešu ētikas komisija vēlas akcentēt, ka, patiesi saprotot un labi apzinoties savas profesijas jēgu, tās nozīmīgumu tiesiskas, demokrātiskas valsts darbībā, nevajadzētu izveidoties situācijai, kurā tiesneši neapzinās tiesnešu pašpārvaldes nozīmīgumu un līdz ar to savu dalību tajā. Ja tas tomēr tā ir, tad rodas jautājums par patiesas izpratnes trūkumu par tiesneša amatam nepieciešamajām prasmēm un īpašībām, par ko tika runāts iepriekš.
Dalība pašpārvaldē – tiesnešu kopsapulcē vai atsevišķās pašpārvaldes institūcijās – ir neatņemama tiesneša profesijas sastāvdaļa, kas ir dziļi pamatota un izrietoša no tiesu varas būtības. Aktīvi un kompetenti īstenojot savus pienākumus, tiesnešu pašpārvalde visdažādākajās tās darbības formās nodrošina tādu tiesu varas darbību, kas ir visatbilstošākā tiesiskas un demokrātiskas valsts funkcionēšanā. Tiesneši paši gan iesaistās tiesnešu kandidātu atlases procesā, gan regulāri pārskata tiesneša darbu no kvalitātes viedokļa, gan arī sniedz padomus profesionālās ētikas jautājumos un lemj par disciplinārsodīšanu. Deleģētie tiesneši Tieslietu padomē pārstāv tiesnešu viedokli plaša spektra jautājumos attiecībā uz tiesu sistēmas organizāciju un tiesu varas darbību.
Iegūtais rezultāts ir ar divējādu iedarbību – gan iekšēju, gan ārēju. Iekšēji tiesu vara ir stipra, neatkarīga, kompetenta, veiksmīgi sabalansējot tiesu varas darbībai piemītošo konservatīvismu ar mūsdienām atbilstošu attīstību. Savukārt ārēji, arī iekšējā tiesu varas stipruma dēļ, tiek nodrošināta tiesas spriešana atbilstoši tiesiskas un demokrātiskas valsts principiem, kas stiprina tiesu varas autoritāti sabiedrības acīs.
[6] Vienlaikus Tiesnešu ētikas komisija vērš uzmanību uz to, ka šāds rezultāts ir iegūstams tikai gadījumā, ja visi atbilstošie procesi notiek kvalitatīvā veidā. Ja runā par dalību vēlēšanās, tad būtisks ir ne tikai vēlēšanās piedalījušos tiesnešu skaits, bet, vēl jo vairāk, apstākļi, kādos tiesnesis šo savu pienākumu īsteno. Process nevar būt pašmērķis, tam ir jānodrošina saturiski kvalitatīvs rezultāts. Lai tādu iegūtu, ir jāanalizē gan pasīvās līdzdalības cēloņi, gan jādomā atbilstoši risinājumi.
[7] Vēršoties Tiesnešu ētikas komisijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir minējis vairākus iemeslus, kas bijuši pamats pasīvajai līdzdalībai Tieslietu padomes vēlēšanās. Atbilstoši tiesu priekšsēdētāju sniegtajai informācijai vairums no tiesnešiem, kuriem nav bijis acīmredzami objektīvu iemeslu nepiedalīties vēlēšanās (piemēram, atvaļinājums, darba nespēja), nav balsojuši aizņemtības dēļ, jo konferences norises laikā ir iztiesājuši lietas vai sagatavojuši nolēmumus. Apmēram tikpat liela daļa atzinuši, ka attaisnojošus iemeslus šajā situācijā nosaukt nevar. Atsevišķos gadījumos nepiedalīšanās skaidrota ar tehniskām problēmām konferences elektroniskajā norisē, kā arī ar viedokļa neesību par vēlēšanās izvirzītajiem kandidātiem.
[8] Arī Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka iemesli, lai nepiedalītos pašpārvaldes vai Tieslietu padomes vēlēšanās, var būt gan subjektīvi, gan objektīvi. Pamatā attiecībā uz darbā esošu tiesnesi ir konstatējami divi iespējamie iemesli: aizņemtība tiesas sēdē un izvirzīto kandidātu nepazīšana.
Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka šie iemesli ir novēršami.
[9] Vispirms jāvērš uzmanība uz to, ka tiesnešu pašpārvaldes vēlēšanās darbojas tie paši principi, kas demokrātiskā valstī ir piemītoši jebkurām vēlēšanām. Vēlēšanām ir jābūt vispārīgām, vienlīdzīgām, brīvām, aizklātām un tiešām. Līdz ar to, nodrošinot aizklātuma principa ievērošanu, ir jābūt izslēgtām jebkādām šaubām par to, ka ir iegūstamas ziņas par katra tiesneša izdarīto izvēli.
[10] Attiecībā uz tiesnešu aizņemtību ar darba pienākumiem Tiesnešu ētikas komisija, pirmkārt, konstatē, ka tiesu kalendāri tiek pildīti būtisku laiku uz priekšu. Arī vēlēšanas tiek izsludinātas pietiekami laikus un izvirzītie kandidāti ir zināmi jau iepriekš. Ņemot to vērā, tiesnesim ir iespēja plānot ikdienas darbu tā, lai spētu jau pirms vēlēšanu dienas kvalitatīvi iepazīties ar kandidātu piedāvājumu.
Otrkārt, vēlēšanu dienā, lai cik ļoti aizņemts būtu tiesnesis, viņam ir iespēja savu jau iepriekš noformulēto viedokli paust balsojot. Balsošana pati par sevi neaizņem daudz laika. Pat ja tiesnesim attiecīgajā dienā ir ieplānota lietu izskatīšana tiesas sēdē, procesuālie likumi neierobežo tiesnesi izsludināt tiesas sēdes pārtraukumu.
Treškārt, ir būtiski, ka šāda efektīva laika plānošana samazina iespējamo atkārtoto vēlēšanu kārtu rīkošanu, kas zemas līdzdalības gadījumā nevajadzīgi patērē resursus, tostarp arī to tiesnešu laiku, kuri vēlēšanās ir piedalījušies.
[11] Iespēja nobalsot par, tiesnešaprāt, piemērotāko kandidātu liek runāt par brīvu vēlēšanu principa ievērošanu. Vēlēšanas pēc būtības ir brīvas tikai tad, ja vēlētājiem ir pienācīga informācija par kandidātiem. Proti, ja kandidāts un viņa uzskati ir zināmi. Tiesnešu ētikas komisijas novērotais liecina, ka iespēja pilnvērtīgi piedalīties vēlēšanās daudziem tiesnešiem ir izšķiroša. Ja tas netiek nodrošināts, tiesneši izvēlas nepiedalīties vēlēšanās.
Atšķirībā no iepriekš minētā gadījuma, kad tiesnesis nepiedalās vēlēšanās aizņemtības dēļ, kas, komisijas ieskatā, ir novēršams ar paša tiesneša darbībām, izvēlēties atbilstošāko kandidātu iespējams atbilstošā procedūrā. Šādai procedūrai ir jābūt jau iepriekš izstrādātai, vēlams vienādai attiecībā uz visām vēlēšanām, un tai ir jānodrošina, ka tiesneši saturiski var novērtēt katra kandidāta piedāvājumu un kompetenci, kā arī noskaidrot, kādas profesionālās un cilvēciskās īpašības piemīt personām, kuras piekritušas kandidēt darbam pašpārvaldes institūcijās vai Tieslietu padomē. Tiesnešu ētikas komisija uzskata, ka procedūra nevar būt aprobežota ar kandidāta sastādītu īsu izklāstu par līdzšinējo darba pieredzi, jo tādā veidā nav iespējams izveidot viedokli, kurš no kandidātiem būtu piemērotākais. Tostarp svarīga ir iespēja uzdot jautājumus. Kā labs piemērs ir minamas pēdējās Tieslietu padomē ievēlamā pārstāvja vēlēšanas, kas demonstrēja kvalitatīvu veidu, kādā nodrošināt kandidātu uzklausīšanu un jautājumu uzdošanu. Turklāt to efektivitāti nemazināja tās neklātienes forma.
[12] Vēl viens no veidiem, kā novērst pasīvo līdzdalību, ir apsverama iespēja izstrādāt balsošanas kārtību tādējādi, lai gadījumā, ja tiesnesis nevēlas balsot ne par vienu no kandidātiem, viņš šo viedokli pauž vēlēšanu procesā. Pretējā gadījumā (ja tiesnesis nebalso vispār) nav skaidrs, vai zemās līdzdalības iemesls ir nepiekrišana izvirzītajiem kandidātiem vai kāds cits, kas nav saistīts ar vēlēšanu procesu.
Tas būtu izdarāms, piemēram, ieviešot iespēju atturēties vai arī balsojot pret visiem kandidātiem. Būtiski, ka tiesneši ir informēti par rīcību šādā gadījumā.
[13] Mūsdienās arvien vairāk amatpersonu pilnvaru ierobežojums ir noteikts uz diviem termiņiem pēc kārtas. Iespējams, ka vēlēšanu procesa pilnveidošanas ietvaros, domājot par pilnvērtīgāku tiesnešu iesaisti, ir iespējams apsvērt arī šo jautājumu (ņemot vērā, ka šāda prasība jau ir noteikta attiecībā uz Tiesnešu ētikas komisiju un tiesnešiem, kas darbojas Tieslietu padomē).
[14] Nav izslēgts, ka pastāv vēl citi, šajā atzinumā neminēti, iemesli, kāpēc tiesneši nav piedalījušies pašpārvaldes institūciju vai Tieslietu padomes pārstāvju vēlēšanās. Iepriekš minētie Tiesnešu ētikas komisijas ieskatā ir galvenie. Tie gan norāda uz iespēju pašiem tiesnešiem veidot savu dienas kārtību tādā veidā, lai piedalītos vēlēšanās, gan arī prasa organizatoriskus uzlabojumus. Konkrētu risinājumu izstrādāšana nav Tiesnešu ētikas komisijas kompetencē.
[15] Šādos apstākļos nav iespējams atbildēt uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja jautājumu, par to, vai nepiedalīšanās tiesnešu konferencē bez attaisnojoša iemesla uzskatāma par tiesneša ētikas pārkāpumu. Tiesnešu ētikas komisija aplūkoja tiesisko ietvaru un tiesnesim izvirzītos standartus, tajā pašā laikā jebkurš jautājums ir atbildams kontekstā ar esošajiem apstākļiem. Dalība tiesnešu konferencē, kurā tiek organizētas vēlēšanas, ir atkarīga arī no procedūras, kura ir pilnveidojama, lai nodrošinātu tādu vēlēšanu norisi, kurā tiesneši savas vēlēšanu tiesības īsteno efektīvi un atbilstoši vispārējiem vēlēšanu principiem. Tikai tādā veidā var sasniegt īsteno mērķi – iegūt saturiski kvalitatīvu rezultātu.
Komisijas priekšsēdētāja
Dace Skrauple
Komisijas locekļi
Iveta Andžāne, Madara Ābele, Aija Jermacāne, Adrija Kasakovska, Anda Kraukle, Baiba Lielpētere,
Dace Mita, Lauma Paegļkalna, Inese Laura Zemīte
QR
