Bāriņtiesas rīcības bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanas laikā tiesiskuma pārbaudes pakļautība administratīvajai tiesai (22.03.2021.)

Laikā, kad bāriņtiesa nodrošina ar tiesas nolēmumu civillietā noteikto bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanu bāriņtiesas telpās, tā pilda tiesību normās noteiktos pienākumus publiskās funkcijas – prioritāti aizsargāt bērna tiesības un intereses – nodrošināšanai. Šīs rīcības rezultātā var rasties bērna tiesību un interešu aizskārums. Šādos gadījumos ir runa par bāriņtiesas faktisko rīcību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.pantam un rīcības tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Latvijas Republikas Senāts
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Nr. 5-14/2-2021
Rīgā 2021.gada 22.martā

[1] Administratīvajā rajona tiesā saņemts [pers. A] pieteikums, kurā lūgts atzīt par prettiesisku [nosaukums] pilsētas bāriņtiesas rīcību, kas izpaudās bērna tiesību pārkāpšanā bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanas laikā bāriņtiesā.

[2] Senāta Administratīvo lietu departaments 2021.gada 26.janvārī vērsās ar iesniegumu pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja, lūdzot izšķirt lietas pakļautības jautājumu.

Motīvu daļa

[3] Pieteicēja mērķis, vēršoties tiesā, ir panākt bāriņtiesas rīcības atzīšanu par prettiesisku laikā, kad bāriņtiesa nodrošināja ar tiesas nolēmumu civillietā noteikto bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanu bāriņtiesas telpās. Pieteicējs uzskata, ka ar bāriņtiesas rīcību ir tikušas pārkāptas bērna tiesības uz brīvību. Tādā veidā pieteicējs vēlas aizsargāt bērna tiesības.

[4] Vispārīgi nav šaubu, ka civillietā pieņemta tiesas nolēmuma izpildes kontrole nav veicama administratīvā procesa kārtībā un uzraudzībai pār to vispārējā kārtībā ir jānotiek civillietas ietvaros. Arī iestādes darbības civillietas ietvaros nav pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā (Senāta 2010.gada 15.februāra lēmuma lietā Nr.SKA‑146/2010 (A42426307) 11.punkts,  2015.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-491/2015 (680079614) 4., 5.punkts, 2017.gada 3.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-739/2017 (670020816) 3.punkts).

Taču tas automātiski nenozīmē, ka jebkuras bāriņtiesas darbības, kas jebkādā veidā ir saistītas ar civillietu, ir pakļautas izskatīšanai civilprocesuālā kārtībā.

Tā Senāts ir atzinis, ka darbības, kuras bāriņtiesa veic civillietas nolēmuma izpildes ietvaros saskaņā ar Civilprocesa likuma 620.14pantu, tostarp vadot pārrunas ar bērnu un vecākiem, nododot bērnu nogādāšanai atpakaļ uz bērna dzīvesvietas valsti, šķirot bērnu no vecāka un ievietojot krīzes centrā, lai arī ir veiktas civillietas nolēmuma izpildes ietvaros, ir pārbaudāmas administratīvā procesa kārtībā (Senāta 2014.gada 24.septembra lēmums lietā Nr.SKA-1134/2014 (A420307114)).

Pieteikuma pakļautības noteikšanā izšķiroša nozīme ir tam, kāds saskaņā ar tiesību normām ir bāriņtiesas veiktās rīcības raksturs.

[5] Bāriņtiesa saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.panta pirmo daļu un 4.panta trešo daļu ir aizgādnības un aizbildnības iestāde, kas prioritāri nodrošina bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Tādējādi bāriņtiesa ir pārvaldes iestāde, kurai ar likumu ir noteiktas funkcijas publisko tiesību jomā bērna tiesību aizsardzībā.

Atbilstoši Civillikuma 182.panta pirmajai daļai strīda gadījumā kārtību, kādā var izmantot saskarsmes tiesību, nosaka tiesa, izprasot bāriņtiesas atzinumu. Atbilstoši Civillikuma 182.panta trešajai daļai, ciktāl tas atbilst bērna interesēm, tiesa saskarsmes tiesību var ierobežot, turklāt, ja nepieciešams, noteikt, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē vai bāriņtiesas ieteiktā noteiktā vietā, vai noteikt pienākumu noteiktā laikā kopā ar bērnu ierasties bāriņtiesā. Ja tiesa konstatē, ka ar bērnu drīkst tikties tikai saskarsmes personas klātbūtnē, un puses nevar vienoties par saskarsmes personu vai bāriņtiesa nepiekrīt pušu izvēlei attiecībā uz saskarsmes personu, saskarsmes tiesību īsteno bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. 

No minētā tiesiskā regulējuma izriet, ka bāriņtiesai ir noteikta kompetence piedalīties saskarsmes personas atbilstības tās veicamajiem pienākumiem izvērtēšanā no bērna tiesību un interešu ievērošanas viedokļa. Ja bāriņtiesa nepiekrīt izvēlētajai saskarsmes personai vai puses nevar vienoties par saskarsmes personu, saskarsme īstenojama bāriņtiesas pārstāvja vai bāriņtiesas pilnvarotas personas klātbūtnē. Tādējādi ar likumu ir noteikta bāriņtiesas automātiska klātbūtne bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanas procesā gadījumos, kad nav iespējams noteikt saskarsmes personu.

Bāriņtiesai atšķirībā no citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām vispārējās jurisdikcijas tiesa var uzlikt pienākumu veikt saskarsmes personas pienākumus, pienākums nodrošināt bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanu izriet no likuma un ir jāpilda.

Tādējādi tiesību normas paredz bāriņtiesas pienākumu iesaistīties bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanā, lai nodrošinātu šā procesa norisi atbilstoši bērna tiesībām un interesēm. Bāriņtiesa nevar atteikties no šā ar likumu uzliktā pienākuma izpildes.

[6] Ievērojot minēto, bāriņtiesa saskarsmes tiesību īstenošanas procesā pilda tiesību normās noteiktos pienākumus publiskās funkcijas – prioritāti aizsargāt bērna tiesības un intereses – nodrošināšanai. Šīs rīcības rezultātā var rasties bērna tiesību un interešu aizskārums. Tādējādi ir runa par bāriņtiesas faktisko rīcību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.pantam, un rīcības tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Tas nozīmē, ka administratīvajai tiesai ir jāizskata pēc būtības pieteikums par bāriņtiesas rīcības tiesiskumu, nodrošinot bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanu.

Nolēmuma daļa

Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji

nolēma

atzīt, ka [pers. A] pieteikums ir pakļauts izskatīšanai administratīvajā tiesā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs A.Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V.Krūmiņa, N.Salenieks, A.Poļakova