Likums, tiesas un vadlīnijas valsts pārvaldei

Semināra laikā tiesneši dalījās ar savas valsts pieredzi par minētajiem jautājumiem. Seminārs parādīja, cik Eiropas Savienības dalībvalstīm dažādas ir pieejas vairākiem jautājumiem.

INTERPRETĀCIJAS JAUTĀJUMI

Secināts, ka visās valstīs faktiski tiek izmantotas vienādas interpretācijas metodes un gramatiskā metode vienmēr tiek izmantota kā pirmā, pārējās metodes izmantojot tad, ja teksts nav pietiekami skaidrs. Attiecībā uz teleoloģisko metodi Vācijas tiesnesis, kurš vadīja pirmo diskusiju, pajokoja, ka dažreiz esot sajūta, ka tiesneši labāk par likumdevēju zina, ko likumdevējs ir gribējis pateikt. Viņš arī piebilda, ka cilvēks, kurš mīl desiņas, nevar dot slēdzienu par šo desiņu ražošanas nepieciešamību. Grieķijas tiesnese pauda uzskatu, ka tiesnesim dažkārt jānodarbojas ar tiesību normas jaunradi, jo jāpasaka tas, ko likumdevējs ir noklusējis.

Diskutēts arī par tiesnešu iespēju spriedumiem pievienot atsevišķās domas par to, kā konkrētajā gadījumā jāinterpretē tiesību norma. Šāda iespēja vairākās dalībvalstīs nav paredzēta. Savukārt dažās valstīs atsevišķās domas tiek pievienotas, bet netiek publiskotas. Dažās valstīs šādas atsevišķās domas var pievienot arī zemāko instanču tiesneši, tādā veidā darot zināmu arī augstākajai tiesai, ka spriedums nav bijis vienprātīgs.

Visplašākā diskusija notika par tiesnešu plēnuma (ģenerālās asamblejas) atziņām, to ietekmi un efektivitāti. Dažās valstīs augstākās tiesas plēnumā apstiprinātais viedoklis par normatīvo aktu interpretāciju ir obligāts, bet lielākajā daļā tas nav obligāts. Daži diskusijas dalībnieki uzskatīja, ka tiesai, lemjot lietu, ir svarīgi lietas fakti, tāpēc abstrakta tiesību normas interpretācija var radīt problēmas. Itālijas tiesnesis norādīja, ka gadījumā, kad rodas nepieciešamība pēc interpretācijas maiņas, tiesa, kas izlemj jautājumu, vēršas pie Valsts Padomes prezidenta, lai tas nodod jautājumu izlemšanai plēnumam. Diskutēts, bet līdz galam netika atbildēts uz jautājumu, vai konstitucionālā tiesa vēlāk var mainīt interpretāciju, ko apstiprinājis plēnums. Bulgārijas tiesnese pieminēja, ka likumdevējs vairākas tiesību normas ir mainījis tieši pēc tam, kad augstākās tiesas ģenerālā asambleja (plēnums) devusi savu viedokli.

Pārrunāts arī jautājums par tiesību normas atšķirīgu interpretāciju starp dažādu atzaru tiesām. Ir valstis, kurās šī problēma tiek risināta neformālas diskusijas veidā. Tādā gadījumā tiek iesaistīti zinātniskie darbinieki no dažādiem tiesu atzariem, lai izstrādātu un saskaņotu vienotu viedokli.

Zviedrijā līdzīgi kā Latvijā prakses maiņai lieta tiek nodota paplašinātā sēdē. Tas notiek vienreiz gadā vai pat divu gadu laikā.

PAR AUGSTĀKO ADMINISTRATĪVO TIESU LOMU VALSTS PĀRVALDES DARBĪBAS ATTĪSTĪBĀ

Administratīvā tiesa ne tikai izlemj strīdus, bet veic arī padomdevēja un audzinošu funkciju attiecībā uz valsts pārvaldi.

Īrijā tas tiek darīts ar obiter dictum (atziņas, kas tieši neietekmē lietas iznākumu). Ja valsts pārvalde to „nesadzird”, nākamajā spriedumā to cenšas pateikt vēl kritiskāk.

Spānijas tiesnese secinājusi, ka judikatūras atziņas pamatā ievēro centrālie valsts orgāni, savukārt pašvaldības krietni mazāk. Tiesnese domā, ka tas ir izglītības jautājums. Spānijā tiesa var atcelt arī valsts pārvaldes izdotu normatīvo aktu, kas attiecīgi var ietekmēt arī citas lietas – tiesa var spriedumā noteikt, vai to attiecināt uz citām lietām vai nē. Ja Spānijas Valsts Padome atceļ zemākas instances tiesas spriedumu, tai pašai ir lieta jāizlemj līdz galam. Likums gan pieļauj lietu nosūtīt atpakaļ, bet tas notiekot ļoti reti.

Es citastarp dalījos ar mūsu blakus lēmuma institūtu, kas nav pazīstams visās valstīs. Tika uzdoti jautājumi par blakus lēmuma nepildīšanas sekām, kā arī vai blakus lēmums tiek adresēts arī parlamentam. Tāpat tika diskutēts, vai tiesa tādējādi mēģina veidot dialogu ar valsts pārvaldi vai izmanto hierarhisku pieeju (atbildē nācās secināt, ka ir dažādi).

PAR SPRIEDUMU IZPILDI

Spriedumu izpilde ir būtiska tiesību uz tiesu sastāvdaļa, pretējā gadījumā tiesības kļūst iluzoras.

Taču ir lielas atšķirības starp valstīm, kādus spriedumus administratīvās tiesas var pieņemt. Tādēļ atšķirīgas ir izpildes iespējas. Ir valstis, kuras pieņem tikai divu veidu spriedumus: atzīst tiesības vai atceļ pieņemto aktu. Ja tiesības tiek atzītas, tiesa neko vairāk nevar izlemt vai norādīt, lēmums paliek valsts pārvaldes ziņā.

Lai varētu izpildīt spriedumu, ja to nevar izpildīt faktisko apstākļu maiņas dēļ, Igaunijas Augstākā tiesa var atsākt tiesvedību sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Tas notiek, piemēram, gadījumā, ja tiesa ir uzlikusi pienākumu ieslodzītajam atdot datoru, bet tas jau ir iznīcināts. Šādi gadījumi esot ļoti reti.

Francijas tiesnesis uzsvēra, ka tiesnesim ir jāizmanto pildspalva, nevis dzēšgumija. Francijā ļoti raugās, lai tiesu vara neiejauktos valsts pārvaldes lietās. Ja lēmums tiek anulēts, tas automātiski nenozīmē, ka personai ir tiesības uz pozitīvu lēmumu. Tāpēc, ja spriedums netiek izpildīts, tiesai ir jāuzsāk dialogs ar valsts pārvaldi. Viņš minēja piemēru, kad Francijas valdība atteicās samazināt gaisa piesārņojumu, Valsts Padome šo lēmumu atcēla, bet valdība atteicās to pildīt. Valsts Padome nolēma uzlikt 2 miljonu sodu par nepildīšanu, bet bija diskusija, kam uzlikt, jo valsts ir dalībnieks. Par soda uzlikšanu Valsts Padomē lemj nevis tiesneši, kas izlemj lietu, bet cita Valsts Padomes nodaļa. Ja to lemtu tie paši tiesneši, tas tiktu uzskatīts par varas dalīšanas principa pārkāpumu.

Vislielākās problēmas ar spriedumu izpildi ir valstīs, kurās tiesa var izlemt arī jautājumus par valsts pārvaldes normatīvajiem aktiem.

AUGSTĀKĀS TIESAS KONSULTATĪVĀ FUNKCIJA

Ne visās Eiropas valstīs administratīvajām tiesām ir raksturīga konsultatīvā funkcija. Visbiežāk tā ir valstīs, kurās ar valsts pārvaldi saistītās lietas izskata tribunāli ar Valsts padomi kā augstāko institūciju (piemēram, Itālijā, Francijā, Beļģijā, Grieķijā).

Vēsturiski šī funkcija veidojusies monarhijas laikā, kad notika karaļa konfidenciāla konsultēšanās ar tiesu varas pārstāvjiem. Somijas tiesnesis norādīja, ka Somijā šī funkcija daļēji tika pārņemta no Krievijas impērijas.

Beļģijas tiesnesis informēja, ka Beļģijas Valsts Padomē ir divas daļas: tieslietu un leģislatīvā. Leģislatīvā sastāv ne tikai no tiesnešiem, bet arī zinātniekiem. Valdībai ir pienākums vaicāt viedokli, izņēmums ir tikai steidzamos gadījumos. Katru gadu tiek sniegti ap 2000 viedokļu par to, vai akts vai projekts atbilst hierarhijā augstākām tiesību normām un formālajām prasībām, tiek norādīts arī uz riskiem un efektivitātes problēmām. Valsts padomei ir jāsniedz viedoklis 30 dienu laikā, izņēmuma gadījumos vairāk, bet steidzamos gadījumos 5 dienu laikā. Sniegtais viedoklis nav obligāts, politisku iemeslu dēļ no tā var atkāpties. Valsts padome nesniedz viedokli par tiesību normu piemērošanu.

Arī Somijā, kur ir Augstākā tiesa, nevis valsts padome, Augstākajai tiesai ir arī konsultatīvā funkcija. Tās viedoklis nav obligāts, dažreiz to ņem, dažreiz neņem vērā. Somijas Valsts prezidents pirms likuma izsludināšanas mēdz vērsties Augstākajā tiesā un lūgt viedokli par tiesību jautājumu. Augstākās tiesas prezidents vai tiesnesis bieži tiek uzklausīts parlamenta komisijā. Arī ministrijas bieži vaicā un ņem vērā tiesnešu viedokļus.

Francijas tiesnesis norādīja, ka, kaut arī Valsts padomes uzdevums ir pārbaudīt normatīvā akta vai tā projekta tiesiskumu, taču padomes locekļi cenšas vērst arī uzmanību uz kvalitāti un efektivitāti un mēģina panākt, lai akts kalpotu sabiedrības, nevis institucionālajām interesēm. Viņš minēja, ka normatīvā akta, kas regulēja iepirkumu jautājumus, projekts trīs reizes tika izskatīts Valsts padomē, rezultātā samazinot birokrātiju un atvieglinot teksta uztveri.

Īrijas tiesnese informēja, ka Īrijā ir konsultatīvā padome (Law reform commission), kas nepieder pie tiesu varas, bet kuras uzdevums ir pārbaudīt normatīvo aktu projektus.

Seminārs parāda, cik dažādi augstākās administratīvās tiesas veic savas funkcijas, lai panāktu visām valstīm vienotu mērķi – pareizu pārvaldes lēmumu, respektējot ne tikai privātpersonas, bet arī valsts pārvaldes viedokli.