Par Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu

Paldies par to, ka piedalāties Tiesnešu neklātienes konferencē, tādējādi pildot no likuma izrietošo pienākumu piedalīties tiesnešu pašpārvaldē, jo tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvalde ar visaugstāko ar likumu apveltīto spēku.

Liels paldies tiem kolēģiem, kuri izvirzīja mani uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa amatu. Šī vakance atbrīvojās 29.septembrī, kad man beidzās pilnvaru termiņš. Esmu pildījis Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas locekļa pienākumus jau kopš 2013.gada, tātad man ir pagājuši divi termiņi, un no 2015.gada esmu vadījis arīdzan Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas darbu.

Īsumā došu nelielu ieskatu par to, kas ir noticis kopš 2018.gada.

PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS NOVĒRTĒŠANA: REZULTĀTI UN SECINĀJUMI

2017.gadā mani otro reizi ievēlēja Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, un 2018.gadā sākās tiesnešu kārtējās profesionālās darbības novērtēšanas otrais aplis. Kādi ir rezultāti, kas ir sasniegts trīs gados? Ko ir paveikusi Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pateicoties tajā ievēlētajiem kolēģiem? Ar kopīgu darbu mūsu rezultāti ir šādi:

• 534 tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta pozitīvi;

• 7 tiesnešu profesionālā darbība ir novērtēta negatīvi. No tiem divi tiesneši ir beiguši tiesneša darba tiesiskās attiecības, un ar Saeimas lēmumu viņi ir atbrīvoti no tiesneša amata.

Šie skaitļi pirmšķietami var likties ļoti labi, taču, ja iedziļināmies skaitļu būtībā, tas nozīmē, ka 7 no kolēģiem ir saņēmuši neapmierinošu darbības vērtējumu, un tas manā skatījumā ir pietiekami liels skaits, kam ir jāvelta nopietna uzmanība. Jo katru dienu, ko mēs strādājam, pildām savus amata pienākumus, mēs katrs apzināmies, ka mēs šos amata pienākumus pildām sabiedrības labā. Mēs šo darbu strādājam pilnīgi pēc brīvas gribas, tāpēc, ka mēs gribam šo darbu strādāt, mēs to vēlamies paveikt iespējami labi, un nav iedomājama situācija, ka kāds tiesnesis rīkojas un darbojas, lai nesasniegtu vislabākos iespējamos darba rezultātus.

Kvalifikācijas kolēģijas kā tiesnešu pašpārvaldes uzdevums ir novērtēt periodiski katra tiesneša profesionālo sniegumu. Ideju, kāpēc ir novērtēšana, domāju, visi kolēģi zina – tas ir tāpēc, lai sistēma kopumā strādātu labi un darbotos vēl labāk. Sistēmas daļu veido ikviens no mums ar savu darbu, ar izturēšanos, ar attieksmi, ar lēmumiem un spriedumiem. Ar visu, kas ir saistīts par un ap tiesneša darbu.

Kolēģija trīs gados ir veikusi ļoti nopietnu darbu, izanalizējusi ārkārtīgi daudz dažādu dokumentu, un kopējie secinājumi ir tādi, ka mēs, tiesneši, godprātīgi veicam savus amata pienākumus, mēs to darām kompetenti, ar atbildības sajūtu, tomēr pastāv atsevišķas kļūdas jeb kļūdu tendences. Var teikt – mūsu pienākums ir mācīties, vispusīgāk izprast, kurš mūsu profesionālās darbības virziens būtu uzlabojams, jo, runājot līdzībās, pilnībai nav robežu. Katra diena, ko strādājam, ir veltīta tam, lai savus darba pienākumus mēs pildītu pēc iespējas labāk.

Kvalifikācijas kolēģijai kā tiesnešu pašpārvaldei ir fundamentāli svarīga nozīme, jo tā vērtē tiesneša darbu. Kā ievadrunā norādīja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ir jānovērtē tas, ka tikai un vienīgi Latvijas tiesneši veido tiesu sistēmas kvalitāti visplašākajā nozīmē, attīsta un pilnveido sistēmas veiktspēju, un katrs tiesnesis ir pirmsākums tam, ka sistēma kopumā strādā vai nu labi, vai ne tik labi, vai atsevišķos gadījumos sistēma strādā slikti.

Kopējais secinājums novērtēšanas procesa rezultātam būtu tāds, ka tiesu sistēmas darbība atsevišķos aspektos ir pilnveidojama, jo īpaši tādos kā nolēmumu pamatojums, pamatojuma vispusīgums, nolēmuma saturs pēc būtības, nolēmuma teksts, kas ir juridiski korekts, nav garš un visiem lietas dalībniekiem saprotams. Pats par sevi saprotams, ka tiesnešu rīcībai gan tiesas zālē, gan ārpus tās, gan kolēģu attiecībās, gan sadzīvē jāatbilst Tiesnešu ētikas kodeksa normām. Nesen ir pieņemts jauns, moderns Ētikas kodekss, un tajā ietvertās idejas par neatkarību, objektivitāti, kompetenci, atbilstību, godprātību un cieņu – tie ir tie pīlāri, uz kuriem tiesnešiem ir jābalstās savā ikdienas darbā. No profesionālās darbības novērtēšanas dokumentiem var redzēt arī kolēģa attieksmi, viņa pasaules uzskatu, to, kā viņš pilda amata pienākumus, un to, vai kolēģis vēlas savu ikdienas darbu darīt vēl labāk. Tas nav pārmetums, bet no novērotā var secināt, ka reizēm kolēģiem ir vēlēšanās darīt labāk, bet varbūt pietrūkst prasmju, pietrūkst sadarbības vai padoma. Bet šie jautājumi ir labojami un vēršami uz labu.

PERSONĪGA, PROFESIONĀLA, CILVĒCĪGA ATTIEKSME

Mums ir tiesnešu apmācības Tiesnešu mācību centrā – formālas, attālinātas mācības, bet, ņemot vērā, ka tiesu reformas rezultātā mums ir lielas tiesas, es gribētu uzsvaru likt pirmkārt uz diskusiju tiesas kolēģijā iekšienē – kvalitatīvu juridisku diskusiju, kurā apskatām problēmjautājumus un mēģinām rast vienotu skatu punktu, lai vienas tiesas ietvaros nebūtu dažādas tiesu prakses, dažādas attieksmes par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Jo cilvēks, atnākot pie mums, atnāk pie Latvijas tiesas kopumā. Viņš nezina citus Latvijas tiesnešus, viņš zina tikai konkrēto tiesnesi, un viņam rodas iespaids par tiesu tieši no katra no mums.

Tas ir tas, ko es vēlētos, lai kolēģi sadzird un sajūt: ka tas ir ļoti svarīgi, un cilvēkam ir vajadzīga personīga, profesionāla un cilvēcīga attieksme. Tas ir tas, uz ko mums ir jāvirzās. Tas ir tas, ko mēs pilnveidojam un kas mums ir jāpilnveido ikdienā neatkarīgi no tā, cik liels ir mūsu stāžs, cik lielas un plašas ir mūsu zināšanas.

PAR DARĀMAJIEM DARBIEM

Kas būtu jādara Kvalifikācijas kolēģijai? Protams, jāpilda ar likumu noteiktie pienākumi, jāvērtē tiesnešu profesionālā darbība un jāveic citas kolēģijai noteiktās funkcijas.

Ņemot vērā tiesu sistēmas reformu rezultātus, būtu jādomā par kolēģijas sastāva paplašināšanu, iekļaujot tajā pārstāvi tieši no Administratīvās rajona tiesas kā pirmās instances tiesas. Tāpat neaizmirsīsim par Ekonomisko lietu tiesas kolēģiem.

Nākamais – ir jāreformē Augstākās tiesas tiesnešu novērtēšanas kritēriji, novērtēšanu jāpadara pilnīgāku un vispusīgāku, kas atbilst tieši kasācijas instances tiesas tiesneša lomai un nozīmei. Sadarbība ar Tieslietu padomi šajā aspektā ir ļoti nozīmīga, jo mums kopā jāsaprot, vai tas ir reglamenta vai likuma jautājums.

Trešais ierosinājums – kvalitātes stiprināšanas nolūkā tiem kolēģiem, kuriem stāžs ir līdz 10 gadiem, periodiskai novērtēšanai būtu jābūt ik pēc trim gadiem. Tas ļautu ātrāk identificēt problēmjautājumus, kādus var ieraudzīt kolēģu nolēmumos, par tiem varētu pietiekami ātri diskutēt, un, ja nepieciešams, kolēģija varētu sniegt ieteikumus profesionālās darbības pilnveidei.

Vēlreiz uzsveru – kopumā Latvijas tiesu sistēma strādā kvalitatīvi un labi. Mūsu kopīgs uzdevums ir padarīt to vēl labāku un saprast, ko mēs katrs varam darīt kopējā labuma vārdā.