Tieslietu padomes locekļu kandidātu redzējums savam darbam padomē

Līga AŠITOKA, Vidzemes rajona tiesas (Cēsīs) tiesnese

Šodiena ir īpaša. Tāda diena, par kuru pat iedomāties nevarēju.

Paldies Vidzemes rajona tiesas priekšsēdētājam, kurš ir izvirzījis manu kandidatūru tik atbildīgam uzdevumam, paldies, ka ir saskatījis manī tādas īpašības un kvalitātes, kas man ļauj būt šeit un kandidēt Tieslietu padomes locekļa vēlēšanās.

Vēlos pateikt paldies Tieslietu padomei par līdz šim paveikto. Ļoti cienu un augsti novērtēju Jūsu ieguldīto laiku, enerģiju, zināšanas un pieredzi Tieslietu padomes darbā, rūpējoties par tiesu varas attīstību.

Kopš izveidošanas Tieslietu padome ir paveikusi lielu darbu – ir sperti būtiski un nozīmīgi soļi tiesu varas neatkarības, efektivitātes un sabiedrības uzticēšanās veicināšanas jomā. Tostarp palielināta Tieslietu padomes loma tiesnešu karjeras jautājumos.

Ir apstiprināta Tieslietu padomes darbības stratēģija 2021.–2025.gadam. Ir izstrādāts rīcības plāns tiesu efektivitātes un kvalitātes stiprināšanai. Līdz ar to visupirms ir turpināms darbs pie jau iesāktā.

Rīcības plāns skaidri iezīmē nepieciešamās aktivitātes mērķa sasniegšanai. Viena no visupirms risināmajām prioritātēm, manuprāt, un to arī norādījusi darba grupa, ir slodzes izlīdzināšana starp Rīgas pilsētas tiesām. Bet uzskatu, ka var domāt arī tālāk – izlīdzināt slodzi starp Rīgas pilsētas tiesām un pārējām rajona tiesām ārpus Rīgas.

• Pirmais jautājums, kuram vēlos pievērsties, ir Tieslietu padome kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas pārstāv un veido tiesu sistēmu

Svarīgi ir atgriezties pie Tiesiskās vides pilnveides komisijas ziņojumā jau 2016.gadā norādītā un izvirzītajiem priekšlikumiem Tieslietu padomes lomas stiprināšanai – tās vietai un nozīmei demokrātiskā, tiesiskā valstī, funkciju paplašināšanai un nepieciešamajiem normatīvo aktu grozījumiem mērķu sasniegšanai.

Lai Tieslietu padomes darbība būtu pilnvērtīga un kvalitatīva, ir nepieciešams tās mērķiem, kompetencei un darbības apjomam atbilstošs organizatoriskais, materiālais ietvars, kā arī no tā izrietošs finansējums. Jau Satversmes tiesa ir norādījusi, ka neatkarība budžeta jomā nozīmē trīs šādu prasību respektēšanu: 1) iespēja sagatavot budžeta pieprasījumu; 2) iespēja pamatot to gan valdībai kā budžeta projekta gatavotājai, gan likumdevējam kā budžeta pieņēmējam; 3) iespēja neatkarīgi administrēt savu budžetu.

Kopš Tieslietu padomes izveides uz šo mērķi ir iets, daudz kas ir panākts, daudz sasniegts, bet vēl aizvien tiesu vara ir atkarīga no izpildvaras, vēl aizvien Tiesu administrācija nav Tieslietu padomes pakļautībā, vēl aizvien par tiesnešu un tiesas darbinieku apmācības jautājumiem lemj izpildvara. Arī 2021.gada Eiropas komisijas sagatavotajā ziņojumā par tiesiskumu norādīts, ka tiesiskajai apmācībai piešķirtos līdzekļus pārvalda Tiesu administrācija, kas ir pakļauta Tieslietu ministrijai. Arīdzan Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes atzinumā norādīts, ka būtu svarīgi, lai pati tiesu vara būtu iesaistīta jaunā mācību centra pārvaldībā, uzraudzībā un prioritāšu noteikšanā atbilstoši Eiropas standartiem.

Ar Tieslietu padomes lēmumu ir apstiprinātas vadlīnijas tiesnešu apmācības organizēšanai 2022. gadam. Tādēļ uzskatu, ka aktīvi jāstrādā, lai šīs vadlīnijas arī sāktu „dzīvot” un realizētos. Esmu gatava ievēlēšanas gadījumā šim uzdevumam pievērsties.

• Nākamais būtiskais jautājums, kura risināšanā esmu ieinteresēta iesaistīties, ir tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveide.

Pilnveidojot tiesu sistēmas darba organizāciju, visupirms, vajadzētu ņemt vērā tiesu sistēmas vajadzības. Uzskatu, ka ir nepieciešams uzlabot komunikāciju starp Tiesu administrāciju un tiesnešiem.

Spilgts piemērs, kā dzirdējām pēdējā Tieslietu padomes sēdē – e-lietas ieviešana. Esam fakta priekšā – būs e-lieta, bet, kāda tā būs, tiesneši un tiesu darbinieki nezina. Neziņa ir traucējoša, tiesu sistēma ir gatava strādāt un strādāt ar tehnoloģiskām novitātēm, bet gribētos, lai izstrādes procesā mūs – tiesnešus – dzirdētu.

Mēs vēlamies strādāt un esam gatavi to darīt arī izmantojot risinājumus attālinātam procesam, bet vēl aizvien nav pieejamas video iekārtas katrā tiesas sēžu zālē. Nav arī skaidrības, kad būs, kad cerēt.

Tāpat arī nu jau vairāk nekā gadu mūsu lietošanā nodotais TIS2 – instruments, kuram jābūt ērtam, pārskatāmam, bet rezultātā tā ir sistēma, kura visbiežāk tikai apgrūtina ikdienas darbu – tāpat viss tiek izdrukāts, jo atrast dokumentus ātri un ērti nav iespējams, nav meklētāja, sarežģīta datu ievade utt.

• Pēdējais, bet nebūt mazsvarīgākais, no jautājumiem ir tiesu darbinieki

Uzskatu, ka līdz šim nepietiekama uzmanība ir veltīta tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieks ir cilvēks, kas mūsu sistēmai palīdz iet uz priekšu, strādāt, darboties kā labam mehānismam.

Vienmēr esmu uzskatījusi, ka tiesnesis ir tik stiprs un spējīgs, cik stipram viņam palīdz būt viņa sastāvs un tiesas kanceleja. Par tiesu darbinieku nedrīkstētu domāt tikai atalgojuma griezumā, par darbinieku būtu jādomā plašāk.

Tas nozīmē padomāt par katru tiesas darbinieku, izprast vajadzības, identificēt tās problēmas, kas apgrūtina un kavē darba pienākumu veikšanu, un visbeidzot – kā darbiniekam darba vidi padarīt patīkamu, drošu un stabilu. Kompetents un spējīgs darbinieks tiesu sistēmai ir jāpiesaista un pēcāk arī jārada tādi apstākļi, kas veicina darbinieka vēlmi palikt darbā tiesā un varbūt nākotnē pretendēt arī uz tiesneša amatu.

Savu uzrunu vēlos noslēgt ar atskatu pagātnē. Kādā no tiesnešu konferencēm toreizējais un tagadējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tiesnešiem uzrunā norādīja, ka „valsts pārvaldē reformas ir mūžīgas kā pati valsts, kopš tās atjaunošanas brīža, bet tiesu iekārtu vajadzētu vienreiz beigt reformēt. Valsts izpildvarai ir jāpasargā tiesu vara no nebeidzamām pārmaiņām.”

Man tomēr gribētos teiktajam nepiekrist – nav tiesu vara jāpasargā no pārmaiņām, bet gan jāpasargā no tādām pārmaiņām, kas var negatīvi ietekmēt tiesu varas neatkarību, vienotību un attīstību.

Adrija BULIŅA, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētāja

• Par tiesu sistēmu

Tiesas uzdevums ir virzīt darbību uz visaugstāko kvalitāti, uz efektīvu personas tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību, padarot tiesas darbu saprotamu un atklātu, tiesas pieejamas. Tiesas darba rezultātiem ir jābūt kvalitatīviem, saprotamiem un savlaicīgiem – noteiktos termiņos, tādējādi viešot sabiedrības uzticību tiesu sistēmai kopumā.

Izvirzītie uzdevumi rosina attīstīties, meklēt aizvien jaunus risinājumus, uzlabojumus, labās prakses piemērus gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu tiesu sistēmās. Pamats šo uzdevumu veikšanai ir adekvāta valsts institucionālā pārvaldība, sakārtota tieslietu sistēma, neatkarīga, efektīva tiesu vara un sabiedrības uzticēšanās. Tomēr galvenais šajā sazobē ir un paliek cilvēks. Tātad uzstādījums – kā tiesnesim, prokuroram, advokātam strādāt kvalitatīvāk, efektīvāk un atbildīgāk, lai sabiedrības loceklis gūtu labu gala rezultātu – taisnīgu tiesu.

Nodrošinot sabiedrības prasības efektīvam tiesu darbam, valstiskā līmenī tika formulētas problēmas un noteikts mērķis – paaugstināt tiesu darbības efektivitāti un iespējami racionāli izmantot tiesu rīcībā esošos resursu. Šo mērķu īstenošanai Latvijā ir veiktas nozīmīgas tiesu sistēmas reformas – pāreja uz trijām tiesu instancēm, 2019.gadā ar zemesgrāmatu tiesnešu integrāciju kopējā tiesu sistēmā ir noslēgusies tiesu teritoriālā reforma. Kā nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi tika prognozēti īsāki tiesvedības termiņi, kvalitatīvāki tiesu spriedumi, vēl plašākas iespējas nodrošināt objektīvu tiesas procesu.

Lai sekmētu tiesu varas neatkarību, ar 2010. gada 3. jūnija grozījumiem likumā „Par tiesu varu” izveidota Tieslietu padome, kā arī noteiktas tās pilnvaras un kompetence – dalība tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. Kā Tieslietu padomes stratēģijā līdz 2019.gadam, tā arī Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.–2025.gadam viena no prioritātēm noteikta tiesu varas neatkarība.

Tieslietu padome institucionālā nozīmē risina fundamentāli būtiskus jautājumus, kas skar tiesu varas un individuālos tiesneša objektīvās neatkarības principus, bet šobrīd normatīvā līmenī Tieslietu padomei piešķirtas konsultatīvas pilnvaras attiecībā uz tiesu sistēmas finansēšanu, nav nodrošināts līdzvērtīga partnera statuss budžeta jautājumu izskatīšanā. Šī ir viena no tiesu varas neatkarības vājākajām pusēm, kas prasa būtiskas izmaiņas.

Kā ikviena sistēma, arī tiesu sistēma ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Tieslietu padomes galvenais uzdevums ir spēt identificēt šīs vājās vietas un meklēt tām risinājumus, savā ziņā būt mediatoram sistēmas iekšienē – komunicēt horizontālā līmenī ar tieslietu institūcijām, kā arī būt vertikālai asij sadarbībā ar likumdevēju un izpildvaru.

Tieslietu padomes darbības stratēģijā 2021.–2025. gadam izcelti četri vienlīdz nozīmīgi mērķi: Tiesu varas neatkarības stiprināšana; Tieslietu padomes darbības funkcionalitātes un lomas stiprināšana; Efektīva un kvalitatīva tiesu vara; Sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšana.

• Par veicamajiem darbiem

Tiesu varas neatkarības stiprināšana ir pamatu pamats tiesu sistēmai. Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda: pirmkārt, ir jāstiprina Tieslietu padomes institucionālais prestižs. Izrietoši seko aktivitātes šo mērķu sasniegšanai.

Tieslietu padomes kapacitātes stiprināšana. Lai Tieslietu padome kā viena no tieslietu sistēmas politikas veidotājām spētu realizēt savus lēmumus, tai:

• jāpārņem funkcija, kas saistīta ar tiesu administrēšanu;

• jāpanāk lielāka iesaiste likumdošanas procesos – tiesu varu skarošu likumprojektu izstrādāšanā un virzībā;

• jāstiprina padomes sastāvs;

• nepieciešams nostiprināt finansiālo neatkarību.

Līdzšinējā pieredze, vadot tiesu, sekojot līdzi norisēm tiesu sistēmā un ikdienā saskaroties ar tiesnešu viedokli, ir nostiprinājusi pārliecību, ka īpaša uzmanība veltāma Tieslietu padomes stratēģijas 3.punktam „Efektīva un kvalitatīva tiesu vara”, kas, cita starpā, nosaka pievērsties tiesu teritoriālās reformas rezultātiem un tās ietekmei uz tiesu sistēmas darbību, kā arī tālāku soļu nepieciešamībai.

Ir noslēgusies nopietna tiesu sistēmas reforma, tomēr darbs līdz galam vēl joprojām nav paveikts. Tieslietu padomei būtu jāuzņemas iniciatīva, jāizstrādā pasākumu kopums tiesu sistēmas reformu kvalitatīvai izvērtēšanai. Kādi ir tās patiesie ieguvumi? Vai tie ir identificēti, analizēti, apkopoti un iedzīvināti tiesu sistēmā valstī? Vai ir noteikti kritēriji, pēc kādiem vadīties tiesu priekšsēdētājiem? Šobrīd ieguvumus var novērtēt tiesas priekšsēdētājs katrs pats savā tiesā. Un tie ir ļoti atšķirīgi. Tā, risinot noslodzes jautājumu, vienā no Rīgas tiesām izskanējis ierosinājums par jaunu reformu – vienotas Rīgas tiesas izveidošanu.

Tiesu sistēmai ir jāattīstās, reformām jābūt attaisnotām un pārdomātām. Tomēr reformas reformu pēc nevar sniegt ieguvumus. Ikviena jaunieveduma, uzlabojuma, lēmuma pamatā ir jābūt sistēmiskai, strukturētai, datos balstītai informācijai. Vitāli svarīgi pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis vispārinātu informāciju.

Neraugoties uz veiktajām tiesu teritoriālajām izmaiņām, joprojām visaugstākā noslodze ir Rīgas tiesu apgabalā. Disbalanss vērojams pat rajona (pilsētas) tiesu noslodzes aspektā Rīgā. Trūkst objektīva izvērtējuma – vai teritoriālās reformas mērķis ir sasniegts, kāda ir bijusi īstenoto pasākumu efektivitāte? Kas varbūt nav izdevies un prasa citādus risinājumus?

Efektīva un kvalitatīva tiesu vara ir definētais vispārīgais mērķis, kas prasa institūciju rīcību un konkrētas neatliekamas darbības. Tuvākajā laikā jārod algoritms tiesnešu amata vietu nepieciešamības izvērtēšanai un vakanču aizpildīšanai rajona (pilsētas) tiesās un apgabaltiesās. Analīze būtu jāveic, balstoties uz tiesu teritoriālās reformas efektivitātes izvērtēšanas rezultātiem, tiesnešu faktiskās noslodzes izvērtējumu tiesās, kā arī „lietu svēršanas” pilotprojekta ietvaros gūtajiem datiem lietu sarežģītības noteikšanai. Liela loma viedokļa noskaidrošanā būtu komunikācijai ar tiesu priekšsēdētājiem, prokuroriem, advokātiem. Savukārt tiesu reformas „pirms” un „pēc” statistikas dati ir pieejami Tiesu administrācijā, to analīze būtu Tieslietu padomes kompetencē.

Tieslietu padomes redzeslaukā ir jābūt tiesu kvalitātes kontroles mehānismiem – uz ko norāda Valsts prezidents Egils Levits. Pozitīvs solis ir 2021. gada 14.jūnijā Tieslietu padomes izveidotā darba grupa Tiesu efektivitātes stiprināšanai.

Tiesu efektivitāti nedrīkst aplūkot tikai kvantitatīvā kontekstā, efektivitāti galvenokārt veido kvalitāte. Personīgā pieredzē balstīta pārliecība atklāj pozitīvus aspektus tiesas spriešanā. Tiesu efektivitāti un kvalitāti veicina specializācijas ieviešana tiesā attiecīgā tiesību nozarē vai attiecīgās civillietu un krimināllietu kategorijās. Uzlabojas tiesu nolēmumu kvalitāte, stabilitātes rādītāji, samazinās tiesvedības termiņi. Tieslietu padomei vajadzētu proaktīvi apzināt šī brīža pieredzi tiesās un, balstoties uz piemēriem, attīstīt tiesnešu specializācijas standartus, tādējādi veicinot izmantot tiesnešu profesionālos resursus specializācijas ieviešanā.

Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma jautājums vistiešākā mērā ir saistīts ar neatkarīgas un kompetentas tiesas nodrošināšanu. Izstrādātajā tiesnešu atlīdzības sistēmā nav ievērots būtiskākais – tiesu varas neatkarības princips. Ne tiesnešu, ne arī darbinieku atalgojums nav konkurētspējīgs. Konkrētā jautājuma risināšana nav atliekama.

Noslēdzot – sistēmas, institūcijas, padomes, tiesas – tie ir apzīmējumi, kas jau a priori norāda uz to nozīmi, ietekmi, svaru un varu. Uz plāniem, stratēģijām, lēmumiem, spriedumiem... Tomēr atslēgas vārds šajā virknē ir cilvēks. Profesionālis, personība, apzinīgs sava darba darītājs. Tādēļ ir būtiski atcerēties, ka tieši no viņa – tiesneša, advokāta, prokurora, kā arī no atbalsta personāla – lielā mērā ir atkarīga taisnīgas tiesas spriešana. Kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanas nolūkā ir būtiski apzināties, ka atbalsta personāla jautājumi nav mazsvarīgāki par citiem šeit aplūkotajiem lielajiem jautājumiem. Konkurētspējīgs atalgojums, izglītības un lietderīgas kvalifikācijas celšanas iespējas ir pamats veiksmīgam tiesas sastāva darbam.

Ieva ČUDINA, Rīgas rajona tiesas tiesnese

Likuma „Par tiesu varu” 89.¹pants paredz, ka Tieslietu padome ir koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā.

No Tieslietu padomes darbības stratēģijas 2021.– 2025.gadam izriet, ka tās virsmērķis ir nodrošināt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību. Viens no tās mērķiem ir līdzsvarot attiecības starp tiesu, izpildvaru un likumdevēju; panākt, ka gan likumdevējs, gan izpildvara patiesi rēķinās ar tiesu varu.

Šodien Tiesnešu konferencei ir nodots izvērtēt viena vēlētā Tieslietu padomes locekļa kandidātus, savukārt kandidātiem uzdots izklāstīt savu redzējumu par Tieslietu padomi, tās mērķiem un uzdevumiem, kā arī par savu iesaisti Tieslietu padomes darba īstenošanā.

Ņemot vērā, ka vēlēta Tieslietu padomes locekļa pilnvaru termiņš ir četri gadi, tad savu redzējumu par Tieslietu padomi, tās mērķiem un uzdevumiem saistu tieši ar Tieslietu padomes darbības stratēģijā norādīto virsmērķi turpmākajiem četriem gadiem.

Minēto sasaisti pamatoju ar to, ka, pirmkārt, es apzinos, ka būtisku jautājumu risināšana bez iepriekš noteikta mērķa un plāna ir grūti izpildāma, un, otrkārt, es pilnībā piekrītu šim mērķim – arī es uzskatu, ka jāturpina strādāt pie tā, lai tiesu vara tiktu līdzvērtīgi pārstāvēta valsts varas atzaru dialogā, lai tiktu nodrošināta tiesu varas neatkarība, kvalitāte, attīstība un atbildība.

Tiesā strādāju 20 gadus, esmu strādājusi divās instancēs, dažādos amatos, līdz ar to apzinos gan tiesu sistēmas vājās, gan stiprās puses un labi izprotu tiesu sistēmas vajadzības, kā arī, ņemot vērā, ka Tieslietu padome pastāv tikai 11 gadus, atceros laiku pirms Tieslietu padomes nodibināšanas. Esmu dzirdējusi tādas pārdomas: nav jau neviena, kas tiesu aizstāvētu; tiesai nav iespēju iebilst, u.tml. Tas radīja tādu sajūtu, ka Temīdai Latvijā ne tikai bija aizsietas acis, bet arī aizsieta mute.

Ņemot vērā, ka šāda tiesu varas pārstāvja dialogā ar likumdevēju un izpildvaru ilgstoši nebija, tad šāda mazāku nozīmi piešķiroša attieksme pret tiesu varu diemžēl dziļi iesakņojās un, lai gan Tieslietu padome ar to cīnās, ik palaikam šāda attieksme joprojām pavīd, ko atklāti var redzēt Tieslietu padomes sēdēs. Piemēram, 28.oktobra Tieslietu padomes sēdē risinot jautājumu par e-lietas ieviešanu.

Demokrātiski tiesisku valsti veido trīs valsts varas atzari, un manā ieskatā Tieslietu padome ir īstais instruments, ar ko ļaut tiesu varai runāt.

Tieslietu padomē no 15 locekļiem septiņi ir vēlēti locekļi, no kuriem sešus ievēl Tiesnešu konference. Līdz ar to tieši mūsu pašu ziņā ir tas, kādus savas balss pārstāvjus mēs izvēlamies.

Novērojot Tieslietu padomes sēdes, jāatzīst, ka mēs esam pratuši Tiesnešu konferencēs izraudzīties pārstāvjus, kas prot centīgi darboties, aktīvi iesaistīties un drosmīgi paust savu skatījumu. Man ir ļoti žēl, ka Tieslietu padomē savu darbību neturpinās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Zigmunds Dundurs, kurš katrā Tieslietu padomes sēdē turēja rūpi par to, lai tiesas tēls netiktu nepamatoti aizskarts un tiesu sistēmas darbība tiktu uzlabota. Kā 22.oktobra Tieslietu padomes sēdē norādīja senatore Dzintra Balta – Zigmunds Dundurs mācēja strādāt konstruktīvi un uz mērķi vērsti. Man jāatzīst, ka Zigmunds Dundurs pacēla ļoti augstu latiņu tam, kādam jābūt Tieslietu padomes loceklim, un novēlu nākamajiem Tieslietu padomes locekļiem to prast noturēt.

Tieslietu padomes locekļa amata kandidātam uzdots paust savu nākotnes redzējumu par Tieslietu padomes darbību, taču bez pagātnes izzināšanas nevar runāt par nākotni.

Novērtējot Tieslietu padomes sākotnējo darbību, secināms ka tikai kopš 2014.gada pamazām pieauga Tieslietu padomes loma un nozīme tiesu sistēmā, taču vēl 2017.gadā Valsts Kontrole norādīja, ka Tieslietu padome pagaidām nav spējusi būtiski ietekmēt tiesu sistēmas attīstību un kļūt par noteicošo sviru tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, Tieslietu padomes funkcijas ir definētas piesardzīgi un tās funkcijas būtu jāpaplašina.

2018.gada 7.septembra Tiesnešu konferencē tika pausts viedoklis, ka Tieslietu padome sākumā pēc tās dibināšanas nebija līdzvērtīgs partneris dialogā ar likumdevēju un izpildu varu; Tieslietu padomes locekļi, kas pārstāvēja likumdevēju, izpildu varu, bija pret tiesu, tiesnešu neatkarības nostiprināšanu; Tieslietu padomei bija jābūt tiesu sistēmas reformu virzītājai, ne izpildvaras sagatavoto reformu apstiprinātājai.

Tikai 2018.gadā tika paplašinātas Tieslietu padomes funkcijas tiesnešu karjeras jautājumos, attiecīgi tika samazināta Tieslietu ministrijas loma tieslietu sistēmai būtisku jautājumu risināšanā.

Eiropas Komisija 2021.gada ziņojumā par tiesiskumu Valstu sadaļā – tiesiskuma situācija Latvijā – norādījusi, ka Latvijas tiesu sistēma ir guvusi labumu no pasākumiem, kuru mērķis ir turpināt uzlabot tās neatkarību, kvalitāti un efektivitāti.

Apkopojot minēto, secinu, ka sākotnēji Tieslietu padome tika uzskatīta par forumu dialogam ar citiem Latvijas tiesu sistēmas dalībniekiem, tai skaitā Saeimu, valdību, advokātiem, prokuroriem, utt., tas arī bija pareizi, jo gan bija, gan ir nepieciešams apspriest juridiskas problēmas un jautājumus tieslietu jomā kopumā un tas novērš konfliktus un nodrošina tiesu sistēmas darba caurskatāmību. Taču ir skaidrs, ka ar foruma izveidi un uzturēšanu vien nav pietiekami, lai varētu runāt par absolūti neatkarīgu tiesu sistēmu.

Tieslietu padome veidojas par institūciju, kas izstrādā tiesu sistēmas attīstības stratēģiju, nosaka sasniedzamos mērķus un spēj aktīvi rīkoties mērķu sasniegšanai. Taču arī ar to vien nepietiek – Tieslietu padomei jākļūst par neatkarīgu, Latvijas Republikas Satversmē noteiktu institūciju, kas pārstāv tiesu varu.

Tā kā Tieslietu padome šobrīd vērtējama kā augstākais tiesnešu pašpārvaldes orgāns, tad, domājot par to, kādi būtu optimistiskākie Tieslietu padomes sasniegumi, secinu, ka Tieslietu padomei būtu jābūt tai institūcijai, kura izlemj visus jautājumus, kas skar tieslietu jomu – iniciē likumdošanu, tur neatkarīgu tiesu budžetu, pārrauga Tiesu administrācijas darbu, ir tiesu varas lēmējinstitūcija, ir tiesnešu atlases, karjeras jautājumu un apmācības sistēmas pārraugs.

Bez šiem ilgtermiņa mērķiem Tieslietu padomei jāturpina arī jau iesāktie darbi tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā – jāveicina tiesnešu amata vietu vakanču aizpildīšanu un lietu izskatīšanas termiņu, vienlaikus tiesnešu noslodzes izlīdzināšanu.

Tāpat uzskatu, ka Tieslietu padomei jāturpina darbs pie tiesu varas neatkarības stiprināšanas, tiesu varas efektivitātes uzlabošanas un sabiedrības uzticēšanās tiesu varai veicināšanas.

Esmu tiesas patriote, ko esmu pierādījusi gan līdzšinējos darbos, gan vārdos, un vēlos arī turpmāk darboties tiesas labā un tās interešu aizstāvībā.