Ievads
Kriminālprocesa likuma 63.nodaļa reglamentē spēkā esošo nolēmumu jaunu izskatīšanu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu. Jāuzsver, ka ne jebkuru spēkā stājušos tiesas nolēmumu kriminālprocesā ir iespējams izskatīt no jauna – Kriminālprocesa likuma 662.pantā ir konkretizēti tie nolēmumi, kurus var izskatīt no jauna, savukārt personas, kurām ir tiesības iesniegt pieteikumu vai protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, ir uzskaitītas Kriminālprocesa likuma 663.pantā.
Augstākajā tiesā 2021.gadā tika saņemti 30 protesti un pieteikumi par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā. Raksta tapšanas brīdī (2022.gada februāra beigās) nav izskatīti protesti un pieteikumi par četriem spēkā esošiem tiesas nolēmumiem, divas lietas jau ir nozīmētas izskatīšanai 2022.gada marta sākumā.
Apkopojot pēdējo gadu laikā Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā iesniegto protestu un pieteikumu skaitu, redzams, ka 2016.gadā Augstākajā tiesā bija saņemts 71 šāds protests un pieteikums, 2017.gadā – 48, 2018.gadā – 67, 2019.gadā – 40, bet 2020.gadā – 38 protesti un pieteikumi. Tātad, salīdzinot ar 2016.gadu, Augstākajā tiesā 2021.gadā saņemts 2,37 reizes mazāk protestu un pieteikumu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu jaunu izskatīšanu, un to var uzskatīt par diezgan ievērojamām izmaiņām.
Viens no faktoriem, kas neapšaubāmi ietekmēja iesniegto protestu un pieteikumu skaita samazināšanos, bija grozījumi Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajā daļā, kas stājās spēkā 2020.gada 6.jūlijā.
Līdz 2020.gada 5.jūlijam Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmā daļa paredzēja, ka spēkā stājušos tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā, pēc šā likuma 663.pantā minēto personu pieteikuma vai protesta. Savukārt ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas stājās spēkā 2020.gada 6.jūlijā, tika sašaurināts to spēkā stājušos tiesas nolēmumu loks, kurus ir iespējams izskatīt no jauna Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā – proti, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmo daļu aktuālajā likuma redakcijā no jauna nav izskatāmi spēkā stājušies tiesas nolēmumi arī lietās, kurās tiesa iepriekš atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību.
No tieslietu ministra parakstīto priekšlikumu likumprojektam „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” satura ir redzams, ka attiecīgais grozījums Kriminālprocesa likuma 662.panta pirmajā daļā izstrādāts, lai efektivizētu Augstākās tiesas darbu un mazinātu tās slodzi. Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā 2021.gadā saņemto protestu un pieteikumu skaits ir sarucis ne tikai salīdzinājumā ar saņemto protestu un pieteikumu skaitu 2016.gadā, bet pat salīdzinot šo skaitu ar datiem par 2020.gadu, kad bija saņemts par 8 protestiem un pieteikumiem vairāk, jāatzīst, ka 2020.gada 11.jūnija likums „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” tik tiešām pakāpeniski samazina Augstākās tiesas slodzi.
Otrs faktors, kas var veicināt Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā saņemto protestu un pieteikumu skaita samazināšanos, ir tas, ka pirmās instances tiesu un apelācijas instances tiesu nolēmumu kvalitāte pakāpeniski uzlabojas, līdz ar to kriminālprocesos tiek pārsūdzēts un noprotestēts mazāks skaits tiesu nolēmumu, kā rezultātā šie nolēmumi stājas spēkā.
Uz jautājumu, kādus lēmumus var pieņemt Senāts, izskatot Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā iesniegtos protestus un pieteikumus, atbildi sniedz Kriminālprocesa likuma 672.panta pirmā daļa, kas paredz, ka pieteikuma un protesta izskatīšanas rezultātā var pieņemt vienu no lēmumiem, kas norādīti šā likuma 587.pantā.
Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmā daļa paredz, ka kasācijas instances tiesa pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 1) atstāt nolēmumu negrozītu, bet kasācijas sūdzību vai protestu noraidīt; 2) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai; 3) atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu; 4) grozīt nolēmumu; 5) izbeigt kasācijas tiesvedību. Savukārt panta otrā daļa noteic, ka gadījumā, ja kasācijas instances tiesa konstatē tādu būtisku šā likuma pārkāpumu, kuru apelācijas instances tiesa nevar novērst, tā atceļ abu instanču tiesu nolēmumus un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likuma 63.nodaļa neparedz kasācijas sūdzības iesniegšanu, bet paredz iespēju advokātam iesniegt pieteikumu par spēkā esošā tiesas nolēmuma jaunu izskatīšanu, jāuzsver, ka Senāts, atstājot tiesas nolēmumu negrozītu, lēmuma rezolutīvajā daļā norāda, ka tiek noraidīts attiecīgais pieteikums.
Tālāk tiks aplūkots, kādus lēmumus pieņēma Senāts, izskatot Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā 2021.gadā saņemtos protestus un pieteikumus.
Atstāt nolēmumu negrozītu, bet pieteikumu vai protestu noraidīt
2021.gadā Senāts divās lietās pieņēma lēmumu atstāt nolēmumu negrozītu, bet pieteikumu noraidīt.
Pirmajā lietā notiesātā advokāts iesniedza pieteikumu par Zemgales rajona tiesas 2020.gada 22.janvāra spriedumu, lūdzot atcelt norādīto spriedumu un kriminālprocesu izbeigt. Advokāts norādīja, ka notiesātā darbībās nebija noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmju, jo lietā noslēgtais līgums nebija atzīstams par noziedzīgā nodarījuma priekšmetu. Pirmās instances tiesa pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1. un 2.punktā norādītos Krimināllikuma pārkāpumus, kā arī pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šā likuma 575.panta trešās daļas izpratnē, jo nepareizi piemērojusi vairākas Kriminālprocesa likuma normas.
Senāts, izskatot advokāta pieteikumu, konstatēja, ka pieteikums iesniegts par pirmās instances tiesas saīsināto spriedumu, kurā netiek sniegta pierādījumu analīze un to izklāsts, tiesas atzinumi par apsūdzētā vainīgumu, motīvi par konkrēta soda piemērošanu. Ņemot vērā, ka apsūdzētie, aizstāvji un prokurors nav lūguši tiesu sagatavot pilnu spriedumu un nav to pārsūdzējuši likumā paredzētajā kārtībā, Senāts atzina, ka tādējādi procesā iesaistītās personas ir piekritušas noziedzīga nodarījuma aprakstā konstatētajam.
Ievērojot kasācijas instances tiesas kompetenci, Senāts izskatīja pieteikuma argumentu par Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu un tādējādi pieļautu Kriminālprocesa likuma 574.panta 1. un 2.punktā norādīto pārkāpumu.
Senāts atzina, ka: 1) pirmās instances tiesas sniegtajā noziedzīga nodarījuma aprakstā norādītās apsūdzētā faktiskās darbības atbilst to juridiskajai kvalifikācijai pēc Krimināllikuma 20.panta ceturtās daļas un 275.panta otrās daļas; 2) tiesa ir pareizi piemērojusi Krimināllikuma 20.panta ceturto daļu un 275.panta otro daļu, kvalificējot notiesātajam inkriminētās darbības un nosakot viņam sankcijā paredzēto sodu piespiedu darba veidā; 3) sods notiesātajam noteikts Krimināllikuma 275.panta otrajā daļā paredzētās sankcijas ietvaros; 4) tiesa pretēji pieteikumā apgalvotajam nav pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1. un 2.punktā norādītos pārkāpumus. Senāts atstāja negrozītu Zemgales rajona tiesas 2020.gada 22.janvāra spriedumu, bet advokāta pieteikumu noraidīja.
Otrajā lietā notiesātās personas advokāte iesniedza pieteikumu par Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu, lūdzot to atcelt un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā. Arī šajā lietā Senāts atzina, ka tiesas nolēmums atstājams negrozīts, bet advokātes pieteikums noraidāms.
Atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai
Izskatot 2021.gadā saņemtos protestus un pieteikumus Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, Senāts pieņēma deviņus lēmumus atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai.
Vienā no šīm lietām Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteikto dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu un pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto pārkāpumu, tas ir, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 50.panta piekto daļu. Šis pārkāpums novedis pie notiesātā stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās. Ievērojot minēto, Senāts atcēla Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2021.gada 7.septembra spriedumu un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Citā lietā Senāts, izskatot prokurora protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2020.gada 9.novembra spriedumu, konstatēja, ka notiesātajam noteikta II invaliditātes grupa un atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas sniegtajam paziņojumam notiesātajam ir nepieciešami asistenta pakalpojumi. Savukārt saskaņā ar Krimināllikuma 40.panta otro daļu piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām.
Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa, apstiprinot starp prokuroru un apsūdzēto noslēgto vienošanos par vainas atzīšanu un sodu, pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, kas izpaužas Krimināllikuma 40.panta otrās daļas nepareizā piemērošanā, līdz ar to pirmās instances tiesas spriedums atceļams pilnībā un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.
Jāatzīmē, ka piecos no deviņiem gadījumiem protesti tika iesniegti par pirmās instances tiesas spriedumiem, kas pieņemti vienošanās procesā. Pēc autores domām, šāda tendence norāda uz nepieciešamību gan prokuroriem, gatavojot vienošanās protokolus, pievērst vairāk uzmanības protokolos iekļautās informācijas pareizībai, gan arī tiesām, gatavojot izskatīšanai un izskatot lietas vienošanās procesa kārtībā, pārliecināties, vai ir ievērotas attiecīgās Krimināllikuma un Kriminālprocesa likuma prasības.
Atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu
Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 3.punktā norādīto lēmumu Senāts pieņēma, izskatot 13 protestus, kas iesniegti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā. Tas bija visbiežāk pieņemtais lēmuma veids šajā lietu kategorijā 2021.gadā.
Vienā no šiem lēmumiem Senāts, izskatot prokurora protestu par Zemgales rajona tiesas 2021.gada 10.februāra spriedumu, konstatēja, ka ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 7.decembra spriedumu notiesātajam noteiktais sods jau bija ņemts vērā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 29.marta spriedumā, nosakot notiesātajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa notiesātajam nepamatoti noteikusi galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un noteiktajam sodam atkārtoti pievienojusi neizciesto sodu, kas noteikts ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2017.gada 7.decembra spriedumu. Tādējādi pirmās instances tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteikto dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principu un pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, kas izpaužas Krimināllikuma 51.panta pirmās daļas nepareizā piemērošanā. Minētais pārkāpums novedis pie notiesātā stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās. Ievērojot minēto, Senāts atcēla Zemgales rajona tiesas spriedumu daļā par notiesātajam noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 51.panta pirmo daļu un atceltajā daļā kriminālprocesu izbeidza.
Arī citos lēmumos, kas pieņemti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, Senāts konstatēja Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteiktā dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpumu – šis pārkāpums konstatēts lietā Nr.SKK-J-659/2021, Nr.SKK-J-446/2021, Nr.SKK-J-271/2021, Nr.SKK-J-159/2022 un vairākās citās lietās.
Piemēram, lietā Nr.SKK-J-419/2021 Senāts, izskatot prokurora protestu par Zemgales rajona tiesas 2021.gada 16.marta spriedumu, konstatēja, ka sods, kas bija noteikts notiesātajam ar Zemgales rajona tiesas 2021.gada 5.februāra lēmumu, jau tika ņemts vērā Zemgales rajona tiesas 2021.gada 2.marta lēmumā, nosakot notiesātajam galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.
Konkrētajā lietā Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un līdz ar to pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteiktā dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpumu. Šis pārkāpums novedis pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās. Ievērojot minēto, Senāts atcēla pirmās instances tiesas spriedumu daļā par notiesātajam noteikto galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu un daļā par Krimināllikuma 52.panta piektās daļas piemērošanu, atceltajā daļā kriminālprocesu izbeidza, bet pārējā daļā Zemgales rajona tiesas 2021.gada 16.marta spiedumu atstāja negrozītu.
Grozīt nolēmumu
Izskatot Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā saņemtos protestus un pieteikumus, Senāts tikai vienu reizi pieņēma Kriminālprocesa likuma 587.panta pirmās daļas 4.punktā paredzēto lēmumu, tas ir, – grozīt nolēmumu.
Konkrētajā lietā Senāts, izskatot prokurora protestu par Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 21.jūnija spriedumu, konstatēja, ka pirmās instances tiesa, nosakot notiesātajam galīgo sodu, nepareizi piemērojusi Krimināllikuma 50.panta pirmo un piekto daļu. Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa, nosakot galīgo sodu, pamatoti noteikusi notiesātajam pamatsodu, taču, nosakot papildsodu, nav ievērojusi Krimināllikuma 50.panta pirmajā daļā noteikto, ka galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgo nodarījumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā vai arī pilnīgi vai daļēji saskaitot piespriestos sodus. Senāts atzina, ka pirmās instances tiesa, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, noteikusi notiesātajam papildsodu, šajā lietā noteiktajam papildsodam pieskaitot tādu papildsodu, kas nav noteikts ar citu tiesas spriedumu. Pirmās distances tiesas pieļautais Krimināllikuma pārkāpums ir nelikumīgi pasliktinājis notiesātā stāvokli.
Senāts atzina, ka tiesas pieļautais Krimināllikuma pārkāpums Vidzemes rajona tiesas 2021.gada 21.jūnija spriedumā novēršams, minēto spriedumu grozot, jo galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma prasībām konkrētajā gadījumā nav saistīta ar sodu ietekmējošo apstākļu vērtēšanu, bet ir juridisks jautājums, kas ietilpst kasācijas instances tiesas kompetencē. Senāts atcēla Vidzemes rajona tiesas spriedumu daļā, ar kuru saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, 52.panta ceturto un piekto daļu notiesātajam soda termiņā ieskaitīta probācijas uzraudzība uz 1 gadu.
Izbeigt kasācijas tiesvedību
Kriminālprocesa likuma 664.panta pirmā daļa paredz, ka pieteikuma vai protesta iesniedzējam ir tiesības to atsaukt līdz lietas iztiesāšanas sākumam, savukārt norādītā panta otrā daļa noteic, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurora protestu var atsaukt arī ģenerālprokurors.
Izskatot Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā 2021.gadā saņemtos protestus un pieteikumus, Senāts pieņēma lēmumu par kasācijas tiesvedības izbeigšanu vienu reizi – lietā Nr.SKK-J-180/2021.
Šajā lietā prokurors iesniedza protestu par Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 2.septembra lēmumu, lūdzot atcelt Zemgales rajona tiesas 2020.gada 17.marta spriedumu un Zemgales apgabaltiesas 2020.gada 2.septembra lēmumu daļā par notiesātajam noteikto sodu saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, proti, daļā par soda termiņā ieskaitīto izciesto soda daļu pēc Dobeles rajona tiesas 2016.gada 21.oktobra sprieduma, un atceltajā daļā kriminālprocesu izbeigt.
2021.gada 25.janvārī Augstākajā tiesā saņemts prokurora protesta atsaukums. Prokurors saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 664.panta pirmo daļu atsauca iesniegto protestu un norādīja, ka, iesniedzot protestu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, Ģenerālprokuratūras rīcībā nebija informācijas par to, ka notiesātais pēc viņa pārņemšanas Latvijā piekritis izpildīt sodu par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem viņš nebija izdots. Ievērojot minēto, lietā nav pieļauts Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā paredzētais Krimināllikuma pārkāpums un nepastāv Kriminālprocesa likuma 665.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais protesta iesniegšanas pamats.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 664.panta pirmo daļu Senāts izbeidza kasācijas tiesvedību lietā, kurā notiesātais atzīts par vainīgu un sodīts pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas.
Citi lēmumā izlemjamie jautājumi
Starp citiem jautājumiem, kas ir jārisina lēmumos, ar kuriem tiek izskatīti protesti un pieteikumi Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, noteikti jāpiemin nolēmumu izpildes apturēšana.
Kriminālprocesa likuma 669.pants paredz, ka gadījumā, ja Augstākā tiesa pieņēmusi izskatīšanai pieteikumu vai protestu, tā var atlikt vai apturēt sprieduma vai lēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai.
Jāpiebilst, ka gadījumi, kad pieteikumā vai protestā tiek lūgts apturēt tiesas nolēmuma izpildi līdz tā jaunai izskatīšanai, ir visai reti. Starp 2021.gadā saņemtajiem protestiem un pieteikumiem, kuri tika izskatīti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, šāds lūgums bija ietverts tikai vienā pieteikumā.
Vēl viens jautājums, kuram jāpievērš uzmanība, pieņemot lēmumu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, ir drošības līdzeklis. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 588.panta 3.1daļu gadījumā, ja kasācijas instances tiesa pieņem šā likuma 587.panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto lēmumu, tā izlemj jautājumu arī par drošības līdzekli.
Piemēram, lietā Nr.SKK-J-263/2021 Senāts, izskatot protestu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2019.gada 9.septembra spriedumu, nolēma atcelt pirmās instances tiesas spriedumu pilnībā un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.
Senāts konstatēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzētajam drošības līdzeklis nav piemērots, viņš turpina izciest sodu pēc Jūrmalas pilsētas tiesas 2015.gada 21.aprīļa sprieduma. Senāts atzina, ka šajā kriminālprocesa stadijā nav tiesiska pamata apsūdzētajam piemērot drošības līdzekli.
Kopsavilkums
Augstākajā tiesā Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā saņemto protestu un pieteikumu skaits pakāpeniski samazinās. 2021.gadā saņemts 2,37 reizes mazāk protestu un pieteikumu nekā 2016.gadā un par 8 protestiem un pieteikumiem mazāk, salīdzinot ar 2020.gadu.
2021.gadā Augstākajā tiesā saņemti 25 prokuroru protesti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, savukārt advokātu pieteikumi – tikai pieci.
Izskatot protestus un pieteikumus Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, 2021.gadā Senāts visbiežāk pieņēma lēmumu atcelt nolēmumu pilnībā vai tā daļā un izbeigt kriminālprocesu – šāds lēmums pieņemts 13 lietās.
Visbiežāk Senāts, izskatot protestus un pieteikumus Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, konstatēja Kriminālprocesa likuma 574.panta 1.punktā norādīto Krimināllikuma pārkāpumu, kas izpaužas Krimināllikuma 50.panta piektās daļas vai 51.panta pirmās daļas nepareizā piemērošanā.
Protestos, kas iesniegti Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, ļoti bieži tiek norādīts uz Kriminālprocesa likuma 25.pantā noteiktā dubultās sodīšanas nepieļaujamības (ne bis in idem) principa pārkāpumu, kas noved pie notiesātās personas stāvokļa nelikumīgas pasliktināšanās.
Jāatzīmē, ka, lai arī Kriminālprocesa likuma 662.pants paredz konkrētus spēkā stājušos tiesas nolēmumus, kurus var izskatīt no jauna, praksē ik pa laikam nākas saskarties ar situācijām, kad personas iesniedz pieteikumus par tādiem nolēmumiem, kurus nevar izskatīt no jauna Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, jo šiem nolēmumiem Kriminālprocesa likumā nav paredzēta pārsūdzēšana kasācijas kārtībā, vai arī pieteikumu iesniedz persona, kurai Kriminālprocesa likumā nav paredzētas šādas tiesības.
QR
