Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Normunds Salenieks norādīja, ka kasācijas tiesas nolēmumam ir divējāda nozīme. No vienas puses, jo īpaši zaudējušajai pusei ir jāsaprot, kādēļ tā ir zaudējusi. Šajā ziņā sprieduma argumentācijai jābūt precīzai un skaidrai. No otras puses, vienotas tiesu prakses veidošanas nolūkā spriedumā var būt jāsniedz tiesību normu iztulkojums vai piemērošanas skaidrojums. Tādos gadījumos nolēmuma pamatojuma izklāstam jābūt īpaši pārliecinošam, nereti arī plaši izvērstam. Ja konkrētajam jautājumam ir plašāka nozīme, proti, no šī risinājuma būs atkarīgs lielāks skaits civiltiesisko strīdu risinājumu, kasācijas tiesas argumentācijai jābūt plašākai. Spriedumam pēc iespējas skaidrākā un vienkāršākā valodā būtu jāskaidro, kā šādi strīdi ir risināmi.
Gan praksē, gan arī faktiski likuma regulējumā no Augstākās tiesas tiek sagaidīta ne vien publiski tiesiskās intereses īstenošana ikvienā lietā, bet arī taisnīga ikvienas lietas izšķiršana. Lai arī atšķirībā no pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas nolēmumiem kasācijas tiesas nolēmumiem ir augstāka abstrakcijas pakāpe, tomēr arī kasācijas kārtībā tiek skatīta konkrēta civiltiesiskā attiecība, par kuru strīdas prāvnieki. Tas nozīmē, ka citās, lai arī līdzīgās lietās faktiskie apstākļi var atšķirties un vienā lietā izteiktā Senāta atziņa var nebūt piemērojama citā šķietami līdzīgā lietā.
No argumentācijas viedokļa citstarp svarīgs ir jautājums, ciktāl šādā principu veidošanā tiesa var balstīties uz savu autoritāti un lakoniski izteikt secinājumu, vai ciktāl tai jāveido polemika ar atšķirīgiem tai zināmiem viedokļiem par konkrēti izlemjamo tiesību jautājumu. Šis jautājums ir saistīts ar kasācijas instances nolēmuma argumentācijā pieļaujamiem un parasti izmantotajiem avotiem. Jautājums, ko šajā sakarā ir vērts apsvērt, ir – vai tas būtu jāuzskata par kasācijas tiesas pienākumu vai par labo praksi, ja tā nolēmuma argumentāciju pamato ar avotiem, kas nav tās judikatūra? Uz kuriem avotiem atsaukties būtu korekti, un no kādām atsaucēm labāk būtu izvairīties? Kā atsaukšanās uz viena vai otra veida avotiem ietekmē pašas kasācijas tiesas autoritāti?
Dažādi gadījumi prasa atšķirīgu argumentācijas apjomu. To ietekmē tas, cik labi praksē ir nostiprinājusies attiecīgā tiesību jautājuma izpratne un vai šī izpratne ir jāmaina. Ja zemākās instances tiesa attiecīgo tiesisko attiecību izpratusi pareizi un ja arī citās lietās prakse bijusi vienveidīga, visdrīzāk nebūtu nepieciešams plaši izvērsts kasācijas instances tiesas nolēmuma pamatojums. Turpretī, ja Senāts konstatē, ka tiesu prakse nav vienveidīga, vai ja tas uzskata, ka tā ir kļūdaina, tad acīmredzot ir nepieciešama plašāka argumentācija. Vēl jo svarīgāka izvērsta kasācijas nolēmuma argumentācija ir tad, ja Senāts atkāpjas no agrākās judikatūras.
Civillietu departaments atkāpšanos no līdzšinējās tiesu prakses risina atklātā veidā. Pirmkārt, jau lietas sagatavošanas stadijā, līdzko senatoru sastāvs identificē iespējamību, ka nolēmumā varētu notikt atkāpšanās no līdzšinējās judikatūras, tas lūdz lietu nodot paplašināta sastāva izlemšanai. Šādos gadījumos tiesu prakses pārskatāmībai nepieciešams gan identificēt nolēmumus, kuros paustās judikatūras atziņas tiek pārvērtētas, gan arī pamatojumā ir jāietver norāde uz tiem argumentiem, kas likuši mainīt līdzšinējo nostāju. Lai pamatotu atkāpšanos no agrākās judikatūras, Senāts praksē mēdz izvērsti pamatot normas iztulkojumu saskaņā ar dažādām tiesību normu iztulkošanas metodēm.
Lai judikatūru mainošais nolēmums nepaliktu nepamanīts, Augstākā tiesa to īpaši izceļ un norāda nolēmumu savstarpējo pēctecību gan ar attiecīgu komunikācijas ziņu, gan uzskatāmu atzīmju izdarīšanu tīmekļvietnē ievietotajos nolēmumu katalogos. Līdzīgi, bet tomēr atšķirīgi ir gadījumos, kad faktiskie apstākļi jaunā lietā ir tik atšķirīgi no apstākļiem agrāk izskatītā lietā, ka Senātam ir jāpārskata kāda agrākā lietā izteikta secinājuma kategoriskums un jāatkāpjas no šīs judikatūras.
Plašāku argumentāciju prasa arī lietas, kur strīdus attiecības izriet no neskaidra normatīvā regulējuma un kur lietas iznākums nākotnē varētu ietekmēt lielu skaitu civiltiesisko attiecību. Spriedumā šādā lietā kasācijas tiesai būtu jāsniedz līdzsvarots risinājums un tam jāpievieno detalizēts pamatojums. Augstākā tiesa nevar aprobežoties ar interpretācijas metožu pielietojumu, jo jautājuma vēsturiskais skatpunkts faktiski kļūst dominējošs. Šādās lietās nav iespējams izšķirt tikai konkrēto strīdu. Vienlaikus nav efektīvi veicināt vai pat pieļaut lielu skaitu šādu lietu nonākšanu Augstākajā tiesā. Tāpēc ir apsvērta iespēja veidot pilotlietu procedūru, kuras ietvaros prioritārā kārtībā tiktu izskatīta viena lieta, kurā norādīts kasācijas instances viedoklis, kas tad kā principu judikatūra var tikt ņemta vērā arī citu salīdzināmu lietu izskatīšanā pirmās un apelācijas instances tiesās. Šādu pilotlietu spriedumu izstrāde būtu liels izaicinājums arī no argumentācijas viedokļa.
Viens no argumentu veidiem, ko Senāts civillietās līdz šim ir izmantojis salīdzinoši reti, ir salīdzinošo tiesību argumenti. Salīdzinošo tiesību argumenti var būt noderīgi, lai pamatotu noteiktu tiesību normas iztulkojumu vai nolēmuma rezultātu it īpaši tad, ja attiecīgajā jautājumā tiesu prakse nav vienota un ja tiek atbalstīti vairāki alternatīvi risinājumi. Tomēr būtu jāievēro piesardzība salīdzinošo argumentu izmantošanā. Ārvalstu tiesu risinājumi ir jāskata attiecīgo valstu tiesību sistēmu kontekstā, nevis atrauti.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzīst, ka tiesības uz taisnīgu tiesu kasācijas instancē tiek nodrošinātas, ņemot vērā kasācijas procesa īpatnības un šī procesa lomu. Kasācijas tiesas rīcībai ir jābūt paredzamai, un tas tātad nozīmē, ka kasācijas tiesas judikatūrai ir jābūt konsekventai. Pušu līdztiesības, tiesiskās noteiktības un procesa ātruma interesēs kasācijas tiesas process var būt vairāk formalizēts nekā process tiesu instancēs, kas lietu izskata pēc būtības. Tomēr pārlieks formālisms tiesības uz taisnīgu tiesu var padarīt neefektīvas, ja netiek ievērots tiesiskās noteiktības un taisnīgas tiesas spriešanas princips. Arī nepilnīga kasācijas tiesas nolēmuma argumentācija varētu būt pārlieka formālisma izpausme.
Sabiedrība mēdz kritizēt tiesas spriedumus, tomēr tiesai un tiesnešiem nav tiešas iespējas atbildēt. Tādēļ viss, ko tiesa vēlas pateikt, tai ir jāpasaka spriedumā. Ja kāds aspekts kasācijas tiesas spriedumā nebūs pārliecinoši pamatots, pastāvēs iespēja, ka zemāku instanču tiesas to izpratīs atšķirīgi, līdz ar to netiks nodrošināts kasācijas tiesas publiski tiesiskais mērķis – tiesu prakses vienotība.
QR
