Civillietu departaments: Procenti par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās (15.12.2021.)

Procentus, kurus naudas summas piedziņas lietā tiesa nosaka saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), aprēķina no visas ar spriedumu piedzītās summas, bet to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis piedzītās summas lielumu.

SENĀTA
CIVILLIETU DEPARTAMENTA SENATORU KOPSAPULCES
LĒMUMS

Rīgā 2021.gada 15.decembrī

Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce konstatē:

atbilstoši Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja p.i. un Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājas kopīgajā iesniegumā (turpmāk – iesniegums) norādītajai informācijai ir izveidojusies atšķirīga tiesu prakse jautājumā par procentu noteikšanu, kurus prasītājam naudas summas piedziņas gadījumā ir tiesības saņemt par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu (iesnieguma laikā – 195.pantu). Turklāt atšķirīga prakse ir konstatējama lietās, kurās piedalās viens un tas pats lietas dalībnieks;

atšķirīga tiesu prakse pastāv divu savstarpēji saistītu tiesību jautājumu risinājumā:

pirmkārt, par to, vai par laiku līdz sprieduma izpildei naudas summas piedziņas lietās prasītājam nosakāmas tiesības saņemt procentus no visas ar spriedumu piedzītās summas, vai tikai no pamatparāda, kas piedzīts ar spriedumu,

otrkārt, vai prasītāja kā uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus nosakāmas gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu;

attiecībā uz jautājumu par summu, no kuras aprēķināmi procenti par laiku līdz sprieduma izpildei, vienā gadījumā atbilstoši iesniegumā norādītajam tiesas piedzen tos tikai no pamatparāda summas, bet otrā gadījumā – no visas piedzītās summas, ko veido pamatparāds, blakus prasījumi un tiesāšanās izdevumi, ciktāl tie ir piedzīti ar tiesas spriedumu;

attiecībā uz jautājumu par tiesībām saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei gadījumā, kad nokavējuma procentu apmērs sasniedzis pamatparāda summu, vienā gadījumā tiesas atzīst, ka nav pamata noteikt procentus saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu (iepriekš – 195.pantu), ja līgumisko vai likumisko nokavējuma procentu lielums jau sasniedzis pamatparāda lielumu;

atšķirīga tiesu prakse jautājumos par prasītāja tiesību noteikšanu saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 195.panta pirmā daļa), nepastāvot objektīvi atšķirīgiem apstākļiem, nonāk pretrunā tiesiskās vienlīdzības principam.

Nolūkā veidot vienotu likumam atbilstošu izpratni par tiesas pienākumu naudas summas piedziņas lietās noteikt uzvarējušā lietas dalībnieka tiesības saņemt procentus par laiku līdz sprieduma izpildei, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce, pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 49.1panta trešo daļu, nolemj sniegt šādu skaidrojumu.

1. Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētais tiesas pienākums, taisot spriedumu naudas summas piedziņas lietā, tā rezolutīvajā daļā noteikt tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt procentus kalpo divējādam mērķim. Pirmkārt, šādi tiek novērstas negatīvās sekas, kuras kreditors citādi cietīs, ja parādnieks laikus nesamaksās naudas summu, kas pienākas kreditoram, un attiecīgi kreditoram būs liegta iespēja šo naudas summu izmantot. Otrkārt, tiesas noteiktie procenti sekmē sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, labprātīgu un iespējami drīzu izpildi.
2. Attiecībā uz nepieciešamību novērst kreditoram radītās negatīvās sekas jāņem vērā, ka tā nav atkarīga no neizpildītā maksāšanas pienākuma tiesiskā pamata. Tādējādi lietas dalībniekam pienākas procenti ne vien par pamatparādu, kura atmaksa nav notikusi sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā termiņā, bet arī par citiem maksājumiem, kuri parādniekam bija jāveic šajā termiņā, tostarp par piedzītajām summām, kas izriet no apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī par piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.
3. Pēc savas juridiskās dabas Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā paredzētie procenti ir procesuālo tiesību institūts, kas funkcionālā nozīmē ir analoģisks Civillikuma 1759.panta 1.punktā norādītajam nokavējuma procentu tiesību institūtam. Tādēļ ir pamats secināt, ka, arī nosakot procentus saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu summa sasniegusi visas ar spriedumu piedzītās summas lielumu. Tas izriet gan no abu procentu veidu līdzības, gan arī no Civillikuma 1763.pantā noteiktā ierobežojuma mērķa – ņemot vērā taisnīguma principu, neradīt pārmērīgu finanšu slogu parādniekam. Minētās normas, kas piemērojama pēc analoģijas, mērķis ir attiecināms arī uz procentiem, kas nosakāmi saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu.
4. Iepriekš norādītā atziņa par Civilprocesa likuma 195.panta pirmajā daļā norādīto procentu, kas nosakāmi par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai), juridisko pamatu negroza to apstākli, ka ar spriedumu, ar kuru tiek piedzīta naudas summa, jaunas tiesības netiek radītas, bet gan tiesa, pamatojoties uz materiālo tiesību normām, tikai konstatē lietas dalībnieka tiesības uz attiecīgo summu. Savukārt šāds spriedums kļūst par papildu pamatu, kas nodrošina lietas dalībnieka prasījuma piespiedu izpildi.
5. Papildus norādāms, ka procentu noteikšana saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu kalpo arī publiski tiesiskajam mērķim nodrošināt sprieduma izpildi un atturēt no sprieduma nepildīšanas gan konkrēto parādnieku, gan ikvienu citu sabiedrības locekli. Tas ņemams vērā, atzīstot, ka šādi procenti nosakāmi no visas piedzītās summas.
6. Ņemot vērā saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu nosakāmo procentu procesuālo dabu un arī iepriekšminēto publiski tiesisko mērķi, ir secināms, ka tiesības saņemt iepriekšminētos procentus ir nosakāmas arī gadījumā, kad ar spriedumu piedzīto nokavējuma procentu apmērs pēc saistības jau ir sasniedzis pamatparāda lielumu.

Apkopojot iepriekš norādītos argumentus, Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulce izskaidro, ka lietas dalībniekam, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.panta pirmo daļu, pienākas procenti par pamatparādu un par citiem apmierinātajiem blakus prasījumiem, kā arī piedzītajiem tiesāšanās izdevumiem.

Kopsapulces priekšsēdētājs
A. Strupišs