Konferenci atklāja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Priekšsēdētājs norādīja, ka nolēmumu argumentācija saistās ar atklātumu tiesas spriešanā. Atklātuma princips ir ievērots, kopš tiesas spriešana kā valsts varas īstenošanas forma vispār ir pazīstama.
Būtiska nozīme diskusijā par nolēmumu argumentāciju ir Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijai R(95)11 par tiesu nolēmumu atlasi, apstrādi, publicēšanu un arhivēšanu juridiskās informācijas sistēmās. Šajā dokumentā akcentēts, ka piekļuve judikatūrai ir nepieciešams priekšnoteikums vienlīdzīgai likuma piemērošanai jeb vienotai tiesu praksei. Vienota nacionālo tiesu prakse sargā arī kopīgās Eiropas vērtības.
Eiropas Savienības Tiesa attiecībā uz pienākumu pamatot atteikumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par Eiropas Savienības tiesību interpretēšanu norādījusi, ka tiesnesim jāapsver arī citu dalībvalstu kolēģu iespējamās šaubas par pareizu ES tiesību izpratni. Proti, spriedumā norādīts, ka mums jābūt pārliecinātiem, ka arī visu citu dalībvalstu pēdējās instances tiesām, kā arī Eiropas Savienības Tiesai attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas interpretācija ir tik acīmredzama, ka nerada nekādas pamatotas šaubas (Consorzio Italian Management e Catania Multiservizi un Catania Multiservizi, C-561/19).
Lai varētu saprasties kopīgajā Eiropas Savienības tiesību telpā un lai būtu informēti par attīstības tendencēm plašākā reģiona vai pat globālā tiesību telpā, nepietiek ar valodas zināšanām, ko šobrīd veiksmīgi jau sāk aizstāt arvien attīstītāki tulkošanas rīki. Ir nepieciešams saprast, kā un ko tiesnesis ir domājis, taisot nolēmumu. To, kas ir tiesas nolēmuma pamatā, atklāj spriedumā ietvertie argumenti.
Teorētiski tiesneši domā līdzīgi neatkarīgi no valodas, kurā raksta spriedumu. Tomēr, tā ka nav iedomājams reglamentējošs dokuments, kas noteiktu tiesneša juridiskā slēdziena precīzu struktūru, ir jāveicina savstarpējs diskusiju forums, kurā atklājam un apspriežam mūsu izmantoto nolēmumu argumentācijas struktūru.
Argumentācija kļuvusi jo īpaši svarīga līdz ar rakstveida procesu ienākšanu tiesas spriešanā. Pēc mutvārdu tiesas sēdes uzreiz sastādīts tiesas spriedums jeb rezolūcija par lietas iznākumu, pat papildināta ar argumentiem, neprasa visu argumentu izvērsumu. Ar spriedumu lietas dalībnieki jau ir iepazīstināti. Pamatojums viņiem ir pietiekams arī tad, ja tas ir ļoti koncentrēts. Tāpat tiesnešu kolēģija, kad nobalsojusi un pasludinājusi saīsināto spriedumu, ir lakoniskāka spriedumā iekļaujamajos argumentu formulējumos.
Šobrīd Augstākā tiesa ir argumentācijas metožu pētniecības un labāko prakses piemēru meklējumos.
QR
