Francijas Kasācijas tiesas goda dekāns Patriks Matē (Patrick Matet) sniedza detalizētu ieskatu Kasācijas tiesas jaunajā lēmumu sastādīšanas metodikā, tostarp saistībā ar spriedumu pamatošanu. Matē kungs norādīja, ka nolēmumu sastādīšanas tehnika nav atdalāma no tiesnešiem uzliktā pienākuma nolēmumus pamatot gan ar nacionālajām tiesību, gan starptautisko konvenciju normām, gan jo īpaši ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas piemērošanu.
Kasācijas sūdzības mērķis ir panākt, lai Kasācijas tiesa atzītu pārsūdzētā sprieduma neatbilstību tiesību normām. Tas ir Kasācijas tiesas kontroles nepieciešamais priekšnoteikums. Kasācijas tiesas kompetence pamatā saistīta ar aizliegumu lietas izskatīt pēc būtības, proti, tā nepārvērtē lietu, bet gan vērtē pārsūdzētā lēmuma atbilstību tiesību normām.
„Vecā” spriedumu sastādīšanas metode
Reaģējot uz nevienveidību likumu piemērošanā „vecā režīma” tiesās, Franču revolūcijas laika likumdevējs 1790.gadā uzdeva Kasācijas tribunālam vienādot judikatūru. Kopš 1804.gada šī likuma sargātājas funkcija ir uzticēta Kasācijas tiesai kā Kasācijas tribunāla mantiniecei. Līdz ar to Kasācijas tiesas uzdevums ir vienādot judikatūru un nodrošināt pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā, izveidojot vienotu tiesu varu.
Dibinātāju ieskatā Kasācijas tiesai nebija jāiztulko likums, jo likuma pieņemšana bija likumdevējvaras kompetencē. Tomēr, sākot no 1804. gada, Kasācijas tiesai bija arī jāiztulko tiesību normas, kas dažkārt bija neskaidras, dažkārt tās bija jāformulē citādi.
Tomēr Kasācijas tiesas izveides apstākļi un tai sākotnēji piešķirtā tiesību aktu piemērošanas uzraudzības loma ir atstājusi spēcīgu ietekmi uz spriedumu sagatavošanas metodi. 200 gadus Kasācijas tiesas spriedumi tika sastādīti lakoniskā formā kā likuma teksta transkripcija, kurā precīzi izklāstīta norma, kuru spriedums precizē. Spriedumu īsumā saglabājas doma, ka Kasācijas tiesa ir tikai „likuma mute”, kas ir juridiskā siloģisma stingrā pieeja. Tā neļāva atskaitīties par Kasācijas tiesas izdarītajām „izvēlēm”. Šīs izvēles iezīmē tās kā tiesību radītājas lomu ekonomiskajā un sociālajā vidē.
Turklāt spriedumi tika veidoti kā viens teikums, kurā bija tikai viens punkts, kas bija atrodams nolēmuma pēdējās rindiņas beigās. Katrā šī teikuma punktā bija iekļauts viens nolēmuma arguments, un tas tika iesākts ar formulu „Tā kā”. Šis vienīgais sprieduma teikums ietvēra gan faktu izklāstu, gan sūdzību, proti, kasācijas sūdzības iesniedzēja izteiktos iebildumus, kas beidzās ar nolēmuma kritiku vai bez tās.
Mūsdienu spriedumu sastādīšanas metodes evolūcija
Kasācijas tiesa pakāpeniski virzījās uz to, lai vairs neaprobežotos tikai ar pārbaudi, vai tiesneši ir ievērojuši likuma normas, bet gan sniedza savu likuma interpretāciju. Šī atkāpšanās no vienkāršas formālas likuma piemērošanas kontroles tika uzsvērta, Kasācijas tiesai veicot samērīguma pārbaudi saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Savienības tiesību normām. Kā tiesneši zina, samērīguma pārbaude neatbilst stingrajam tiesas spriedumu siloģismam.
Turklāt gandrīz visu Kasācijas tiesas pasludināto spriedumu izplatīšana tās tīmekļvietnē vai publiskajā vietnē „Légifrance” ir padarījusi sabiedrībai pieejamu lielu skaitu nolēmumu. Šāda publiskošanas kārtība vairs neļāva Kasācijas tiesai vērst juristu uzmanību tikai uz tiem spriedumiem, kuriem ir normatīva vērtība, kā bija tad, kad varēja atlasīt tikai nolēmumus, kurus tā pati vēlējās publicēt.
Dubultā likuma normu sargātāja un iztulkotāja misija prasīja, lai Kasācijas tiesa izskaidro savus nolēmumus. Ar mērķi padarīt nolēmumus lasāmākus, daudzi tiesneši bija atteikušies no „tā kā” lietošanas un pārņēmuši motivāciju tiešā stilā kā strīda izklāstu.
Izvērsts pamatojums
Pirmā atbilde nolēmumu saprotamībai atrodama izvērstā pamatojumā. Tā ir nolēmumu sastādīšanas metode, ar kuras palīdzību Kasācijas tiesa papildina savu nolēmumu ar paskaidrojošiem argumentiem. Izvērsts pamatojums attiecas uz svarīgākajiem spriedumiem, un Kasācijas tiesa to sniedz gadījumos, kad nepieciešams unificēt tiesu praksi, ņemot vērā pretrunīgus risinājumus tiesās, kas lietas izskata pēc būtības, vai tad, ja nolēmums varētu novest pie judikatūras maiņas. Judikatūras maiņa grauj iedibinātās tiesiskās stratēģijas, tāpēc Kasācijas tiesai ir jāskaidro tās iemesli un jānorāda, vai tas saistīts ar faktisko apstākļu vai tiesiskā konteksta izmaiņām. Izvērsts pamatojums nepieciešams arī tad, ja lieta mobilizē sabiedrisko domu, ir saistīta ar pamattiesību nodrošināšanu vai ja Kasācijas tiesa sniedz būtisku normatīvo ieguldījumu. Šādā veidā Kasācijas tiesa var sniegt alternatīvus risinājumus, kuri pārrunāti apspriedes laikā un tikuši noraidīti, ietekmes novērtējuma pētījumus, ja tādi bijuši, kā arī citēt tiesu prakses piemērus.
No otras puses, izvērsts pamatojums nav iespējams tiesu sistēmā, kur gadā tiek saņemtas aptuveni 20 000 kasācijas sūdzības civillietās un 10 000 kasācijas sūdzības krimināllietās, kas jāizskata 200 tiesnešiem, un kur atšķirībā no daudzām citām tiesu sistēmām nepastāv kasācijas filtru mehānismi.
Spriedumu sastādīšanas metodes reforma
Pēc Kasācijas tiesas pirmās priekšsēdētājas un viņas priekšgājēja ierosinājuma izveidotā darba grupa veica padziļinātas konsultācijas ar tiesas locekļiem un ierosināja vairākas būtiskas izmaiņas spriedumu sastādīšanā.
Kasācijas tiesa uzskatīja, ka, lai nolēmuma pamatojums būtu pietiekami saprotams, būtu jāatsakās no viena teikuma sprieduma par labu tiešam stilam ar atsevišķiem punktiem. Tas atbilst mērķim padarīt spriedumus saprotamākus. Papildus šīm radikālajām nolēmumu stila izmaiņām tiesa nolēma arī saskaņot visu tiesas sastāvu pieņemto spriedumu struktūru.
Kopš 2019.gada 1.oktobra visi nolēmumi tiek rakstīti tiešā stilā, ievērojot saskaņotu struktūru un noformēšanas standartus, neatkarīgi no tā, no kuras Civillietu palātas vai tiesas sastāva spriedums nāk. Šie jaunie noteikumi attiecas arī uz īpašajiem tiesas sastāviem, kas tiekas Kasācijas tiesas pirmā prezidenta vadībā, proti, uz jauktajiem palātu sastāviem un plenārsēdēm.
Otrs Kasācijas tiesas mērķis bija izcelt savas judikatūras normatīvo ieguldījumu, proti, precīzāk izstrādājot atbildes, izcelt tās normu radītājas lomu.
Šie jaunie tiesas spriedumu sastādīšanas noteikumi nemaina argumentācijas metodes un neietekmē kasācijas tehniku. Kasācijas pamati joprojām ir gan civilās, gan kriminālās kasācijas stūrakmens. Kasācijas pamats (le moyen) Francijas tiesību izpratnē ir kasācijas sūdzības iesniedzēja izteiktā kritika par veidu, kādā tiesa, kas lietu izskatījusi pēc būtības, ir piemērojusi tiesību normas un veido kasācijas sūdzības pamatnostādnes.
Sprieduma strukturēšana
Lai gan pamanāmākās spriedumu sastādīšanas pārmaiņas saistītas ar atteikšanos no viena teikuma spriedumiem, nozīmīgākais jauninājums attiecas uz sprieduma struktūru. Spriedumi šobrīd sastāv no trim galvenajām sadaļām. Lai uzlabotu sprieduma lasāmību, katrai sadaļai ir virsraksts un katras sadaļas rindkopas ir numurētas, un mēs sakām, ka katrā rindkopā ir viena doma.
Pirmā sadaļa ir veltīta faktiem un tiesvedības gaitai. Tās mērķis ir uzskaitīt faktus, ko ir konstatējusi tiesa, kas lietu izskatījusi pēc būtības, un ko Kasācijas tiesa principā nepārbauda. Faktu un tiesvedības sadaļa ir sašaurināta līdz tam, kas ir noderīgs strīda izpratnei.
Otrā sadaļa, kas saucas „Kasācijas pamatu pārbaude”, ir iedalīta divās apakšsadaļās – „Kasācijas pamatu izklāsts” un „Tiesas atbilde”. Pirmā apakšsadaļa, kas attiecas uz katru kasācijas pamatu vai pamatu grupu, ir veltīta šī pamata izklāstam. Kasācijas tiesa uzskata kasācijas pamatu par stūrakmeni pārbaudei, ko tā veic attiecībā uz pārsūdzētā nolēmuma atbilstību tiesību normām. Turpinot lasīt spriedumu, lasītājs var pārbaudīt, vai pastāv līdzsvars starp kasācijas pamata izklāstu un Kasācijas tiesas uz to sniegto juridisko atbildi apakšsadaļā „Tiesas atbilde”. Tiesas atbildes noformējums atšķiras atkarībā no tā, vai kasācijas pamats tiek noraidīts vai arī tas tiek apmierināts, un tas noved pie sprieduma atcelšanas.
Trešo sadaļu veido sprieduma rezolutīvā daļa – tas ir Kasācijas tiesas risinājums par kasācijas sūdzību, citiem vārdiem sakot, tas, ko tā ir nolēmusi – noraidījusi kasācijas sūdzību vai daļēji, vai pilnībā atcēlusi apelācijas tiesas spriedumu. Pirms šīs trešās un pēdējās sadaļas var būt papildu sadaļa „Sprieduma tvērums un sekas”, ja Kasācijas tiesas pieņemtais risinājums prasa īpašu virzību saistībā ar attiecīgajiem secinājumiem.
QR
