ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KRŪMIŅA
Administratīvo lietu departamenta senatori 2021.gadā:
Dzintra AMERIKA, Jautrīte BRIEDE, Andris GUĻĀNS, Vēsma KAKSTE, Anita KOVAĻEVSKA,
Diāna MAKAROVA, Dace MITA, Līvija SLICA, Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA,
Lauma PAEGĻKALNA un Valters POĶIS (tiesnešu pienākumu izpildītāji no 1.februāra)
Tāpat kā 2020.gads, arī pagājušais 2021.gads pagājis Covid-19 zīmē. Epidemioloģiskā situācija nenoliedzami ietekmēja arī tiesu darbu. Tomēr departamenta senatori un darbinieki spējuši veiksmīgi pielāgoties attālinātajam darba režīmam, nodrošinot departamenta funkciju izpildi augstā profesionālā līmenī.
Lai stiprinātu departamenta kapacitāti un samazinātu neizskatīto lietu uzkrājumu, 2021.gada 1.februārī senatoru amata pienākumus uz laiku sāka pildīt divi Administratīvās apgabaltiesas tiesneši. Tādējādi periodā no pārskata gada februāra departaments strādāja 13 senatoru sastāvā.
Lielas pārmaiņas notikušas atbalsta personāla sastāvā, pieciem kolēģiem beidzot darba tiesiskās attiecības Senātā un pieciem kolēģiem dodoties ilgstošā prombūtnē. Pārskata periodā departamentā darbu sāka septiņi jauni darbinieki. Šīs pārmaiņas nenoliedzami ietekmēja departamenta darba ritmu.
Statistisko datu analīze
2021.gadā Administratīvo lietu departamenta lietvedībā bija 1443 lietas, tostarp saņemtas 706 jaunas lietas. 724 lietās sūdzības ir iesniegušas privātpersonas, 99 – iestāde. Gan privātpersonas, gan iestādes – 25 lietās. Savukārt izskatīta 851 lieta. Izskatīto lietu skaits veido 59% no visām pārskata perioda tiesvedībā esošajām lietām, kā arī pārsniedz saņemto lietu skaitu par 20,5%.
Departamentā ir augsts lietu izskatīšanas koeficients (120,5%), kas liecina, ka pārskata periodā būtiski tika samazināts neizskatīto lietu uzkrājums. Salīdzinot ar 2020.gadu, uzkrājums ir samazinājies par 20%. 2022.gada 1.janvārī neizlemtas ir 592 lietas. Tas liecina, ka departaments ir strādājis efektīvi, sasniedzot iepriekš izvirzīto mērķi – samazināt lietu uzkrājumu.
Lai gan lietu izskatīšanas termiņu pārvaldībā vēl ir daudz darāms, jāatzīmē, ka pārskata periodā vērojama pozitīvā tendence – ir samazinājies vidējais lietu izskatīšanas termiņš. Vidēji lieta tika pabeigta 316 dienās (salīdzinoši 2019.gadā tās bija 397, 2020.gadā – 374 dienas). Tāpat būtiski – par 71 dienu – ir samazinājies lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību vidējais pieņemšanas laiks. Jāatzīst gan, ka šo termiņu vēl arvien ietekmē arī atteikumi, kas tika pieņemti 2018.–2020.gadā saņemtajās lietās. Taču ar visu to vidējais termiņš – 254 dienas jeb 8,4 mēneši – ir atbilstošs, lai tuvākajā laikā īstenotu mērķi, ka lēmums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikumu tiek pieņemts maksimāli sešos mēnešos.
Turpinot optimizēt iekšējo procesu lietu sagatavošanai izskatīšanai, pārskata periodā saņemtajām lietām bija ātra virzība, izlemjot jautājumu par kasācijas tiesvedības ierosināšanu vai atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību. No 2021.gadā saņemtajām 706 lietām jau izlemtas 440 lietas, kas ir 62%. Tāpat no atlikumā palikušajām 2021.gadā saņemtajām 266 lietām 90 lietās jau ir ierosināta kasācijas tiesvedība.
Aprēķinot vidējos rādītājus, katrs senators kā referents pārskata periodā ir izskatījis 65 lietas. Turklāt, izskatot lietu koleģiāli senatoru sastāvā, katrs senators vidēji piedalījies vēl 137 lietu izlemšanā. Lai arī lietu izskatīšanas intensitāte departamentā joprojām ir augsta, tomēr, salīdzinot ar 2020.gadu, viena senatora izskatīto lietu skaits ir samazinājies. Tas pamatā ir saistīts ar to, ka skatītas vairākas īpaši sarežģītas lietas, kuru izskatīšanai ir nepieciešams vairāk resursu, kā arī ar intensīvu atbalsta personāla sastāva maiņu visa gada garumā. Tāpat jāņem vērā, ka senatoru pienākumu izpildītāju, kas tika piesaistīti gada sākumā, lietu izskatīšanas intensitāte vēl nav tik augsta, salīdzinot ar pieredzējušajiem kolēģiem. Būtiski ņemt vērā arī to, ka deviņi departamenta senatori darbojas tiesnešu pašpārvaldes institūcijās.
Astoņas lietas izskatītas mutvārdu procesā, turklāt, pielāgojot departamenta darbu attālinātajam darba režīmam, trīs no tām notikušas tiešsaistē Zoom platformā.
Deviņas lietas (SKA-552/2021, SKA-741/2021, SKA-301/2021, SKA-341/2021, SKA-669/2021, SKA-619/2021, SKA-452/2021, SKA-648/2021, SKA-11/2021) departaments izskatīja kopsēdē. Trijās no kopsēdē izskatītajām lietām (SKA-341/2021, SKA-452/2021 un SKA-11/2021) izteiktas senatoru atsevišķās domas. Kopsēdē izskatīto lietu skaits, kas gandrīz divas reizes pārsniedz kopsēžu skaitu iepriekšējos gados, kā arī senatoru atsevišķās domas vairākās lietās liecina par jau iepriekš iezīmēto, ka pārskata periodā departamenta resursi tika virzīti īpaši sarežģītu lietu izskatīšanai.
Trīs lietās pieņemti blakus lēmumi. Blakus lēmumos vērsta Tieslietu ministrijas uzmanība: 1) uz nepieciešamību pilnveidot likuma „Par tiesu varu” regulējumu jautājumā par slēgtas lietas materiālu pieejamību; 2) uz nepieciešamību pilnveidot Komerclikuma tiesisko regulējumu attiecībā uz kreditoru tiesību aizsardzību gadījumos, kad pēc sabiedrības darbības izbeigšanas tiek veikta sabiedrības izslēgšana no reģistra ar iestādes lēmumu; 3) uz nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu jautājumā par efektīva tiesību aizsardzības mehānisma izveidi prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma lietvedībā.
Joprojām visvairāk tiek izskatītas lietas, kuras ir ierosinātas, pārsūdzot Valsts ieņēmumu dienesta, ministriju (Finanšu, Tieslietu) un pašvaldību (Rīga, Jūrmala) lēmumus.
Lietu izskatīšanas rezultāti
Lielākā daļa izskatīto lietu – 600 lietas – izskatītas kasācijas tiesvedībā, 245 lietas izskatītas blakus sūdzības tiesvedībā, trīs lietas izskatītas, pamatojoties uz pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kā arī trīs lietas izskatītas Senātā kā pirmajā un vienīgajā instancē (par iekšlietu ministra lēmumu atcelšanu).
No kasācijas tiesvedībā izskatītajām lietām kasācijas tiesvedību atteikts ierosināt 375 lietās jeb 63% lietu, kas ir par 3% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Kasācijas tiesvedība ierosināta 191 lietā, kas ir 32% no pārskata periodā kasācijas kārtībā izskatītajām lietām. Salīdzinot ar 2020.gadu, šis rādītājs ir samazinājies par 5%.
Pārējos gadījumos kasācijas tiesvedībā pieņemts cits nolēmums.
No kasācijas tiesvedībā ierosinātajām lietām 44% lietu zemākas instances tiesas spriedums atstāts negrozīts, savukārt 55% lietu spriedums pilnībā vai daļēji atcelts. Divos gadījumos jeb 1% lietu bija cits rezultāts. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, nolēmumu procentuālā attiecība ir nedaudz mainījusies – samazinājies procentuālais īpatsvars nolēmumiem, kas tiek atstāti negrozīti. Tas liecina, ka pārsūdzētais nolēmums tiek īpaši rūpīgi izvērtēts jau kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā.
Atcelto spriedumu skaits atbilst 12% no kopējā kasācijas kārtībā pabeigto lietu skaita, kas ir par 6% zemāks rādītājs nekā 2020.gadā.
245 lietas izskatītas blakus sūdzības tiesvedībā. No tām ierosinātas 96 lietas, kas veido 39%. Savukārt 123 lietās atteikts izskatīt blakus sūdzību, kas veido 50%. Šis rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 4%, tas liecina, ka pagaidām nav vērojami uzlabojumi blakus sūdzību kvalitātē un joprojām tiek iesniegts liels skaits nekvalitatīvu un nepamatotu blakus sūdzību. Pārējos gadījumos blakus sūdzības tiesvedībā tika pieņemts cits lēmums.
No blakus sūdzības tiesvedībā ierosinātajām lietām zemāko instanču tiesas lēmumi atstāti negrozīti 50% lietu, savukārt 50% lietu lēmums pilnībā vai daļēji atcelts. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, minētā procentuālā attiecība ir mainījusies – samazinājies īpatsvars tām lietām, kurās lēmumi atstāti negrozīti, bet palielinājies lietām, kurās lēmums atcelts. Līdzīgi kā kasācijas tiesvedību gadījumā minētais liecina, ka pārsūdzētais lēmums tiek rūpīgi izvērtēts, izlemjot jautājumu par blakus sūdzības ierosināšanu.
Vērtējot lietu izskatīšanas rezultātus, jāatzīmē, ka judikatūras nostiprināšanās arvien vairāk ļauj atteikt kasācijas tiesvedības ierosināšanu, atzīstot, ka zemākas instances tiesas spriedums ir pareizs un pamatots. Šāda tendence ir vērtējama pozitīvi, jo ļauj lielākus resursus novirzīt vēl nerisinātu tiesību jautājumu izpētei.
Dialogs ar Satversmes tiesu un konstitucionālo vērtību aizsardzība
Tāpat kā iepriekš, arī pārskata periodā departaments uzturējis aktīvu dialogu ar Satversmes tiesu, izceļot konkrētu konstitucionālo vērtību aizsardzības nepieciešamību.
1. Pārskata periodā departaments iesniedza Satversmes tiesai pieteikumus lietā SKA-[B]/2021 par Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 3.panta pirmās un trešās daļas, ciktāl tās neparedz tādu civilstāvokļa akta veidu, kas ļautu reģistrēt viena dzimuma pāra ģimenes attiecības, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 110.panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa ar 2021.gada 7.jūlija un 8.oktobra lēmumiem atteicās ierosināt lietu, norādot, ka attiecīgais jautājums nav Satversmes tiesas kompetencē.
2. Pārskata periodā divās lietās Satversmes tiesā pieņemts spriedums pēc departamenta pieteikuma.
Pēc departamenta pieteikuma lietā SKA-23/2021 (A420150916) Satversmes tiesa 2021.gada 31.marta spriedumā lietā Nr.2020-35-01 atzina likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 6.panta piekto daļu par atbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 109.pantam.
Pēc departamenta pieteikuma lietā SKA-94/2021 (A420194117) Satversmes tiesa 2021.gada 7.oktobra spriedumā lietā Nr.2020-59-01 atzina Ceļu satiksmes likuma 7.1panta trešo daļu, ciktāl tā neparedz individuālu izvērtējumu gadījumos, kad pastāv objektīva nepieciešamība pārvietot ceļu inženierbūvi vai satiksmes organizācijas tehnisko līdzekli, par neatbilstošu Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
Dialogs ar pārnacionālajām tiesām
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pārskata periodā departaments turpināja uzturēt aktīvu dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu.
1. Sešās lietās pieņemts lēmums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai.
Lietā SKA-47/2021 (A420255417) ir strīds par to, vai Lauku atbalsta dienests pamatoti noraidīja pieteicējas projekta iesniegumu, pamatojot lēmumu ar to, ka cita kapitālsabiedrība, kuras īpašnieks ir arī pieteicējas īpašnieks, ir pieļāvusi pārkāpumus, kā arī ar to, ka šai kapitālsabiedrībai ir uzsākts maksātnespējas process. Departamentam radās šaubas par to, vai jauna uzņēmuma izveidošana ir Finansējuma uzraudzības regulā ietvertās „apiešanas aizlieguma” klauzulas pārkāpums tikai tādēļ, ka esošo uzņēmumu tā īpašnieks nevar izmantot, lai pretendētu uz jauniem atbalsta pasākumiem iepriekšējā uzņēmuma maksātnespējas dēļ. Prejudiciālais jautājums uzdots par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas Nr.1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (Finansējuma uzraudzības regula) piemērošanu.
Lietā SKA-33/2021 (A420186016) ir strīds, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem vai citiem aparātiem, kas klasificējamas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 8517. Prejudiciālais jautājums uzdots par Eiropas Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2012.gada 9.oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr.927/2012 un Komisijas 2013.gada 4.oktobra Īstenošanas regulu Nr.1001/2013, interpretāciju.
Lietā SKA-14/2021 (A420284716) ir strīds par Lauku atbalsta dienesta atteikumu piešķirt kompensācijas maksājumu par mikrolieguma meža teritorijām grūtībās nonākušam uzņēmumam. Departamenta ieskatā veidojas neatbilstība piemērotajam ierobežojumam grūtībās nonākušajam uzņēmumam ar kompensācijas par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu būtību. Ņemot vērā, ka gan ierobežojums noteikts atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktos imperatīvi paredzētajam, gan arī kompensācija izriet no Eiropas Savienības tiesību normās paredzēto pienākumu izpildes, turklāt ņemot vērā, ka ir pamats apšaubīt ierobežojuma leģitimitāti, kā arī ievērojot, ka kompensācijas izmaksa tiek veikta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, departaments uzskatīja, ka uzdodami prejudiciālie jautājumi.
Lietās SKA-265/2021 (A43012112) un SKA-309/2021 (A43010811) ir strīds par tādu zaudējumu atlīdzināšanu elektroenerģijas ražotājam, kas veidojas no nesaņemtajiem maksājumiem par elektroenerģijas pārdošanu publiskajam tirgotājam par paaugstinātu cenu. Prejudiciālie jautājumi šajās lietās uzdoti par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punkta piemērošanu kopsakarā ar citiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem saistībā ar valsts atbalstu un regulējamām nozarēm. Līdzīgs prejudiciālais jautājums tika uzdots arī 2020.gadā lietā SKA-625/2020 (A43007011).
Lietā SKA-24/2021 (A420308715) ir strīds par ievestajām precēm – durvju sagatavēm vai koka plātnēm un līstēm – piemērojamo muitas nodokli. Departamentam izskatāmajā lietā radās šaubas par piemērojamo kombinētās nomenklatūras kodu, kas noteic attiecīgi piemērojamo muitas nodokli. Departaments atzina, ka pastāv pietiekami lielas neskaidrības par to, kā vispārīgie interpretācijas noteikumi, kas ļauj konkrētā pozīcijā iekļaut arī negatavas un nepabeigtas preces, saskaņojami ar nodaļu piezīmēm un atsevišķiem konkrētu gadījumu skaidrojumiem, no kuriem varētu secināt, ka vienīgā vēl neizdarītā darbība līdz pabeigtai precei var būt to salikšana. Departaments atzina, ka pastāv šaubas, vai dalībvalstīs vienādi tiek klasificētas šāda veida preces ar vienādām „pabeigtības” vai „nepabeigtības” pazīmēm. Saistībā ar minēto tika nolemts uzdot prejudiciālo jautājumu.
2. Piecās lietās Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu, pamatojoties uz departamenta lūgumu sniegt prejudiciālo jautājumu.
Lietā C-119/20, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA-2/2022 (A420151917), pasludināts spriedums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 19.panta 1.punkta „a” apakšpunkta interpretāciju kopsakarā ar citām minētās Regulas un Eiropas Savienības Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos 2014.–2020.gadam normām.
Lietā C-535/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA-5/2022 (A420273216), pasludināts spriedums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu interpretāciju, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā interpretāciju.
Lietā C-230/20, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA-145/2021 (A420251617), pasludināts spriedums par Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 16.novembra Regulu Nr.2700/2000) normu interpretāciju saistībā ar noilguma termiņu gadījumos, kad nodokļu administrācija prasa galvotājam segt galvenā parādnieka nodokļu parādu.
Lietā C-736/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA-2/2021 (A420304815), pasludināts spriedums par Komisijas 2011.gada 27.janvāra Regulas (ES) Nr.65/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 attiecībā uz pārbaudes kārtību, kā arī savstarpējo atbilstību saistībā ar lauku attīstības atbalsta pasākumiem, 16.panta 5.punkta trešās daļas interpretāciju un piemērošanu.
Lietā C-735/19, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA-4/2021 (A43007716), pasludināts spriedums par Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas Nr.2004/25/ EK par pārņemšanas piedāvājumiem interpretāciju un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu saistībā ar vienas atpērkamās akcijas cenas aprēķināšanas kārtību, izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.
Departamenta darba plāna izpilde
Saistībā ar darba plāna izpildi atzīmēšu tikai svarīgākos darbus, kas ir paveikti pārskata periodā.
1. Veiksmīgi turpināta sadarbība ar pirmās un otrās instances tiesām. Jūnijā notika seminārs ar zemāko instanču tiesu tiesnešiem par aktuāliem tiesību jautājumiem. Reizi mēnesī notika darba apspriedes ar zemāko instanču tiesu vadību. Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Daigai Lubānei tika nodrošināta stažēšanās iespēja departamentā.
2. Kā viens no būtiskākajiem sasniegumiem darba plāna izpildē ir atzīmējams tas, ka ar departamenta pārstāvju aktīvu līdzdalību tika
a) sagatavoti grozījumi Administratīvā procesa likumā, lai noteiktu vienotu kārtību sūdzību pieļaujamības formālo kritēriju izvērtēšanai. Grozījumi likumā pieņemti, un tie stājušies spēkā 1.decembrī;
b) sagatavoti grozījumi (02.09.2021.) Imigrācijas likuma 61.pantā, nosakot šo lietu kategoriju piekritību nevis departamentam, bet Administratīvajai apgabaltiesai.
3. Departaments jau ceturto gadu sadarbībā ar žurnāla „Jurista Vārds” redakciju veido speciālu numuru, kurš veltīts administratīvā procesa tiesību jautājumiem. Senatoru un palīgu gatavotās publikācijas šim izdevumam veicina gan juridisku diskusiju, gan papildina tiesību zinātnes atziņas. Senatori un padomnieki publicējuši rakstus arī citos „Jurista Vārda” numuros (piemēram, V.Krūmiņa „Administratīvai justīcijai – 100”, V.Krūmiņa un I.Bērtaite-Pudāne „Par anotācijām un likumdevēja gribu no tiesību piemērotāja skatpunkta”, J.Briede „Augstskolas diploma anulēšanas tiesiskie aspekti”), kā arī „Augstākās Tiesas Biļetenā” (V.Krūmiņas, J.Briedes, K.Zemītes un I.Bērtaites-Pudānes publikācijas).
4. Senatori V.Krūmiņa, A.Kovaļevska, D.Mita un I.Višķere sekmīgi turpināja pildīt LTMC lektora pienākumus, savukārt I.Bērtaites-Pudānes vadībā tika izstrādāta mācību programma par lietu iztiesāšanas metodoloģiju administratīvajā procesā.
5. Sekmīgi īstenots projekts „Administratīvajai justīcijai–100”, kura ietvaros popularizēts administratīvais process, administratīvās tiesas, kā arī tiesas kopumā.
6. Senatori un zinātniskie padomnieki sekmīgi piedalījās konferencēs un debatēs, piemēram, D.Makarova konferencē „Nodokļi 2021”, V.Krūmiņa Tieslietu un Labklājības ministrijas organizētajās stratēģiskajās debatēs „Bērni 2025”, J.Briede, A.Kovaļevska un I.Bērtaite-Pudāne Latvijas Universitātes 79.starptautiskajā zinātniskajā konferencē, vairāki departamenta kolēģi piedalījās sarunu festivālā LAMPA, kā arī konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā Ratniekos.
7. Īstenota veiksmīga sadarbība ar kolēģiem no citiem departamentiem, it īpaši ar kolēģiem no Civillietu departamenta, risinot jautājumus, kas mūsu tiesību nozarēs pārklājas. Paldies kolēģiem par atsaucību un veiksmīgu sadarbību.
8. Sniegtas atbildes uz Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas (ACA Europe) uzdotajiem jautājumiem, kā arī aizpildītas aptaujas par šādiem tiesību jautājumiem: Strīdu par regulējošo iestāžu lēmumiem izskatīšana; Privātpersonu tiesību aizsardzības līdzekļi administratīvajā procesā tiesā.
9. Nodrošināta prakse sešiem studentiem. V.Krūmiņa Karjeras dienu ietvaros vadīja izglītojošu nodarbību Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas 10.klasei.
10. A.Kovaļevska sniedza intervijas radio un televīzijā saistībā ar departamenta pieteikumu Satversmes tiesai jautājumā par viendzimuma pāru laulību reģistrāciju.
Nozīmīgākās lietas 2021.gadā
Departaments pārskata periodā pieņēma vairākus būtiskus nolēmumus.
1. SKA-11/2021. Ņemot vērā Satversmes tiesas atklāto Satversmes 110.panta pirmā teikuma saturu, departaments pieņēma spriedumu, lai nodrošinātu viena dzimuma pāra ģimeņu juridisko aizsardzību, kas ietver arī pienākumu nodrošināt iespēju juridiski nostiprināt savas attiecības un tikt valsts atzītām par ģimeni. Šajā lietā atzīts, ka pienākums nodrošināt viena dzimuma pāra ģimenēm juridisko aizsardzību izriet arī no cilvēka cieņas principa, kas prasa atzīt visu cilvēku vienvērtību.
Spriedumā arī norādīts, ka tiesiskā un demokrātiskā valstī administratīvās tiesas kā tiesību piemērotājs nevar atteikties nodrošināt Satversmē garantētu tiesību īstenošanu konkrētā situācijā tikai tāpēc, ka šo tiesību īstenošanas kārtība nav noteikta ar likumu. Lai nodrošinātu Satversmes normu efektīvu īstenošanu un nepieļautu, ka Satversme kļūst tikai par deklaratīva rakstura dokumentu, tiesību piemērotājam ir pienākums rast risinājumu ar juridiskām metodēm.
2. SKA-259/2021. Departaments atzina, ka ar pienākumu nodrošināt sociālās palīdzības minimumu ir jāsaprot tādas palīdzības sniegšana personai, lai tā varētu dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi un pienācīgi apmierināt savas pamatvajadzības. Proti, šādos gadījumos ir jāvērtē, vai konkrētajai personai aprēķinātā vecuma pensija kopsakarā ar citiem viņai pieejamiem sociālās drošības pasākumiem nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu. Ja tiek konstatēts, ka personai izmaksātā minimālā vecuma pensija kopsakarā ar citiem sociālās drošības pasākumiem nenodrošina personas pamatvajadzību apmierināšanu, tad tiesai ir jālemj par personai izmaksājamās minimālās vecuma pensijas apmēru, nepieciešamības gadījumā uzdodot Labklājības ministrijai iesniegt metodi, kā šai personai aprēķināt minimālo pensiju, lai tā spētu apmierināt savas pamatvajadzības un dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi.
3. SKA-435/2021. Senāts atzina, ka, kaut arī nav iestājies neviens no likumā noteiktajiem gadījumiem, kad personu atvaļina, noņemot no militārā dienesta uzskaites, pieteicējas gadījums ir netipisks viņas veselības stāvokļa un pārliecības dēļ. Pacifisms un principiāli iebildumi pret militārā dienesta pildīšanu ietilpst Satversmes 99.panta tvērumā. Tiesa atzina, ka konkrētajā lietā, ņemot vērā apstākļus un pieteicējas pārliecību, kuras apšaubīšanai nav pamata, pieteicējas apziņas brīvība ir nesamērīgi ierobežota. Leģitīmo mērķi (valsts aizsardzība un sabiedrības drošība) konkrētajā gadījumā var sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, ņemot vērā valstī esošo rezerves karavīru skaitu, apstākli, ka pieteicēja apguvusi tikai pamatapmācības kursu, kā arī to, ka pieteicēju viņas veselības stāvokļa dēļ nav paredzēts iesaistīt mācībās un pieteicējas gadījums ir pirmais, kad persona atsakās būt rezervē uzskatu vai pārliecības dēļ.
4. SKA-455/2021. Senāts atzina, ka no vēlēšanu pamatprincipa – proporcionālām vēlēšanām – izriet ne tikai noteikums, kā aprēķināmi pašvaldības vēlēšanu rezultāti, bet arī pašvaldības domes pienākums ievērot proporcionālas pārstāvības (proporcionalitātes) principu arī turpmāk, lai ikviens deputāts tiktu pilnvērtīgi iesaistīts tās darbībā. Tādējādi proporcionālas pārstāvības princips ir vispārējs tiesību princips, kas tiesiskā valstī ir jāievēro proporcionālu vēlēšanu rezultātā ievēlētai pašvaldības domei, organizējot pašvaldības domes darbību. Atbilstoši šim principam domei darbs ir jāorganizē tā, lai ikvienam deputātam būtu nodrošināta pienācīga iespēja piedalīties domes darbā.
Tas, ka proporcionalitātes principa nodrošināšana, komplektējot pašvaldības domes izveidoto struktūrvienību personālsastāvu, likumā tiešā tekstā ir norādīta tikai attiecībā uz komitejām, neizslēdz šā principa piemērošanu arī attiecībā uz citām domes izveidotām struktūrvienībām, ja dalībai tajās ir būtiska nozīme deputātu pienākumu pilnvērtīgā pildīšanā.
Tas, vai opozīcijas deputātiem ir tiesības pieprasīt domes komisiju sastāva veidošanu atbilstoši proporcionalitātes principam, ir atkarīgs no tā, kā faktiski norisinās domes darbs. Tiesības būt proporcionāli pārstāvētiem arī komisiju darbā mazākuma deputātiem ir tad, ja domes izveidotā lēmumu pieņemšanas kārtība faktiski ir tāda, ka deputāti tiesības pilnvērtīgi piedalīties domes lēmumu pieņemšanā var īstenot, tikai piedaloties arī komisiju darbā.
Ja tiesa apgalvo, ka procesa dalībnieka iesniegtie pierādījumi par kādu apstākli ir (vai nav) pietiekami, tiesai ir jāpamato, kāpēc (kā) tā nonākusi pie šāda secinājuma.
Ja pieteicējs apgalvo, ka viņa tiesības ir aizskartas, tieši pieteicējam pašam visupirms ir jāsniedz tiesai pietiekama informācija par apstākļiem, kas liecina par šādu aizskārumu. Tomēr šāds pieteicēja pienākums nemaina tiesas pienākumu atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam rūpēties, lai lietas izšķiršanai būtiskie apstākļi tiktu noskaidroti. Ja tiesa uzskata, ka pieteicēja norādītie apstākļi un sagādātie pierādījumi nav pietiekami, tiesai atbilstoši objektīvās izmeklēšanas principam jādod pieteicējam iespēja iesniegt papildu pierādījumus, ja tādi ir viņa rīcībā.
5. SKA-905/2021. Senāts atzina, ka žurnālistam ir tiesības piedalīties atklātā tiesas sēdē un pašam izdarīt tiesas sēdes skaņu ierakstu, lai nodrošinātu sabiedrībai iespējas saņemt informāciju par tiesvedībām. Tomēr šīs tiesības nevar tikt skatītas atrauti no procesa dalībnieku tiesībām un interesēm kriminālprocesā un šo personu tiesībām uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas privātajā dzīvē. Tāpēc uz personas datu apstrādi žurnālistikas vajadzībām ir izdarāmas atkāpes, kas ir nepieciešamas pamattiesību līdzsvara nodrošināšanai, proti, panākot līdzsvaru starp tiesībām uz personas datu aizsardzību un tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Tāpēc žurnālista tiesības fiksēt tiesas sēdes gaitu skaņu ierakstā beidzas līdz ar atklātās tiesas sēdes beigām. Savukārt, ja žurnālists tiesas sēdē nav piedalījies, bet pēc tās ir lūdzis izsniegt tiesas sēdes audioierakstu, uzskatāms, ka žurnālists ir vērsies tiesā ar lūgumu iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Tādā gadījumā tiesa kā procesa virzītājs pieņem lēmumu par tā izsniegšanu vai atteikumu izsniegt audioierakstu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.1pantu, kas regulē žurnālista tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem. Tiesas rīcība, atsakot audioieraksta izsniegšanu, ir rīcība tiesas spriešanas funkcijas ietvaros un nav pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā.
Nobeigumā
2022.gadā jāturpina aktīvs darbs pie seno lietu izskatīšanas, kā arī lietu izskatīšanas termiņu samazināšanas. Tāpat paredzētas divas būtiskas aktivitātes: e-lietas ieviešana, kā arī pasākumi saistībā ar Satversmes simtgadi.
QR
