KRIMINĀLLIETU DEPARTAMENTS
Krimināllietu departamenta priekšsēdētāja Anita POĻAKOVA
Krimināllietu departamenta senatori 2021.gadā:
Ivars BIČKOVIČS, Aija BRANTA, Artūrs FREIBERGS, Sandra KAIJA, Pēteris OPINCĀNS (līdz 2.augustam), Inguna RADZEVIČA, Aivars UMINSKIS, Inese Laura ZEMĪTE
Aizvadītais gads departamentā ir bijis ierasti intensīvs, taču ar nedaudz atšķirīgiem uzsvariem.
Statistikas datu analīze un skaidrojums
Padarītā darba primārā mēraukla ir statistika, kas darba rezultātu izteic skaitļos. No pārskatiem redzams, ka 2021.gadā departamentā saņemtas 662 krimināllietas, pabeigtas 604, vidēji katrs senators izskatījis 71 krimināllietu vidēji 129 dienās. Statistikā pieminēta arī papildu slodze, ko veido Operatīvās darbības likumā noteikto pienākumu izpilde. Nekonkretizējot senatoru individuālo noslodzi šo atsevišķo funkciju izpildē, gada griezumā departamentam vidēji tas ir mīnus viens senators.
No statistikas pārskata redzams arī tas, ka salīdzinājumā ar 2020.gadu saņemts par 24 lietām mazāk un, lai gan vidēji katrs senators izskatījis tikai par 1 lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, kopumā gada beigās neizskatīto lietu atlikums palielinājies par 36 lietām, bet procentos izskatīšanas koeficients no 95% procentiem noslīdējis uz 91,2%. Šāda statistika, protams, prasa skaidrojumu.
Statistikas rādītājus esam analizējuši departamentā. Pašiem ir bijis svarīgi saprast, kādēļ, strādājot brīžiem intensīvāk kā iepriekš, skaitļos zaudējam. Un galvenais – kas darāms, lai palielinātu lietu izskatīšanas koeficientu un atlikuma pika neveltos lielāka.
Tāds lietu aprites ātrums, kāds ir bijis pirms gadiem trim, četriem, vismaz tuvāko divu gadu laikā objektīvu iemeslu dēļ nav gaidāms. Pirmkārt, palielinās ienākošo kriminālprocesu, kas uzsākti par noziedzīgajiem nodarījumiem nodokļu sfērā, amatnoziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, apjoms un tajos izlemjamo tiesību jautājumu sarežģītība un daudzums. Otrkārt, pēdējos divos gados plašāk tiek pielietots darbības modelis, kas balstās padziļinātā aktuālo, uz vairākām lietām attiecināmu tiesību jautājumu izpētē un atzinumu sniegšanā, ar kura palīdzību virzāmies uz iespēju palielināt lietu caurskatīšanas ātrumu, bet tā rezultāts nav tūlītējs. Mērķa karodziņi „ātrāk” un „vairāk” nav aizmirsti, tikai tuvāk priekšplānam pavirzīti karodziņi „padziļināti” un „ilgtermiņa rezultāts”.
Tiesību jautājumu kompleksais risinājums
Jau pagājušā gada plēnumā stāstīju par centieniem konkrētus tiesību jautājumus risināt veidā, kas ļautu neatgriezties pie tiem atkal un atkal nākamajos kriminālprocesos. Kā piemēru minēju kaitējuma atlīdzības jautājumu lietās par ceļu satiksmes negadījumiem. Aizvadītajā gadā judikatūra par šo tiesību jautājumu tika paplašināta un nostiprināta ar 2021.gada 28.jūlija lēmumu lietā SKK-432/2021, kurā paustas atziņas par ceļu satiksmes negadījumā personai nodarītā nemateriālā zaudējuma atlīdzināšanas kārtību. Jākonstatē, ka no šī lēmuma publicēšanas brīža departamentā vairs nav saņemti zemāku instanču tiesu jautājumi par kaitējuma atlīdzības tiesisko regulējumu minētās kategorijas kriminālprocesos, bet ienākošajās lietās par šo tiesību jautājumu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 5731.panta otrās daļas 1.punktu ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Izjūtam arī pozitīvās sekas noregulētajiem jautājumiem vienošanās procesos. Ja neņem vērā gala regulējuma projekta neizskaidrojamu „iesprūšanu” likuma grozījumu virzīšanās gaiteņos.
2021.gadā pievērsāmies Krimināllikuma 218.panta (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas) un 195.panta (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana) piemērošanas problēmām. Atsevišķi posmi šajā procesā jau izieti. Esam veikuši iekšējo pētījumu par departamenta tiesu praksi šo normu piemērošanā laikā no 2012.gada līdz 2021.gada beigām, kopumā izpētot nolēmumus 37 lietās, kā arī izdiskutējuši lēmumos ietvertās atziņas no aspekta, kuras un ciktāl ir aktuālas un uzturamas arī šobrīd, kuras papildināmas un kuros jautājumos šodien varētu būt cits redzējums. Tas bija darbietilpīgs un ilglaicīgs process, kas uz laiku apzināti nobremzēja šo kategoriju lietu skatīšanu kasācijas kārtībā, lai nodrošinātu, ka lēmumos izteiktās atziņas atbilst departamenta senatoru vairākuma viedoklim un judikatūra būs stabila. Šajā procesā arī izkristalizējās tie aspekti, kuros sadrumstaloto atziņu kopumu nepieciešams sakoncentrēt, kā arī jautājums, kurā nepieciešams dot nepārprotamu departamenta skatījumu, jo līdz šim tas iztrūcis, bet ir aktuāls vairākās šo kategoriju lietās. Proti, viedokli par Krimināllikuma 218.pantā un 195.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu kopību un nošķirtību, tas ir, šo noziedzīgo nodarījumu sastāvos paredzēto noziedzīgo darbību kvalifikāciju, kad tās veiktas vienlaicīgi. Tas ir viens no šajā gadā ieplānotajiem uzdevumiem. Atsevišķos jautājumos atziņas jau esam snieguši, un aizvadītā gada judikatūrā nonākuši trīs lēmumi, kuros izteikts viedoklis par Krimināllikuma 218.panta saturu.
Rezultējusies ir arī vismaz pāris gadus ilgusī diskusija Krimināllikuma darba grupā par nepieciešamību veikt grozījumus Krimināllikumā, lai atrisinātu problēmas, kas saistītas ar kriminālatbildību par faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšanu pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā. Ar 2021.gada 6.jūlija likumu, kas stājās spēkā 5.augustā, Krimināllikums papildināts ar 2181.pantu, kurā noteikta kriminālatbildība par minētajām darbībām. Šo likuma grozījumu izstrādes procesā departaments ņēmis aktīvu līdzdalību un guvis arī vērtīgu pieredzi atšķirīgu viedokļu izdiskutēšanā un kopīga risinājuma meklēšanā. Šajā procesā mums ļoti noderēja tiesu prakses apkopojums un tā izvērtējums departamentā. Plānots šo apkopojumu sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu saturiski papildināt un publicēt.
Domāju, ka departamentam izdosies sniegt tik lielā mērā saprotamu un stabilu judikatūru un nogādāt Senāta atziņas līdz to izmantotājiem, lai arī šajos tiesību jautājumos mazinātos kasācijas kārtībā apstrīdēto nolēmumu daudzums, bet daļā būtu pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, kas attiecīgi samazinās departamenta darba apjomu.
Vēl viens tiesību jautājums, kurš prasījis salīdzinoši lielu resursu un laika ieguldījumu, ir jautājums par Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (tas ir – autortiesību un blakustiesību pārkāpšana) objektīvo pusi – darbībām, kurās var izpausties šis noziedzīgais nodarījums. Tā izpratni bagātināja diskusija ar Civillietu departamenta pārstāvjiem. Pūliņi rezultējušies divos judikatūrai pievienotos departamenta lēmumos (SKK-9/2021 un SKK-23/2021).
Minētie piemēri ilustrē, ka departamenta darbības mērķis bijis nevis rast risinājumu tiesību jautājumiem atsevišķā izskatāmajā lietā, bet sniegt vispārināmus uz konkrētās kategorijas lietām attiecināmus atzinumus. Netieši tas apstiprinās arī ar faktu, ka, samazinoties izskatīto lietu daudzumam, ir palielinājies Judikatūras nolēmumu arhīvā ar tēzi publicēto lēmumu daudzums. Tādējādi lietu aprite ir lēnāka, izskatīto lietu daudzums mazāks un vidējais lietu izskatīšanas termiņš ilgāks, bet pozitīvais rezultāts kļūst jūtams un no malas redzams ar laika nobīdi.
Esam operatīvi reaģējuši uz izmaiņām, kuras lietu skatīšanā ieviesa Covid-19 izplatība valstī. Sadarbībā ar Judikatūras un zinātniski analītisko nodaļu tapis un publiskots apkopojums „Senāta Krimināllietu departamenta atziņas par tiesiskā regulējuma saistībā ar Covid-19 izplatību valstī piemērošanu”. Tādējādi esam snieguši tiesām vadlīnijas lietu izskatīšanai Covid-19 pandēmijas apstākļos.
Izdošanas lietas
Ietekmi uz izskatāmo lietu daudzumu atstāj arī fakts, ka palielinājies ienākošo un izskatīto tā saucamo „izdošanas lietu” daudzums, proti, lēmumu par personas izdošanu ārvalstij pārsūdzība. Ja 2020.gadā ienāca 8 lietas, tad 2021.gadā – 12 un izskatītas 15, no tām 7 videokonferences režīmā. Tas nozīmē, ka 15 lietas skatītas mutvārdu procesā. Prognozējams, ka šo lietu daudzums turpinās augt. Slodzes izlīdzināšanas nolūkā noteikts, ka ar šo gadu minētās kategorijas lietu izskatīšanā specializēsies nevis viens, bet divi tiesneši.
Tiesnešu un sabiedrības izglītošana
Vēl viena, no iepriekšējiem gadiem atšķirīga iezīme departamenta darbībā ir bijusi intensīva līdzdalība tiesnešu apmācības procesā. Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajā tiesnešu apmācības procesā iesaistījās 6 no 8 departamenta senatoriem, kopumā izstrādājot un klausītājiem sniedzot 9 mācību tēmas, daļu no tām nolasot vairākām mācību grupām un viena no tām – „Pierādījumu kriminālprocesā ticamība, attiecināmība, pieļaujamība un pietiekamība” – ir lekciju cikls. Senatore Sandra Kaija pat izveidoja videolekciju. Esmu pateicīga kolēģiem par atsaukšanos aicinājumam dalīties zināšanās. Jo vairāk tādēļ, ka daļai neierastais lektora darbs ir prasījis krietni pārvarēt sevi, pirms stāties auditorijas priekšā. Šogad tāda intensitāte visdrīzāk nav gaidāma, jo tas paņem ļoti daudz enerģijas un laika un ietekmē senatora tiešo pienākumu izpildi.
Atsevišķi pieminama senatores Aijas Brantas apjomīgā un intensīvā darbība, pārstāvot Latviju Eiropas Tiesiskuma efektivitātes komisijā (CEPEJ). Tās ir aptuveni 20 aktivitātes, kas ietver dalību plenārsēdēs, sanāksmēs, viedokļu sagatavošanu un būtiskākais – šajā procesā gūto zināšanu nodošanu tiesnešiem Tiesnešu mācību centra un Tiesu administrācijas rīkotajos semināros.
Tāpat kā citi departamenti, esam deleģējuši pārstāvjus tiesnešu atlases komisijā un tiesnešu pašpārvaldes institūcijās.
Departamenta senatoru palīgi un zinātniski analītiskie padomnieki papildus tiešajiem pienākumiem ir arī aktīvi publicējušies – četras publikācijas žurnālā „Jurista Vārds” un divas „Augstākās Tiesas Biļetenā”.
Domāju, ka esmu sniegusi atbildi, kādēļ vērojams neliels kritums statistikas skaitliskajos rādītājos, un konspektīvu ieskatu pagājušajā gadā paveiktajā. Bet tā, protams, nav atbilde uz jautājumu, kas darāms, lai nobremzētu neizskatīto lietu daudzuma pieaugumu.
Soļi neizskatīto lietu samazināšanai
Atgriežoties pie statistikas skaitļiem, vēlos vērst uzmanību, ka 118 no 235 neizskatītajām lietām Senātā saņemtas novembrī un decembrī. Tātad 50% no lietām, kas nav izskatītas uz šī gada 1.janvāri, departamentā atrodas ne ilgāk par diviem mēnešiem. Savukārt, vērtējot lietu vidējā izskatīšanas termiņa palielinājumu, runa ir par termiņu 129 dienas, kas pavisam noteikti ir saprātīgs un labs termiņš. Taču arī šajā situācijā ir nepieciešams domāt par iespējām samazināt gan lietu atlikumu, gan termiņu.
Personāla palielināšana un iesaiste
Ar šī gada 1.februāri senatoru sastāvs departamentā papildināsies ar Rīgas apgabaltiesas tiesnesi, kura vakances laikā aizstās senatoru. Tas nozīmē, ka pēc ilgāka laika departaments atkal būs pilnā skaitliskā sastāvā, proti, deviņi tiesneši.
Ir jau aizpildīta papildus piešķirtā zinātniski analītiskā padomnieka vieta. Turklāt ir pilnveidota padomnieku iesaiste nolēmumu projektu sagatavošanā, un iepriekšējā gada pēdējo divu mēnešu pieredze dod pamatu ticēt, ka tas paātrinās lietu izskatīšanu. Piekrītu domai, ka jāstiprina arī senatoru palīgu nozīme un iesaiste lietu skatīšanas procesā, taču jāņem vērā, ka departamentā šogad darbu jau uzsāka divi jauni senatoru palīgi un tuvākā mēneša laikā būs jāaizpilda vēl viena pastāvīgā vakance un divas uz laiku. Tādējādi pieci no deviņiem palīgiem būs bez pieredzes šajā darbā.
Atteikumi ierosināt kasācijas tiesvedību
Izsvērtāk būtu lemjams jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu lietās. Pēdējo gadu statistikā redzams, ka atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību 2019.gadā 61% no saņemtajām lietām, 2020.gadā 65%, 2021.gadā 63%. Vidēji svārstība neliela.
Viens no kritērijiem, pēc kura var noteikt, vai ir bijis pietiekams izvērtējums, kuram lietai jāiziet cauri pirms lēmuma par kasācijas tiesvedības ierosināšanu, ir tas, cik procenti no nolēmumiem lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā, palikuši negrozīti. Skaitļi (iepriekš norādītajā gadu secībā) ir šādi: 44,5%, 33,5% un 34,6%. No tā secināms, ka izvērtējums, lemjot, vai rosināma kasācijas tiesvedība, ir bijis diezgan stingrs. Atteikumu daudzums galvenokārt varētu palielināties, ja paplašinātos un stabilizētos judikatūra tajos tiesību jautājumos, kas ir biežākie pārsūdzības pamati. Jāņem vērā arī tas, ka no Kriminālprocesa likuma 584.panta otrās daļas izriet kasācijas instances tiesas pienākums izvērtēt pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un pamatotību visā tā apjomā, ne tikai kasācijas sūdzībā izteikto lūgumu un to argumentācijas robežās. Turklāt laika patēriņš procesam, kas rezultējas ar atteikumu rosināt kasācijas tiesvedību, ne vienmēr ir mazāks nekā lietās, kas izskatītas kasācijas kārtībā.
Sagaidām, ka departamenta pieeja tiesību jautājumu risinājumam un stabilas judikatūras veidošanā ietekmēs ienākošu lietu daudzumu un palielinās atteikumu iespējas.
Lietu priekšapstrāde
Atzinīgi vērtējams Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikums no jauna saņemtajās lietās, pirms to nodošanas izskatīšanai senatoram, sagatavot ziņojumu, kurā atspoguļoti no kasācijas sūdzības vai protesta izrietošie risināmie tiesību jautājumi, judikatūra to risinājumā, konstatēto tiesisko situāciju regulējošās tiesību normas un visbeidzot – skatījums uz risinājumu. Ziņojumi, kurus izmēģinājuma kārtībā sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieki, saturēja informāciju, kas reāli un ievērojami sekmēja lietas ātrāku izskatīšanu. Tā ir teicama ierosme, kuras kvalitatīvs izpildījums būtu nozīmīgs atbalsts senatoru darbā. Tomēr degsmi attīstīt šo ideju un sistemātiski izmantot praksē slāpē daži apstākļi. Izmēģinājumam ziņojuma sagatavošanai tika nodotas divas lietas. Neliela apjoma lietā ar īsu kasācijas sūdzību izsmeļošs ziņojums bija gatavs jau nākamajā dienā. Ziņojuma sagatavošana otrajā lietā prasīja nedēļas, un tas ir pilnīgi pamatoti, jo lieta bija apjomīga, sūdzības garas un haotiskas, izvirzītie problēmjautājumi tuvojās desmitam. Tāda ir apmēram ceturtā daļa no ienākošajām lietām. Vairākas šādas lietas var apstādināt ziņojumu tapšanu citās lietās, un tas rezultēties nevis ātrākā lietu apritē, bet aprites periodiskā sastingumā. Tādēļ krimināllietās ziņojumu sastādīšana visās lietās vismaz ar šā brīža darbinieku resursu nav iespējama.
Grozījumi Kriminālprocesa likumā
Vēlos arī pieminēt Kriminālprocesa likuma grozījumu projektu par iespējamu paplašināto sastāvu krimināllietu skatīšanā un atsevišķajām senatora domām nolēmumos, kā arī vienošanās procesu nodošanu skatīšanai apgabaltiesām kā otrajai un pēdējai instancei šīs kategorijas lietās. Ir pagājis vairāk nekā gads, kopš iesniedzām šo projektu Tieslietu padomei, pēc kuras tas nonāca Kriminālprocesa darba grupā un apmēram pirms pusgada devās uz Ministru kabinetu tālākai virzībai uz Saeimu. Projekts joprojām ir ceļā. Ir ieguldīts spēks un laiks, lai taptu apjomīga un stabila judikatūra vienošanās procesos, lai to visu skaidrotu zemāku instanču tiesām un lai sagatavotu plaši pamatotu likuma grozījumu projektu. Ceram, ka centieni sakārtot normatīvo regulējumu, kas dotu procesuālu instrumentu judikatūras stabilizēšanai un papildu laiku šim procesam, šogad rezultēsies likuma grozījumos.
QR
