Latvijas Republikas Senāta
Departamentu priekšsēdētāju sēdes
LĒMUMS
Nr. 5-14/1-2022
Rīgā 2022.gada 11.janvārī
[1] Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis vērsies pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja ar lūgumu sasaukt Senāta departamentu priekšsēdētāju sēdi un tajā izšķirt jautājumu par turpmāk minētās lietas pakļautību.
[2] Tiesnesis norādīja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atkārtoti vērsušās SIA „Vox Quercus” un SIA „Rīgas Arhitektūras Centrs” pēc tam, kad atkārtoti Ekonomisko lietu tiesā ar šīs tiesas tiesneša lēmumu atteikts pieņemt šo kapitālsabiedrību prasības pieteikumu pret SIA „Latvijas Projektēšanas Sabiedrība” par pienākuma uzlikšanu pārdot izslēgto dalībnieku kapitāldaļas publiskā izsolē, jo lieta nav piekritīga Ekonomisko lietu tiesai. Proti, no kapitālsabiedrības izslēgtas dalībnieces prasība nav uzskatāma par tādu, kas izrietētu no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām attiecībām un saskaņā ar Civilprocesa likuma 24.panta 1.1daļas 5.punktu būtu piekritīga Ekonomisko lietu tiesai, jo nav runas par prasību, kuras pamats būtu kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējās attiecības, proti, izslēgtā dalībniece ir ieguvusi kreditora statusu, bet zaudējusi dalībnieka statusu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu, ar kuru tā izslēgta no SIA „Latvijas Projektēšanas Sabiedrība”.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša ieskatā prasības pieteikumā norādītais prasības priekšmets un pamats izriet no kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām, un šīs dalībnieku savstarpējās tiesiskās attiecības ir cēlušās uz Komerclikuma 195.panta trešās daļas pamata, un tādēļ prasība izskatāma Ekonomisko lietu tiesā atbilstoši Civilprocesa likuma 24.panta 1.1daļas 5.punktam.
Motīvu daļa
[3] No tiesneša lūguma izriet, ka mērķis, vēršoties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Senāta departamentu priekšsēdētājiem, pēc būtības ir risināt jautājumu par civillietas piekritību. Proti, tiesnesim nav šaubu par to, ka runa ir par vispārējās jurisdikcijas tiesai pakļautu civiltiesisku strīdu, kas izriet no Komerclikuma 195.panta trešās daļas, bet tiesnesim ir šaubas par piekritību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vai Ekonomisko lietu tiesai atbilstoši Civilprocesa likuma 24.panta 1.1daļai.
Pakļautība ir lietu vispār izskatīšanas un izlemšanas kompetences sadalījums starp dažādām tiesību aizsardzības institūcijām. To civilprocesā tiesnesis vai tiesa nosaka atbilstoši Civilprocesa likuma 23.panta otrajā daļā noteiktajam pienākumam. Savukārt piekritība civilprocesā ir tiesai pakļauto civillietu, kuru priekšmets ir personas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, sadalījums starp tiesām to izskatīšanai pēc būtības. Piekritība vispārējās jurisdikcijas tiesām nosakāma atbilstoši Civilprocesa likuma 24.pantam un atbilstošajai tiesību normai saskaņā ar kuru prasītājs cēlis prasību.
Likuma „Par tiesu varu” 50.panta piektajā daļā ir paredzētas tiesības tiesnesim vai tiesai vērsties pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja tikai par lietas pakļautības jautājumu. Likumā nav paredzētas tiesneša vai tiesas tiesības lūgt izšķirt jautājumu par piekritību.
Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 132.panta trešo daļu tiesneša lēmums, kas pamatots ar Civilprocesa likuma 132.panta pirmās daļas 6.punktu (lieta nav piekritīga šai tiesai) ir pārsūdzams. Tādējādi likumā ir paredzēta procesuālā kārtība, kādā risināms jautājums par piekritību.
Nolēmuma daļa
Pamatojoties uz likuma „Par tiesu varu” 50.panta piekto daļu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un departamentu priekšsēdētāji
nolēma
atteikties izskatīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša lūgumu par lietas pakļautības noteikšanu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Strupišs
Departamentu priekšsēdētāji V. Krūmiņa
N. Salenieks
A. Poļakova
QR
