Aktuālākās preču zīmju lietas Eiropas valstu tiesās un Eiropas Savienības Vispārējā tiesā

Eiropas preču zīmju tiesnešu tīkls (Circle of European Trade Mark Judges (CET-J)) apvieno Eiropas valstu tiesnešus – preču zīmju tiesību speciālistus (parasti pa vienam tiesnesim no valsts), lai dalītos pieredzē un apmainītos ar informāciju par jaunākajām dalībvalstu tiesu prakses tendencēm, apspriestu diskutablus Eiropas Savienības Tiesas spriedumus un to ietekmi uz nacionālajām sistēmām un kopīgi meklētu iespējamos risinājumus preču zīmju tiesību problēmām.

30.septembrī un 1.oktobrī CET-J sanāksmē Katalonijas Augstās tiesas (Tribunal Superior de Justícia de Catalunya) telpās piedalījās aptuveni 14 pārstāvji no Austrijas, Čehijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Somijas, Spānijas, Šveices, Turcijas un Vācijas, kā arī no Eiropas Savienības Vispārējās tiesas.

Lielākoties darbs notika prezentāciju un diskusiju formā. Katras dalībvalsts pārstāvim bija jāprezentē savas valsts pagājušā gada aktuālākā preču zīmju lieta vai lietas, kā arī Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pārstāvis runāja par interesantākajiem Vispārējās tiesas spriedumiem.

Es izvēlējos runāt par Senāta Civillietu departamenta 2021.gada 4.novembra spriedumu lietā Nr.SKC-72/2021 (C30390117), kurā bija risināmi vairāki būtiski tiesību jautājumi, kas nekad agrāk nebija risināti Latvijas tiesu praksē un tieši lietā esošo apstākļu kontekstā nebija spriesti arī citu sanāksmes dalībvalstu tiesu praksē. Galvenie tiesību jautājumi bija saistīti ar plaši pazīstamas preču zīmes aizsardzības kritēriju noteikšanu preču un pakalpojumu līdzības neesības gadījumā un par preču zīmes plašās pazīstamības pārplūdi (spill-over) no vienas valsts uz citu valsti. Līdz ar to sanāksmes laikā par šiem jautājumiem risinājās interesantas diskusijas, un sanāksmes dalībnieki atzinīgi izteicās par Latvijas Senāta rastajiem tiesību jautājumu risinājumiem. (Spriedums ar tēzēm publicēts Augstākās tiesas Judikatūras nolēmumu arhīvā https://www.at.gov.lv/lv/tiesu-prakse/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?lawfilter=0&year=2021.)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pārstāvis runāja par tiesas risinātu jautājumu, kas radies Brexit sakarā. Proti, par to, vai par preču zīmes lietošanu Eiropas Savienībā var uzskatīt gadījumu, ja preču zīme lietota tikai Apvienotajā Karalistē. Tika atzīts, ka pierādījumi par lietošanu Apvienotajā Karalistē ir pietiekami, lai nodibinātu zīmes izmantošanu Eiropas Savienībā, ja šie pierādījumi ir par zīmes lietošanu laikā, kad Apvienotā Karaliste vēl bija Eiropas Savienības sastāvā, taču pēc Brexit – vairs ne.

Gan Eiropas Savienības Vispārējās tiesas pārstāvis, gan vairāku valstu pārstāvji runāja par lietām, kas saistītas ar preču zīmju izmantošanu, ja ar tām marķētās preces piedāvātas trešo valstu tiešsaistes platformās. Šādos gadījumos jānoskaidro, kādas valsts patērētājiem piedāvājums adresēts, un sanāksmē raisījās interesantas diskusijas par šī principa piemērošanas praktiskajām niansēm dažādās situācijās.

Viena no visinteresantākajām diskusijām raisījās sakarā ar Itālijas lietu par pasaulslavenā ielu mākslinieka Banksy autortiesību pārkāpumu. Banksy ir mākslinieka pseidonīms, un viņa personība nav zināma. Tieši Banksy anonimitāte lielā mērā ir viņa mistikas apvītās personības popularitātes un mākslinieciskās izteiksmes brīvības pamatā. Saskaņā ar Latvijas Autortiesību likuma 8.pantu persona, kuras vispāratzīts pseidonīms ir norādīts uz publiskota vai publicēta darba, uzskatāma par darba autoru, ja nav pierādīts pretējais; ja darbs ir publiskots vai publicēts, nenorādot autoru, autora vārdā un interesēs darbojas redaktors, bet, ja arī redaktors nav norādīts, – izdevējs vai autora pilnvarota persona. Tomēr rodas jautājums, vai autoram ir iespējams saglabāt anonimitāti gadījumā, kad viņš ceļ prasību tiesā autortiesību pārkāpuma gadījumā. Šādu jautājumu nākotnē var nākties risināt arī Latvijas tiesām.

Īpaša diskusija raisījās par to, vai tiesnesis drīkst pats meklēt informāciju internetā un to izmantot nolēmumā. Dalībvalstu prakse ir atšķirīga, tomēr var secināt pamatnostādni, ka tiesnesis var meklēt tiesību avotus, bet ne faktus. Ja nepieciešams meklēt internetā, tad tas arī nav uzskatāms par vispārzināmu faktu, kas nav jāpierāda.

Sanāksmes pēdējā dienā tika apkopoti svarīgākie secinājumi un ieteikumi, kurus plānots publicēt.

Gan iepazīšanās ar jaunāko Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas dalībvalstu tiesu praksi par preču zīmēm, gan diskusijas, gan neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa bija ļoti interesanta un noderīga. Gūtās zināšanas un pieredze tiks izmantotas ikdienas darbā, izskatot preču zīmju lietas, kā arī strādājot darba grupā pie Preču zīmju likuma grozījumu projekta.