Aktuāli intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi

Starptautiskās Intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (The International Association for the Protection of Intellectual Property (AIPPI)) Pasaules kongress ir nozīmīgs pasākums, kas notiek reizi gadā un pulcē intelektuālā īpašuma tiesību profesionāļus no visas pasaules.

Kongresa pamatprogramma norisinājās trīs dienu garumā, paralēli notiekot vairākām sesijām, kurās gan prezentētas lekcijas, gan apspriesti dažādi aktuāli intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi, gan risinājās darbs plenārsēdēs pie piecām rezolūcijām. Priekšlasījumi notika arī pusdienu pārtraukumos. Piemēram, viena no pusdienu priekšlasījumu tēmām bija par grafiti un ielu mākslas aizsardzību ar autortiesībām, kas pasaulē kļūst par arvien aktuālāku tematu.

Kongresa gaitā pieņemtas piecas rezolūcijas:

1. Diagnostikas metožu patentspēja
2. Preču zīmes, internets un sociālie mediji
3. Autora personiskās tiesības
4. Komercnoslēpumu aizsardzība civilprocesā
5. Izlīguma sarunu un kompromisa piedāvājumu privilēģijas

Ar izlīguma sarunu un kompromisa piedāvājumu privilēģijām tiek saprasts tas, ka jebkurš paziņojums vai dokuments, ar kuru puses apmainījušās izlīguma sarunu gaitā, nevar tikt izmantots tiesas procesā bez abu pušu skaidri izteiktas atļaujas. Rezolūcijā noteikti arī izņēmumi no šī principa, piemēram, lai pierādītu reālus draudus vai negodprātīgu rīcību vai lai pierādītu izlīguma esību, priekšmetu vai apjomu, bet par izņēmuma piemērošanas nepieciešamību laikus jābrīdina otra puse, dodot tai iespējas iebilst un izlietot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, lai to nepieļautu. 

Rezolūciju teksts pieejams šeit: https://aippi.org/about-the-library/aippi-resolutions/.

Nākamgad darbu sāks Vienotā patentu tiesa (Unified Patent Court (UPC)), tādēļ ar to saistītie jautājumi ir ļoti aktuāli. Kongresā gandrīz vesela diena bija veltīta Vienotās patentu tiesas procesam, sākot ar lekciju par galvenajiem Vienotās patentu tiesas darbības principiem un būtiskākajiem jaunumiem tiesas izveides un funkcionēšanas jomā. Pēc tam divās sesijās norisinājās tiesas procesa izspēle par fotolitogrāfijas aparāta patentu – prasība par patenta pārkāpuma novēršanu un pretprasība par patenta atzīšanu par spēkā neesošu sakarā ar izgudrojuma soļa trūkumu. Katru pusi improvizētajā tiesas sēdē pārstāvēja trīs advokāti un patentpilnvarnieki, kuri jau agrāk vasaras gaitā bija sagatavojuši un tiesnešiem iesnieguši rakstveida dokumentus – prasības pieteikumu, pretprasības pieteikumu un paskaidrojumus, kā arī atsevišķus pierādījumus. Līdz ar to darbs ar improvizēto lietu gan tiesnešiem, gan pušu pārstāvjiem sākās jau krietni pirms paša kongresa. 

Tiesas procesa izpēli tiesāja trīs tiesību tiesneši (legal judges) – Edgers Brinkmans (Edger Brinkman) no Hāgas tiesas Nīderlandē, Matiass Zigāns (Matthias Zigann) no Minhenes Reģionālās tiesas Vācijā, un Zane Pētersone no Latvijas. Procesa izspēlē piedalījās arī tehniskā tiesnese (technical judge) Ulla Klinge no Dānijas.

Tiesas procesā tiesnešiem bija jāizspriež daudzi patentu materiālo un procesuālo tiesību jautājumi un pēc tam savs spriedums jāizskaidro pusēm un auditorijai. Tiesnešiem sadalot pienākumus savā starpā, Latvijas pārstāvei tika uzticēts prezentēt spriedumu attiecībā uz pagaidu pienākumrīkojumu (preliminary injunction), galīgo pienākumrīkojumu (final injunction), tostarp proporcionalitāti, tiesas diskrecionāro varu, sprieduma izpildes atlikšanas nosacījumiem, un citiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

Kāzusa risināšanas gaitā atklājās vairāki jautājumi, kuri Eiropas valstu tiesībās un tiesu praksē tiek risināti atšķirīgi. Piemēram, Nīderlandē patenta ticamībai (plausibility) ir liela nozīme, bet Vācijā tas nav izspriežamais jautājums. Savukārt Latvijā par šo aspektu tiesu prakses vēl nav, bet abu pārējo valstu pieeju izzināšana palīdzēs Latvijas praksi veidot. Jebkurā gadījumā Vienotās patentu tiesas tiesnešiem, lai šī tiesa funkcionētu atbilstoši tās izveides mērķiem, būs liels izaicinājums nodrošināt vienotu praksi visās nodaļās.

Lietas spriešana kopā ar īpaši pieredzējušiem patentu lietu tiesnešiem no citām valstīm bija ļoti vērtīga pieredze, kas ļāva gan apgūt papildu zināšanas un prasmes, gan arī saprast Latvijas tiesu prakses stiprās un vēl pilnveidojamās puses, gan apzināt strīdīgos jautājumus Eiropas mērogā, kas var palīdzēt Latvijas prakses veidošanā.

Dalība kongresā kopumā deva iespēju padziļināt izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām un ar tām saistītajiem aktuālajiem problēmjautājumiem, tiesu prakses attīstības tendencēm un nākotnes izaicinājumiem. Par vērtīgu atzīstama arī neformālā viedokļu un pieredzes apmaiņa.