Augstāko Administratīvo tiesu loma Covid-19 krīzes laikā

Kolokvija dalībnieki dalījās pieredzē par sarežģījumiem, ar kuriem sastapās augstāko administratīvo tiesu tiesneši, un to risinājumiem. Dalībnieki darbojās trīs darba grupās. Pirmā grupa pārrunāja ar augstāko tiesu konsultatīvo funkciju (valstīs, kurās šāds uzdevums augstākajām tiesām ir uzlikts) saistītos jautājumus. Otrā grupa pārrunāja ar kovidu saistīto tiesu praksi. Trešā grupa pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju.

Tiesu prakse ar kovida krīzi saistītos jautājumos. Kā, diskusiju uzsākot, teica darba grupas vadītāja Čehijas Augstākās tiesas viceprezidente Barbara Porižkova (Barbara Pořízková), kovida krīze faktiski ietekmēja visas pamattiesības, sākot jau no tiesībām uz dzīvību un brīvību. Daudzas lietas vēl nav nonākušas līdz augstākajām tiesām, tāpēc par rezultātu pēc būtības varēja padalīties tikai retais.

Viens no jautājumiem, par kuru tika diskutēts, bija tiesības uz taisnīgu tiesu. Čehijas tiesnese stāstīja, ka tiesas sēdē kāds procesa dalībnieks uzstāja, ka vēlas redzēt tiesneša seju un pieprasīja novilkt masku. Tiesneši gan esot nosprieduši, ka tiesības uz taisnīgu tiesu tiesneša ar masku aizsegta seja neietekmē.

Vairākās tiesās jau ir izskatītas lietas par to, vai vakcīnai jābūt obligātai. Kanādā valsts darbiniekiem bija jāvakcinējas, bet tie, kas to atteicās darīt, tika atstādināti bez darba algas saglabāšanas. Daži darbinieki mēģināja tiesas ceļā panākt, lai viņiem atļautu strādāt, veicot analīzes katru dienu, taču viņu pieteikums tika noraidīts. Čehijā kāds tiesājās pret vakcināciju, uzskatot, ka pietiek ar to, ka analīzēs ir antivielas, bet tiesa nosprieda, ka nav pierādījumu, cik daudz antivielu jābūt, lai nebūtu apdraudējuma. Savukārt Alžīrijā, kurā obligātā vakcinācija nebija noteikta, bija pieteikumi par to, lai valsts nosaka obligāto vakcināciju, jo tās pienākums ir aizsargāt cilvēkus.

Bijušais Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis Pauls Lemmens, tagad Beļģijas Valsts padomes tiesnesis, pieminēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 8.aprīļa spriedumu lietā „Vavřička and Others v. the Czech Republic” (iesnieguma Nr.47621/13), kas nejaušības pēc tika izskatīta tieši kovida pandēmijas laikā. Šo spriedumu caurvij ideja, ka cilvēkam ir ne tikai tiesības, bet arī autonomi pienākumi kā sabiedrības loceklim, un vakcinēšanās ir viens no tiem.

Grieķijā izskatīta lieta par vakcinācijas sekām bērnam, kam vakcīna bija atstājusi nopietnus veselības traucējumus. Tiesa atzina, ka valsts rīcība bija tiesiska, taču lēma par kaitējuma atlīdzināšanu. Šveicē līdzīga lieta bijusi attiecībā uz militārpersonu, kas nevēlējās vakcinēties, bet viņam to nācās darīt, lai dotos uzdevumā uz Kosovu.

Par demonstrācijas tiesību ierobežojumu Šveices tiesā bijušas divas lietas. Bernes kantons bija atļāvis iet demonstrācijā tikai 15 personām, bet tiesa uzskatīja, ka tas ir pārāk maz. Citā kantonā, kurā šis skaits bija noteikts 300, tiesa to atzina par samērīgu ierobežojumu.

Kovida krīze skāra arī reliģijas tiesības. Piemēram, Čehijas Augstākā tiesa ir izskatījusi lietu par dziedāšanas aizliegumu baznīcā. Savukārt Beļģijā tika pārsūdzēts lēmums, ar kuru bija noteikts, ka miruša cilvēka atvadu ceremonijā drīkst piedalīties tikai 15 personas, taču atbilstoši ebreju reliģiskajiem uzskatiem esot jābūt 30 cilvēkiem gan miršanas, gan laulību gadījumā. Ebreju reliģiskā kopiena, atsaucoties uz samērīguma principu, bija vērsusies tiesā un lūgusi apturēt lēmumu. Beļģijas tiesneši to nepaturēja, bet uzlika pienākumu valdībai 5 dienu laikā sasaukt reliģijas pārstāvjus un kopīgi atrast labāku risinājumu. Arī Francijā bijusi līdzīga lieta, un tiesa secināja, ka, piemēram, Parīzes Dievmātes katedrālē, ņemot vērā tās platību, 15 cilvēku ir ļoti maz. Proti, tiesa uzskatīja, ka katrā konkrētā lietā ir jāvērtē arī telpu lielums.

Kovida krīzes laikā ļoti ietekmētas tiesības uz īpašumu. Somijā tiesa ir uzskatījusi, ka nevar sūdzēties par restorāniem noteikto ierobežojumu, jo tas ir likumdevēja lēmums, nevis administratīvie akti. Savukārt sporta zāļu slēgšana tika uzskatīta par administratīvo aktu. Šveicē ir vairākas lietas par kompensācijas apmēru. Savukārt Francijā aktuālas ir vairākas lietas, kurās nodokļu administrācija prasa atpakaļ pabalstus, kuri ir izmaksāti nepamatoti.

Darba grupā tika diskutēts arī par pagaidu aizsardzības līdzekļu izmantošanu kovida krīzes laikā. Itālijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs var dot rīkojumu zemākas instances tiesnešiem pieņemt pagaidu aizsardzības lēmumu. Piemēram, priekšsēdētājam vienas dienas laikā bija jāizlemj, vai ir pareizs valdības lēmums, ar kuru iedzīvotājiem tika aizliegts izbraukt ārpus Romas. Tika diskutēts, ka vienam cilvēkam pieņemt lēmumu ir daudz grūtāk nekā ja to dara tiesnešu kolēģija. Vācijā par pagaidu aizsardzību ir jāizlemj mēneša laikā un bieži vien ar to strīds tiek atrisināts. Tomēr esot gadījumi, kad pieteicēji vēlas saņemt arī kompensāciju, tāpēc tiesai jāizlemj arī par lēmuma tiesiskumu (Vācijā kompensācijas jautājumus pēc tam izlemj vispārējās jurisdikcijas tiesas). Beļģijā kā pagaidu aizsardzības līdzeklis tika prasīts atļaut demonstrāciju, kas bija aizliegta kovida dēļ. Vēlāk, galīgi izlemjot lietu, tika secināts, ka aizliegums nebija tiesisks.

Ir valstis, kurās administratīvās tiesas, lemjot par administratīvā akta atcelšanu, var noteikt, ka spriedums stājas spēkā nevis ar tā pasludināšanas brīdi, bet vēlāk. Piemēram, Čehijā bija pārsūdzēts valdības lēmums slēgt skolas. Tiesa secināja, ka ir diezgan lielas atšķirības dažādos reģionos, tāpēc nolēma lēmumu atcelt, taču noteica, ka spriedums stāsies spēkā 4 dienas vēlāk. Šajā laikā valdība koriģēja savu lēmumu.

Neviena no tiesām saistībā ar kovidu nav iesniegusi Eiropas Savienības Tiesā lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā arī neviena nav vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar lūgumu sniegt skaidrojumu.

Darba grupu secinājumi. Pēdējā kolokvija dienā visu darba grupu referenti apkopoja galvenos secinājumus.

Darba grupas, kas pārrunāja ar likumdošanu saistītos jautājums, referents norādīja, ka kovida krīzes laikā vairākās valstīs, kurās Valsts padome nodarbojas arī normatīvo aktu projektu pārbaudi, bija lietu pieaugums, taču lēmumi bija jāpieņem ļoti ātri. Valstīs, kurās ir obligāti saņemt Valsts padomes viedokli, tas radīja pārslodzi.

Darba grupas, kurā pārrunāti praktiskie tiesas organizācijas jautājumi kovida laikā, referents ziņoja, ka darba grupā secināts, ka tiesas darbs kovida laikā tika būtiski ietekmēts un tika mēģināts atrast citas darbības formas. Vairākās valstīs, kurās lietas parasti tiek izskatītas mutvārdos, tika ieviests rakstveida process. Joprojām tiek meklēts līdzsvars starp iespēju strādāt no mājām un pienākumu būt uz vietas tiesas ēkā (piemēram, Polijas Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka ne krīzes apstākļos strādāšana no mājām ir jāierobežo līdz 2 dienām nedēļā).

Kovida krīzes laikā visās valstīs fiziska iekļūšana tiesas ēkās bija ierobežota un ieviesti dažādi drošības līdzekļi – maskas, brilles, attālumu ierobežojumi un tamlīdzīgi. Tiesu kancelejas darbs nevienā valstī netika apturēts, bet darba organizācija tika izmainīta (piemēram, pieņemšana, iepriekš pierakstoties pa telefonu).

Revolucionāri palielinājusies videokonferenču izmantošana. Tomēr dažās valstīs tās netika izmantotas. Piemēram, Šveicē nolemts, ka tiesnešiem tiesas sēdē jābūt klātienē, tāpēc doma par videokonferenci tika noraidīta. Spānijā nolemts pandēmijas saasinājuma laikā nerīkot nevienu tiesas sēdi, vienlaikus iestrādājot likumā iespēju rīkot videokonferenci (pirms tam tāda neesot bijusi). Spānijas Augstākā tiesa uzskatīja, ka tiesnešiem jābūt klātienē, jo tiesai ir jābūt reālai. Vācijā likums tiesas sēdi videokonferences režīmā bija atļāvis jau iepriekš, bet tas nekad pirms kovida pandēmijas neesot izmantots. Pandēmija šo situāciju mainījusi. Izraēlā konference izmantota tikai tiesas sēdēs, kurās piedalījās ieslodzītās personas.

Lai saglabātu tiesas spriešanas publisko raksturu, dažās valstīs tiesas sēdes tiek raidītas tiešsaistē. Par lietas izskatīšanu videokonferencē vairākās valstīs ir bijušas iesniegtas sūdzības, bet bez panākumiem.

Darba grupas locekļi arī diskutējuši, vai, sākot tiesas sēdi, kas tiek organizēta videokonferences veidā, procesa dalībniekiem ir jāpieceļas, bet bijuši vienisprātis, ka šāda prasība videoformātam nav piemērota. Tiesneši diskutējuši, vai ir būtiski, kā sabiedrība uztver un kā tai ir jāuztver tiesa – kā sejas ekrānā vai kā reāli cilvēki.

Vairākās valstīs kovida uzliesmojuma laikā bijusi ierobežota iespēja sabiedrības locekļiem atrasties tiesas sēdē. Dažās valstīs žurnālistiem ir tiesības saņemt tiesas sēdes ierakstu, tomēr tad aktualizējas jautājums par personas tiesībām uz datu aizsardzību.

Darba grupā arī apspriests, kā tiešsaistes apstākļos nodrošināt apspriedes noslēpumu. Ir valstis, kurās pat klātienē tiesnešu apspriedēs nedrīkst būt līdzi telefons vai tas jāievieto speciālās kastēs.

Kolokvija noslēgumā Beļģijas Valsts padomes ģenerālauditors Luks Vermairs (Luk Vermeire) uzsvēra, ka sociālā solidaritāte kovida apstākļos ir ļoti būtiska. Beļģijā esot bijuši negatīvi, pat apvainojoši viedokļi par Valsts padomes spriedumiem kovida sakarā. Tāpēc šie spriedumi esot plaši skaidroti sabiedrībai. Kovida laiks bija grūts visiem, arī tiesnešiem.