Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju Intelektuālā īpašuma tiesu prakse

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Apelācijas padomju (European Union Intellectual Property Office Boards of Appeal) Intelektuālā īpašuma tiesu prakses konference ir nozīmīgs pasākums, kas notiek reizi divos gados. Šoreiz konference bija veltīta Apelācijas padomju 25 gadu jubilejai.

Konference pulcēja intelektuālā īpašuma akadēmiķus un profesionāļus no visas pasaules. Tajā piedalījās Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas pārstāvji, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesneši, pārstāvji no Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO), EUIPO un Apelācijas padomēm, kā arī Eiropas Savienības valstu tiesneši, kas specializējušies intelektuālā īpašuma strīdu izskatīšanā, un pārstāvji no dalībvalstu preču zīmju reģistrācijas iestādēm un apelācijas padomēm. Dalībnieki bija arī no citām pasaules valstīm – ASV, Singapūras, Filipīnām, Gruzijas u.c. Latviju pārstāvēja senatore Zane Pētersone, Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore Baiba Graube un Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte.

Ievadā ar runu uzstājās EUIPO izpilddirektors Christian Archambeau un Eiropas Savienības Vispārējās tiesas viceprezidents Savvas Papasavvas, uzsverot EUIPO Apelācijas padomju lomu un nozīmi.

Konference norisinājās priekšlasījumu un tiem sekojošu diskusiju formā. Darbs bija organizēts piecās sesijās.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas process. Sesijas darbs bija saistīts ar Eiropas Savienības Vispārējās tiesas procesu preču zīmju un dizainparaugu lietu izskatīšanā, īpaši fokusējoties uz būtiskajām izmaiņām pārsūdzības procesā. Proti, Eiropas Savienības Vispārējās tiesas nolēmumus, kas attiecas uz EUIPO Apelācijas padomju lēmumiem, vairs nevar pārsūdzēt visos gadījumos, bet gan saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 58.a pantu to var darīt tikai tad, ja Tiesa ir atzinusi šīs apelācijas pieļaujamību un ja apelācijā tiek izvirzīts jautājums, kas ir nozīmīgs Eiropas Savienības tiesību vienotībai, konsekvencei vai attīstībai. Bija interesanti uzzināt, ka kopš šīs reformas Eiropas Savienības Tiesa no 130 apelācijām ir pieņēmusi tikai divas, kuras abas ir iesniegušas Apelācijas padomes. Turklāt Vispārējā tiesa ir strādājusi pie palātu specializācijas.

Tika runāts arī par jaunākajiem nolēmumiem tādās aktuālās jomās kā slavenību vārdu konceptuālā līdzība sajaukšanas iespējamības vērtēšanā (piemēram, apvienotās lietas C‑449/18 P un C‑474/18 P (Messi un Massi)); nepieciešamība izvairīties no vāju preču zīmju pārmērīgas aizsardzības (piemēram, T-70/20); un netradicionālo preču zīmju atšķirtspēja (piemēram, T-668/19 attiecībā uz skaņu zīmi).

„Zaļais” intelektuālais īpašums un tā ilgtspēja. Sesija tika veltīta zaļajām preču zīmēm un dizainparaugiem. Šādā griezumā intelektuālā īpašuma tiesības līdzšinējos semināros vēl nebija aplūkotas. Tika runāts par Eiropas Komisijas 2020.gada intelektuālā īpašuma rīcības plānu, transformāciju uz „zaļo zonu”, ekoloģiski draudzīgām augu šķirnēm, kā arī par Apelācijas padomju praksi marihuānas preču zīmju gadījumos, ko sarežģī valstu dažādās politikas un normatīvie akti attiecībā uz marihuānas legalizāciju.

Intelektuālā īpašuma tiesību krustošanās kultūrā, modē un izklaidē. Tika diskutēts par to, vai būtu pieļaujama preses izdevumu, grāmatu nosaukumu un mākslas darbu reģistrēšana par preču zīmēm; par mūzikas un filmu jomā iesaistīto intelektuālā īpašuma tiesību pārklāšanos un izdevīgāko aizsardzību un par jaunām robežām modes industrijā.

Rūpes par veselības aprūpes un labsajūtas vairošanas (wellness) vērtību. Prezentāciju un diskusiju temati bija saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību aktualitātēm veselības aprūpē un labsajūtas vairošanā (wellness): farmaceitisko produktu obligātā licencēšana; pašreizējie izaicinājumi farmaceitisko preču zīmju jomā; attaisnojumi preču zīmes nelietošanai u.tml. Viena no interesantākajām prezentācijām bija EUIPO Piektās Apelācijas padomes priekšsēdētājas Virginia Melgar stāstījums par tādu preču zīmju reģistrācijas mēģinājumiem, kas ietver ar Covid un koronavīrusu saistītus elementus (piemēram, „Coronials” uz spēlēm tika atļauts reģistrēt, bet „Covidiot” reģistrācija tika atteikta).  

Digitālā laikmeta izaicinājumi. Tika aplūkoti digitālā laikmeta izaicinājumi, jo īpaši saistībā ar mākslīgo intelektu lēmumu pieņemšanā, internetā iegūtajiem pierādījumiem un virtuālajām precēm. Uzsvērts, ka virtuālās preces ir jāklasificē Nicas klasifikācijas 9.klasē, turklāt jānorāda konkrētas preces, nevis tiki „virtuālās preces”.