Man bija prieks iesaistīties šajā projektā. Kad man piezvanīja par iespēju iesaistīties, nevilcinājos un teicu jā, jo man ļoti patika tā ideja, ka tad, kad mēs runājam par Satversmi, mēs runājam arī par Senātu, ka Senāts arī lasa Satversmi. Proti, ka tā nav tikai Satversmes tiesa, bet ka tas ir arī Senāts un, protams, arī cita līmeņa tiesas. Pētījumu par starpkaru Latvijas Senāta atziņām veicām kopā ar kolēģi Jāni Plepu.
Pirmā svarīgākā lieta, par ko mēs vienojāmies darba sākumā, ka šim pētījumam jābūt lietderīgam. Lai tas nebūtu tikai skaisti ievākots un ielikts grāmatplauktā, un šad tad ik pa gadiem vai vairākiem gadiem pāršķirstīts, bet lai to varētu izmantot arī praktiski praksē. Tas bija viens no esences elementiem, no kā vadījāmies, veicot šo pētījumu. Tāpēc ļoti svarīga bija metodoloģijas daļa, kā mēs aplūkosim katru Senāta nolēmumu, kurā ir lasīta Satversme. Nonācām pie secinājuma, ka, lai izpildītu šo uzdevumu, svarīgs ir ne tikai citāts, kas bija pirmskara praksē no Latvijas Senāta puses, bet arī lietas būtība, kādos apstākļos konkrētā atziņa ir izteikta, un arī komentārs, kur mēs īsi ieskicējam šīs atziņas izmantojamību mūsdienās. Tātad – saprast aktualitāti.
Jāsaka, ka, pirmkārt, mēs bijām patīkami pārsteigti, cik daudz nolēmumus var atrast Latvijas Senāta praksē par Satversmi. Sākot šo pētījumu, likās, ka būs mazāk. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, patiesībā ir vēl vairāk.
Patīkami bijām pārsteigti arī par to, ka lielākoties tās atziņas, kuras mēs aplūkojām un atradām, ir aktuālas arī mūsdienās. Tās var tikt izmantotas mūsdienās, neskatoties uz to, cik daudz gadu desmiti ir pagājuši. Tas noteikti ir tāpēc, ka mēs nevis pieņēmām jaunu Satversmi, bet atjaunojām Satversmi, kuru lasīja arī pirmskara laikā. Noder arī tehnika, kāda ir izmantota, rakstot šīs atziņas.
Atradām daudz tādas šodien aktuālas lietas, kas aplūkotas jau pirms daudziem desmitiem gadu. Piemēram, viena no aktuālākajām lietām, kur arī Senāts lasīja Satversmi, neskatoties uz to, ka pamattiesību daļas nebija, – vai tiesības uz īpašumu var būt arī attiecībā uz noziedzīgi iegūtu mantu. Jautājums, kas aktuāls mūsdienās, bet uz kuru Senāts atbildējis jau pirms vairākiem gadu desmitiem. Kā Senāts atbildēja, to var lasīt grāmatā.
Nobeigumā jāteic, ka mēs redzam lielu potenciālu Latvijas Senāta atziņām atgriezties, un vēl lielāku potenciālu tām atziņām, kuras jau ir atgriezušās, atgriezties vēl vairāk. Bet tas, ko no pētījuma varēs praksē izmantot, jau vairs nav mūsu spēkos, bet lasītāju spēkos. Ceram, ka pētījums noderēs kā palīglīdzeklis, kas palīdzēs atgriezt un vēl vairāk ieviest pirmskara Latvijas Senāta atziņas mūsdienās.
QR
