Pieeja tiesai vides tiesību jautājumos

Tiesu kolokvijs bija veltīts dažādu tiesību jautājumu aplūkošanai ar mērķi veicināt efektīvu tiesību aizsardzību lietās, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti. Analizētas arī tendences un labākā prakse attiecībā uz pieeju tiesai un lietas izskatīšanas tvērumu.

Priekšlasījumus sniedza dalībvalstu konstitucionālo un augstāko tiesu tiesneši, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesis, Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta pārstāvis, IUCN Pasaules vides tiesību komisijas eksperte, kā arī pārstāvji no ANO struktūrām (UNEP un UNECE). Priekšlasījumu par pieejamību tiesai Latvijā un būtiskajiem aspektiem lietā par dažādo konkurējošu vides tiesību izsvēršanu saistībā ar vēja elektrostaciju būvniecību sniedza arī Lauma Paegļkalna.

Darba grupas mērķis bija diskutēt par aktualitātēm attiecībā uz tiesību uz tiesu nodrošināšanas pilnveidošanu, tostarp analizējot šķēršļus, kas kavē tās īstenošanu. Tika apspriesta dalībvalstu pieredze un noslēgumā apkopoti galvenie secinājumi un labās prakses ieteikumi. Darba grupā priekšlasījumus sniedza un diskusijās piedalījās dalībvalstu tiesneši, kā arī pārstāvji no ministrijām, citām valsts pārvaldes iestādēm, kas darbojas ar vides jautājumiem, nevalstiskajām organizācijām, Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta u.c.

Pasākums bija vērtīgs vairāku aspektu dēļ. Tas, no vienas puses, ļauj paraudzīties uz pasaules izaicinājumiem vides tiesību jomā, jo īpaši klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma kontekstā, bet vienlaikus – palūkoties uz nacionālo situāciju no malas. Latvija starp atšķirīgām dalībvalstīm joprojām ir pirmrindniece tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanā vides tiesību jautājumos. Tas attiecas gan uz plašo pieeju tiesai, gan zemajiem tiesāšanās izdevumiem, gan arī pagaidu aizsardzības instrumentiem, kas ir efektīvi, jo to ietvaros tiek samērotas būtiskās intereses, tostarp novēršot potenciālu vides degradēšanu.

Interesants bija Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša Matiasa Gijomara (Matthias Guyomar) priekšlasījums par Eiropas Cilvēktiesību tiesas un nacionālo tiesu lomu efektīvu tiesību uz tiesu nodrošināšanā un dažādo cilvēktiesību un interešu sazobi. Tiesnesis dalījās pieredzē par gadījumiem, kuros tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē mijiedarbojas ar tiesībām uz privātās dzīves aizsardzību, tiesībām uz informāciju un citām pamattiesībām. Tiesu kolokvija laikā izkristalizējās viena no šābrīža būtiskām aktualitātēm – tiesu atbildība nākotnes sabiedrības priekšā. Tika aplūkotas vairākas lietas (Urgenda Foundation pret Nīderlandi, Verenigin Miliedefensie pret Royal Dutch Shell, Neubauer pret Vāciju), kuras vieno valstu izaicinājums panākt klimatneitralitāti un kurās iezīmējas nākotnes paaudzes tiesību aizskāruma aspekts. Tiesu secinājumi ir līdzīgi, ka tiesības dzīvot labvēlīgā vidē nākotnes paaudzes vārdā nodrošināmas jau šodien. Savukārt valstu pasākumi, lai nodrošinātu klimatneitralitāti, nav pietiekami un uzliek nesamērīgu slogu nolūkā ierobežot emisijas uz nākamo paaudzi. Tālākam darbam noderīga ir informācija par datubāzēm, kurās apkopotas dažādas publikācijas par vides tiesību jautājumiem: Sabin Center for Climate change law (https://climate.law.columbia.edu) un The Grantham Research Institute on Climate Change and the Environment (https://www.lse.ac.uk/granthaminstitute). Vērtīga bija arī informācija par Sabin Center for Climate change law uzturēto datubāzi, kurā apkopoti vairāku desmitu valstu spriedumi vides tiesību jautājumos (http://climatecasechart.com).