Manā vietā šodien šeit ir jābūt trīs manām kolēģēm, un tās ir Annija Lazdiņa, Evita Frīdentāle un Kristīne Ivulāne. Tieši viņas fiziski pāršķirstīja, es gribētu teikt, tūkstošus Senāta nolēmumu un izveidoja pamatmateriālu šīs grāmatas sadaļai par mūslaiku Senāta atziņām. Viņu darbs, veidojot izvilkumus no nolēmumiem, bija ļoti apjomīgs. Nolēmumi tika sagrupēti pēc Satversmes pantiem, pēc normām jeb teikumiem, tādējādi viņu paveiktais darbs ļāva rezultēties šim projektam. Kad šķirstīsiet šo grāmatu, ziniet, ka tas ir individuāls cilvēku darbs.
Mazliet iezīmēšu, ko es redzēju un ko pārrunājām projekta īstenošanas gaitā. Tas zināmā mērā arī atklās šī darba satura specifiku.
Kolēģe Annija teica, ka Administratīvo lietu departamenta nolēmumi dod ieskatu vairumā konstitucionālo tiesību aspektu, tāpēc darbs pie atziņu atlases ļāvis arī gatavoties augstskolas eksāmeniem. Civillietu departamenta nolēmumu apjoms sagādāja ne mazumu pūļu, jo Evita secināja, ka Senāta nolēmumos veidotas savstarpējas pakārtotas, papildinošas atsauces. Tādējādi bija grūti izsekot, kurš ir bijis pirmais senators referents, kura gatavotajā nolēmumā ietverta konkrētā atziņa, bet kurš to tikai labāk pārformulējis vai attīstījis. Attiecīgi nereti īstenās domas bija jāmeklē senākos nolēmumos. Var secināt, ka Senāts kopumā ne vienmēr atsaucas tieši uz Satversmi. Satversmes klātbūtne drīzāk ir jūtama, nevis vienmēr ielasāma. Īpaši Krimināllietu departamenta nolēmumos nav tā, ka vārdi „ņemot vērā Satversmē nostiprināto” ir acīmredzami vai bieži ielasāmi. Kristīne lielajā departamenta nolēmumu klāstā prata ar neatlaidību un apņēmību izšķetināt tos nolēmumus, kuros paustās atziņas varam pievienot un skaidri redzēt, ka arī Krimināllietu departamenta nolēmumos Senāta vērtības tiek godātas un stiprinātas.
To visu varēsiet vērtēt, kad lasīsiet. Uzreiz neliela atruna: Senāta atziņas nav citāti, tās ir izvēlētas ar mērķi iezīmēt plašo Senāta darba lauku un redzējumu kopumā par Satversmes normu piemērošanu.
Vakar bija pirmizrāde filmai „Atver Satversmi”, kurā arī daudzi no šodien šeit klātesošajiem lasīja atsevišķas Satversmes normas. Pasākuma neoficiālajā daļā izskanēja ideja – kā tas būtu, ja tiktu izveidota replika par šo filmu, veidojot asociatīvākus tos kadrus, kuros tiek lasītas Satversmes normas, un vēl precīzāk izvēlētos personāžus, kuri asociējas ar šīm normām, lai to atcerēšanās būtu arī caur tādu stāstu. To pārdomājot, kā būtu, ja mēs Senāta atziņas, kuras ir konkrētās lietās, redzētu konkrētu notikumu kontekstā, ja tās redzētu bildēs? Kā varētu izskatīties Senāta nolēmumu atziņu par Satversmi vizualizācija? Senāta atziņas jau patiesi pavada mūs no mūsu dzīves sākuma līdz mūža galam un vēl pēc tam. Jo ir lietas par to, kādos apstākļos mēs drīkstam piedzimt, kā mēs varam ēst veselīgi vai ko drīkstam atteikties ēst, kā notiek mūsu īpašuma aizsardzība, ka mums ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, un visbeidzot, ka mums ir arī audu aizsardzība pēc nāves. Būtu daudz par ko stāstīt un ko rādīt.
Man ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, lasot dažādu tiesu atziņas un tās sistematizējot. Pēc šī projekta gribētu teikt, ka Satversmes normu piemērošanai un interpretācijai ir jābūt savai īpašai metodei, īpašam veidam. To nosaka ne tikai tas, ka Satversmes normām ir īpašs statuss, bet tas faktiski veido saprotamu un uztveramu Satversmes jēgu un vērtību. Tāpēc pēc Satversmes simtgades projekta, kad Satversme mums ir iedevusi jaunu iedvesmu nākotnes darbiem, varbūt Senāts varētu juridiskajai izglītībai piedāvāt īpašu kursu par Satversmes normu iztulkošanu un iespējamu tālākveidošanu tiesu nolēmumos vai tiesas spriešanā. Šāds kurss ne vien loģiski iekļautos juridiskajā izglītībā, bet, iespējams, īpaši vērtīgs būtu arī kolēģiem tiesnešiem.
QR
