Par Administratīvo lietu departamenta darbu 2022.gadā

ADMINISTRATĪVO LIETU DEPARTAMENTS
Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika KRŪMIŅA
Administratīvo lietu departamenta senatori 2022.gadā: Dzintra AMERIKA, Jautrīte BRIEDE (līdz 31.08.),
Andris GUĻĀNS (līdz 29.07.), Vēsma KAKSTE, Anita KOVAĻEVSKA, Diāna MAKAROVA, indra MELDERE (no 21.11.), Dace MITA (līdz 22.01.), Jānis PLEPS (no 05.12.), Līvija SLICA, Ieva VIŠĶERE, Rudīte VĪDUŠA,
tiesnešu p.i. Lauma PAEGĻKALNA un Valters POĶIS

VISPĀRĪGI SECINĀJUMI

2022.gads bija intensīva darba, sarežģītu problēmjautājumu, pārmaiņu, bet tomēr kopumā pozitīvi vērtējams gads. Šajā gadā Administratīvo lietu departamenta lietvedībā bija 1222 lietas, no tām 592 lietas bija kā atlikums no iepriekšējā gada, savukārt 630 lietas tika saņemtas no jauna.

2022.gadā, līdzīgi kā citos gados, vairumu no lietām veidoja kasācijas kārtībā izskatāmās lietas, tie bija 73,3% no visām lietām. Savukārt 24,7% bija blakus sūdzību kārtībā izskatāmās lietas.

No visām tiesvedībā esošajām lietām departaments pārskata periodā izskatīja 736 lietas jeb 60,2%. Gadu departaments noslēdza ar 486 neizskatītām lietām.

Neizskatīto lietu uzkrājums šajā gadā attiecībā pret 2021.gadu tika samazināts gandrīz par 17,9%, proti, tika izskatīts par 106 lietām vairāk nekā saņemts, līdz ar to procentuāli tika izskatīts 116,8% lietu attiecībā pret saņemtajām.

KASĀCIJAS TIESVEDĪBA

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2022.gadā kasācijas kārtībā izskatītajās lietās gan skaitliski, gan procentuāli pieauga to spriedumu skaits, kuros zemākas instances tiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai.

Pilnībā tika atcelti 97 zemāko instanču tiesu spriedumi, tas ir 45,3% no visiem spriedumiem (2021.gadā – 75 spriedumi jeb 39,3%).

PAMATI ATTEIKUMAM IEROSINĀT KASĀCIJAS TIESVEDĪBU

Interesanta tendence iezīmējās arī attiecībā uz atteikumiem ierosināt kasācijas tiesvedību. 2022.gadā būtiski pieauga to gadījumu skaits, kad tika secināts, ka jau pati kasācijas sūdzība neatbilst tai izvirzītajām prasībām (Administratīvā procesa likuma 338.1 panta pirmā daļa). Ja 2021.gadā šāds atteikuma pamats bija 41 kasācijas sūdzībai jeb 10,9%, tad 2022.gadā tāds bija 60 kasācijas sūdzībām jeb 18,4%.

Šie dati apliecina nepieciešamību pēc vadlīnijām kasācijas sūdzību sagatavošanai, tādējādi izglītojot procesa dalībniekus un, cerams, samazinot likumam neatbilstošu kasācijas sūdzību skaitu un attiecīgi arī departamentu noslodzi to izvērtēšanā.

BLAKUS SŪDZĪBU TIESVEDĪBA

2022.gadā turpinājās tendence pieaugt to blakus sūdzību lietu skaitam, kurās tiek pieņemts lēmums atteikt izskatīt blakus sūdzību kā acīmredzami nepamatotu. Zināma ietekme uz to varētu būt arī izmaiņām Administratīvā procesa likuma 317.pantā, jo tagad par blakus sūdzības pieļaujamību, virzību un nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu lemj tiesa, kas pieņēma konkrēto lēmumu, par kuru ir iesniegta blakus sūdzība. Turpinājās arī tendence samazināties to lietu skaitam, kurās blakus sūdzības izskatītas pēc būtības. Ja 2021.gadā pēc būtības tika izskatītas 96 blakus sūdzības jeb 39,7%, tad 2022.gadā pēc būtības tika izskatītas 63 blakus sūdzības jeb 34,6%.

Blakus sūdzības filtra pastiprināšanas rezultātā iezīmējās tendence, ka arvien retāk lēmums tiek atstāts negrozīts (2022.gadā tikai 30,1% gadījumu).

LIETU IZSKATĪŠANAS TERMIŅI

Vidējais lietu izskatīšanas termiņš bija 357 dienas. Kasācijas tiesvedībā vidējais termiņš bija 461 diena. Ilgāk nākas gaidīt uz spriedumu – vidējais ilgums ir 865 dienas, kamēr atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību vidējais termiņš ir 196 dienas.

Blakus sūdzības tiesvedības kārtībā vidējais termiņš lietas izskatīšanai bija 40 dienas.

Vidējo termiņu kontekstā jāņem vērā, ka vēl joprojām termiņus ietekmē arī lietu uzkrājums no iepriekšējiem gadiem, arī lietas, kurās apturēta tiesvedība sakarā ar vēršanos Satversmes tiesā un Eiropas Savienības Tiesā.

Lietu izskatīšanas standartam īpaša uzmanība tiek pievērsta pēdējos gados, tāpēc arī būtiski mainījies termiņš 2022.gadā saņemto lietu izlemšanai kasācijas filtra stadijā.

2023.gadā un, iespējams, arī 2024.gada vidējos lietu izskatīšanas termiņus vēl būtiski ietekmēs šobrīd uzkrājumā esošo lietu skaits, kurās apturēta tiesvedība saistībā ar vēršanos Satversmes tiesā (4 lietās) vai Eiropas Savienības Tiesā (47 lietās).

SENATORI UN SASTĀVI

Senatoru skaits departamentā 2022.gadā mainījās. Gada sākumā tas bija 13, taču lielu daļu gada strādāja 10 senatori. Vidēji senators pabeidza 70 lietas. Vidēji viens senators, kurš aizvadīja pilnu darba gadu Senātā, izskatīja 66 lietas kā tiesnesis referents, un vēl papildus 135 lietās piedalījās kā viens no sastāva senatoriem.

Pagājušajā gadā notika būtiskas izmaiņas senatoru sastāvā. Šīs izmaiņas ietekmēja lietu izskatīšanas tempu un neļāva sasniegt to lietu izskatīšanas rezultātu, kas bija plānots. Senators Andris Guļāns devās pelnītā atpūtā. Senatore Jautrīte Briede tika apstiprināta Satversmes tiesas tiesneša amatā. Senatore Dace Mita devās mūžībā. Lai arī gada beigās senatoru sastāvu papildināja senatore Indra Meldere un senators Jānis Pleps, lielāko daļu pārskata perioda departaments strādāja 11 senatoru sastāvā, ieskaitot departamenta priekšsēdētāju.

NOZĪMĪGĀKĀS LIETAS 2022. GADĀ

2022.gadā departaments pieņēma daudzus nozīmīgus nolēmumus dažādās lietu kategorijās, piemēram, nodokļu lietās, ar vidi saistītās lietās, bērnu tiesību lietās, publisko iepirkumu lietās. Vairāki no minētajiem nolēmumiem ar tēzēm ir pieejami Augstākās tiesas mājaslapā.  Īpaši atzīmējami nolēmumi par pašvaldības deputāta tiesībām prasīt viņa iesniegto projektu virzīšanu izskatīšanai domes sēdē
(SKA-483/2022); par policiju kā institūciju, kurai ir vispārīga kompetence reaģēt uz tiesību normu pārkāpumiem (SKA-276/2022); par vides pieejamības prasību publiski pieejamās būvēs ievērošanas uzraudzību (SKA-280/2022); par kopā ar bērnu dzīvojoša bērna vecāka ļaunprātīgu izvairīšanos no tiesas nolēmuma izpildes par saskarsmes tiesību nodrošināšanu (SKA-933/2022).

DIALOGS AR SATVERSMES TIESU UN KONSTITUCIONĀLO VĒRTĪBU AIZSARDZĪBA

Departaments uzturējis aktīvu dialogu ar Satversmes tiesu, izceļot konkrētu konstitucionālo vērtību aizsardzības nepieciešamību.

Departaments iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu lietā Nr.A420463113 par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2.punkta, ciktāl tas paredz, ka nodokļu pārkāpums tiek uzskatīts par atkārtotu arī tad, ja lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32.pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrajam teikumam. Satversmes tiesa ar 2022.gada 14.jūnija lēmumu ir ierosinājusi lietu.

Departaments iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu lietā Nr.A420308519 par Pilsonības likuma pārejas noteikumu 7.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 89.pantam un 91.panta pirmajam teikumam. Satversmes tiesa ar 2022.gada 3.oktobra lēmumu ir ierosinājusi lietu.

DIALOGS AR EIROPAS SAVIENĪBAS TIESU

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pārskata periodā departaments turpināja uzturēt dialogu ar Eiropas Savienības Tiesu.

Lietā SKA-253/2022 (A420300719) tika pieņemts lēmums par prejudiciālā jautājuma uzdošanu Eiropas Savienības Tiesai. Lietā strīds ir par to, vai iepirkuma nolikums un iepirkuma līguma projekts par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu veido tiesību normām neatbilstošu sabiedriskā transporta pakalpojumu kompensēšanas mehānismu. Departamentam radās šaubas, vai izskatāmajā gadījumā pasūtītājas garantētais cenu pārskatīšanas mehānisms (šajā sakarā kā galvenais šķērslis saskatāma pārāk retā cenu pārskatīšana, ierobežojot cenu pārrēķinā pārskatāmās izmaksu komponentes) nodrošina pietiekamu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2007.gada 23.oktobra Regulas (EK) Nr.1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr.1107/70, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 14.decembra Regulu (ES) Nr.2016/2338, mērķim atbilstošu kompensācijas mehānismu.

Piecās lietās Eiropas Savienības Tiesa pasludināja spriedumu, pamatojoties uz departamenta lūgumu sniegt prejudiciālo jautājumu.

Lietā C‑251/21, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA‑4/2022 (A420284716), pasludināts spriedums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005 30.panta, kā arī Komisijas 2014.gada 25.jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.pantu, interpretāciju.

Lietā C-72/21, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA‑7/2022 (A420308715), pasludināts spriedums par kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijas 4418 20, lasot to kopā ar Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulas (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijā, kas izriet no Komisijas 2013.gada 4.oktobra Īstenošanas regulas (ES) Nr.1001/2013 I pielikumā ietverto vispārīgo šīs nomenklatūras interpretācijas noteikumu 2.noteikuma a) punkta pirmo daļu, interpretāciju.

Lietā C-542/21, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA‑12/2022 (A420186016), pasludināts spriedums par kombinētās nomenklatūras tarifu apakšpozīcijas 8517 70 11, kas ietverta I pielikumā Padomes 1987.gada 23.jūlija Regulai (EEK) Nr.2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 2000.gada 31.janvāra Regulu (EK) Nr.254/2000, redakcijā ar šā pielikuma grozījumiem, kuri veikti ar Komisijas 2012.gada 9.oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr.927/2012 un Komisijas 2013.gada 4.oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr.1001/2013, interpretāciju.

Lietā C‑234/20, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA‑14/2022 (A420186017), pasludināts spriedums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr.1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1698/2005, 30.panta 1.punkta un 6.punkta a) apakšpunkta, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta interpretāciju.

Lietā C‑238/20, pamatojoties uz departamenta prejudiciālo jautājumu lietā SKA‑79/2022 (A420259818), pasludināts spriedums par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17.panta 1.punkta, Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta, kā arī Komisijas 2014.gada 27.jūnija Regulas (ES) Nr.717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 3.panta 2.punkta interpretāciju.

DEPARTAMENTA 2022.GADA DARBA PLĀNA IZPILDE

Papildu lietu izskatīšanai lielākā daļa departamenta senatoru ir iesaistīti tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbā, kam ir nozīmīga loma tiesu sistēmas pārvaldības veidošanā. Vēlos uzsvērt katras iesaistītās senatores – Rudītes Vīdušas, Ievas Višķeres, Līvijas Slicas, Diānas Makarovas, Ilzes Freimanes, Vēsmas Kakstes un Anitas Kovaļevskas – ieguldījumu, darbojoties pašpārvaldes institūcijās, kvalitatīvas un profesionālas tiesu sistēmas stiprināšanā.

Vēlos arī atzīmēt, ka papildu lietu izskatīšanai departamenta senatori un darbinieki aktīvi iesaistās projektos, kas vērsti uz preventīvu zemāku instanču tiesu nolēmumu kvalitātes uzlabošanu, kā arī sabiedrības izglītošanu tieslietu jautājumos.

Sadarbība ar zemāku instanču tiesām

2022.gadā padomnieces I. Bērtaites-Pudānes vadībā tika veikts monitorings par Senāta konstatētajiem procesuālajiem pārkāpumiem zemāku instanču tiesu nolēmumos 2021.gadā. Monitoringa rezultātu prezentācija tika apvienota ar diskusiju ar zemāku instanču tiesnešiem par viņiem aktuāliem tiesību jautājumiem.

Reizi mēnesī notika darba apspriedes ar zemāko instanču tiesu vadību, kā arī Administratīvās rajona tiesas tiesnesei I.Freimanei tika nodrošināta stažēšanās iespēja departamentā.

Departamenta kolēģi iesaistījās arī zemāku instanču tiesnešu tālākizglītības veicināšanā. K.Zemīte kopā ar Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nama priekšsēdētāju K.Brokāni vadīja semināru rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem par civillietu un administratīvo lietu mijiedarbību aizgādības tiesību jomā konferences „Kvalitatīva un efektīva procesa nodrošināšana civillietās” ietvaros, savukārt senatores V.Krūmiņa, A.Kovaļevska, D.Makarova un I.Višķere sekmīgi pildīja Tiesnešu mācību centra lektora pienākumus.

Padomnieces S.Savinas vadībā, iesaistoties lielai daļai darbinieku un nobeiguma stadijā arī senatoriem, uzsākta e-kursa izstrāde jaunajiem tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Tiesību jautājumu aktualizēšana publikācijās

Departaments turpināja iepriekšējos gados iesākto tradīciju senatores palīdzes L.Dāces kā viesredaktores vadībā sagatavojot administratīvo tiesību jautājumiem veltītu „Jurista Vārda” speciālizlaidumu.

Departamenta tiesneši un padomnieki šajā gadā ir publicējuši rakstus arī citos „Jurista Vārds” numuros un „Augstākās Tiesas Biļetenā”.

Dalība konferencēs par aktuāliem tiesību normu piemērošanas jautājumiem

Senatori un zinātniskie padomnieki piedalījās konferencēs un debatēs, piemēram, D.Makarova konferencē „Nodokļi 2022”, V.Krūmiņa – Valsts prezidenta rīkotajā diskusijā „Pavērsiens: 10 gadi kopš valodas referenduma grozījumiem” un ASV vēstniecības rīkotajā diskusijā par tiesneša lomu demokrātiskā sabiedrībā. R.Vīduša uzstājās Tiesnešu konferencē par tiesnešu kvalifikācijas un darba rezultātu novērtēšanas aktuālajiem jautājumiem, kā arī piedalījās Valsts prezidenta organizētajā diskusijā „Viedoklim par neaizskaramo Satversmes kodolu – 10”. Vairāki departamenta kolēģi piedalījās konstitucionālās tiesībpolitikas seminārā Ratniekos.

Kā nozīmīgs pagājušā gada pasākums ir atzīmējama arī departamenta organizētā konference „Vērtības un racionalitāte: to robežas sabiedrībā un tiesas spriešanā”, kas noslēdza administratīvās justīcijas simtgades pasākumus.

Starptautiskā sadarbība

Administratīvo lietu departaments aktīvi sadarbojās ar Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociāciju. Īpaši atzīmējams ir padomnieces S.Ozolas kā kontaktpersonas darbs, kurš tiek augstu vērtēts arī asociācijā. V.Krūmiņa, J.Briede un S.Ozola ir pārstāvējušas Augstāko tiesu asociācijas organizētajos semināros. Ir sniegtas atbildes uz asociācijas uzdotajiem jautājumiem, kā arī aizpildītas aptaujas par kovida ietekmi uz administratīvo tiesu darbu un par vispārējo tiesību principu piemērošanu administratīvo tiesu praksē. Uzsākta gatavošanās semināram, kuru 2023.gada 27.aprīlī Rīgā organizē Augstākā tiesa sadarbībā ar asociāciju.

Departamenta senatori dalījās pieredzē ar ārvalstu tiesu sistēmu darbiniekiem un tiesnešiem. V.Krūmiņa Augstākajā tiesā uzņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vēlēšanu novērtēšanas misijas ekspertus juridiskajos jautājumos, tiesnešus no Varaždinas (Horvātijā), tieslietu pasniedzējus no Itālijas, Horvātijas, Nīderlandes un Rumānijas Eiropas Juridiskā tālākizglītības tīkla (EJTN) programmas ietvaros, kā arī kopā ar A.Kovaļevsku un D.Makarovu Kirgizstānas administratīvo tiesu tiesnešu delegāciju. L.Paegļkalna uzņēma Viļņas Administratīvās apgabaltiesas tiesnešus.

V.Krūmiņa arī dalījās pieredzē par Latvijas administratīvo procesu Uzbekistānas Augstākās tiesas un Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūras (GIZ) organizētajā seminārā par administratīvo procesu tiesā Taškentā (Uzbekistānā). Savukārt J.Briede Luckā (Ukrainā) vadīja semināru valsts pārvaldes darbiniekiem par administratīvā procesa jautājumiem USAID HOVERLA un EU4PAR  projektu ietvaros.

Departamenta senatori un darbinieki ar iniciatīvu un līdzdalību iesaistījās pasākumos, atbalstot Ukrainu. Īpaši atzīmējams departamenta priekšsēdētājas palīdzes L.D.Brīvkalnas ieguldījums, koordinējot visas departamenta aktivitātes atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Iesaiste tiesību zinātnes studentu izglītošanā

Departamenta darbinieki ir aktīvi iesaistījušies ar tiesību zinātnes studentu izglītošanu saistītās aktivitātēs. Senatori un darbiniece tiesāja studentu tiesas procesu izspēles (V.Krūmiņa un A.Kovaļevska tiesāja Tiesībsarga biroja rīkoto tiesas procesa izspēli cilvēktiesībās, M.Krone, A.Kovaļevska un J.Pleps – prof. Kārļa Dišlera konstitucionālo tiesību tiesas procesa izspēli), Augstākajā tiesā tika uzņemti ELSA Latvia studenti, kā arī L.Paegļkalna piedalījās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Pirmkursnieku dienā.

Departamenta pārstāvji līdzdarbojās vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena komisijā, kā arī departamentā tika nodrošināta prakse pieciem studentiem.

Izdota A.Kovaļevskas, J.Briedes un E.Danovska mācību grāmata „Administratīvā procesa tiesības. Mācību grāmata”, kuras recenzente bija V.Krūmiņa.

Iesaiste skolēnu izglītošanā

Jau otro gadu departaments sadarbojās ar Latvijas Televīziju un gatavoja jautājumus televīzijas spēlei „Gudrs, vēl gudrāks”. Augstākajā tiesā tika uzņemti arī spēles dalībnieki, kuri iepriekšējā sezonā atbildēja uz uzdotajiem tiesību jautājumiem.

Vairāki departamenta senatori un darbinieki piedalījās Tieslietu ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotajā kampaņā „Es, Tu un Satversme”, kuras ietvaros skolēniem tika vadītas vieslekcijas. V.Krūmiņa un J.Geks vadīja arī tiesību zinību stundas, uzņemot dažādu skolu skolēnus Augstākajā tiesā, kā arī R.Vīduša un A.Kovaļevska iesaistījās Ēnu dienas norisē.

Ar departamenta pārstāvju līdzdalību tiek īstenots projekts, kura mērķis ir izveidot skolēniem noderīgus izglītojošus materiālus par Augstākas tiesas darbu un nozīmi.

Līdzdalība sabiedrības izglītošanā

Departamenta senatori un darbinieki aktīvi piedalījās dažādos ar sabiedrības izglītošanu saistītos pasākumos. Vairāki departamenta kolēģi piedalījās sarunu festivālā LAMPA, V.Krūmiņa piedalījās Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā” diskusijā „Vai valstī ir konstitucionālā krīze?” un Augstākās tiesas organizētajā Mediju dienā, J.Briede piedalījās Latvijas Radio intervijā „Saeima lems par pilsonības atņemšanu kara noziegumu atbalstītājiem. Ko paredz iecere?”.

Kā nozīmīgs ieguldījums tiesu vēstures saglabāšanā ir atzīmējama padomnieka J.Geka videointervija ar senatoru Andri Guļānu.

NOBEIGUMĀ

Iezīmējot 2023.gada plānus, vēlos minēt, ka prioritāri jāturpina aktīvs darbs pie seno lietu izskatīšanas, kā arī lietu izskatīšanas termiņu samazināšanas.

Paredzēti arī vairāki projekti, piemēram:

• Eiropas Savienības Valsts padomju un augstāko administratīvo tiesu asociācijas seminārs Rīgā 27.aprīlī;
• darbs saistībā ar e-lietas ieviešanu administratīvajā procesā;
• zemāku instanču tiesu nolēmumu ikgadējais monitorings;
• e-kursa – darbs ar pieteikumu – pabeigšana;
• darbs pie izglītojošiem materiāliem skolēniem;
• sadarbība ar citiem departamentiem, lai tuvinātu tiesvedības procesus;
• sagatavošanās administratīvo tiesu pastāvēšanas 20 gadu atzīmēšanai.