DISCIPLINĀRTIESA
Disciplinārtiesas priekšsēdētāja Ināra GARDA
Disciplinārtiesas locekļi Andris GUĻĀNS (līdz 29.07.), Vēsma KAKSTE,
Anita KOVAĻEVSKA (no 24.10.), Ļubova KUŠNIRE, Anita POĻAKOVA, Inguna RADZEVIČA
IEVADS
Disciplinārtiesā 2022.gadā saņemtas un izskatītas četras sūdzības. No tiesnešu iesniegtajām sūdzībām trīs bija par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumiem, viena par Tieslietu padomes lēmumu.
Saņemtas trīs sūdzības no personām (divas – no fiziskām personām, viena – no juridiskas personas) par tiesnešu rīcību. Divos gadījumos sūdzības nosūtītas izlemšanai Tiesnešu ētikas komisijai, jo sūdzībās bija norādes uz iespējamiem ētikas pārkāpumiem, savukārt vienā gadījumā iesniegumu atteikts pieņemt, norādot uz Disciplinārtiesas kompetenci un izskaidrojot disciplinārlietas ierosināšanas kārtību.
SŪDZĪBAS PAR TIESNEŠU DISCIPLINĀRKOLĒĢIJAS LĒMUMIEM
Trīs tiesneši pārsūdzēja Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumus par viņu saukšanu pie disciplināratbildības par necienīgu rīcību, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 3.punktu, un disciplinārsoda uzlikšanu – amatalgas samazināšanu (DT-1/2022, DT-2/2022 un DT-3/2022, attiecīgi Zemgales apgabaltiesas tiesnesei un Augstākās tiesas senatorei alga samazināta uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no amatalgas, bet Rīgas apgabaltiesas tiesnesei alga samazināta uz sešiem mēnešiem, ieturot 10% no amatalgas).
Visās trīs lietās tiesnešu necienīga rīcība bija saistīta ar vispārīgajā administratīvajā aktā – Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3.apakšpunktā paredzētā pienākuma uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu līdz 15.novembrim neizpildīšanu.
Disciplinārtiesa atzina par pamatotu Tiesnešu disciplinārkolēģijas secinājumu, ka vispārīgajā administratīvajā aktā noteiktais pienākums uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu attiecināms arī uz tiesnešiem. Vērtējot šajā aktā noteikto prasību par amata pienākumu pildīšanas ierobežojumiem kopsakarā ar Satversmē ietverto varas dalīšanas principu un tiesnešu neatkarības principu, kā arī likumā „Par tiesu varu” noteikto kārtību tiesneša atbrīvošanai, atcelšanai vai atstādināšanai no amata pienākumu pildīšanas, tika atzīts, ka Ministru kabineta rīkojums vienlaikus nav tiesisks pamats tiesneša atstādināšanai no amata pienākumu izpildes. Taču tas nenozīmē, ka šajā aktā uzliktais pienākums uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu nebūtu spēkā vai nebūtu attiecināms uz tiesnešiem.
Izvērtējot šī pienākuma neizpildi no tiesnešu disciplināratbildības aspekta, Disciplinārtiesa norādīja, ka tiesnesis sabiedrībā ieņem īpašu lomu un tam ir dotas pilnvaras lemt par citu sabiedrības locekļu tiesību vai pienākumu saturu, kā arī piemērot atbildību par pārkāpumiem. Līdz ar šīm pilnvarām uz tiesnesi gulstas arī paaugstināti uzvedības un likumpaklausības standarti. Tiesnesim ar savu rīcību (īpašās atbildības pienākuma ievērošanu) ir jārāda piemērs citiem sabiedrības locekļiem, t. i., ne tikai jāizprot tiesiskas rīcības nozīmi, bet arī jāievēro – jārīkojas tiesiski un atbilstoši tiesneša ētikas normām. Normatīvo aktu prasību neizpilde sabiedrībā var radīt priekšstatu, ka tiesnesis nav saistīts ar normatīvajām prasībām vai arī ka nepakļaušanās prasībām, kuras persona uzskata par nepamatotām vai prettiesiskām, var būt pieņemama un attaisnojama.
Noteikto prasību neizpilde ārkārtējā situācijā, kad bija jānodrošina valsts funkciju īstenošana, kas ietver citu cilvēku neapdraudēšanu un valsts amatpersonu, tostarp tiesnešu, īpašās atbildības pienākuma ievērošanu, dod pamatu tiesneša disciplinārās atbildības konstatēšanai un disciplinārsoda piemērošanai.
Disciplinārtiesa atzina, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija, ņemot vērā Tiesnešu ētikas komisijas atziņas, ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu par disciplinārā pārkāpuma – necienīgas rīcības – konstatēšanu un attiecīga disciplinārsoda noteikšanu.
SŪDZĪBA PAR TIESLIETU PADOMES LĒMUMU
Pirmo reizi Disciplinārtiesas pastāvēšanas laikā tika saņemta un izskatīta tiesneša sūdzība par Tieslietu padomes lēmumu (DT-4/2022).
Sūdzību iesniedza tiesnesis, kurš bija viens no diviem kandidātiem konkursā uz tiesas priekšsēdētāja amatu un lūdza atcelt Tieslietu padomes lēmumu un nosūtīt materiālus jaunai izskatīšanai, norādot, ka atlases procedūra un kandidātu novērtēšana nav bijusi objektīva, tiesiska un taisnīga.
Disciplinārtiesa Tieslietu padomes lēmumu atstāja negrozītu, bet tiesneša sūdzību noraidīja.
Disciplinārtiesa norādīja, ka tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu vērtēšanas kritēriju noteikšana, kandidātu atbilstības galīgā izvērtēšana un piemērotākā kandidāta izvēle ir Tieslietu padomes ekskluzīva kompetence. Savukārt Disciplinārtiesai jāpārbauda, pirmkārt, vai lēmums par piemērotāko kandidātu pieņemts tiesiskas un taisnīgas atlases procedūras rezultātā, nepārkāpjot patvaļas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principus. Otrkārt, vai atlases procedūrā nav pieļauti Tieslietu padomes noteiktās kārtības pārkāpumi.
Disciplinārtiesa konstatēja, ka tiesas priekšsēdētāja kandidātu izvērtēšanā ņemti vērā vieni un tie paši novērtēšanas kritēriji un izmantotas vienas un tās pašas novērtēšanas metodes. Vērtējumu kopsavilkumā ietvertais pamatojums sniedz skaidru un saprotamu priekšstatu par to, kāpēc tiesnesis, izvērtējot viņa piemērotību tiesas priekšsēdētāja amatam, saņēmis tieši tādu un ne citādu komisijas novērtējumu. Līdz ar to šādu novērtējumu nevar atzīt par neobjektīvu vai patvaļīgu.
Liels paldies visam Disciplinārtiesas sastāvam: senatoriem Anitai Poļakovai, Vēsmai Kakstei, Ļubovai Kušnirei, Ingunai Radzevičai un Andrim Guļānam, kā arī sekretārei Santai Vīgantei par profesionālo darbu, izturību, atsaucību, sapratni. Andris Guļāns beidza tiesneša pienākumu pildīšanu 2022.gada jūlijā. Disciplinārtiesas sastāvā ievēlēta senatore Anita Kovaļevska.
QR
