Principu un ģenerālklauzulu piemērošana administratīvo tiesu darbā

Seminārs bija organizēts trijos paneļos – apaļā galda diskusijās. Pēc katras diskusijas bija paredzēts laiks pārējo semināra dalībnieku jautājumiem un komentāriem.

Pirmo diskusiju „Tiesību principi, to vieta avotu sistēmā, kā arī iekļaušana Eiropas Savienības tiesībās un horizontālajā dialogā” vadīja Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis, kā referenti tajā piedalījās Vācijas Augstākās Administratīvās tiesas, Kipras Augstākās tiesas un Čehijas Augstākās Administratīvās tiesas tiesneši. Referentu ziņojumi pamatā tika veltīti tiesiskās paļāvības principa analīzei.

Vācijas pārstāvis norādīja, ka minētais princips izriet gan no Eiropas Savienības tiesībām, gan no Vācijas nacionālajām tiesībām. Tāpat runātājs vērsa uzmanību, ka tiesiskās paļāvības princips nereti saduras ar tiesiskuma principu. Šādā gadījumā ir būtiski katru situāciju novērtēt individuāli ar svēršanas un balansēšanas metodi, lai noteiktu, kuram principam ir priekšroka.

Gan Kipras, gan Čehijas pārstāves norādīja, ka tiesiskās paļāvības princips ir valsts konstitucionālais princips. Kipras pārstāve akcentēja, ka tiesiskās paļāvības princips un samērīguma princips ir vieni no svarīgākajiem publisko tiesību principiem, jo pilda sabiedrības tiesību un interešu „lietussarga” funkciju. Pārstāve no Čehijas kā aktuālu tiesiskās paļāvības principa aspektu iezīmēja sabiedrības paļaušanos uz to, ka iestāde nemainīs tiesību normas interpretāciju. Kipras pārstāve tāpat norādīja, ka valsts pārvaldes darbībā liela uzmanība tiek pievērsta labas pārvaldes principa ievērošanai, apzinot principa saturu. Pakāpeniski attīstās arī administratīvo tiesu prakse saistībā ar minētā principa piemērošanu.

Diskusijas noslēgumā tika uzsvērts, ka pat tad, ja tiesību principi nav tieši iekļauti tiesību normā, to esība ir jāpatur prātā katrā gadījumā. Principi palīdz tiesai aizsargāt sabiedrības intereses un valsts demokrātisko iekārtu tur, kur to nespēj formālie likumi.

Otra semināra daļa bija veltīta tiesību principu mijiedarbībai ar pamattiesībām. To vadīja Francijas Valsts padomes pārstāvis, kā referenti piedalījās Zviedrijas, Ungārijas un Spānijas Augstāko tiesu tiesneši.

Zviedrijas pārstāvis norādīja, ka tiesību principi, kā arī pamattiesības tiek īpaši iestrādātas nacionālajās tiesību normās, kur tas tiek atzīts par būtisku un nepieciešamu. Valstī ir izstrādāti ļoti detalizēti un kvalitatīvi normatīvie akti, tādējādi ļoti reti ir nepieciešams veikt to interpretāciju, praktiski nav likumu robu, ko novērst. Līdz ar to Zviedrijas administratīvās tiesas savā praksē ļoti reti atsaucas uz tiesību principiem vai pamattiesībām. Kā izņēmumu referents minēja ar Eiropas Savienības tiesībām saistītās lietas, kā arī lietas, kur tiek skarti administratīvā procesa jautājumi. Referents atzīmēja, ka līdzīga sistēma ir visās Skandināvijas valstīs.

Pārstāvis no Ungārijas norādīja, ka administratīvās tiesas valstī ir samērā jaunas, vēl nav izveidojusies plaša tiesu prakse saistībā ar tiesību principu piemērošanu un interpretāciju. Ungārijas tiesību sistēmai ir raksturīgi daudzi tiesību principi, tostarp vienlīdzības, tiesiskuma, tiesiskās paļāvības, samērīguma, diskriminācijas aizlieguma, kas tiek ņemti vērā un piemēroti daudzās tiesību jomās. Ziņojumā tika uzsvērtas arī personu tiesības uz atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai nemantisko kaitējumu, kas nodarīts ar iestādes rīcību.

Spānijas pārstāvis uzsvēra, ka tiesību principiem un pamattiesībām ir ļoti cieša saikne. Tiesību principi ir daudz senāki par pamattiesībām, to vēsture ir saistāma ar antīko filozofiju. Pamattiesības savukārt radās vēlāk, tās ir iekļautas daudzu valstu konstitūcijās un izpratne par tām gadu gaitā ir pakāpeniski attīstījusies un padziļinājusies. Tiesību principus var salīdzināt ar atmosfēru, ar gaisu visapkārt, kas piepilda visas mūsu dzīves un tiesību jomas, un visvairāk tieši pamattiesības, kas ir cilvēka eksistences pamatā. Tomēr izņēmums, kad principi nav tik cieši saistīti ar pamattiesībām, ir tehniski principi, kas paredzēti tikai kādai specifiskai jomai.

Semināra trešajā daļā tika apspriesti tiesību principi noteiktās publisko tiesību nozarēs. Šo diskusiju vadīja Itālijas Valsts padomes priekšsēdētājs, kā referenti tajā piedalījās Luksemburgas Augstākās Administratīvās tiesas priekšsēdētājs, Igaunijas Augstākās tiesas tiesnese un Portugāles Augstākās Administratīvās tiesas tiesnese.

Igaunijas pārstāves ziņojums tika veltīts pārredzamības principam. Igaunijā šī principa piemērošana īpaši raksturīga publisko iepirkumu un informācijas atklātības jomā. Principa pamatā ir prasība, ka visa sabiedrībai adresētā informācija ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama. Pēdējos gados principa piemērošana aktualizējusies arī administratīvajā procesā tiesā saistībā ar elektroniskās lietas ieviešanu.

Pārstāve no Portugāles savā ziņojumā akcentēja, ka pie tiesību principiem pamatā vēršas tad, ja likums kaut kādā mērā neapmierina, piemēram, nenoregulē situāciju līdz galam vai ir netaisnīgs. Tika minēti praktiski piemēri, kuros konstatēta principu sadursme vai kāda principa pārkāpums. Piemēram, iespējamais vienlīdzības principa pārkāpums apspriests saistībā ar nodokļa ieviešanu ražotājiem par metāla iepakojuma (bundžu) izmantošanu tikai noteikta veida dzērieniem, neparedzot šādu nodokli cita veida dzērieniem. Ziņojumā atspoguļotas arī diskusijas saistībā ar kompetences principa piemērošanu publisko iepirkumu procesā. Atbilstoši Portugāles normatīvajiem aktiem iepirkuma konkursā pretendentu sniegtajiem dokumentiem jābūt parakstītiem un augšupielādētiem speciālajā elektroniskajā platformā. Šie dokumenti var tikt augšupielādēti tikai kā vienots PDF formāta dokuments. Likums noteic, ka katram dokumentam jābūt parakstītam atsevišķi. Tomēr pastāv viedoklis, ka šāda pārāk komplicēta un smagnēja procedūra, kas formāli atbilst likumam, neatbilst kompetences principam. Ļaujot parakstīt šos dokumentus kā vienotu dokumentu pakotni, tiktu atvieglota iepirkumu procedūra un veicināta kompetence.