• 75%
  • 100%
  • 125%
  • 155%

Senatori Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Senāta Civillietu departamenta senatores Ināra Garda un Ļubova Kušnire, Krimināllietu departamenta senatori Sandra Kaija un Aivars Uminskis, Administratīvo lietu departamenta senatores Ieva Višķere un Diāna Makarova decembrī apmeklēja Eiropas Cilvēktiesību tiesu

Latvijas tiesneši kopā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi Mārtiņu Mitu

Senatori tika iepazīstināti ar ECT darba organizāciju no pieteikuma saņemšanas līdz lietas izskatīšanai, apmeklēja tiesas kanceleju un arhīvu, iepazinās ar aktuālo ECT praksi, jautājumiem, kas saistīti ar spriedumu izpildi, kā arī ar HUDOC datubāzes praktisku un efektīvu izmantošanu. Tiesas darbinieki sniedza ieskatu arī lietu sagatavošanā, judikatūras apkopošanā, sadarbībā ar valstīm un citos jautājumos.

Šobrīd ECT strādā 46 tiesneši, kuru tiesvedībā ir vairāk nekā 75 000 lietu. No tām visvairāk lietu ir pret Turciju (26%), Krieviju (22%) un Ukrainu (14%). Lietas pret citām 37 valstīm, tostarp pret Latviju, veido 11% no kopējo lietu īpatsvara. Pašlaik ECT tiesvedībā esošās lietas pret Latviju pamatā ir saistītas ar izglītības reformu – par izglītības iegūšanu valsts valodā (izņemot augstākās izglītības iestādēs), kā arī lietas, kas ir saistītas ar brīvības ierobežošanu kriminālprocesa norises gaitā.

Lietas tiek skatītas viena, trīs vai septiņu tiesnešu sastāvā, kā arī Lielajā palātā 17 tiesnešu sastāvā. Viens tiesnesis izlemj, kuri pieteikumi ir atzīstami par acīmredzami nepieņemamiem izskatīšanai. Komiteja trīs tiesnešu sastāvā ar vienbalsīgu lēmumu lemj par tādu lietu pieņemamību un būtību, kuras atbilst tiesas pastāvīgajai judikatūrai. Ja komitejas trīs tiesnešu sastāvā lēmums nav vienbalsīgs, jautājumu par lietas pieņemamību un būtību izskata komiteja septiņu tiesnešu sastāvā. 

Tiesā ir izveidots „melnais saraksts” (black list). Tajā ir iekļauti apmēram 500 traucējošie prāvnieki.

Lai mazinātu neizskatīto lietu atlikumu, tiek izmantoti dažādi līdzekļi, piemēram, lietu iedalījums atbilstoši prioritāšu politikai (https://echr.coe.int/Documents/Priority_policy_ENG.pdf) un lietu atzīšana par nozīmīgajām lietām (https://echr.coe.int/Documents/Court_that_matters_ENG.pdf). Atbilstoši prioritāšu politikai lietas tiek sadalītas šādās grupās: steidzami skatāmas lietas (dzīvības, veselības apdraudējums, brīvības atņemšana, citi īpaši apstākļi, bērna intereses, lietas, kurās piemērots pagaidu noregulējums); sistēmiski svarīgas lietas (lietas, kas ietekmē Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas tiesību sistēmas efektivitāti (t.sk. pilotspriedumi, https://echr.coe.int/Documenta/Pilot_judgment_procedure_ENG.pdf) vai risina svarīgus jautājumus Konvencijas sistēmai kopumā); lietas par Konvencijas 2., 3., 4. un 5.pantu, tieši draudi personas fiziskai neaizskaramībai un cieņai; lietas par citiem Konvencijas pantiem; lietas, kurās ir izveidojusies labi nodibināta tiesas prakses; acīmredzami nepieņemamas lietas.

Tiesā ir izveidota elektroniskā platforma efektīvākai un vienkāršākai pagaidu noregulējuma lūgumu iesniegšanai. Pagaidu noregulējumu tiesa parasti piemēro patvēruma meklētāju, izraidīto personu u. tml. lietās un tas ietver prasību attiecīgajai valstij atturēties no kādas rīcības, piemēram, no personas nosūtīšanas atpakaļ uz valsti, kurā pastāv bažas, ka šo personu varētu nogalināt vai pakļaut spīdzināšanai.

Iesniegumu izskatīšanā ir ieviests jauns princips – būtiska kaitējuma princips. Proti, ja iesniedzējs nepamato būtisku savu individuālo tiesību (tiesisko interešu, pamatbrīvību) aizskārumu, lieta netiek skatīta.

Lietu izskatīšanā būtiska nozīme tiek piešķirta jau iepriekš nostiprinātajam subsidiaritātes principam, jo īpaši Konvencijas 6.panta lietās. Tas nozīmē: ja nacionālā tiesa ir apsvērusi lietas dalībnieku argumentus un atbildējusi uz tiem, Tiesa pieņem nacionālās tiesas atbildes un nepārbauda tās pēc būtības, ja vien atbildes acīmredzami nav nepareizas. Tāpēc Konvencijas 6.panta pārkāpuma nepieļaušanai īpaši uzsvērta nepieciešamība atbildēt uz lietas dalībnieku būtiskajiem argumentiem vai arī izskaidrot, kāpēc uz lietas dalībnieku argumentiem atbildes netiek sniegtas, piemēram, kāpēc arguments atzīts par nebūtisku.

Delegācija informēta arī par konkrētām lietām saistībā ar Konvencijas 6.pantu un Covid-19 ierobežojumiem.

Lietas par Konvencijas 6.pantu veido 36% no kopējo lietu skaita. Kā būtiskākās pēdējā laikā izskatītās lietas tika minētas šādas lietas: Vegotex International S.A. v Belgium (iesnieguma Nr.49812/09, 2022.gada 3.novembra spriedums (šajā lietā tika skatīts arī jautājums par ilgo procesu, un, ievērojot, ka process ilga 13 gadus un 6 mēnešus, tika konstatēts pārkāpums. Tiesa atzina, ka lietas sarežģītība neattaisno lietas izskatīšanas ilgumu)); Xenofontos and Others v Cyprus (iesnieguma Nr.68725/16, 2022.gada 25.oktobra spriedums); Dolenc v. Slovenia (iesnieguma Nr.20256/20, 2022.gada 20.oktobra spriedums); Xavier Lucas v. France (iesnieguma Nr.15567/20, 2022.gada 9.jūnija spriedums); Benghezal v. France (iesnieguma Nr.48045/15, 2022.gada 24.marta spriedums); Succi and Others v. Italy (iesnieguma Nr.55064/11, 2021.gada 28.oktobra spriedums); C.N. v Luxembourg (iesnieguma Nr.59649/18, 2021.gada 12.oktobra spriedums). Tāpat minēta lieta par pieeju informācijai Saure v. Germany (iesnieguma Nr.8819/16, 2022.gada 8.novembra spriedums) un lieta par slepenu (audio) noklausīšanos un par materiālu publiskošanu Haščak c.Slovakia (iesnieguma Nr.58359/12, 2022.gada 23.jūnija spriedums).

Savukārt saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem ECT ir šādas lietas:

1) Iesniegumi, kurus atteikts izskatīt sakarā ar neatbilstību individuālās sūdzības vai lietu pieņemamības kritērijiem (iesniegumam ir actio popularis raksturs, iesniedzējs nav pierādījis, ka viņš personīgi un tieši cietis no Konvencijā vai tās protokolos ietverto tiesību un garantiju pārkāpuma): Le Mailloux pret Franciju (iesnieguma Nr.18108/20, Komitejas 2020.gada 5.novembra lēmums). Līdzīgi – Zambran pret Franciju (iesnieguma Nr.41994/21, Palātas 2021.gada 21.septembra lēmums); Piperea pret Rumāniju (iesnieguma Nr.24183/21, Komitejas 2021.gada 5.jūlija lēmums); Thevenon pret Farnciju (iesnieguma Nr.46061/21, Palātas 2022.gada 13.septembra lēmums).

2) Lietas kontekstā ar tiesībām uz dzīvību un spīdzināšanas, cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegumu.

Izskatītās lietas – Fenech pret Maltu (iesnieguma Nr.19090/20, Palātas 2022.gada 1.marta spriedums); Feilazzo pret Maltu (iesnieguma Nr.6865/19, Palātas 2021.gada 11.marta spriedums); Ünsal un Timtik pret Turciju (iesnieguma Nr.24632/20, Palātas 2021.gada 8.jūnija lēmums, acīmredzami nepamatota).

Izskatīšanā esošās lietas – Hafeez pret Apvienoto Karalisti (iesnieguma Nr.14198/20); Maratsis un citi pret Grieķiju (iesnieguma Nr.30335/20), Vasilakis un citi pret Grieķiju (iesnieguma Nr.30379/20); Vlamis un citi pret Grieķiju (iesnieguma Nr.29655/20, 29689/20, 30240/20, 30418/20, 30574/20); Rus pret Rumāniju (iesnieguma Nr.2621/21), Riela pret Itāliju (iesnieguma Nr.17378/20), Faila pret Itāliju (iesnieguma Nr.17222/20); Kristć pret Serbiju (iesnieguma Nr.35246/21).

3) Lietas kontekstā ar tiesībām uz brīvību un drošību.

Nepieņemtie pieteikumi – Fenech pret Maltu (iesnieguma Nr.19090/20, Palātas 2022.gada 1.marta lēmums); Terheş pret Rumāniju (iesnieguma Nr.49933/20, Palātas 2021.gada 13.aprīļa lēmums); Bah pret Nīderlandi (iesnieguma Nr.35751/20, Palātas 2021.gada 22.jūnija lēmums).

Komunicētās lietas – Khokhlov pret Kipru (iesnieguma Nr.53114/20), Ait Oufella pret Franciju (iesnieguma Nr.51860/20); E.B pret Serbiju un A.A. pret Serbiju (iesnieguma Nr.500086/20 un 50898/20).

4) Lietas kontekstā ar tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

Nepieņemts pieteikums – Makovetskyy pret Ukrainu (iesnieguma Nr.50824/21, Komitejas 2022.gada 19.maija lēmums).

Komunicētās lietas – Dumea pret Rumāniju (iesnieguma Nr.6457/21); Bracci pret San Marino (iesnieguma Nr.31338/21).

5) Lietas kontekstā ar tiesībām uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību.

Nepieņemts pieteikums (sūdzība izskatīta no izskatāmo lietu saraksta) – D.C. pret Itāliju (iesniegums Nr.17289/20, Komitejas 2020.gada 15.oktobra lēmums).

Komunicētās lietas – Guhn pret Poliju (iesnieguma Nr.45519/20): Michalski pret Poliju (iesnieguma Nr.34180/20); Suşnescu pret Rumāniju (iesnieguma Nr.19034/21).

6) Lietas kontekstā ar tiesībām uz domu, pārliecības un reliģijas brīvību.

Izskatītā lieta – Constantin-Lucian Spînu pret Rumāniju (iesnieguma Nr.29443/20, 2022.gada 11.oktobra spriedums).

Komunicētā lieta – Association of orthodox ecclesiastical obedience pret Grieķiju (iesnieguma Nr.52104/20)

7) Lietas kontekstā ar tiesībām uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību.

Izskatīta lieta – Communauté genevoise d’action syndicale (CGAS) pret Šveici (iesnieguma Nr.21881/20, 2022.gada 15.marta spriedums).

Lietas izskatīšanā – Avagyan pret Krieviju (iesnieguma Nr.36911/20); Nemytov pret Krieviju (iesnieguma Nr.1257/210; Central Unitaria de Traballadores/as pret Spāniju (iesnieguma Nr.49363/20); Jarocki pret Poliju (iesnieguma Nr.39750/20); Jeremejevs pret Latviju (iesnieguma Nr.44644/12, lieta attiecas uz kriminālprocesu pret iesniedzēju, kurš savos sociālajos tīklos publicēja dezinformāciju (intervijas ar medicīnas personālu par Covid-19 un valdības kontroli un ierobežojumiem; jautājumi par izteiksmes brīvību)).

8) Lietas kontekstā ar tiesībām uz pārvietošanās brīvību.

Komunicētā lieta – Árus pret Rumāniju (iesnieguma Nr.39647/21).