Standarts, pēc kura normāls cilvēks attiecas pret savu mantu

Godātie konferences dalībnieki, kolēģi!

Pagājuši 20 gadi, kopš mēs ar kolēģiem strādājām pie Komerclikuma projekta. Gāja interesanti, bet tas produkts, manuprāt, ir sanācis tīri pieklājīgs. Tas spējis izdzīvot 20 gadus, neraugoties uz Latvijā tik ļoti ierasto likumu uzlabošanas un taisīšanas māniju. Vispār Latvijā radīt likumu ir liels izaicinājums. Visas problēmas mēģina risināt ar likumu labojumiem un grozījumiem.

Neskatoties uz to, Komerclikums 20 gadus pastāv daudzmaz savā sākotnējā formā, un arī valdes kā rūpīga un gādīga saimnieka standarts ir saglabājies. Vai tas ir šodienai atbilstošs, par to, protams, var diskutēt.

Bet gribu jums pastāstīt, kā bija Komerclikuma tapšanas laikā, kad divi Latvijā zināmi kungi spēja novilcināt Komerclikuma spēkā stāšanos veselus divus gadus, lai paspētu sakārtot biznesa vidi. Respektīvi, bija jāsakārto savi uzņēmumi, lai nepakļūtu zem āmura, ko nesa jaunais likums. Un tika „laisti gaisā” arī tādi apgalvojumi, ka Komerclikums izraisīšot bankrota viļņus, kurš gan gribēšot kļūt par valdes locekli ar šādu atbildību. Kā redzam, mums ir simtiem tūkstoši komersantu, un neviens nebaidās kļūt par valdes locekli. Jā, jāatzīst, ka tiesās ir lietas par zaudējumu piedziņu no valdes locekļiem. Bet šo lietu skaits ir samērā neliels, ja skatāmies pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrību kopējo skaitu. Diezin vai tas skaits kopumā sasniedz simtu. Lielākā daļa no šīm lietām ir caur maksātnespējas procesu un piedziņu no valdes locekļiem.

Līdz ar to man nav ne mazākā pamata apgalvot, ka valdes locekļi sastopas ar kaut kādu problēmu, ka valdes locekļi nesaprot, ko nozīmē krietns un rūpīgs saimnieks un kādi ir krietna un rūpīga saimnieka pienākumi. Tas ir ļoti vienkārši, tas ir veselais saprāts: nedari to, ko tu nedarītu savai mantai. Tas ir standarts, pēc kura normāls cilvēks attiecas pret savu mantu. Tas nozīmē – nezodz no cita, neizmanto citu savās interesēs, par to nemaksājot, un tamlīdzīgi. Tās ir pamatvērtības, kurām, manuprāt, katram sabiedrības loceklim būtu jābūt pašsaprotamām.

Bet negribu tagad iet dziļākās diskusijās. Gribēju vienkārši parādīt to vēsturisko kontekstu, ka šī krietna saimnieka rūpība bija „bubulis”, lai aizkavētu Komerclikuma spēkā stāšanos, un kādu brīdi tas arī izdevās.

Šodien par to visu diskutēsim. Novēlu interesantu dienu un lai visi jautājumi top atbildēti.