Ievads
Ļaujiet man sākt ar pateicību Latvijas institūcijām par uzaicinājumu uz šo svarīgo starptautisko konferenci un sirsnīgo uzņemšanu Rīgā. Man kā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk tekstā – Tiesa, arī Strasbūras tiesa) sekretārei ir patiess prieks un liels gods šorīt uzrunāt jūs šajā plenārsēdē.
„Nevar būt spēcīgāka apņemšanās daudzpusējai sistēmai un Konvencijas vērtībām, kā nodrošināt visu Tiesas spriedumu izpildi.” Šādi Latvijas vēstnieka Kārkliņa vārdi ir teikti Gada pārskata par Tiesas spriedumu izpildi priekšvārdā. Pilnībā piekrītu. Strasbūras tiesas tiesneši savā memorandā Reikjavīkas samitam – vēsturiskajam Ceturtajam valstu un valdību vadītāju samitam – īpaši aicināja dalībvalstis vēlreiz apliecināt savu apņemšanos ievērot Tiesas spriedumu un lēmumu saistošo raksturu.
Latvijas prezidentūra Ministru komitejā, kas par vienu no savām prioritātēm ir izvirzījusi šajā samitā pieņemto lēmumu īstenošanu, norisinās kritiskā Eiropas Padomes vēstures posmā. Šeit es runāju jo īpaši par Krievijas karu Ukrainā, tās sekojošo tūlītējo izslēgšanu no Eiropas Padomes un no tā izrietošo ietekmi uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu un tās darbu. Papildus šim konfliktam, vispārējas demokrātijas mazināšanas dēļ esam liecinieki izaicinājumiem Konvencijas sistēmai un liberālajai likumos balstītajai kārtībai. Jūsu uzdevums nav viegls, un Eiropas Padomes loma šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad agrāk.
Reikjavīkā pieņemtās Deklarācijas IV pielikumā atgādināts, ka „izpildvaras, valsts un pašvaldību iestādes, valstu tiesas un valstu parlamenti ir atbildīgi par Konvencijas īstenošanu un Tiesas spriedumu izpildi.”
Šodien konferencē, piedaloties konstitucionālo un augstāko tiesu tiesnešiem, tiek pētīta valstu tiesu īpašā loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu izpildē. Domāju, ka jūsu vēstījums ir ļoti spēcīgs. Cilvēktiesību aizsardzība visiem eiropiešiem ir – un tai vajadzētu būt – mūsu kopējām rūpēm. Arī tiesneši un tiesas ir svarīgi īstenošanas procesa dalībnieki. Kāda ir jūsu loma šajā procesā? Kā jūs varat labāk pildīt šolomu? Šie ir jautājumi, kurus jūs apskatīsiet šodien un jo īpaši vēlāk sesijā.
Pirms pievēršos nacionālo tiesnešu lomai spriedumu izpildes procesā, ļaujiet man pieskarties tam, kā mēs Eiropas Cilvēktiesību tiesā novērtējam un aktīvi veicinām nacionālo tiesnešu lomu Konvencijas sistēmā, kas balstās uz dalītu atbildību. Tas nozīmē, ka Strasbūras tiesa nav vienīgā, kas atbild par cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu Eiropas tiesiskajā telpā. Tā dalās šajā atbildībā ar dalībvalstīm, kas savukārt nozīmē, ka Strasbūrā sēdošais tiesnesis nav galvenais cilvēktiesību aizsardzības dalībnieks; katrs tiesnesis, kas sēž savā vietējā tiesā, faktiski ir pirmais tiesnesis cilvēktiesību jomā.
Tiesu dialogs
Ļaujiet man paskaidrot. Ņemot vērā jūsu tiešo un pastāvīgo kontaktu jūsu valstī pēc būtības, Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir vairākkārt norādījusi, ka vietējās iestādes labāk nekā starptautiskā tiesa spēj novērtēt daudzos faktorus, kas saistīti ar katru gadījumu. Tāpēc jums, vietējiem tiesnešiem, galvenokārt ir jāidentificē un jālabo iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi katrā konkrētā gadījumā. Tādējādi jums ir gan preventīva, gan koriģējoša loma. Piemērojot Eiropas Konvenciju vietējā līmenī, jūs savā valstī darbojaties kā Strasbūras tiesas tiesnesis. Ja Konvencijas tiesības ir efektīvi ņemtas vērā valsts līmenī, bieži vien nav vajadzības vērsties Strasbūrā, vai arī, ja pieteikums tiek iesniegts, Tiesa var to izskatīt mazāk analītiskā veidā. Tā ir abpusēji izdevīga situācija gan procesa pusēm, gan mums.
Tādēļ būtisks mūsu Tiesas darba aspekts ir tiesu dialoga veicināšana ar valstu tiesām. Tiesu dialogs notiek vairākos veidos: 1) konsultatīvie atzinumi saskaņā ar 16.protokolu, 2) dalība Augstāko tiesu tīklā, kas nodrošina dialoga struktūru, un 3) zināšanu apmaiņas platforma Tiesas tīmekļa vietnē, kas nodrošina priviliģētu piekļuvi analītiskām un atjauninātām judikatūras zināšanām.
Sākšu ar konsultatīvajiem atzinumiem, kuru mērķis saskaņā ar 16.protokola preambulu ir uzlabot Tiesas un valsts iestāžu sadarbību.
Procedūras mērķis ir sniegt palīdzību dalībvalstīm, lai novērstu turpmākus pārkāpumus, atvieglotu Konvencijas pareizu interpretāciju valstu tiesību sistēmās un šajā kontekstā veicinātu tiesu dialogu. Kopš 16.protokola stāšanās spēkā ir sniegti septiņi konsultatīvie atzinumi. Tiesa 13.oktobrī organizē semināru, lai atzīmētu 16.protokola spēkā stāšanās piekto gadadienu, un uz to ir aicināti visi Augstāko un Konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji. Mērķis ir apmainīties viedokļiem par protokolu no valsts un starptautiskās perspektīvas, lai noskaidrotu, kas darbojas labi un ko varētu uzlabot. Zinu, ka šajā pasākumā Strasbūrā mēs redzēsimies ar daudziem no jums, un es vēlos pateikties jums par atbalstu šim pasākumam.
Tomēr, neraugoties uz to, ka šī procedūra nepieprasa abu pušu uzklausīšanu, tā prasa laiku un resursus: vispirms – lai lūgumu pieņemtu Tiesas Lielās palātas kolēģija, un pēc tam – lai Lielā palāta sniegtu konsultatīvo atzinumu. Tāpēc nevar gaidīt, ka to izmantos kā regulāru praksi. Šeit noder citi dialoga rīki.
Es, protams, domāju par Augstāko tiesu tīklu (Superior Courts Network – SCN), kas tika izveidots 2015.gadā un kurā šobrīd ir 104 tiesas no 45 dalībvalstīm. Tas ir kļuvis par lielāko augstāko tiesu tīklu pasaulē, un mēs ar to ļoti lepojamies.
SCN izveides galvenais mērķis bija sniegt konkrētu operatīvu atbalstu valstu tiesu iestādēm un piedāvāt dalībvalstu tiesām saziņas kanālu, kurā Strasbūras tiesa skaidro savu aktuālo judikatūru. Savukārt valstu tiesas sniedz mūsu Tiesai ieskatu par savām attiecīgajām jurisdikcijām, nodrošinot vērtīgu ieguldījumu mūsu salīdzinošajā darbā. Zināšanu un juridiskās zinātības apmaiņa notiek neformāli tīkla ierobežotas piekļuves platformā, tīmekļa semināros un personīgi kontaktējoties vizīšu laikā. Tīklā sniegtie materiāli ir vērsti tieši uz dalībvalstu tiesu pieprasītajiem tematiem, kas parasti attiecas uz to jurisdikcijā esošiem jautājumiem. Tāpēc attiecīgā Konvencijas judikatūra ir sniegta vajadzīgajā brīdī primārajam Konvencijas dalībniekam.
Vēlos pavēstīt jums arī par jaunu nodaļu SCN attīstībā – mūsu Viesprofesionāļu programmu. Esam sākuši uzņemt profesionāļu grupas no mūsu dalībvalstu tiesu kancelejām, lai dalītos mūsu pieredzē par lietu apstrādi, dokumentu pārvaldību, zināšanu pārvaldību, kā arī IT rīkiem. Šie tiesas apmeklējumi jau ir ļoti populāri.
SCN patiešām ir „subsidiaritāte” darbībā, pateicoties cilvēciskam kontaktam, ko tas nodrošina, un dažādām funkcijām, jo īpaši zināšanu apmaiņas platformai. Šī platforma ir bijusi tīkla tiesu dialoga stūrakmens, taču mūsdienās tās ietekme sniedzas tālu ārpus tiesu sistēmas.
2022.gada 18.oktobrī man bija tas gods kopā ar bijušo Tiesas priekšsēdētāju, ģenerālsekretāra vietnieku un Eiropas Padomes Cilvēktiesību un tiesiskuma ģenerāldirektoru uzsākt ārējo zināšanu apmaiņas platformu abās Tiesas oficiālajās valodās – angļu un franču.
Mēs uzskatām, ka šī bezmaksas piekļuve visiem praktizējošiem juristiem, tiesnešiem un advokātiem patiesi mainīs zināšanu izplatīšanu par Tiesas judikatūru. Nākamajos gados, ja to ļaus budžets, plānojam to dublēt vairākās valodās, kas nav oficiālās valodas.
Plašākā kontekstā Augstāko tiesu tīkls un Zināšanu apmaiņas platforma ir divi no trim elementiem, kas ir mūsu Tiesas un Cilvēktiesību ģenerāldirektorāta un Tiesiskuma ģenerāldirektorāta kopīgā projekta „Subsidiaritātes stiprināšana” sastāvdaļa.
Trešais komponents ir vērsts tieši uz valstu tiesām. Es runāju par BRANT (Broad Rights and Navigation Tool), kura mērķis ir integrēt zināšanu apmaiņu IT rīkos, ko izmanto valstu tiesu iestādes, un tas kalpos kā līdzeklis agrīnai cilvēktiesību jautājumu identificēšanai un klasificēšanai, pamatojoties uz Konvenciju. Tādējādi tas palīdzēs valsts tiesai vadīt lietas atbilstoši Konvencijai.
Visbeidzot, vēl viena svarīga tiesu dialoga izpausme ir ikgadējais Tiesas rīkotais tiesnešu seminārs. Tajā pulcējas Eiropas Padomes dalībvalstu Augstāko un Konstitucionālo tiesu priekšsēdētāji, lai pusi dienas garā seminārā diskutētu par izvēlētu tēmu. Šis pasākums ir viens no svarīgākajiem Tiesas kalendārā. Nākamajā seminārā, kas notiks 2024.gada 26.janvārī, tiks aplūkots subsidiaritātes jēdziens dalītas atbildības laikmetā. Šai tēmai vajadzētu būt ārkārtīgi interesantai, un mums jau ir četri lieliski runātāji.
Tomēr jāuzsver, ka tiesu dialogs nenotiek tikai ar augstāko tiesu tiesnešiem. Tiesa atzinīgi vērtē tiesnešu delegācijas no visām Eiropas Padomes tiesiskās telpas tiesām. Tie nav tikai pieklājības apmeklējumi, tiem ir liela nozīme Konvencijas sistēmas ilgtspējīgas leģitimitātes nodrošināšanā. Tie bieži vien tiek organizēti Eiropas Padomes sadarbības projektu kontekstā, lai veicinātu informētību par Tiesas spriedumiem. Tiesa nodrošina mācību programmu, kas ietver tikšanos ar tiesas tiesnešiem un kancelejas juristiem, iespēju piedalīties atklātā tiesas sēdē un klātienē iepazīties ar tiesas darbu.
Protams, vissvarīgākā tiesu dialoga izpausme ir Strasbūras un valsts tiesu spriedumi Konvencijas tiesību jomā. Tā ir manas runas nākamā daļa.
Kā Tiesa sadarbojas ar nacionālajiem tiesnešiem spriedumu izpildē
Saskaņā ar Konvencijas 46.panta 2.punktu „galīgais Tiesas spriedums [kurā konstatēts Konvencijas vai tās protokolu pārkāpums] tiek nosūtīts Ministru komitejai, kas uzrauga tā izpildi”. Ministru komitejas pienākums ir nodrošināt, lai atbildētāja valdība pilnībā izpildītu spriedumu. Pats fakts, ka Konvencijā ir paredzēts šāds mehānisms, uzsver Tiesas spriedumu efektīvas īstenošanas nozīmi.
Ļaujiet man sākt šo trešo savas uzstāšanās sadaļu, uzsverot nozīmīgu aspektu: kopumā Tiesas spriedumu izpilde ir veiksmīgs process. 2022.gadā Ministru komiteja slēdza 880 lietas, no kurām 200 bija nozīmīgās lietas. Tiesa, šobrīd ir vairāk spriedumu, kas gaida pilnīgu izpildi, nekā pirms gada. Viens no iemesliem ir tas, ka Tiesa nosūta vairāk spriedumu izpildei Ministru komitejai, un daudzas no tām ir sarežģītas lietas, jo Tiesas ietekmes stratēģija ir devusi rezultātus.
Kāda ir šī stratēģija? Mūsu mērķis ir „Tiesa, kam ir nozīme”, un mēs esam ieviesuši mērķtiecīgāku un efektīvāku lietu izskatīšanas politiku. Tā ir balstīta uz prioritāšu politiku, kas ir spēkā jau kopš 2009.gada. Lietas ar augstu ietekmi neattiecas uz tādiem pamattiesību jautājumiem, kā, piemēram, Konvencijas 2.pantā (tiesības uz dzīvību) un 3.pantā (spīdzināšanas aizliegums) aizsargātajām tiesībām, kas pašas par sevi ir prioritāras šī iemesla dēļ. Tajās tomēr ir izvirzīti ļoti svarīgi juridiski jautājumi, kas ir būtiski attiecīgajai atbildētājvalstij vai Konvencijas sistēmai kopumā. Stratēģijas mērķis ir nodrošināt ātru identifikāciju un ātrāku lietu izskatīšanu, nekā tas bija līdz šim.
Kā jau minēju, saskaņā ar Konvencijas 46.panta 2.punktu Tiesas spriedumu izpildes uzraudzība ir Ministru komitejas kompetencē. Ņemot to vērā, Tiesa jau ir iedibinājusi praksi noteiktās lietās norādīt, kāda veida izpildes pasākumi, pēc tās domām, būtu lietderīgi. Taču pat gadījumos, kad Tiesa nav sniegusi norādes saskaņā ar 46.pantu, parasti joprojām ir nepieciešami individuāli un vispārēji pasākumi. Izpildes pasākumiem vispirms ir jāpārtrauc pārkāpums un, ciktāl iespējams, jānovērš tā negatīvās sekas prasītājam. Šie ir individuālie pasākumi. Spriedumu izpildei nepieciešami arī vispārēji pasākumi, lai novērstu pārkāpumus, kas ir līdzīgi Tiesas konstatētajiem (mainot tiesību aktus, tiesu praksi vai veicot cita veida pasākumus).
Viens no ātrākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā nodrošināt Tiesas spriedumu izpildi, ir tiesu tieša sadarbība – tās īstenošanai nav nepieciešams veikt izmaiņas tiesību aktos. Dažkārt valstu tiesām, nevis parlamentiem ir vieglāk veikt nepieciešamās izmaiņas, protams, atkarībā no katras valsts tiesību sistēmas. Kā norādījis Tiesu spriedumu izpildes departaments savā tematiskajā faktu lapā par konstitucionālajām lietām, daudzas konstitucionālās tiesas ir interpretējušas valsts tiesību aktus, tostarp konstitūciju, atbilstoši Konvencijai Tiesas spriedumu izpildes kontekstā. Šeit es nerunāšu par iekšzemes tiesvedības atjaunošanu kā tādu. Šis temats tiks aplūkots vēlāk šajā programmā.
Faktu lapā, ko minēju, ir sniegti daudzi piemēri par dažādām tēmām, piemēram, par patvērumu, aizturēšanu, efektīvu tiesu sistēmas darbību, privātās dzīves aizsardzību, vārda brīvību un biedrošanās brīvību. Tie ir gadījumi, kad konstitucionālās tiesas vai augstākās tiesas ir pieņēmušas lēmumus, lai saskaņotu savu iekšzemes judikatūru ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru.
Minēšu dažus konkrētus piemērus. Katra no šīm lietām sākās ar Strasbūras tiesas spriedumu, kurā tika konstatēts Konvencijas panta pārkāpums, kam sekoja valsts augstākās tiesas spriedums un pēc tam Ministru komitejas galīgā rezolūcija, ar kuru tika pabeigta lietas uzraudzība.
Pirmā lieta – Saber un Boughassal pret Spāniju 2018.gadā. Tā bija par izraidīšanas rīkojumiem, kas tika izdoti diviem Marokas pilsoņiem pēc viņu notiesāšanas par noziedzīgiem nodarījumiem Spānijā. Jautājums bija par to, vai izraidīšanas rīkojumi bija nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā saskaņā ar Konvencijas 8.pantu (tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību).
Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav izvērtējušas attiecīgo kriminālsodāmību raksturu un smagumu, kā arī citus kritērijus, kas noteikti Tiesas iepriekšējā judikatūrā (Maslov pret Austriju un Üner pret Nīderlandi), lai izvērtētu izraidīšanas un izraidīšanas rīkojumu nepieciešamību.
Kāda bija sprieduma ietekme vietējā līmenī? Spānijas Augstākā tiesa pieņēma divus svarīgus spriedumus, kuros tika iekļauti mūsu Tiesas apstiprinātie principi. Augstākā tiesa 2020.gada 4.marta spriedumā (Nr.321/2020) saskaņoja savu judikatūru par valsts tiesību piemērošanu ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru un spriedumu Saber un Boughassal lietā.
Ar šo spriedumu tika izbeigta līdzšinējā automātiskā prakse, kas bija noteikta tiesību aktos un saskaņā ar kuru par kriminālsodāmību, kas ilgāka par vienu gadu, tika izdots rīkojums par izraidīšanu ar atkārtotas ieceļošanas aizliegumu. Augstākā tiesa vēlreiz apstiprināja, ka ir nepieciešams un svarīgi izvērtēt pastāvīgo iedzīvotāju individuālos apstākļus un konkurējošo interešu līdzsvarošanu, kas tiek prasīts saskaņā ar mūsu Tiesas judikatūru. Tā arī skaidri minēja individuālos kritērijus, kas būtu jāņem vērā, kā to bija norādījusi mūsu Tiesa savā iepriekšējā spriedumā. Šīs būtiskās izmaiņas valsts tiesību aktu interpretācijā un piemērošanā vēlāk tika apstiprinātas ar vēl vienu Augstākās tiesas spriedumu, kas tika pieņemts 2020.gada 23.jūlijā.
Saskaņā ar Spānijas Civilkodeksu Augstākās tiesas spriedumos noteiktā judikatūra ir jāievēro zemākās instances tiesām. Šis fakts ļāva Ministru komitejai 2022.gada 4.maijā izbeigt Saber un Boughassal lietas izpildes uzraudzību.
Otrais piemērs ir no Slovēnijas lietas, kurā tika aplūkota vārda brīvības līdzsvarošana, no vienas puses, un tiesības uz reputāciju, no otras puses. Tā ir 2014.gada lieta MLADINA d.d. Ljubljana pret Slovēniju. Prasītāja – izdevniecība – sūdzējās par to, ka valsts tiesa tai piesprieda atlīdzināt zaudējumus parlamenta deputātam par viņa aizskaršanu rakstā, kas bija veltīts parlamentā notikušajām debatēm par viendzimuma attiecību juridisko atzīšanu. Mūsu Tiesa konstatēja 10.panta pārkāpumu, jo Slovēnijas tiesas nebija atradušas pareizo līdzsvaru starp izdevēja tiesībām uz izteiksmes brīvību un parlamenta deputāta tiesībām, viņa reputācijas aizsardzību rakstā, kurā kritizēta viņa homofobiskā uzvedība. Reaģējot uz šo spriedumu, Slovēnijas Konstitucionālā tiesa mainīja savu judikatūru, lemjot par līdzīgām konstitucionālajām sūdzībām. Konkrēti, 2014.gada 22.maija lēmumā tā līdzīgā lietā konstatēja vārda brīvības pārkāpumu un, tieši atsaucoties uz mūsu judikatūru, nodeva lietu zemākas instances tiesai jaunai izskatīšanai. Ministru komiteja 2017.gadā izbeidza šā sprieduma izpildes uzraudzību, pamatojoties uz to, ka Konstitucionālā tiesa ir izstrādājusi savu judikatūru un skaidri saskaņojusi to ar mūsu judikatūru.
Ko parāda šie piemēri? Daudzas konstitucionālās tiesas ir interpretējušas valsts tiesību aktus, tostarp Konstitūciju, atbilstoši Konvencijai, un tādējādi tām ir bijusi būtiska loma Tiesas spriedumu izpildē. Protams, dažos gadījumos tiesu un izpildvaras iestādēm var nebūt iespējams tieši izpildīt Tiesas spriedumus. Šajā situācijā visizplatītākais risinājums ir veikt likumdošanas pasākumus, tostarp, ja nepieciešams, grozījumus pašā konstitūcijā. Lai vai kā, minētie piemēri parāda konstitucionālo interpretāciju darbībā.
Secinājums
Pilnīga Tiesas spriedumu izpilde nav svarīga tikai prasītājam konkrētajā lietā vai Tiesas neizskatīto lietu uzkrājumam; tā galvenokārt ir svarīga Konvencijas sistēmas uzticamībai kopumā, par ko, kā jau teikts, mēs visi esam atbildīgi.
Šodienas konferences vēstījums ir būtisks. Pienākums izpildīt spriedumus neattiecas tikai uz vienu subjektu – izpildvaru. Citiem valsts atzariem, arī tiesām, ir nozīmīga loma, un tiem būtu jāuzskata sevi par ietekmīgiem procesa dalībniekiem.
Lai jūs kā nacionālie tiesneši varētu pildīt savus pienākumus, mums ir jānodrošina jums atbilstoša apmācība par Eiropas Konvenciju, piemēram, izmantojot HELP programmu. Mēs darīsim visu iespējamo, lai jūsu sadarbība ar mums, Eiropas Cilvēktiesību tiesu, ir dinamiska un pastāvīga.
QR
