Meistarklase intelektuālā īpašuma lietu iztiesāšanā

WIPO rīkotā meistarklase intelektuālā īpašuma lietu iztiesāšanā šogad bija veltīta galvenokārt patentu lietām. Trīs dienu garumā norisinājās zināšanu apguve, prakses apmaiņa un diskusijas starp dažādu pasaules valstu pieredzējušākajiem intelektuālā īpašuma tiesību lietu tiesnešiem.

WIPO bija izvēlējusies senatori kā dalībnieci no Baltijas valstīm. Meistarklasē piedalījās tiesneši no ASV, Austrālijas, Brazīlijas, Ēģiptes, Filipīnām, Indijas, Izraēlas, Kanādas, Korejas, Latvijas, Lielbritānijas, Meksikas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Singapūras, Spānijas, Taizemes, Turcijas, Vācijas un Zviedrijas, kā arī pārstāvji no WIPO un Vācijas Patentu un preču zīmju biroja.

Meistarklasē norisinājās 11 sesijās.

Tiesnešu dialogs nacionālajā un reģionālajā līmenī. Šajā sesijā senatore bija aicināta piedalīties kā viena no pieciem paneļdiskusijas runātājiem. Diskutēts par vairākiem tiesnešu sadarbības un prakses attīstības jautājumiem. Apsvērta jaunizveidotās Vienotās patentu tiesas (UPC), kas darbu sāka šī gada 1.jūnijā, loma dalībvalstu nacionālās tiesu prakses attīstībā un UPC un nacionālo tiesu prakšu iespējamā mijiedarbība. Diskusijas raisījās par to, cik daudz nacionālās tiesas ņem vērā citu valstu praksi identiskos tiesību jautājumos un pat ar tiem pašiem lietu dalībniekiem. 

Patentu lietu pārvaldības starptautiskās vadlīnijas un WIPO darbs ar tiesnešiem. WIPO Tiesnešu institūta direktore Un-Džo Mina (Eun-Joo Min) prezentēja Patentu lietu pārvaldības starptautiskās vadlīnijas un pastāstīja par aktualitātēm darbā ar tiesnešiem, kas specializējas patentu lietu izskatīšanā. Pārrunājot patentu lietu iztiesāšanas īpatnības, secināts, ka bifurkācijas sistēma, kad patentu spēkā esības un pārkāpuma prasības izskata divās dažādās tiesvedībās dažādas tiesās, ir raksturīgas Vācijai un Brazīlijai, bet lielākajā daļā valstu šādas prasības izskata viena (specializēta) tiesa vai vienas tiesas (specializēti) tiesneši. 

Patentspēja. Runāts par aktualitātēm, kas skar patentspējas kritērijus – īpaši novitāti un izgudrojuma līmeni. Interesantas diskusijas raisījās par to, vai mākslīgais intelekts var tikt pieteikts kā izgudrotājs, un vairums dalībnieku uzskatīja, ka mākslīgais intelekts nevar tikt norādīts kā vienīgais izgudrotājs, bet varētu apsvērt tā izmantošanas norādīšanu, proti, ka izgudrotājs – fiziskā persona – ir izmantojis mākslīgā intelekta sistēmu.

Diskusijas dalībniekiem nebija pārliecības par to, vai var pieņemt, ka lietpratējam attiecīgajā tehnikas jomā (hipotētiskajai personai) ir pieejamas zināšanas, kādas piedāvā mākslīgā intelekta sistēmas, un ka lietpratējs attiecīgajā tehnikas jomā izmanto mākslīgo intelektu. Vismaz pagaidām uz šādiem jautājumiem, visticamāk, jāatbild noliedzoši, taču šīs debates parādīja jaunos izaicinājumus.

Pārkāpums. Galvenā uzmanība tika veltīta ekvivalentiem patentu pārkāpumiem jeb ekvivalences doktrīnas piemērošanai, tiesai vērtējot, vai ir izdarīts patenta tiesību pārkāpums. Ar ekvivalences doktrīnu saprot noteikumu daudzu (bet ne visu) pasaules valstu patentu tiesību sistēmās, kas atļauj tiesai atzīt patenta tiesību pārkāpumu arī tādā gadījumā, kad pārkāpjošā ierīce (vai process) tieši neatbilst patenta pretenziju burtiskajam tvērumam, bet tomēr ir ekvivalenta jeb līdzvērtīga patentētajam izgudrojumam.

Meistarklasē prezentēta Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas prakse, proti, šo valstu tiesu praksē izstrādātie vairāku soļu testi – jautājumi, uz kuriem tiesai nepieciešams atbildēt, lai atzītu pārkāpumu saskaņā ar ekvivalences doktrīnu. Katrai valstij tie ir lielākā vai mazākā mērā atšķirīgi.

Diskusijas pēc prezentācijas ļāva izprast arī citu dalībvalstu praksi un apsvērt to, kāds būtu vēlamais ekvivalences tests Latvijas patentu tiesībās.

Sesijas ietvaros tika risināti vairāki kāzusi, no kuriem visinteresantākās diskusijas raisījās par izmantošanu eksperimentālām vai pētnieciskām darbībām (sk. Patentu likuma 20.panta 2.punktu) – ciktāl tas ir no patenta izrietošo izņēmuma tiesību ierobežojums un atļauta darbība, bet kādos apstākļos tas jau ir pārkāpums. Diskusijas dalībnieki nevarēja piekrist ASV Apelācijas tiesas spriedumā Madey v. Duke University sniegtajam iztulkojumam, ka eksperimentālā izmantošana ir tikai tad, ja tā izdarīta izpriecai, ziņkārei vai filozofisku apsvērumu dēļ. Šāds iztulkojums ir pārāk šaurs.

Farmaceitiskie patenti. Runāts par vairākām farmaceitisko patentu lietām, tostarp MSD v Teva un Merck v Teva.

Patentu lietu pārvaldība (1.daļa). Apspriests, vai dalībvalstīs pastāv īpaši noteikumi vai vadlīnijas tieši patentu lietu izskatīšanai. Tiesneši dalījās pieredzē par savas valsts sagatavošanas sēžu īpatnībām, pierādījumu iegūšanas kārtību, ekspertiem, tehniskajiem tiesnešiem (technical judges).

Patentu lietu pārvaldība (2.daļa). Galvenā uzmanība veltīta konfidencialitātei un komercnoslēpumu aizsardzībai tiesvedības procesā.

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Galvenie jautājumi bija par ex parte procedūras pieļaujamību, izskatot pieteikumus par pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanu, un par to, kā tiesnesim samērot patentu lietām raksturīgo tehnikas jautājumu sarežģītību ar pagaidu līdzekļu piemērošanas steidzamību.

Galīgie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Runāts par galīgā pienākumrīkojuma piemērošanas priekšnoteikumiem – kādos gadījumos to varētu nepiemērot, un par mantiskā kaitējuma aprēķināšanas metodēm.

Standartam būtiski patenti (standard essential patents – SEPs). Diskutēts par standartam būtiskiem patentiem, proti, par patentu, uz kuru licenci tā īpašnieks standartizācijas organizācijā ir apņēmies piešķirt trešajām personām ar taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem jeb t.s. FRAND (fair, reasonable and non-discriminatory) noteikumiem.

Pārrunāts Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā C-170/13. Interesanti viedokļi raisījās par to, vai FRAND ir līgumtiesību vai konkurences tiesību jautājums un kādos gadījumos pastāv dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Svarīgi saprast, ka standartam būtisks patents vien nerada dominējošo stāvokli tirgū; jāskatās, vai attiecīgais standarts ir dominējošais attiecīgajā tirgū.

Vienotā Patentu tiesa. Vienotās Patentu tiesas Apelācijas tiesas prezidents Klauss Grabinskis (Klaus Grabinski) iepazīstināja ar galvenajiem šīs tiesas darbības un jurisdikcijas jautājumiem.

Tiesnešu loma intelektuālā īpašuma un citu sabiedrības interešu pieaugošajā saskarsmē. Meistarklasi noslēdza paneļdiskusija par intelektuālā īpašuma un citu tiesību nozaru (īpaši negodīgas konkurences) mijiedarbību.

Meistarklases ietvaros notika arī vizīte Vācijas Federālajā patentu tiesā, kuras telpās atradīsies Vienotās Patentu tiesas Centrālā nodaļa Minhenē.