Neatkarīgo administratīvo iestāžu izdoto aktu kontrole tiesā

Semināru ievadīja Starptautiskās Augstāko administratīvo tiesu asociācijas prezidente Angela Vivanco Martinez, sniedzot ieskatu par neatkarīgo administratīvo iestāžu pieredzi Čīlē. Kā prezidentālā republikā Čīlē šobrīd gandrīz visas iestādes (izņemot tās, kuras ir konstitucionāli vai juridiski definētas kā autonomas un autonomija ir faktiska) ir hierarhiski atkarīgas no Centrālās administrācijas vadītāja jeb Valsts prezidenta. Līdz ar to jomas, kurās tās darbojas, ir pakļautas vai tās kontrolē Valsts prezidents. Vienlaikus Čīlē notiek diskusijas par neatkarīgu administratīvo iestāžu izveidošanas nepieciešamību. Šobrīd arī nav izveidotas administratīvās tiesas. Administratīvo lietu izskatīšanā līdzās pastāv speciālās un vispārējās tiesas, tādēļ katrā gadījumā izskatīšanu nosaka atkarībā no konkrētā strīdus priekšmeta un likumdevēja noteiktā regulējuma. Ņemot vērā, ka nav izveidota specializēta administratīvo strīdu izšķiršanas tiesa, Augstākā tiesa ir izdevusi aktu, kas paredz, ka administratīvo strīdu jautājumus, kas nonāk Augstākās tiesas redzeslokā, izskata specializēta palāta – Augstākās tiesas trešā palāta. 

Seminārā uzstājās arī Turcijas, Meksikas, Alžīrijas, Itālijas un Šveices pārstāvji, sniedzot savu skatījumu un pieredzi par neatkarīgo administratīvo iestāžu regulējumu.

Izvērtējot dalībvalstu iepriekš aizpildīto anketu atbildes, arī tika gūts priekšstats par neatkarīgu administratīvo iestāžu institūtu citās asociācijas dalībvalstīs. Secināts, ka neatkarīgās administratīvās vai regulējošās iestādes asociācijas dalībvalstīs vispārīgi (ar atsevišķiem izņēmumiem) var iedalīt četrās kategorijās, ņemot vērā to mērķus un jomas, kuras tās regulē.  

Pirmā kategorija ir iestādes, kuras regulē tirgus ekonomiku. Šādu iestāžu vidū izceļas iestādes, kas regulē un pārrauga tādas jomas kā enerģija, telekomunikācijas un elektroniskie sakari, banku pakalpojumi, kapitāla tirgus, apdrošināšana un privātās pensijas. Otrā kategorija ir saistīta ar pamattiesībām un pamatbrīvībām, personas datu aizsardzību, intelektuālā īpašuma aizsardzību un patentu tiesībām, patērētāju aizsardzību, vēlēšanu drošību un vēlēšanu finansēšanas pārraudzīšanu. Trešajā kategorijā, vispārīgi regulējot attiecības starp administrāciju un privātpersonām, ir neatkarīgās iestādes, kuras ir izveidotas caurskatāmības, administratīvās patvaļas un birokrātijas samazināšanas, labas pārvaldības vai korupcijas atturēšanas nodrošināšanai. Ceturtajā kategorijā ir iestādes, kuras izveidotas, lai regulētu un uzraudzītu konkrētus jutīgus sektorus, kuri pastāv katrā valstī. Piemēram, ūdens resursu un atkritumu pārvaldība, pārtikas drošība, farmācijas un medicīniskās iekārtas, civilā aviācija, veselība, vide u.c.

Īpaša pieredzes apmaiņa bija par jautājumu, vai tiesas var pilnībā pārbaudīt neatkarīgo iestāžu izdotos administratīvos aktus, kā arī par jautājumu, kā norit diskusija starp neatkarīgo iestādi un tiesu. Proti, kā tiesas tiek galā ar neatkarīgo iestāžu pozīciju, ka tās jautājuma izpētei veltī gadus, piesaistot augstas klases ekspertus, bet tiesās tik dziļa ekonomisko jautājumu izpēte un izsvēršana nav iespējama.

Semināra veicināja izpratni arī par Turcijas tiesu sistēmu. Turcijā pastāv trīs instanču tiesu sistēma un izskatāmie strīdus jautājumi ir sadalīti starp administratīvajām un nodokļu tiesām. Reģionālās administratīvās tiesas kā apelācijas instance izskata visus administratīvo un nodokļu tiesu pasludinātos spriedumus, izņemot lietas, kurās strīdus jautājums nesasniedz konkrētu summu un kuras tiek izskatītas sērijveida kārtībā (serial proceedings). Savukārt Valsts padome kā kasācijas instance likumā noteiktajos gadījumos izskata administratīvo apgabaltiesu spriedumus un sērijveida kārtībā izskatāmos administratīvo tiesu spriedumus kā apelācijas instance. Valsts padome, tāpat kā to dara Senāts, konkrētos likumā paredzētajos gadījumos izskata lietas kā pirmā un vienīgā instance (piemēram, Valsts prezidenta lēmumus un noteikumus, kas attiecas uz visu valsti). Tā darbojas arī kā padomdevēja iestāde, sniedzot atzinumus par koncesijas līgumiem un līgumiem, kas saistīti ar sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Semināra noslēgumā tika atklāts Turcijas valsts padomes mācību centrs. Atklāšanā uzrunu teica arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans.