Labdien, skolotāji!
Man ir liels prieks par šo tikšanos un iespēju jums demonstrēt Augstākās tiesas pēdējā gada veikumu – trīs animācijas – „Kāpēc vajadzīga tiesa?”, „Lietu veidi tiesā” un „Tiesnesis”.
Kāpēc šāds projekts?
Latvijai kā salīdzinoši jaunai demokrātijai nāk līdzi vēsturiskais mantojums no okupācijas gadiem – neuzticēties valsts varai. Kā redzams no statistikas datiem, uzticēšanās valsts varai un arī tiesām kā valsts varas daļai vēl arvien ir zema.
Šajā neuzticībā, nenoliedzami, daļa artavas ir arī pašām tiesām. Tiesām jāturpina strādāt ar to, lai spriedumi būtu ne tikai juridiski pareizi, bet arī sabiedrībai viegli lasāmi un saprotami.
Tomēr daļa neuzticēšanās rodas pavisam dabiski. Cilvēki ar neuzticēšanos parasti raugās uz jautājumiem un tematiem, kuri viņiem ir sveši un nesaprotami. Sabiedrībai tādi jēdzieni kā „valsts”, „tiesa”, „likums”, „Satversme” bieži vien šķiet neikdienišķi un sarežģīti. Taču tā nevajadzētu būt, jo pamatā, varbūt izņemot jēdzienu „tiesa”, tie ir klātesoši katra cilvēka ikdienā.
Demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšana ir cieši saistīta ar tiesiski izglītotu sabiedrību. Pamati tai liekami jau skolas gados. Tāpēc Augstākā tiesa ir izveidojusi trīs animācijas, lai vienkāršā veidā stāstītu, kā darbojas Latvijas Republikas Satversme, likumi, kur mēs ikviens ikdienā saskaramies ar tiesībām un kā tiesa var palīdzēt atrisināt strīdus. Mūsu mērķis ir padarīt pazīstamāku un saprotamāku tiesu un tiesnešu darbu. Mūsu ieskatā tā ir daļa no tiesībpratības.
Tiesībpratība
Lai gan jēdziens „tiesībpratība” vēl nav guvis oficiālu apstiprinājumu, to arvien biežāk var lasīt dažādās koncepcijās un projektos. Vārds „pratība” nozīmē cilvēkam piemītošu prasmi kādā jomā, izpratni par kaut ko, spēju izmantot. Tātad pratību jebkurā jomā veido, pirmkārt, izpratne un, otrkārt, spēja savas zināšanas praktiski pielietot. Būtiski ņemt vērā, ka izpratne nav vienkārši „iekaltas” zināšanas. Izpratne ir uztverta un pilnīgi saprasta kādas informācijas būtība, saturs un nozīme. Saliekot kopā „tiesības” un „pratību”, varam runāt par izpratni par tiesībām un pienākumiem, kā arī spēju tās īstenot reālās dzīves situācijās. Ar „tiesībām un pienākumiem” šajā kontekstā mēs saprotam tādas tiesības, kas izriet no tiesību normām, nevis, piemēram, morālu pienākumu neaprunāt draugu vai draudzeni.
Kādēļ tiesībpratība ir nepieciešama?
Pirmkārt, tiesībpratība mums palīdz izprast dažādas norises un kritiski vērtēt dažādos avotos pieejamo informāciju. Līdz ar to tiesībpratība mazina iespēju ar mums manipulēt. Piemēram, pirms pāris gadiem noritēja tiesvedība par kāda restorāna darbības apturēšanu jūras krastā. Plašsaziņas līdzekļos varēja lasīt viena no līdzīpašniekiem komentāru: „Nezinu, kāpēc mēs kādam tik ļoti nepatīkam. Tiešām nezinu, kas nepatīk tiesai, kas nepatīk cilvēkiem, kuri pret mums ir vērsušies!” No šāda komentāra rodas priekšstats, ka lieta ierosināta bez pamata. Taču, ja mēs zinām, kur var atrast tiesas spriedumu, varam izlasīt tiesas pamatojumu un uzzināt, ka cilvēki ir iebilduši pret neatļautu būvniecību kāpu zonā.
Otrkārt, lai cilvēks spētu izmantot tiesības, viņam jābūt nepieciešamajām zināšanām, kā īstenot un aizsargāt šīs tiesības un brīvības. Jābūt vismaz pamatzināšanām, lai saprastu, kur var atrast informāciju, kā sevi varu aizsargāt. Ja gadījumā kāds pārkāpj manas tiesības, man jābūt izpratnei, kādā veidā es tās varu aizsargāt, kāds tiesiskais process to nodrošina.
Treškārt, nav mazsvarīgi arī zināt savus pienākumus un tos godprātīgi pildīt. Piemēram, izprast pienākumu maksāt nodokļus. Tieši nodokļi ir tas avots, kurš palīdz maksāt skolotājiem, ārstiem, policistiem, karavīriem un citiem valsts iestādēs nodarbinātajiem algas. Nodokļi ļauj maksāt un palielināt mūsu vecākiem un vecvecākiem pensijas, maksāt pabalstus tiem, kuri nonākuši kādā sarežģītā situācijā. Nodokļi ir arī avots, kas mums ļauj veidot stipru valsts aizsardzības sistēmu, kā arī resurss, kas nodrošina citu valsts funkciju izpildi.
QR
