I
Raksta mērķis ir sniegt ieskatu Latvijas praksē, saskaroties ar nepieciešamību atjaunot tiesas procesus pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) spriedumiem. Vispārēji situāciju šajā jomā Latvijā varētu raksturot kā labu.
Tiesas procesu atjaunošana, lai pēc ECT spriedumiem pārskatītu spēkā stājušos tiesu nolēmumus, Latvijas tiesiskajā sistēmā ir pienācīgi regulēta un tiesību praksē nerada lielas problēmas. Latvijas tiesisko sistēmu kopumā raksturo atvērtība cieņpilnam dialogam ar ECT un respekts pret tās lemto.
Lai šo tēzi detalizētu, rakstā secīgi tiks aplūkots normatīvais regulējums un tā piemērošanas prakse, īpaši izceļot atsevišķus Senāta nolēmumus, kuros konceptuāli risināti attiecīgie jautājumi.
II
ECT spriedumu izpildi ietekmē izpratne par šo spriedumu saistošo spēku un vietu Latvijas tiesību avotu sistēmā, kas attīstīta Latvijas tiesību teorijā.
Nepieciešams uzsvērt, ka ECT praksei Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) normu interpretācijā un cilvēktiesību satura noteikšanā Latvijas tiesiskajā sistēmā ir liela ietekme. ECT autoritāti vēsturiski veidojusi tradīcija, kuru īpaši sekmējusi tiesību zinātne, kā arī Satversmes tiesas un Senāta prakse.
Visi ECT spriedumi (ne tikai Latvijas lietās pieņemtie) un tajos sniegtā Konvencijas normu interpretācija Latvijas tiesiskajā sistēmā atzīta par vispārsaistošu un obligātu.
Tas nozīmē, ka ECT spriedumi Latvijas tiesiskajā sistēmā ir nevis tiesību palīgavoti, bet gan patstāvīgie tiesību avoti. ECT prakse jeb judikatūra ir gandrīz tikpat saistoša kā normatīvie tiesību akti vai vispārējie tiesību principi. Tiesām konkrētās lietās ir jāpiemēro šis tiesību avots, un tiesas nevar atkāpties no ECT spriedumos lemtā.
Šāda tiesību teorijas nostādne rada noteiktas tiesiskas sekas Latvijas tiesiskajā sistēmā.
Pirmkārt, ikvienam tiesību piemērotājam un jo īpaši tiesām ir pienākums konkrētās lietās ņemt vērā un piemērot ECT spriedumus.
Otrkārt, ar atsauci uz ECT lemto var pamatot un izspriest konkrētu lietu.
Treškārt, tiesību normas, kuras interpretētas ECT spriedumos, nevar interpretēt pretēji ECT lemtajam, un ECT lemto nevar ignorēt.
Satversmes tiesas praksē šī nostādne attīstīta kā Satversmes labvēlība jeb atvērtība Latvijas starptautisko saistību un jo īpaši Konvencijas priekšā. Satversmes tiesa tādā veidā veikusi Satversmes un Konvencijas normu harmonizāciju, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka Satversme varētu tikt interpretēta pretēji Konvencijas interpretācijai ECT praksē. Lai šo interpretatīvo harmoniju nodrošinātu, ECT lemtais ir obligāti ievērojams un piemērojams konkrētās lietās.
III
Līdz ar to tiesību piemērotājs Latvijas tiesiskajā sistēmā nemaz nedrīkstētu nonākt pretrunā ar Konvenciju un ECT lemto. Ja attiecīgajā procesā vai nolēmumā nav ievērota Konvencija un ECT prakse, tas nozīmē kļūdu tiesību normu piemērošanā.
Kļūdas tiesību normu piemērošanā ir iespējamas. Esot Konvencijas dalībvalstij un atzīstot ECT jurisdikciju, ikvienai valstij jārēķinās, ka ECT var konstatēt Konvencijas pārkāpumu konkrētā lietā. Tiesiskajā sistēmā ir jābūt efektīviem procesuāliem mehānismiem, kādā veidā reaģēt uz ECT spriedumu un to izpildīt. Atsevišķos gadījumos tas var prasīt arī spēkā stājušos tiesu nolēmumu pārskatīšanu.
Godprātīga un efektīva tiesas spriedumu izpilde ir viens no tiesiskas valsts un tiesību varas (rule of law) pamatiem. Ikviens spēkā stājies tiesas spriedums ir saistošs un izpildāms. Neviens nav pāri tiesībām, un neviens nevar paziņot, ka spēkā stājušos spriedumu nepildīs, pildīs tikai sev vēlamā apjomā vai atzīs kādu konkrētu spriedumu par pareizu tikai līdz noteiktam punktam. Tiesiskā valstī tā vienkārši nedara.
Līdz ar to tiesiskā valstī nav vietas t.s. Zorkina „doktrīnai” par iespējām nepildīt ECT spriedumus, atzīstot tos par pieņemtiem ultra vires vai konceptuāli nesaderīgiem ar konstitūciju.
Galīgais ECT spriedums valstij ir saistošs, un tas tai ir godprātīgi jāizpilda. Ja gribam sagaidīt cieņu un respektu pret spēkā stājušos tiesas spriedumu, valstij pašai ir jārāda attiecīgā priekšzīme.
IV
Latvijas tiesiskajā sistēmā procesuālie likumi paredz iespēju no jauna izskatīt lietu, kurā tiesas spriedums vai lēmums stājies spēkā, sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Visi procesuālie likumi kā vienu no jaunatklātiem apstākļiem, kas var būt par iemeslu lietas jaunai izskatīšanai, atzīst ECT spriedumu.
Attiecīgā procedūra paredzēta gan kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā, gan civilprocesā un administratīvajā procesā.
Civilprocesa likumā un Administratīvā procesa likumā tiek prasīts konstatēt, ka no ECT sprieduma izriet, ka konkrētajā lietā tiesvedība jāuzsāk no jauna. Savukārt Kriminālprocesa likumā un Administratīvās atbildības likumā tiek prasīts konstatēt, ka no ECT sprieduma izriet, ka konkrētajā lietā pieņemtais nolēmums, kas stājies spēkā, neatbilst Latvijai saistošajiem starptautiskajiem normatīvajiem aktiem, šajā gadījumā – Konvencijai.
Neraugoties uz atšķirībām normu formulējumos, procesuālajam regulējumam ir viena un tā pati jēga un mērķis. Ja konkrētā lietā ECT tiesa konstatē cilvēktiesību pārkāpumu, Latvijas tiesiskajā sistēmā tiek nodrošināts procesuāls mehānisms, kādā veidā var pārskatīt šajā lietā spēkā stājušos tiesas nolēmumu.
V
Interesanti, ka Administratīvā procesa likums visos gadījumos pat neprasa obligātu tiesas procesu, ja pēc ECT sprieduma jāpārskata konkrētā administratīvā lieta. Arī iestādē saskaņā ar likumu var uzsākt administratīvo procesu no jauna, ja no ECT sprieduma izriet, ka tas jādara.
Vēl jo vairāk – iestādei pašai ir pienākums uzsākt administratīvo procesu no jauna, lai izpildītu šajā lietā pieņemtu ECT nolēmumu.
Kā norādījis Senāts, šāds regulējums administratīvajā procesā ieviests, lai ECT spriedumi tiktu izpildīti pēc iespējas ātrāk un efektīvāk, jo tiesas process parasti ir dārgāks un garāks.
Šajā administratīvajā lietā Senāts arī iedibinājis principu, ka procesuālais regulējums pēc iespējas interpretējams teleoloģiski – atbilstoši tā jēgai un mērķim – nodrošināt efektīvu un reālu iespēju atjaunot lietas izskatīšanu un spēkā stājušos tiesas nolēmumu pārskatīšanu pēc ECT sprieduma.
VI
Senāta praksē niansēti vērtēta civillietu izskatīšana no jauna pēc ECT sprieduma. Judikatūru par šo jautājumu Senāts veidojis, atsaucoties uz ECT praksi un arī uz Eiropas Padomes Ministru komitejas 2000.gada 19.janvāra rekomendāciju Nr.R2000(2) dalībvalstīm „Par noteiktas kategorijas lietu atkārtotu izskatīšanu vai procesa atjaunošanu nacionālajā līmenī pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas sprieduma pasludināšanas”.
Senāts atzinis, ka pēc ECT sprieduma civillietās principā nav izslēdzama iespējamība pārskatīt spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Vienlaikus Senāts norādīja uz nepieciešamību respektēt res judicata principu un jo īpaši – citu šīs civillietas dalībnieku leģitīmās intereses, kuri paļāvušies uz spēkā stājušos tiesas nolēmumu.
Senāts secinājis, ka Civilprocesa likums un Konvencija neparedz, ka visos gadījumos, kad ECT taisījusi kādu nolēmumu, ar kuru atzīts Konvencijas pārkāpums, automātiski būtu jāatceļ spriedums, kas bija pamats sūdzības iesniegšanai ECT. Pēc ECT sprieduma jautājums par tiesvedības jaunu uzsākšanu ir jāizlemj nacionālajai tiesai, atkarībā no konkrētās lietas apstākļiem nosakot pareizo līdzsvaru starp taisnīguma atjaunošanu un res judicata respektēšanu.
Šajā ziņā Senāts izcēla divus novērtējamus jautājumus. Pirmkārt, Senāts vērsa uzmanību, ka ECT pati spriedumā var norādīt tieši, ka piemērotākais līdzeklis sprieduma izpildei būtu atkārtota lietas izskatīšana. Tāpēc pievēršama īpaša uzmanība tam, vai ECT spriedumā expressis verbis prasa atjaunot iepriekšējo stāvokli un izskatīt lietu no jauna.
Otrkārt, Senāts norādīja uz tiesas pienākumu arī izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā nepieciešams nodrošināt sākotnējā stāvokļa atjaunošanu (restitutio in integrum) un novērst negatīvās sekas, kas nav pienācīgi atlīdzinātas ar taisnīgu atlīdzību un nevar tikt izlabotas citādi, kā vien izskatot lietu atkārtoti.
Tas nozīmē, ka pēc ECT sprieduma nacionālā tiesa izvērtē katru konkrēto gadījumu, lemjot par nepieciešamību atjaunot procesu.
VII
Līdzīgi Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju un ECT atziņas Senāts izmantojis arī kriminālprocesā, lemjot par lietas izskatīšanu no jauna pēc ECT sprieduma.
Senāts norādīja, ka „izlemjot jautājumu par tiesvedības izskatīšanu no jauna, nacionālā tiesa vadās no kritērija, vai lietas atkārtota izskatīšana spēs nodrošināt sākotnējā stāvokļa atjaunošanu un novērst negatīvās sekas, kas nav pienācīgi atlīdzinātas un nevar tikt izlabotas citādi, kā vienīgi atkārtoti izskatot lietu.”
Šajā lietā ECT spriedumā nebija tieši norādījusi, ka piemērotākais atlīdzinājuma veids būtu kriminālprocesa atjaunošana. Tomēr Senāts secināja, ka konkrētajā gadījumā kriminālprocesa atjaunošana ir nepieciešama, jo ar lietā piemēroto mantas konfiskāciju kā papildsodu tika pārkāptas personas tiesības uz īpašumu, ko konstatēja ECT.
Lai arī tikai viens no konkrētajā krimināllietā notiesātajiem bija vērsies ECT, Senāts lēma atjaunot kriminālprocesu arī attiecībā uz otru tajā pašā procesā notiesāto personu, kura pati nebija vērsusies ECT. Kā norādīja Senāts, „no krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma prasības izriet nosacījums, ka nedrīkst radīt tādu tiesisko situāciju, kurā salīdzināmos apstākļos personai tiek paredzēta mazāka tās tiesību aizsardzība.” Tas tika pamatots arī ar atziņu, ka „gadījumos, kad spēkā stājušies tiesas nolēmumi, visticamāk, var tikt uzskatīti par netaisnīgiem, priekšroka dodama taisnīguma principam, nevis tiesiskās noteiktības principam”.
VIII
Res judicata princips Latvijas tiesiskajā sistēmā tiek respektēts un nodrošināts, bet tas nav pašmērķīgs un absolūts.
Res judicata princips ir ierobežojams gadījumā, ja konkrētā lietā ECT ir konstatējusi cilvēktiesību pārkāpumu un taisnīguma atjaunošanai ir nepieciešama konkrētās lietas pārskatīšana.
Gan likumdevējs, gan tiesību piemērotāji Latvijas tiesiskajā sistēmā respektē tās atvērtību Konvencijai un ECT lemtajam. Procesuālajos likumos ir paredzēti nepieciešamie mehānismi lietu pārskatīšanai pēc ECT spriedumiem. No Senāta judikatūras izriet skaidri un precīzi definēti kritēriji, kas vērsti uz reālu ECT spriedumu izpildi un taisnīguma atjaunošanu. Tas padara iedarbīgāku un efektīvāku cilvēktiesību aizsardzību Latvijā un stiprina tiesisku valsti un likuma varu.
QR
