Ar tiesu prakses vispārinājumu tiesu lietās par kopīpašuma tiesisko regulējumu un tā secinājumiem var iepazīties Augstākās tiesas mājas lapā. Šajā referātā tiek atspoguļoti tie strīdīgie jautājumi, kas vispārinājuma secinājumos nav iekļauti.
No Civillikuma (tā 1937.gada redakcijā) tiesību normām, kuras reglamentē kopīpašumu, tā lietojuma dalījumu kopīpašumā, secināms, ka tās ir lietu tiesības. Kopīpašniekiem tiesības vienoties par kopīpašuma dalītu lietošanu vai to reāli sadalīt nevar atņemt. Taču tiesa nevar apstiprināt kopīpašuma reālu sadalīšanu, ja šādu sadalīšanu liedz speciālas likuma normas - Zemes ierīcības likuma 15.pants un likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 8.pants. Taču Ministru kabinets 2008.gada 7.jūnija noteikumu Nr.512 „Dabas lieguma „Vidzemes akmeņainā jūrmala” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 8.15. punktā ir noteicis aizliegumu sadalīt zemes gabalu dabas lieguma teritorijā, ja dalījuma rezultātā tas ir mazāks par 10 ha, un aizliegumu noteikt lietošanas tiesības kopīpašumā, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Pirmkārt, pieņemot šādus noteikumus, Ministru kabinets ir pārkāpis savas kompetences robežas, jo liegt kopīpašuma reālu sadali var tikai ar likumu. otrām kārtām, nosakot, ka ir aizliegts „noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem”, Ministru kabinets demonstrē neizpratni par to, kas ir lietošanas kārtības dalījums un kas reāla kopīpašuma sadale. Šādu 10 ha sadales ierobežojumu var noteikt tikai kopīpašuma reālas sadales gadījumā.
2) Civillikuma 1075.pantā izsmeļoši noteikti četri kopīpašuma sadales veidi. Tādējādi strīda gadījumā tiesa nevar izraudzīties kādu citu veidu, kas nav uzskaitīts minētajā tiesību normā. Tiesu spriedumos itin bieži tiek lietots tāds jēdziens kā variants, taču šis jēdziens nav identisks jēdzienam “veids”. Ja kopīpašnieki nav vienojušies par reālu kopīpašuma sadalīšanas veidu, tiesa var izvēlēties jebkuru no sadalīšanas veidiem, kas norādīti Civillikuma 1075.pantā. Vienam kopīpašuma reālas sadales veidam var būt vairāki varianti.
Viens no Civillikuma 1075.pantā noteiktajiem sadales veidiem ir jautājuma izšķiršana ar lozi. Tiesu praksē šis sadales veids nav piemērots, tādēļ vērtējams ir jautājums par tā nepieciešamību. Nav nekādu norādījumu, kā lozēšanu izdarīt.
Civillikuma 1075.pantā kā viens no sadales veidiem noteikts atdot visu lietu vienam kopīpašniekam, ar pienākumu samaksāt pārējiem viņu daļas naudā. Šādos gadījumos jānosaka īpašuma patiesā vērtība. Ja kopīpašnieki iesniedz dažādus īpašuma novērtējumus, tad tiesai šie vērtējumi jāvērtē Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nosakot šo vērtējumu atbilstību īpašuma faktiskajai vērtībai. Tiesa bez motivācijas nevar noteikt starp vairākiem vērtējumiem vidējo vērtību, jo kopīpašuma vērtības kompensējamai daļai iespēju robežās jāatbilst nekustamā īpašuma patiesai vērtībai. Ar patieso vērtību pirmām kārtām jāsaprot īpašuma tirgus vērtība uz lietas izskatīšanas brīdī. Nav izslēgta iespēja vērtēt arī nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību.
Tiesa nevar noraidīt prasību par kopīpašuma reālu sadali. Bija gadījums, kad tiesa noraidīja prasību par kopīpašuma sadali, atzīstot, ka šāds prasījums esot pretrunā ar Civillikuma 1.pantā nostiprināto principu par tiesību un pienākumu izpildi pēc labas ticības. Šāds tiesas ieskats nav pamatots. Tiesība prasīt kopīpašuma reālu sadali ir kopīpašnieka lietu tiesība. Ja kopīpašnieki nav vienojušies par reālu kopīpašuma sadalīšanas veidu (nav runa par viena reālas sadales veida vairākiem variantiem), tiesa var izvēlēties jebkuru no sadalīšanas veidiem, kas paredzēti Civillikuma 1075.pantā. Izdarot šādu izvēli, piemērojams Civillikuma 5.pants, jo gadījumā, kad tiesai jāizraugās viens no kopīpašuma sadalīšanas veidiem, tai jāvadās pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem. Spriedumā jābūt motivācijai, kādēļ tiesa izraudzījusies vienu vai otru kopīpašuma reālas sadalīšanas veidu.
Gadījumā, ja zeme ir kopīpašumā, tad prasība par nomas līguma noslēgšanu ceļama pret visiem šī zemes gabala īpašniekiem. Neviens atsevišķs kopīpašnieks bez pārējo piekrišanas nevar rīkoties ar kopīpašumu, tai skaitā iznomāt zemes gabalu pēc saviem ieskatiem. To nevajadzētu attiecināt uz gadījumiem, kad notikusi kopīpašumā esošā zemes gabala dalīta lietošana. Ja notikusi zemes gabala reāla sadale vai starp kopīpašniekiem ir noslēgta vienošanās par zemes gabala dalītu lietošanu, nomas līgumu slēdz katrs zemes gabala īpašnieks vai lietotājs atsevišķi. Lai šāda vienošanās būtu saistoša ēkas īpašniekiem, kuri prasa zemes nomas līguma noslēgšanu, tā ierakstāma zemesgrāmatā.
Attiecībā uz piespiedu nomas attiecībām praksē problēmas rada situācijas, kad uz zemes gabala atrodas daudzdzīvokļu māja, sakarā ar ko starp zemes īpašnieku un dzīvokļu īpašniekiem var rasties strīdi par nomas maksu. Vai ir taisnīgi, ka vienam zemes īpašniekam viegli saņemt nomas maksu, bet citam tas rada grūtības? Šobrīd šī problēma vēl nav atrisināta.
Senāta praksē bija gadījums, kad mantojums bija atklājies uz nekustamo īpašumu, kuru mantinieki bija sadalījuši. Sadales rezultātā viens no nekustamajiem īpašumiem bija palicis vairāku mantinieku kopīpašumā. Tiesā tika celta prasība par kopīpašuma reālo sadali, nosakot kopīpašuma pārdošanu izsolē, kurā piedalās citi mantinieki. Jautājums, uz kāda likuma pamata prasība ir celta? Tiesa atbalstīja izsoli starp mantiniekiem. Tādējādi paredzēts, ka izsole notiek Civillikuma 735.pantā noteiktajā kārtībā, nevis 1075.pantā paredzētā kārtībā, jo Civillikuma 1075.pants neparedz izsoli starp mantiniekiem. Senāts atcēla spriedumu, norādot, ka tiesa nav noskaidrojusi, kāda tiesību norma piemērojama. Jāņem vērā, ka mantojuma atkārtota dalīšana saskaņā ar Civillikuma 734.pantu nav iespējama. Ja mantojuma dalīšanas rezultātā mantinieku starpā izveidojies kopīpašums, tad tā reāla sadalīšana var notikt tikai pēc Civillikuma 1075.panta noteikumiem.
QR
