Tieslietu ministrs GAIDIS BĒRZIŅŠ, uzrunājot Tiesnešu konferenci, norādīja, ka labas tradīcijas ir jāturpina, bet sliktas jāizskauž, ar to domājot slēgto balsojumu pieredzi. 9. un 10.Saeimā slēgtos balsojumos tiesnešu amatos neapstiprināja vairākus atzītus profesionāļus, arī ģenerālprokuroru. 11.Saeimā šī tradīcija turpinās: Juridiskā komisija neatbalstīja tiesneša apstiprināšanu amatā, ko vēlāk gan atbalstīja Saeima. Ministrs uzsvēra, ka, nedzirdot un neuzzinot no deputātiem argumentētu balsojuma iemeslu, rodas pamatotas aizdomas par likumdevēja varas pārstāvju mēģinājumu ietekmēt tiesu varu. Atkārtoti stājoties tieslietu ministra amatā, par galveno mērķi Bērziņš izvirzījis darīt visu, kas ministra spēkos, lai atgrieztu ticību tiesiskumam visplašākajā nozīmē.
Ministrs sniedza pārskatu par Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu izpildes virzību kopš iepriekšējās Tiesnešu konferences.
Kā svarīgāko Bērziņš minēja Tieslietu padomes izveidošanu. Ministrs piedalījies savā pirmajā Tieslietu padomes sēdē un vērtē, ka padome ir ieņēmusi aktīvu lomu tieslietu sistēmas reformās un, uzkrājot pieredzi, tai ir potenciāls kļūt par svarīgu sadarbības partneri valdībai un likumdevējam tiesu politikas jomā un nākt ar jaunām iniciatīvām.
Pieņemti vairāku likumu grozījumi, atbrīvojot tiesas no atsevišķu tiesai neraksturīgu funkciju veikšanas, piemēram, zvērinātu notāru kompetencē nodotas bezstrīdus laulības šķiršanas lietas, apgabaltiesām vairs nav jāuzrauga zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju darbība.
Būtisks izaicinājums tiesu varai būs pirmo reizi valsts vēsturē realizētā tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana. Mērķis ir veicināt tiesneša profesionālo izaugsmi visas karjeras laikā, tādējādi uzlabojot arī visas tiesu sistēmas darba kvalitāti kopumā.
Par svarīgu ministrs uzskata Disciplinārtiesas regulējuma pieņemšanu likumā „Par tiesu varu”, kas ļaus pārbaudīt tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanā sniegtā negatīvā atzinuma pamatotību, kā arī iespēju izvērtēt tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma tiesiskumu.
Svarīgs darbības virziens ir tiesvedības procesa efektivizācija. Tuvākajā nākotnē zemesgrāmatu nodaļas sāks darboties rajona (pilsētu) tiesu sastāvā, to kompetencē nododot pieteikumus par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu un pieteikumus par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Šobrīd tiek diskutēts par tādām idejām kā atsevišķu lietu kategoriju pāreju uz rakstveida procesu, deklarētās dzīvesvietas principa pilnīgu ieviešanu, apelācijas instances tiesas lomu civilprocesā, advokāta procesa ieviešanu atsevišķās instancēs, rīcības sēdes institūta pārveidošanu civilprocesā.
Bērziņš aicināja visus, kam ir priekšlikumi procesuālo normu efektivizācijai, tos iesniegt ministrijā. Priekšlikumus apspriedīs darba grupās un atbalstītos bez kavēšanās nākamā gada sākumā virzīs pieņemšanai Saeimā.
Ministrs atzīmēja pasākumus, kas sekmēs tiesu procesa, darba un infrastruktūras modernizāciju, kā arī nodrošinās sabiedrības kvalitatīvu informēšanu par tiesu darbu. Tiesu administrācija turpina vērienīga Latvijas un Šveices sadarbības programmas tiesu modernizācija projekta īstenošanu. Jau veikti vairāki praktiski pasākumi – iegādāta un uzstādīta jauna datortehnika un mēbeles, izgatavoti informācijas stendi, atsevišķās tiesu zālēs jau uzstādītas videokonferences iekārtas. Vairāku projekta aktivitāšu rezultātā sagaidāma tiesas procesa vienkāršošana. Piemēram, ir sākts pētījums par tiesvedības procedūru pašizmaksu, tiek izstrādātas pieteikumu un citu dokumentu elektroniskās veidlapas. Notiks pētījums par tiesvedības procedūru efektivizācijas iespējām.
Tiesu informatīvajā sistēmā paredzēts izveidot Datu izplatīšanas sistēmu, ar kuras palīdzību tiks nodrošināta anonimizētu tiesu nolēmumu pieejamība, informācija par tiesvedības gaitu, kā arī iespēja elektroniski aizpildīt un nosūtīt tiesai dokumentus. Ministrs ir informēts par diskusijām par šo tehnisko jauninājumu ieviešanu, bet izteica cerību, ka jaunā sistēma kalpos tiesu darbības efektivizācijai.
Lai mazinātu tiesu noslodzi, veicināma domstarpību risināšana alternatīvos veidos bez tiesas iesaistes, tādēļ Bērziņš par svarīgu uzskata Mediācijas likumprojekta pabeigšanu.
Ministrs norādīja, ka Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs nostiprināti arī tādi būtiski tiesu iekārtas politikas pamatprincipi kā līdzdalība un sadarbība. Tieslietu ministrija augstu vērtē tiesnešu līdzdalību tiesu darba un tiesu procesa jautājumu risināšanā, gan atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumiem piedalīties dažādās darba grupās, gan informējot par procesos konstatētajām nepilnībām un piedāvājot idejas procesu efektivizēšanai. Tiesnešu dalība ir neaizstājama kvalitatīvas un tiesu vajadzībām atbilstošas tiesu politikas iniciatīvu izstrādē, norādīja tieslietu ministrs.
Pieminēts arī fakts, ka pirmoreiz notikusi tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba novērtēšana. Atbilstoši rezultātiem, 85% tiesas darbiniekiem ir augsta pašiniciatīva un viņu ieguldītais darbs pat pārsniedz amatam izvirzītās prasības. Ministrs pateicās visiem šiem darbiniekiem.
Informējot par tiesu ēkām, Bērziņš darīja zināmu, ka drīz sāksies Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama un Administratīvās apgabaltiesas ēkas projektēšana un būvniecība, un jau 2013. gada pirmajā pusgadā plānots ēku nodot ekspluatācijā.
Noslēgumā Gaidis Bērziņš pārstāstīja vēsturisku stāstu. Reiz Konfūcijam mācekļi prasījuši, uz ko balstās valsts varenība? Viņš atbildējis: „Uz ieročiem, pārtiku un pavalstnieku uzticību.” Jautāts, bez kā no šiem trijiem varētu iztikt, lai valsts tomēr varētu pastāvēt, Konfūcijs vispirms atbildējis: bez ieročiem. Pēc tam: bez pārtikas. Visbeidzot viedais kungs teicis: „Taču bez uzticības nekāda valsts nevar pastāvēt.” Ministrs aicināja kopīgiem spēkiem celt un stiprināt Latvijas valsts tiesiskumu, lai tauta dzīvotu mūsu zemē, justos droša un uzticētos tiesiskuma aizstāvjiem.
QR
