Es jūtos patiesi pagodināta šodien ikgadējā tiesnešu konferencē redzēt plašo Latvijas tiesnešu saimi šeit Latvijas Universitātē - mūsu Alma mater, Latvijas juristu centrālajā izglītības kalvē. Ir prieks, ka tiesību zinātnes, juridiskās izglītības un prakses nedalāmā vienotība jau otro gadu pēc kārtas kā rezultāts Augstākās tiesas iniciatīvai tiek apliecināts arī šādā - simboliskā veidā.
Juridiskā izglītība demokrātiskā sabiedrībā ir neaizvietojama un nenovērtējama. Juristi rada, sargā un uzrauga vienu no mūsu pamatvērtībām - tiesības šī vārda plašākā nozīmē. Juristi demokrātiskā sabiedrībā vienmēr ir bijuši, ir un būs nepieciešami. Bez tiesībām, atbilstošas to izpratnes, piemērošanas un attīstības nav iespējama ilgspējīga, prognozējama un stabila valsts attīstība, kuras centrālā vērtība ir cilvēks. Cilvēks, kura tiesības un brīvības tiek atzītas un sargātas. Cilvēks, kurš savā valstī var justies tiesiski stabili un pasargāti.
Ir vairākas jomas, kuras cilvēkiem ir īpaši nozīmīgas. Kā pirmās no tām minam ģimeni un veselību. Mūsdienu sabiedrība starp šīm svarīgajām jomām ierindo arī tiesisko drošību, stabilitāti un pasargātību. Tieši tāpēc citu, neapšaubāmi, nozīmīgo profesiju vidū ir dažas, ja tā var teikt, ar misijas auru - un starp tām, neapšaubāmi, ir juristi.
Jūsu godības, Jūs katrs savā mapītē šodien varat atrast mazu simbolisku dāvanu no Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes - tas ir zīmulis. Šī nelielā velte tika izvēlēta apzināti, jo šis priekšmets, kaut arī tik ierasts un vienkāršs, sevī slēpj dziļu simbolisku jēgu, kuru es vēlētos, lai Jūs atcerētos ikreiz, kad to aplūkosiet vai izmantosiet.
Zīmulis zināmā veidā simbolizē stabilitāti, patstāvīgu un ilgstpējīgu esību. Mainoties gadsimtiem, ieradumiem un modēm, zīmulis kopš tā izgudrošanas vienmēr ir bijis un vienmēr arī būs. Līdzīgi ir arī ar jurisprudenci. Lai kā tā tiktu pelta, lai kā dažādos laikos un dažādā intensitātē un ar dažādiem pārmetumiem nevērstos pret juristiem, tiesības un to sargi pastāvēs vienmēr, kamēr vien pastāvēs demokrātiska sabiedrība ar cilvēku kā galveno tās vērtību.
Zīmulis asociējas ar rakstura stingrību. To var salauzt, bet nevar locīt. Arī tiesības ir vērtība, kas nevar tikt locīta pēc iegribas vai vajadzībām. Arī juristam, jo īpaši tiesnesim, ir jābūt ar stingru, tiesiskajā apziņā balstītu nostāju, kuru nav iespējams ietekmēt ar negodīgām, populistiskām nostājām. Tiesības uz taisnīgu procesu nav atkarīgas no iesaistīto personu mantiskā stāvokļa, sociālā stāvokļa vai politiskās piederības. Latvijā šobrīd, kā varbūt nekad agrāk, tas nav viegli. Brīdī, kad pār profesionālo zināšanu izvērtējumu dominē absolūti subjektīvs iedalījums objektīvi labajos un subjektīvi sliktajos, kad dažbrīd dzirdam aicinājumu nevis politiskās norises balstīt tiesiskumā, bet gan tiesiskumu pievilkt kādām politiskajām nostādnēm. Šajā situācijā ir jābūt stipriem. Ir jāsaglabā savas profesijas gods - mēs esam juristi, kas aizstāv savas profesionālās idejas. Idejas, kuras varam aizstāvēt ar pārliecību, kas balstīta zināšanās.
Zīmulis mums atgādina, ka noteicošais ir saturs, nevis forma. Lai taisnīguma ideja, kura kā serdenis zīmulim ir ielikta tiesību sirdī, Jūs nekad nepamet.
Tāpat zīmulis simbolizē nepieciešamību pēc atjaunošanās. Ikkatrs zīmulis reiz ir jāuzasina. Arī jurista praktiskajā darbā nepieciešama atjaunošanās, proti, jaunu zināšanu gūšana. Izglītības un pilnveidošanās nepieciešamības noliegšana, lai arī kādu iemeslu noteikta, noved pie situācijas, kuru, izmantojot līdzības, var raksturot ar grafisko attēlu kvalitātes pakāpenisku samazināšanos līdz pilnīgai nespējai tos izveidot.
Zīmulis asociējas ar to, ka ar to veidoto vēl var labot un izdzēst. Tieši tāpēc Jums dāvātajam zīmulim nav mūsdienās tik ierastās dzēšgumijas. Kā pirmklasnieka mamma es labi zinu tos labumus un vienlaikus ļaunumus, ko piedāvā zīmuļa kombinācija ar dzēšgumiju. Tā rada zināmu mieru, jo pieļauj iespēju kļūdīties un izdarīto kļūdu labot. Un tas ir labi. Tai pašā laikā tā rada paļāvību uz to, ka viss un vienmēr ir labojams, līdz ar to bremzē motivāciju censties nekļūdīties. Un tas nebūt vairs nav labi. Jums būtu jācenšas strādāt tā, lai nepieciešamības pēc dzēšgumijas nebūtu. Savukārt sabiedrības rokās jāsaglabā dzēšgumija, kura dotu iespēju tiesnešu kļūdas dzēst.
Un visbeidzot, neskatoties uz iepriekšējo norādi, zīmulis vienmēr atstāj pēdas. Līdzīgi ir ar Jūsu darbu - Jūsu lēmumi un rīcība, pat tad, ja vēlāk atcelti vai laboti, atstāj pēdas cilvēku dzīvēs. Ikreiz, kad Jūs lemjat, Jūs atstājat savu ierakstu cilvēka likteņgrāmatā. Šī atziņa nekad nevar tikt aizmirsta. Saikne ar sava darba sekām ir jājūt. Vienmēr jāsaglabā misijas, kura jums sabiedrībā ir uzticēta, sajūta. Jūsu darba augļi nav izmērāmi un tos nevar novērtēt, izmantojot kvantitatīvus rādītājus. Ja kāds šo elementāro patiesību nesaprot, tad tā nav nedz Jūsu vaina, nedz atbildība - tas ir šo cilvēku izpratnes trūkums.
Juristam sava darba patieso seku apzināšanās nerada atvieglojuma sajūtu, bet gan lielu savas atbildības sajūtu. Tā ir atbildība konkrētu cilvēku priekšā, atbildība sabiedrības priekšā un visbeidzot atbildība sevis paša un sirdsapziņas priekšā. Šobrīd, kad tik ļoti aktualizēts jautājums par procesu vienkāršošanu un saīsināšanu, kas cita starpā paredz aizvien plašāku atteikšanos no motivētiem nolēmumiem un nolēmumu pārsūdzības iespējām, vairāk kā jebkad agrāk ir jārod sevī spēks saglabāt šo atbildīguma apziņu. Lietas, kuras izlemjamas, cilvēkiem, kuri šajās lietās iesaistīti, nav palikušas mazāk nozīmīgas, tās ir tieši tādas pašas, līdz ar to nav nekāda pamata viņu likteņgrāmatās atstāt paviršākus un potenciāli netaisnīgākus nolēmumus. Lai arī cik daudz lietu būtu Jūsu lietvedībā, ir jāatceras, ka katram individuālam cilvēkam svarīgs ir tieši viņa jautājums. Arī Jūs taču neattaisnosiet ārstu, kurš Jūsu radinieku ārstēja nolaidīgi vien tāpēc, ka rindā gaidīja vēl citi pacienti.
Situācija šī brīža tiesībpiemērošanas praksē nebūt nav viegla arī citu apstākļu dēļ. Sabiedrības uzticības tiesai līmenis nav tāds, kādu mēs to vēlētos redzēt. Tam, iespējams, ir vairāki iemesli, starp kuriem, protams, nevar neatzīt arī pašu tiesu varas realizētāju atbildības aspektus, piemēram, par nepietiekamo savas pozīcijas skaidrošanu, nepietiekamo uzmanību publiskā tēla veidošanai. Tas savukārt ļāvis tiem, kam patīk lētāka popularitāte, skaļāki izteiksmes veidi, maldināt un musināt sabiedrību, noskaņojot to pret tiesām, iespējams, patiesībā mēģinot slēpt savu neizdarību vai nezināšanu. Vai vēl ļaunāk - iespējams, šie cilvēki neapzinās savu kļūdīšanos? Diemžēl visās šajās situācijās tiesas un to uzskatu publiskie paudēji ir izvēlējušies klusēt. Diez vai šāda samiernieciska pozīcija šī brīža situācijā ir atbilstoša.
Tiesas neeksistē savā nodalītā pasaulē, tās ir sabiedrības daļa un tās pastāv sabiedrības labā. Tiesas nevar ignorēt sabiedrības viedokli, jo normāla tiesu varas funkcionēšana iespējama tikai tad, ja sabiedrība tiesām uzticas. Taču šī uzticība ir jānopelna, jānosargā un, kur nepieciešams, jāatjauno. Ja tas nav iespējams ar pašu darbības faktu vien, tad ir nepieciešama šo darbību un to satura skaidrošana, kā arī nepieciešams sevi aizstāvēt pret nepamatotiem pārmetumiem. Un tas būtu darāms aktīvi, pārliecinoši un saprotami, tai skaitā izvēloties līdzekļus un izteiksmes veidu, kas saprotami ikvienam sabiedrības loceklim, ne tikai citiem juristiem. Blakus juridiskajiem priekšrakstiem, kuri neapšaubāmi katram no Jums un mums ir jāpilda, ir arī cilvēciskās attiecības. Arī tiesnesis ir cilvēks un neviens viņam neliedz paust savu cilvēcisko attieksmi. Jo tuvāki un saprotamāki būsiet sabiedrībai, jo vieglāk iegūt tās uzticību.
Juridiskās zināšanas, neapšaubāmi, dod varu. Tomēr šī vara ir jāprot izmantot. Lai Jums tas izdodas tā, lai Jūs cienītu citi un Jūs spētu cienīt paši sevi. Tam jau šobrīd ir pamats, tāpēc novēlu to tikai vairot un nosargāt.
QR
